Ātrāk nekā pārlūku!
72 attiecības: Abava, Abavas senleja, Amula, Augšdevons, Augsne, Baltijas ledus ezers, Blīdene, Ciecere, Cieceres ezers, Diena, Dobele, Dolomīts, Drumlins, Eirāzija, Gaiķi, Gaisa mitrums, Grīnis, Ieži, Imula, Janvāris, Jūlijs, Jura (periods), Kaļķakmens, Kabile, Kalcijs, Kandava, Karbonāti, Karbons, Kēms, Krūms, Kursas zemiene, Kursīši, Kurzeme, Kvartārs, Latvija, Latvijas klimats, Lielciecere, Lutriņi, Mežs, Merģelis, Morēna, Nokrišņi, Oss, Perms, Purvs, Reljefs, Riežupe, Sabile, Saldus, Saldus pauguraine, ..., Sātiņi, Sesava (nozīmju atdalīšana), Smiltiņu kalns, Sniegs, Spārnenes viļņotais līdzenums, Tīrums, Temperatūra, Upe, Vadakstes līdzenums, Vasara, Vārmes nolaidenums, Velēnu gleja augsne, Velēnu karbonātu augsne, Venta, Zaņa, Zante, Zebrus ezers, Zemais purvs, Zemgale, Zemgales līdzenums, Ziema, Ziemeļkursas augstiene. Izvērst indekss (22 vairāk) »
Abava
Abava ir upe Latvijā, Ventas labā krasta pieteka (lielākā Ventas pieteka).
Jaunums!!: Austrumkursas augstiene un Abava · Redzēt vairāk »
Abavas senleja
Abavas senleja, dažkārt arī Abavas—Slocenes senleja, ir dabas apvidus Austrumkursas augstienē, veido robežjoslu starp Austrumkursas augstieni dienvidos un Ziemeļkursas augstieni ziemeļos.
Jaunums!!: Austrumkursas augstiene un Abavas senleja · Redzēt vairāk »
Amula
Amula ir Abavas kreisā krasta pieteka.
Jaunums!!: Austrumkursas augstiene un Amula · Redzēt vairāk »
Augšdevons
Doles salā. Augšdevons (D3) jeb vēlais devons ir devona perioda epoha, kā arī devona sistēmas nodalījums.
Jaunums!!: Austrumkursas augstiene un Augšdevons · Redzēt vairāk »
Augsne
Dzeltenzemes lauks Vācijā. pages.
Jaunums!!: Austrumkursas augstiene un Augsne · Redzēt vairāk »
Baltijas ledus ezers
Baltijas ledus ezers (pirms aptuveni 12 000 gadiem) Baltijas ledus ezers bija auksts saldūdens baseins tagadējās Baltijas jūras ieplakas dienvidu un centrālajā daļā, kas izveidojās pēdējā ledus laikmeta beigās no Ziemeļeiropas ledāja kušanas ūdeņiem un pastāvēja pleistocēna epohas noslēgumā (pirms aptuveni — gadiem).
Jaunums!!: Austrumkursas augstiene un Baltijas ledus ezers · Redzēt vairāk »
Blīdene
Blīdene (agrāk arī Blīdiene, Lielblīdiene) ir ciems Saldus novada Blīdenes pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Austrumkursas augstiene un Blīdene · Redzēt vairāk »
Ciecere
Ciecere ir Ventas labā krasta pieteka Saldus un Kuldīgas novados.
Jaunums!!: Austrumkursas augstiene un Ciecere · Redzēt vairāk »
Cieceres ezers
Cieceres ezers ir ezers Saldus novada Cieceres pagastā.
Jaunums!!: Austrumkursas augstiene un Cieceres ezers · Redzēt vairāk »
Diena
terminatoru. Ziemeļu piepolārā zona ir vienmēr apspīdēta (polārā diena), bet dienvidu polārā zona vienmēr aptumšota (polārā nakts) Diena ir diennakts gaišais periods, t.i. laika posms no saullēkta līdz saulrietam.
