Ātrāk nekā pārlūku!
51 attiecības: Akmeņogles, Arhajs, Augšdevons, Austrumeiropas līdzenums, Ļeņingradas apgabals, Ņikopole, Baltijas sineklīze, Baltijas vairoga dienvidu nogāze, Baltijas vairogs, Baltkrievijas anteklīze, Boksīts, Brūnogles, Degslāneklis, Dolomīts, Dzelzsrūda, Eiropa, Granīts, Igaunija, Jura (periods), Kaļķakmens, Kaledonijas krokojums, Kalnu grēda, Karbons, Karpati, Kaukāzs (kalni), Kembrijs, Krīts (periods), Krimas kalni, Kristāliskais pamatklintājs, Kvartārs, Latvija, Latvijas ieliece, Laurāzija, Magmatiskie ieži, Mangāns, Māls, Metamorfie ieži, Mezozojs, Nafta, Neogēns, Nogulumieži, Norvēģija, Ordoviks, Paleogēns, Paleozojs, Pievolga, Proterozojs, Silūrs, Urāli, Vidusdevons, ..., Zemes garoza. Izvērst indekss (1 vairāk) »
Akmeņogles
Akmeņogles Akmeņogles ir biogēnas izcelsmes nogulumiezis.
Jaunums!!: Austrumeiropas platforma un Akmeņogles · Redzēt vairāk »
Arhajs
Arhaja eona attēlojums mākslinieka skatījumā Arhajs (— 'sens') ir otra senākā Zemes ģeoloģiskās vēstures eona, kas norisinājās aptuveni pirms 4 līdz 2,5 miljardiem gadu.
Jaunums!!: Austrumeiropas platforma un Arhajs · Redzēt vairāk »
Augšdevons
Doles salā. Augšdevons (D3) jeb vēlais devons ir devona perioda epoha, kā arī devona sistēmas nodalījums.
Jaunums!!: Austrumeiropas platforma un Augšdevons · Redzēt vairāk »
Austrumeiropas līdzenums
Austrumeiropas līdzenums vai Krievijas līdzenums ir viens no Zemes lielākajiem līdzenumiem.
Jaunums!!: Austrumeiropas platforma un Austrumeiropas līdzenums · Redzēt vairāk »
Ļeņingradas apgabals
Ļeņingradas apgabals ir Krievijas Federācijas apgabals tās ziemeļrietumu daļā pie Baltijas jūras un pie valsts robežas ar Igauniju un Somiju.
Jaunums!!: Austrumeiropas platforma un Ļeņingradas apgabals · Redzēt vairāk »
Ņikopole
Ņikopole ir apgabala pakļautības pilsēta Ukrainas dienvidos, Dņipropetrovskas apgabalā.
Jaunums!!: Austrumeiropas platforma un Ņikopole · Redzēt vairāk »
Baltijas sineklīze
Baltijas sineklīze, arī Polijas-Lietuvas ieplaka, ir viena no lielākajām Austrumeiropas platformas struktūrām, kas aptver Igaunijas dienvidrietumu daļu, Latvijas centrālo un rietumu daļu, Lietuvas centrālo un rietumu daļu, Krievijas Kaļiņingradas apgabalu, Polijas ziemeļaustrumu daļu un šīm teritorijām pieguļošo Baltijas jūras akvatoriju.
Jaunums!!: Austrumeiropas platforma un Baltijas sineklīze · Redzēt vairāk »
Baltijas vairoga dienvidu nogāze
Baltijas vairoga dienvidu nogāze ir tektoniska struktūra (pārejas zona) starp Baltijas vairogu ziemeļos un Latvijas ielieci un Baltijas sineklīzi dienvidos.
Jaunums!!: Austrumeiropas platforma un Baltijas vairoga dienvidu nogāze · Redzēt vairāk »
Baltijas vairogs
Baltijas vairoga ģeoloģiskās provinces. Baltijas vairogs, saukts arī par Fenoskandijas vairogu, ir senā Baltikas kontinenta (Austrumeiropas kratona) ziemeļrietumu segments, kas atrodas Norvēģijā, Zviedrijā, Somijā, Krievijas ziemeļrietumos un zem Baltijas jūras ziemeļu daļas.
