Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Austrumprūsija

Indekss Austrumprūsija

Austrumprūsijas karte 1881. gadā Austrumprūsijas karte 1944. gadā. Austrumprūsija (vai Mažoji Lietuva — 'Mazā Lietuva') bija viens no Prūsijas reģioniem Baltijas jūras piekrastes dienvidaustrumos, kas pastāvēja no 13. gadsimta līdz Otrā pasaules kara beigām 1945.

63 attiecības: Augustavas guberņa, Augustavas vaivadija, Aukštaitija, Austrumprūsija, Žemaitija, Žemaitijas kunigaitija, Balti, Baltijas jūra, Berlīne, Brandenburga-Prūsija, Dzūkija, Encyclopædia Britannica, Grosjēgersdorfas kauja, Grunvaldes kauja, Kaļiņingrada, Kaļiņingradas apgabals, Karaļa Prūsija, Kauņas guberņa, Klaipēdas apgabals, Krievijas PFSR, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Lietuva, Lietuvas guberņa, Lietuvas PSR, Lietuvieši, Mazā Lietuva, Mēmele, Otrais pasaules karš, Padomju Savienība, Pēteris III, Pirmais pasaules karš, Poļi, Polija, Prūši, Prūsija, Prūsijas hercogiste, Prūsijas karaliste, Prūsijas krusta kari, Senprūšu valoda, Septiņgadu karš, Suvalkija, Suvalku guberņa, Tautu Savienība, Traķu vaivadija, Trešais reihs, Varmijas-Mazūrijas vojevodiste, Vācieši, Vācu ordenis, Viļņas guberņa, Viļņas vaivadija, ..., Vilhelms Georgs fon Fermors, 13. gadsimts, 1466. gads, 1525. gads, 1618. gads, 17. gadsimts, 1701. gads, 1772. gads, 18. gadsimts, 1829. gads, 1878. gads, 1924. gads, 1945. gads. Izvērst indekss (13 vairāk) »

Augustavas guberņa

Augustavas guberņa bija Krievijas impērijas guberņa (1837-1867), kurā ietilpa mūsdienu Lietuvas dienvidrietumu daļa un Polijas ziemeļaustrumu daļa.

Jaunums!!: Austrumprūsija un Augustavas guberņa · Redzēt vairāk »

Augustavas vaivadija

Augustavas vaivadija bija Kongresa Polijas vaivadija (1816-1837), kurā ietilpa mūsdienu Lietuvas dienvidrietumu daļa un Polijas ziemeļaustrumu daļa.

Jaunums!!: Austrumprūsija un Augustavas vaivadija · Redzēt vairāk »

Aukštaitija

Aukštaitija ir lielākais no 5 Lietuvas kultūrvēsturiskajiem novadiem, ko viduslaikos apdzīvojuši ne tikai aukstaiši, bet arī sēļi un zemgaļi.

Jaunums!!: Austrumprūsija un Aukštaitija · Redzēt vairāk »

Austrumprūsija

Austrumprūsijas karte 1881. gadā Austrumprūsijas karte 1944. gadā. Austrumprūsija (vai Mažoji Lietuva — 'Mazā Lietuva') bija viens no Prūsijas reģioniem Baltijas jūras piekrastes dienvidaustrumos, kas pastāvēja no 13. gadsimta līdz Otrā pasaules kara beigām 1945.

Jaunums!!: Austrumprūsija un Austrumprūsija · Redzēt vairāk »

Žemaitija

Livonijas ordenim (''Livoniae pars'') pakļautā Kursas (''Curlandia'') un Žemaitijas (''Samogitia'') teritorija (līdz 1422). Žemaitija ("zemā zeme" pretstatā Aukštaitijai) ir viens no Lietuvas pieciem etnogrāfiskajiem reģioniem, kas robežojas ar Kurzemi un Zemgales rietumu daļu Latvijā.