Jaunums!!: Austrumkursas augstiene un Diena · Redzēt vairāk »
Dobele
Dobele ir pilsēta Bērzes upes krastos Zemgalē, Dobeles novada administratīvais centrs.
Jaunums!!: Austrumkursas augstiene un Dobele · Redzēt vairāk »
Dolomīts
Dolomīts (arī plienakmens un radze) ir ļoti izplatīts nogulumiežu minerāls, kas pieder pie karbonātiem.
Jaunums!!: Austrumkursas augstiene un Dolomīts · Redzēt vairāk »
Drumlins
Drumlins Amerikas Savienotajās Valstīs Drumlins (no — ‘maza grēda’) ir šaurs, līdz 5 km garš un 5-20 m augsts vaļņveida paugurs ar izteiktām nogāzēm.
Jaunums!!: Austrumkursas augstiene un Drumlins · Redzēt vairāk »
Eirāzija
Eirāzija Eirāzija ir uz Zemes lielākā sauszemes teritorija, kas apvieno Eiropu un Āziju.
Jaunums!!: Austrumkursas augstiene un Eirāzija · Redzēt vairāk »
Gaiķi
Gaiķi ir ciems Saldus novada Gaiķu pagastā.
Jaunums!!: Austrumkursas augstiene un Gaiķi · Redzēt vairāk »
Gaisa mitrums
Tropiskajos mežos bieži ir augsts mitruma līmenis Gaisa mitrums ir ūdens tvaiku daudzums gaisā.
Jaunums!!: Austrumkursas augstiene un Gaisa mitrums · Redzēt vairāk »
Grīnis
Grīnis ir zemas biezības priežu mežu tips, kas izplatīts slapjās un mazauglīgās smilts augsnēs.
Jaunums!!: Austrumkursas augstiene un Grīnis · Redzēt vairāk »
Ieži
Ieži ir dabiskas izcelsmes minerālu sakopojumi, kas veido Zemes garozu (litosfēru un mantijas augšējo daļu).
Jaunums!!: Austrumkursas augstiene un Ieži · Redzēt vairāk »
Imula
Imula ir Abavas kreisā pieteka Saldus un Tukuma novados.
Jaunums!!: Austrumkursas augstiene un Imula · Redzēt vairāk »
Janvāris
Anša Cīruļa 1928. gada spalvas zīmējumu sērijas „Gada laiki” darbs „Ziemas mēnesis” Janvāris (par godu Senās Romas dievam Jānam) ir gada pirmais mēnesis.
Jaunums!!: Austrumkursas augstiene un Janvāris · Redzēt vairāk »
Jūlijs
Anša Cīruļa 1928. gada spalvas zīmējumu sērijas „Gada laiki” darbs „Siena jeb liepu mēnesis” Jūlijs ir gada septītais mēnesis.
Jaunums!!: Austrumkursas augstiene un Jūlijs · Redzēt vairāk »
Jura (periods)
Jura (Juras periods) ir mezozoja ēras vidējais periods, sācies pirms 201 miljoniem gadu, ildzis 56 miljonus gadu un beidzies pirms 145 miljoniem gadu.
Jaunums!!: Austrumkursas augstiene un Jura (periods) · Redzēt vairāk »
Kaļķakmens
Kaļķakmens Kaļķakmens ir karbonātiezis, kas sastāv galvenokārt no kalcīta.
Jaunums!!: Austrumkursas augstiene un Kaļķakmens · Redzēt vairāk »
Kabile
Kabile ir ciems Kuldīgas novada Kabiles pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Austrumkursas augstiene un Kabile · Redzēt vairāk »
Kalcijs
Kalcijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Ca un atomskaitli 20.
Jaunums!!: Austrumkursas augstiene un Kalcijs · Redzēt vairāk »
Kandava
Kandava ir pilsēta Kurzemes austrumos, Abavas senlejas austrumu galā, Tukuma novadā.
Jaunums!!: Austrumkursas augstiene un Kandava · Redzēt vairāk »
Karbonāti
Karbonātjona modelis Karbonāti ir ogļskābes (H2CO3) sāļi.