Jaunums!!: Austrumeiropas platforma un Baltijas vairogs · Redzēt vairāk »
Baltkrievijas anteklīze
Baltkrievijas anteklīze (Baltkrievijas-Lietuvas izcilnis, Mazūrijas-Baltkrievijas anteklīze) ir liela tektoniska struktūra Austrumeiropas platformas rietumu daļā, kur kristāliskais pamatklintājs ieguļ tuvu Zemes virspusei.
Jaunums!!: Austrumeiropas platforma un Baltkrievijas anteklīze · Redzēt vairāk »
Boksīts
Boksīta gabals Boksīts, arī alumīnija rūda, ir nogulumiezis, kas ir galvenais alumīnija ieguves avots pasaulē.
Jaunums!!: Austrumeiropas platforma un Boksīts · Redzēt vairāk »
Brūnogles
Brūnogļu krāvums Brūnogles (dažkārt sauktas arī par lignītu no, ar ko parasti saprot ogļu paveidu) ir samērā mīksts, brūns vai melns biogēnas izcelsmes nogulumiezis, fosilas ogles, kam raksturīga zema augu atlieku pārogļošanās pakāpe (starpstadija starp kūdru un akmeņoglēm).
Jaunums!!: Austrumeiropas platforma un Brūnogles · Redzēt vairāk »
Degslāneklis
Degslānekļa sadegšana. Degslāneklis jeb degakmens ir sīkgraudains nogulumiezis, kura sastāvā ir minerāli (dolomīts, kvarcs, kaolinīts u.c.) un kerogēns (cietu organisku ķīmisku savienojumu maisījums).
Jaunums!!: Austrumeiropas platforma un Degslāneklis · Redzēt vairāk »
Dolomīts
Dolomīts (arī plienakmens un radze) ir ļoti izplatīts nogulumiežu minerāls, kas pieder pie karbonātiem.
Jaunums!!: Austrumeiropas platforma un Dolomīts · Redzēt vairāk »
Dzelzsrūda
Hematīts — viena no pasaulē visizplatītākajām dzelzsrūdām Dzelzsrūda jeb dzelzs rūda ir iezis, no kura ir ekonomiski izdevīgi iegūt dzelzi.
Jaunums!!: Austrumeiropas platforma un Dzelzsrūda · Redzēt vairāk »
Eiropa
Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.
Jaunums!!: Austrumeiropas platforma un Eiropa · Redzēt vairāk »
Granīts
Granīta gabals Granīts (no, kas savukārt no — 'graudains') ir kristālisks iezis, kas sastāv no laukšpatiem (40—50%), kvarca (25—30%) un krāsainiem minerāliem (līdz 15%).
Jaunums!!: Austrumeiropas platforma un Granīts · Redzēt vairāk »
Igaunija
Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: Austrumeiropas platforma un Igaunija · Redzēt vairāk »
Jura (periods)
Jura (Juras periods) ir mezozoja ēras vidējais periods, sācies pirms 201 miljoniem gadu, ildzis 56 miljonus gadu un beidzies pirms 145 miljoniem gadu.
Jaunums!!: Austrumeiropas platforma un Jura (periods) · Redzēt vairāk »
Kaļķakmens
Kaļķakmens Kaļķakmens ir karbonātiezis, kas sastāv galvenokārt no kalcīta.
Jaunums!!: Austrumeiropas platforma un Kaļķakmens · Redzēt vairāk »
Kaledonijas krokojums
Klasiskie kaledonīdi. Kaledonijas krokojums (Caledonia — Skotijas latīniskais nosaukums) ir tektoģenēzes ēra, laikā no kembrija līdz devonam, kad notika Zemes garozas krokošanās, kalnu (kaledonīdu) veidošanās, un granitizācijas cikls.
Jaunums!!: Austrumeiropas platforma un Kaledonijas krokojums · Redzēt vairāk »
Kalnu grēda
Himalaji — pasaulē augstākā kalnu sistēma Kalnu grēda ir kalnu virkne, kuru ierobežo zemienes vai no citām kalnu grēdām atdala ielejas, upes un kalnu pārejas.
Jaunums!!: Austrumeiropas platforma un Kalnu grēda · Redzēt vairāk »
Karbons
Karbons bija piektais ģeoloģiskais periods paleozoja ērā, kas ilga apmēram 60 miljonus gadu (358,9 ± 0,4 — 298,9 ± 0,15 Ma).