Jaunums!!: Austrumprūsija un Žemaitija · Redzēt vairāk »

Žemaitijas kunigaitija

Žemaitijas kunigaitija jeb Žemaitijas kņaziste vai Žemaitijas seņūnija (žemaišu: Žemaitėjės seniūnėjė), saukta arī par Žemaitijas stārastiju vai Žemaitijas hercogisti, bija žemaišu, kuršu un zemgaļu apdzīvota zeme mūsdienu Lietuvas ziemeļrietumu daļā.

Jaunums!!: Austrumprūsija un Žemaitijas kunigaitija · Redzēt vairāk »

Balti

dzelzs laikmetā (3.—4. gadsimtā). Balti ir indoeiropiešu cilšu un tautu grupa, kas senāk apdzīvoja plašu reģionu no Polijas līdz Centrālajai Viduskrievijai.

Jaunums!!: Austrumprūsija un Balti · Redzēt vairāk »

Baltijas jūra

Baltijas jūra ir Eiropas ziemeļaustrumu daļas iekšējā jūra.

Jaunums!!: Austrumprūsija un Baltijas jūra · Redzēt vairāk »

Berlīne

Berlīne (izrunā) ir Vācijas galvaspilsēta, kā arī atsevišķa federālā zeme.

Jaunums!!: Austrumprūsija un Berlīne · Redzēt vairāk »

Brandenburga-Prūsija

Brandenburgas markgrāfistes ģerbonis Prūsijas hercogistes ģerbonis Brandenburga-Prūsija ir vēsturnieku izmantots nosaukums, lai apzīmētu Brandenburgas markgrāfistes un Prūsijas hercogistes personālūniju laikā no 1618.

Jaunums!!: Austrumprūsija un Brandenburga-Prūsija · Redzēt vairāk »

Dzūkija

Dzūkija (līdz 19. gadsimtam — Dainava) ir viens no 5 Lietuvas kultūrvēsturiskajiem novadiem, visbiežāk Dzūkija definēta kā bijušās Traķu kņazistes (bez Žemaitijas) teritorija, kas austrumos sniegusies līdz Neris lejasteces — Vokes upes — Varenavas līnijai, kur tā robežojās ar Alsenes zemi, taču pēdējā laikā mēģināts atsvaidzināt "dialektoloģiski" pamatota apzīmējuma jeb jēdziena "Lielā Dzūkija" (no Sejniem līdz Daugavpilij) lietošanu.

Jaunums!!: Austrumprūsija un Dzūkija · Redzēt vairāk »

Encyclopædia Britannica

''Encyclopaedia Britannica'' vairāki izdevumi vienkopus Encyclopædia Britannica, latviski Britānijas (Britānikas) enciklopēdija, ir universāla enciklopēdija, kuru izdod uzņēmums Encyclopædia Britannica, Inc. Tā ir vecākā enciklopēdija pasaulē, kuru izdod vēl joprojām.

Jaunums!!: Austrumprūsija un Encyclopædia Britannica · Redzēt vairāk »

Grosjēgersdorfas kauja

Grosjēgersdorfas kauja. Grosjēgersdorfas kauja bija Septiņgadu kara kauja 1757.

Jaunums!!: Austrumprūsija un Grosjēgersdorfas kauja · Redzēt vairāk »

Grunvaldes kauja

Grīnvaldes (Žalgiras) kaujas attēlojums Bernes hronikā (1483) Vācu ordeņa valsts teritorija 1410. gadā Grunvaldes kauja, Tannenbergas jeb Žalgiras kauja notika Vācu ordeņa valsts Prūsijas daļā starp Tannenbergas un Grīnfeldes jeb Zaļģires ciemiem 1410.

Jaunums!!: Austrumprūsija un Grunvaldes kauja · Redzēt vairāk »

Kaļiņingrada

Kaliņingrada ir Krievijas Federācijai piederoša neaizsalstoša Baltijas jūras osta, eksklāva Kaļiņingradas apgabala centrs.