Jaunums!!: Austrumkursas augstiene un Karbonāti · Redzēt vairāk »
Karbons
Karbons bija piektais ģeoloģiskais periods paleozoja ērā, kas ilga apmēram 60 miljonus gadu (358,9 ± 0,4 — 298,9 ± 0,15 Ma).
Jaunums!!: Austrumkursas augstiene un Karbons · Redzēt vairāk »
Kēms
Skotijā Kēmi ir apaļi 10—30 m augsti pauguri, kuri veidojušies ledāja caurkusumos, uzkrājoties ledāja kušanas ūdeņu sanestajiem smilts un grants nogulumiem.
Jaunums!!: Austrumkursas augstiene un Kēms · Redzēt vairāk »
Krūms
Ceriņu krūms Krūms jeb krūmājs ir augu dzīvības forma; tie ir kokaini, daudzgadīgi augi, kuru augstums ir intervālā no 0,8 līdz 6 metriem.
Jaunums!!: Austrumkursas augstiene un Krūms · Redzēt vairāk »
Kursas zemiene
Kursas zemiene ir zemiene Latvijas rietumdaļā, Kurzemes centrālajā daļā, pamatiežu ieliecē starp Rietumkursas un Austrumkursas augstieni.
Jaunums!!: Austrumkursas augstiene un Kursas zemiene · Redzēt vairāk »
Kursīši
Kursīši ir ciems Latvijā, Saldus novada Kursīšu pagasta centrs pie Ezeres upes, autoceļu P105 (Butnāri - Saldus - Ezere) un V1163 (Silaiņi - Kursīši) krustojumā.
Jaunums!!: Austrumkursas augstiene un Kursīši · Redzēt vairāk »
Kurzeme
Kurzeme jeb Kursa ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Jaunums!!: Austrumkursas augstiene un Kurzeme · Redzēt vairāk »
Kvartārs
Kvartārs jeb antropogēns ir kainozoja ēras jaunākais periods ģeoloģiskajā laika skalā.
Jaunums!!: Austrumkursas augstiene un Kvartārs · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Austrumkursas augstiene un Latvija · Redzēt vairāk »
Latvijas klimats
2006. gada 29. janvāris. 2008. gada 11. maijs. Lorupes grava. 1998. gada 11. oktobris. Latvijas klimatu lielā mērā nosaka tās teritorijas atrašanās mērenajā klimata joslā Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastē.
Jaunums!!: Austrumkursas augstiene un Latvijas klimats · Redzēt vairāk »
Lielciecere
Lielciecere ir ciems Saldus novada Cieceres pagastā.
Jaunums!!: Austrumkursas augstiene un Lielciecere · Redzēt vairāk »
Lutriņi
Lutriņi ir ciems Saldus novada Lutriņu pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Austrumkursas augstiene un Lutriņi · Redzēt vairāk »
Mežs
Mežs ir ekosistēma salīdzinoši plašā teritorijā, kurā dominējošā augu forma ir koki.
Jaunums!!: Austrumkursas augstiene un Mežs · Redzēt vairāk »
Merģelis
silūra merģelī. Merģelis ir mālains karbonātisks nogulumiezis, kas satur 50—75% kalcija karbonātu un 25—50% sālsskābē nešķīstošu atlikumu, ko veido silīcija dioksīds, alumīnija, dzelzs u.c. oksīdi.
Jaunums!!: Austrumkursas augstiene un Merģelis · Redzēt vairāk »
Morēna
Lake Louise, Alberta, Canada. Morēnu pauguri veidojušies zem ledus, ledājam uzvirzoties konkrētajai teritorijai.
Jaunums!!: Austrumkursas augstiene un Morēna · Redzēt vairāk »
Nokrišņi
Lietus Nokrišņi ir termins meteoroloģijā, kas ietver jebkura veida atmosfērā esošo ūdens tvaiku kondensātu, kas sasniedz zemes virsmu.