Jaunums!!: Austrumeiropas platforma un Karbons · Redzēt vairāk »
Karpati
Karpatu kalnu satelītattēls Karpati ir kalnu sistēma Viduseiropas austrumos, Čehijas, Slovākijas, Polijas, Ungārijas, Ukrainas, Rumānijas un Serbijas teritorijās.
Jaunums!!: Austrumeiropas platforma un Karpati · Redzēt vairāk »
Kaukāzs (kalni)
Kaukāzs vai Kaukāza kalni ir kalnu sistēma starp Melno jūru un Kaspijas jūru uz Āzijas un Eiropas robežas, Kaukāza reģionā.
Jaunums!!: Austrumeiropas platforma un Kaukāzs (kalni) · Redzēt vairāk »
Kembrijs
Kembrijs ir paleozoja ēras pirmais periods, kas ilga no līdz miljoniem gadu pirms mūsdienām.
Jaunums!!: Austrumeiropas platforma un Kembrijs · Redzēt vairāk »
Krīts (periods)
Krīts (krīta periods) ir viens no ģeoloģiskās laika skalas lielajiem iedalījumiem — periodiem.
Jaunums!!: Austrumeiropas platforma un Krīts (periods) · Redzēt vairāk »
Krimas kalni
Krimas kalni ir kalnu sistēma Ukrainas Krimas pussalas dienviddaļā paralēli dienvidu piekrastei.
Jaunums!!: Austrumeiropas platforma un Krimas kalni · Redzēt vairāk »
Kristāliskais pamatklintājs
Kristāliskais pamatklintājs ir platformas kristāliskā pamatne zem nogulumiežu segas, veidota no dislocētiem magmatiskiem un metamorfiem iežiem.
Jaunums!!: Austrumeiropas platforma un Kristāliskais pamatklintājs · Redzēt vairāk »
Kvartārs
Kvartārs jeb antropogēns ir kainozoja ēras jaunākais periods ģeoloģiskajā laika skalā.
Jaunums!!: Austrumeiropas platforma un Kvartārs · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Austrumeiropas platforma un Latvija · Redzēt vairāk »
Latvijas ieliece
Latvijas ieliece jeb Latvijas sedliene ir tektoniska struktūra Austrumeiropas platformā, kas aptver Latvijas austrumu daļu, Pleskavas apgabala dienvidrietumu daļu Krievijā un Baltkrievijas ziemeļrietumu daļu.
Jaunums!!: Austrumeiropas platforma un Latvijas ieliece · Redzēt vairāk »
Laurāzija
Laurāzijas un Gondvānas superkontinentu karte Laurāzija paleoģeogrāfijā bija viens no diviem Zemes superkontinentiem (otrs bija Gondvāna).
Jaunums!!: Austrumeiropas platforma un Laurāzija · Redzēt vairāk »
Magmatiskie ieži
Granīts ir viens no magmatiskajiem iežiem Magmatiskie ieži ir ieži, kas veidojas no magmas.
Jaunums!!: Austrumeiropas platforma un Magmatiskie ieži · Redzēt vairāk »
Mangāns
Mangāns ir ķīmiskais elements ar simbolu Mn un atomskaitli 25.
Jaunums!!: Austrumeiropas platforma un Mangāns · Redzēt vairāk »
Māls
Igaunijā. Māls (arī daudzskaitļa forma māli) ir nogulumiezis, kas pamatā sastāv no sīkās frakcijas (zem 2 um) daļiņām.
Jaunums!!: Austrumeiropas platforma un Māls · Redzēt vairāk »
Metamorfie ieži
Kvarcīts ir viens no metamorfajiem iežiem Metamorfie ieži ir ieži, kas metamorfisma procesā veidojušies no nogulumiežiem, magmatiskiem iežiem un no vecākiem metamorfiem iežiem.
Jaunums!!: Austrumeiropas platforma un Metamorfie ieži · Redzēt vairāk »
Mezozojs
Mezozojs (mésos — ‘vidējais’) ir ģeoloģiskās laika skalas ēra, kas ietilpst fanerozoja eonā, un sīkāk dalās trijos ģeoloģiskajos periodos: krītā, jurā un triasā.