Jaunums!!: Austrumprūsija un Kaļiņingrada · Redzēt vairāk »

Kaļiņingradas apgabals

Kaļiņingradas apgabals ir Krievijas Federācijas subjekts pie Baltijas jūras starp Poliju dienvidos un Lietuvu ziemeļos un austrumos.

Jaunums!!: Austrumprūsija un Kaļiņingradas apgabals · Redzēt vairāk »

Karaļa Prūsija

Kulmas zemes, vēlāk Karaļa Prūsijas karogs (1466). Varmijas bīskapiju (dzeltena, ''Fürstbistum Ermland''). Karaļa Prūsija jeb Rietumprūsija bija autonoma Polijas karaļvalsts (no 1466), vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts (no 1569) daļa seno prūšu (agrāko Kulmas, Pamedes un Varmijas zemju) un Pomerānijas teritorijā līdz Polijas dalīšanai 1772.

Jaunums!!: Austrumprūsija un Karaļa Prūsija · Redzēt vairāk »

Kauņas guberņa

Kauņas guberņa bija Krievijas impērijas guberņa (1843-1915), kurā ietilpa arī neliela daļa no mūsdienu Latvijas teritorijas (daļa no Aknīstes novada, Bauskas novada, Auces novada) un Baltkrievijas (daļa no Braslavas rajona).

Jaunums!!: Austrumprūsija un Kauņas guberņa · Redzēt vairāk »

Klaipēdas apgabals

Klaipēdas apgabals (sarkanīgā krāsā) un citas Lietuvas strīdus teritorijas (1918-1940). Klaipēdas apgabala vēsturiskais karogs no 1919. līdz 1924. gadam, ''de facto'' līdz 1939. gadam Klaipēdas apgabals ir vēsturiska Vācu impērijas teritorija, kas tika izveidota 1920.

Jaunums!!: Austrumprūsija un Klaipēdas apgabals · Redzēt vairāk »

Krievijas PFSR

Krievijas Padomju Federatīvā Sociālistiskā Republika (KPFSR) (krievu: Росси́йская Сове́тская Федерати́вная Социалисти́ческая Респу́блика, РСФСР) bija valsts, kas izveidojās pēc tam, kad Ļeņina vadītie boļševiki 1917.

Jaunums!!: Austrumprūsija un Krievijas PFSR · Redzēt vairāk »

Kurzemes un Zemgales hercogiste

Kurzemes un Zemgales hercogiste, saīsināti, Kurzemes hercogiste bija autonoma Polijas-Lietuvas vasaļvalsts, kas no 1562.

Jaunums!!: Austrumprūsija un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »

Lietuva

Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.

Jaunums!!: Austrumprūsija un Lietuva · Redzēt vairāk »

Lietuvas guberņa

Lietuvas guberņa bija īslaicīgi pastāvoša Krievijas impērijas guberņa (1796-1801), kurā ietilpa arī daļa no mūsdienu Baltkrievijas teritorijas un arī neliela daļa no Latvijas teritorijas (daļa no Aknīstes novada, Bauskas novada, Auces novada).

Jaunums!!: Austrumprūsija un Lietuvas guberņa · Redzēt vairāk »

Lietuvas PSR

Lietuvas PSR bija 1940.

Jaunums!!: Austrumprūsija un Lietuvas PSR · Redzēt vairāk »

Lietuvieši

Lietuvieši (lietuviai) jeb vēsturiski leiši (no senā pašnosaukuma leičiai) ir Ziemeļeiropas baltu tauta, kuras lielāka daļa dzīvo Lietuvā.

Jaunums!!: Austrumprūsija un Lietuvieši · Redzēt vairāk »

Mazā Lietuva

Mazā Lietuva ir vēsturisks etnogrāfiskais Prūsijas, vēlāk Austrumprūsijas, reģions, kuru apdzīvoja Prūsijas lietuvieši.

Jaunums!!: Austrumprūsija un Mazā Lietuva · Redzēt vairāk »

Mēmele

Mēmele, Lietuvas teritorijā saukta Nemunēle, ir upe Lietuvā un Latvijā.