Jaunums!!: Austrumkursas augstiene un Nokrišņi · Redzēt vairāk »
Oss
Oss ilustrācijā Oss (no — 'valnis, grēda') jeb kangars ir šaura, 5—10 m augsta, 0,1—10 km gara vaļņveida grēda ar stāvām nogāzēm, kas būtiski paceļas virs apkārtējās teritorijas.
Jaunums!!: Austrumkursas augstiene un Oss · Redzēt vairāk »
Perms
Perms ir sestais (pēdējais) ģeoloģiskais periods paleozoja ērā, kas ilga apmēram 47 miljonus gadu (no 298,9 ± 0,2 līdz 252,2 ± 0,5 Ma).
Jaunums!!: Austrumkursas augstiene un Perms · Redzēt vairāk »
Purvs
Mīrica nacionālajā parkā Purvs ir sauszemes platība, kurai raksturīgs pastāvīgs vai ilgstošs mitrums, specifiska augu valsts un kūdras uzkrāšanās.
Jaunums!!: Austrumkursas augstiene un Purvs · Redzēt vairāk »
Reljefs
Pasaules reljefa karte Reljefs (no) ir sauszemes, jūru un okeānu dibenu virsmas nelīdzenumu kopums, kuri ir dažādi pēc izmēra, izcelsmes, vecuma un attīstības vēstures.
Jaunums!!: Austrumkursas augstiene un Reljefs · Redzēt vairāk »
Riežupe
Riežupe (saukta arī Reža, Režupe, augštecē Ēģenieku grāvis, Mizas grāvis, vidustecē Rimzātupe, lejpus Veldzes ietekas Liekne) ir Ventas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novadā.
Jaunums!!: Austrumkursas augstiene un Riežupe · Redzēt vairāk »
Sabile
Sabile ir pilsēta Kurzemē, Talsu novada dienvidu daļā, Abavas krastos Ziemeļkursas augstienes dienviddaļā,Latvijas ģeogrāfijas atlants.
Jaunums!!: Austrumkursas augstiene un Sabile · Redzēt vairāk »
Saldus
Saldus ir pilsēta Kurzemē, Cieceres upes krastos, Saldus novada centrs.
Jaunums!!: Austrumkursas augstiene un Saldus · Redzēt vairāk »
Saldus pauguraine
Saldus pauguraine ir dabas apgabals Austrumkursas augstienes vidusdaļā Kurzemes dienvidaustrumos Talsu, Tukuma un Saldus novados.
Jaunums!!: Austrumkursas augstiene un Saldus pauguraine · Redzēt vairāk »
Sātiņi
Sātiņi var būt.
Jaunums!!: Austrumkursas augstiene un Sātiņi · Redzēt vairāk »
Sesava (nozīmju atdalīšana)
Sesava var būt.
Jaunums!!: Austrumkursas augstiene un Sesava (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »
Smiltiņu kalns
Smiltiņu kalns (arī Ķīķeru kalns) ir ~153 m augsts paugurs Austrumkursas augstienes Saldus paugurainē.
Jaunums!!: Austrumkursas augstiene un Smiltiņu kalns · Redzēt vairāk »
Sniegs
Sniegs mežā Bulgārijā Sniega sega mežā Sniega sega Sniegs ir cieto atmosfēras nokrišņu veids, kas veidojas, mikroskopiskiem ūdens pilieniem zemā gaisa temperatūrā kristalizējoties un augot simetriskās, starainu zvaigznīšu formās.
Jaunums!!: Austrumkursas augstiene un Sniegs · Redzēt vairāk »
Spārnenes viļņotais līdzenums
Spārnenes viļņotais līdzenums ir dabas apvidus Austrumkursas augstienes ziemeļaustrumu daļā, platība — 964 kvadrātkilometri, robežojas ar Saldus pauguraini, Abavas senleju, Zemgales līdzenumu un Lielauces pauguraini.
Jaunums!!: Austrumkursas augstiene un Spārnenes viļņotais līdzenums · Redzēt vairāk »
Tīrums
Lauki Beļģijā. Priekšplānā redzamas rudzupuķes un magones Tīrums, arī lauks, ir zemes daļa, kas paredzēta lauksaimniecības kultūru audzēšanai.