Jaunums!!: Austrumeiropas platforma un Mezozojs · Redzēt vairāk »
Nafta
Teksasā. Nafta ir degtspējīgs eļļains šķidrums tumšā krāsā, derīgais izraktenis, kas sastāv no ogļūdeņražiem un citiem piemaisījumiem.
Jaunums!!: Austrumeiropas platforma un Nafta · Redzēt vairāk »
Neogēns
Neogēns ir kainozoja ēras otrais periods ģeoloģiskajā laika skalā pēc paleogēna.
Jaunums!!: Austrumeiropas platforma un Neogēns · Redzēt vairāk »
Nogulumieži
ASV) dienvidrietumi Nogulumieži ir ieži, kas veidojušies nogulsnējoties senāk izveidojušos iežu noārdīšanās produktiem vai vulkānisko vai bioloģisko procesu materiāliem.
Jaunums!!: Austrumeiropas platforma un Nogulumieži · Redzēt vairāk »
Norvēģija
Norvēģija (būkmolā: Norge), oficiāli Norvēģijas Karaliste, ir valsts Ziemeļeiropā, kura aizņem Skandināvijas rietumu daļu.
Jaunums!!: Austrumeiropas platforma un Norvēģija · Redzēt vairāk »
Ordoviks
Ordoviks ir otrais ģeoloģiskais periods (sistēma) paleozoja ērā, kas ilga apmēram 42 miljonus gadu (no 485,4 ± 1,9 līdz 443,4 ± 1,5 Ma).
Jaunums!!: Austrumeiropas platforma un Ordoviks · Redzēt vairāk »
Paleogēns
Paleogēns ir kainozoja ēras pirmais periods, kas ilga 42 miljonus gadu (no 65,5 ± 0,3 līdz 23,03 ± 0,05 miljonu gadu pirms mūsdienām).
Jaunums!!: Austrumeiropas platforma un Paleogēns · Redzēt vairāk »
Paleozojs
Devona periodā radušies pirmatnējie augi mākslinieka skatījumā Paleozojs (palaios — ‘sens, vecs’) ir ģeoloģiskās laika skalas ēra, kas ietilpst fanerozoja eonā, un sīkāk dalās 6 ģeoloģiskajos periodos: kembrijā, ordovikā, silūrā, devonā, karbonā un permā.
Jaunums!!: Austrumeiropas platforma un Paleozojs · Redzēt vairāk »
Pievolga
Jaroslavļas apgabalā Pievolga ir dabas apgabals Austrumeiropas līdzenumā, Volgas baseina vidusteces un lejteces apvidū Krievijā.
Jaunums!!: Austrumeiropas platforma un Pievolga · Redzēt vairāk »
Proterozojs
Domājamais kontinentu formu izskats proterozoja beigās. Proterozojs (próteros — ‘pirmais, agrākais’;, zo̱í̱ — ‘dzīvība’) ir Zemes ģeoloģiskās vēstures posms — eona, kas sācies pirms apmēram 2,5 miljardiem gadu un beidzies pirms gadu, nomainot arhaju.
Jaunums!!: Austrumeiropas platforma un Proterozojs · Redzēt vairāk »
Silūrs
Silūrs ir trešais ģeoloģiskais periods (sistēma) paleozoja ērā, kurš ilga apmēram 27 miljonus gadu (no 443,8 ± 1,5 līdz 419,2 ± 3,2 Ma).
Jaunums!!: Austrumeiropas platforma un Silūrs · Redzēt vairāk »
Urāli
Urāli jeb Urālu kalni (Ура́льские го́ры) ir kalnu grēda, kas atrodas galvenokārt Krievijas rietumu centrālajā daļā starp Volgas upes reģionu rietumos un Rietumsibīrijas līdzenumu austrumos.
Jaunums!!: Austrumeiropas platforma un Urāli · Redzēt vairāk »
Vidusdevons
Vidusdevona smilšakmens atsegums pie Salacas (Neļķu klintis). Vidusdevons (D2) jeb vidējais devons ir devona perioda epoha, kā arī devona sistēmas nodalījums.
Jaunums!!: Austrumeiropas platforma un Vidusdevons · Redzēt vairāk »
Zemes garoza
kodola līdz eksosfērai. Ģeoloģijā garoza ir planētas ārējais slānis, daļa no tās litosfēras.
Jaunums!!: Austrumeiropas platforma un Zemes garoza · Redzēt vairāk »