Jaunums!!: Austrumprūsija un Mēmele · Redzēt vairāk »

Otrais pasaules karš

Otrais pasaules karš bija lielākais bruņotais konflikts cilvēces vēsturē, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu.

Jaunums!!: Austrumprūsija un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »

Padomju Savienība

Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija totalitāra lielvalsts, kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.

Jaunums!!: Austrumprūsija un Padomju Savienība · Redzēt vairāk »

Pēteris III

Pēteris III Romanovs Pēteris III Romanovs (1728—1762) bija Šlēzvigas-Holšteinas hercogs, vēlāk Krievijas impērijas imperators (1761—1762), kas valdīja tikai 186 dienas.

Jaunums!!: Austrumprūsija un Pēteris III · Redzēt vairāk »

Pirmais pasaules karš

Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.

Jaunums!!: Austrumprūsija un Pirmais pasaules karš · Redzēt vairāk »

Poļi

Poļi ir tauta Centrāleiropā, Polijas pamatiedzīvotāji.

Jaunums!!: Austrumprūsija un Poļi · Redzēt vairāk »

Polija

Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju un Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļos.

Jaunums!!: Austrumprūsija un Polija · Redzēt vairāk »

Prūši

Ziemeļu krusta karu sākšanas Parkūns, Potrimps un Pikols Prūši (senprūšu: prūsai; vai Prußen) bija rietumbaltu tauta, kas dzīvoja senajā Prūsijā.

Jaunums!!: Austrumprūsija un Prūši · Redzēt vairāk »

Prūsija

Prūsijas un Mazovijas karte 14. gadsimtā (Abrahams Ortēlijs, ''Theatrum Orbis Terrarum''.) Malborkas apriņķa ģerbonī. Prūsijas karaliste Vācijas impērijas sastāvā (iekrāsota tumši zilā krāsā). Prūsija (prūšu: Prūsa) bija zeme, kas ar dažādiem nosaukumiem Centrāleiropas ziemeļos pie Baltijas jūras pastāvēja no viduslaikiem līdz Otrajam pasaules karam.

Jaunums!!: Austrumprūsija un Prūsija · Redzēt vairāk »

Prūsijas hercogiste

Prūsijas hercogistes ģerbonis Prūsijas hercogistes un Karaļa Prūsijas teritorija 1576. gadā (K. Henneberga zīmēta karte). Prūsijas hercogistes (svītrotā krāsā) un Karaļa Prūsijas teritorijas līdz 18. gadsimta sākumam. Prūsijas hercogiste bija Polijas-Lietuvas kopvalsts vasaļvalsts Prūsijas teritorijā laikā no 1525.

Jaunums!!: Austrumprūsija un Prūsijas hercogiste · Redzēt vairāk »

Prūsijas karaliste

Prūsijas teritorija impērijas laikā Prūsijas ģerbonis Prūsijas karaliste bija viena no vācu valstīm Centrāleiropā Jaunajos laikos, pastāvēja no 1701.

Jaunums!!: Austrumprūsija un Prūsijas karaliste · Redzēt vairāk »

Prūsijas krusta kari

Prūsijas krusta karu un Livonijas krusta karu norise Prūšu cilšu zemes Prūsijas krusta kari bija daļa no Ziemeļu krusta kariem, un apzīmē baltu tautas prūšu apdzīvotās Prūsijas iekarošanu un kristīšanu, ko no 1217.

Jaunums!!: Austrumprūsija un Prūsijas krusta kari · Redzēt vairāk »

Senprūšu valoda

Senprūšu valoda (Prūsiskan vai Prūsiskai Bilā) ir izmirusi valoda, kas pieder pie indoeiropiešu valodu grupas baltu zara, rietumbaltu valodu atzara.