Jaunums!!: Austrumkursas augstiene un Tīrums · Redzēt vairāk »
Temperatūra
Lielākā temperatūrā molekulas svārstību amplitūda palielinās Temperatūra ir fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņa (vai vielas) sasilšanas pakāpi jeb siltumkustības intensitāti.
Jaunums!!: Austrumkursas augstiene un Temperatūra · Redzēt vairāk »
Upe
Daugava pie Sandarišķiem, Daugavas loki, 1999. gada jūnijs Upe ir pa Zemes virsmu plūstoša ievērojama izmēra ūdenstece, kurai ir izteikta gultne.
Jaunums!!: Austrumkursas augstiene un Upe · Redzēt vairāk »
Vadakstes līdzenums
Vadakstes līdzenums ir līdzenums Latvijas dienvidrietumu daļā, Saldus novada dienvidos.
Jaunums!!: Austrumkursas augstiene un Vadakstes līdzenums · Redzēt vairāk »
Vasara
Lauks vasarā Vasara ir gadalaiks mērenajā joslā starp pavasari un rudeni.
Jaunums!!: Austrumkursas augstiene un Vasara · Redzēt vairāk »
Vārmes nolaidenums
Vārmes nolaidenums ir dabas apgabals Austrumkursas augstienes rietumos Kurzemes dienvidaustrumos Talsu, Kuldīgas un Saldus novados.
Jaunums!!: Austrumkursas augstiene un Vārmes nolaidenums · Redzēt vairāk »
Velēnu gleja augsne
Velēnu gleja augsne Velēnu gleja augsne ir viens no augšņu tipiem.
Jaunums!!: Austrumkursas augstiene un Velēnu gleja augsne · Redzēt vairāk »
Velēnu karbonātu augsne
Velēnu karbonātu augsne Velēnu karbonātu augsne ir viens no augšņu tipiem.
Jaunums!!: Austrumkursas augstiene un Velēnu karbonātu augsne · Redzēt vairāk »
Venta
Venta ir upe Latvijā un Lietuvā.
Jaunums!!: Austrumkursas augstiene un Venta · Redzēt vairāk »
Zaņa
Zaņa ir Ventas labā krasta pieteka Saldus novadā.
Jaunums!!: Austrumkursas augstiene un Zaņa · Redzēt vairāk »
Zante
Zante ir ciems Tukuma novada Zantes pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Austrumkursas augstiene un Zante · Redzēt vairāk »
Zebrus ezers
Zebrus ezers ir ezers Dobeles novada Bikstu pagastā.
Jaunums!!: Austrumkursas augstiene un Zebrus ezers · Redzēt vairāk »
Zemais purvs
Zemais purvs jeb zāļu purvs ir viens no purvu veidiem.
Jaunums!!: Austrumkursas augstiene un Zemais purvs · Redzēt vairāk »
Zemgale
Zemgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas agrāk bija cieši saistīta ar Kurzemes un Sēlijas zemēm, tādēļ to robežas ir izplūdušas.
Jaunums!!: Austrumkursas augstiene un Zemgale · Redzēt vairāk »
Zemgales līdzenums
Zemgales līdzenuma ainava pie Teteles Lielupes krastā Zemgales līdzenums atrodas Viduslatvijas zemienes dienvidu daļā.
Jaunums!!: Austrumkursas augstiene un Zemgales līdzenums · Redzēt vairāk »
Ziema
Vācijā. Ziema ir aukstākā gada sezona polārajā un mērenajā klimatā, starp rudeni un pavasari.
Jaunums!!: Austrumkursas augstiene un Ziema · Redzēt vairāk »
Ziemeļkursas augstiene
Ziemeļkursas augstiene ir augstiene Latvijas ziemeļrietumu daļā, Kurzemes ziemeļaustrumu daļā.
Jaunums!!: Austrumkursas augstiene un Ziemeļkursas augstiene · Redzēt vairāk »