Jaunums!!: Austrumprūsija un Senprūšu valoda · Redzēt vairāk »

Septiņgadu karš

Austrijas-Francijas-Krievijas un Prūsijas-Lielbritānijas-Hanoveres koalīcijas pirms kara sākuma 1756. gadā. Krievijas impērijas uzbrukums Prūsijai cauri formāli neitrālās Kurzemes hercogistes un Polijas-Lietuvas teritorijai (1757-1759). Septiņgadu karš (Vācijā to dažreiz sauc arī par Trešo Silēzijas karu) notika starp 1756.

Jaunums!!: Austrumprūsija un Septiņgadu karš · Redzēt vairāk »

Suvalkija

Suvalkija, arī Sūduva ir viens no 5 Lietuvas etnogrāfiskajiem novadiem Nemunas kreisajā krastā, kura centrs ir Marijampole.

Jaunums!!: Austrumprūsija un Suvalkija · Redzēt vairāk »

Suvalku guberņa

Suvalku guberņa bija Krievijas impērijas guberņa (1867-1915), kurā ietilpa mūsdienu Lietuvas dienvidrietumu daļa un Polijas ziemeļaustrumu daļa.

Jaunums!!: Austrumprūsija un Suvalku guberņa · Redzēt vairāk »

Tautu Savienība

Ženēvā Tautu Savienība jeb Nāciju Līga bija starpvaldību organizācija, kura dibināta no 1919.

Jaunums!!: Austrumprūsija un Tautu Savienība · Redzēt vairāk »

Traķu vaivadija

Traķu vaivadijas ģerbonis. Traķu vaivadija bija tā Lietuvas dižkunigaitijas daļa, kas pēc 1413.

Jaunums!!: Austrumprūsija un Traķu vaivadija · Redzēt vairāk »

Trešais reihs

Trešais reihs (— ‘Trešā impērija’ vai ‘Trešā lielvalsts’) ir vēsturē plaši lietots Vācijas nosaukums laikā no 1933.

Jaunums!!: Austrumprūsija un Trešais reihs · Redzēt vairāk »

Varmijas-Mazūrijas vojevodiste

Varmijas-Mazūrijas vojevodiste ir Polijas vojevodiste valsts ziemeļaustrumos.

Jaunums!!: Austrumprūsija un Varmijas-Mazūrijas vojevodiste · Redzēt vairāk »

Vācieši

Vācieši ir tauta, kuras izcelsme ir Centrāleiropa.

Jaunums!!: Austrumprūsija un Vācieši · Redzēt vairāk »

Vācu ordenis

Vācu ordeņa simbols - melns krusts baltā laukā. Vācu ordenis jeb Teitoņu ordenis (Ordo Teutonicus;, saīsināti: Deutscher Orden, Deutschherrenorden, Deutschritterorden, Deutscher Ritterorden; rakstos abreviatūra: OT - Ordo Teutonicus) ir katoļu reliģiskais karotāju ordenis, kas dibināts 12.

Jaunums!!: Austrumprūsija un Vācu ordenis · Redzēt vairāk »

Viļņas guberņa

Viļņas guberņa bija Krievijas impērijas guberņa (1795, 1801-1915), kurā ietilpa mūsdienu Lietuvas dienvidaustrumu daļa un Baltkrievijas ziemeļrietumu daļa.

Jaunums!!: Austrumprūsija un Viļņas guberņa · Redzēt vairāk »

Viļņas vaivadija

Viļņas vaivadijas ģerbonis. Viļņas vaivadija bija tā Lietuvas dižkunigaitijas daļa, kas pēc 1413.

Jaunums!!: Austrumprūsija un Viļņas vaivadija · Redzēt vairāk »

Vilhelms Georgs fon Fermors

Grāfs Vilhelms Georgs fon Fermors 1765. gada gleznā Vilhelms Georgs fon Fermors (1702-1771) bija skotu un vācbaltu cilmes Krievijas impērijas ģenerālis.

Jaunums!!: Austrumprūsija un Vilhelms Georgs fon Fermors · Redzēt vairāk »

13. gadsimts

13.

Jaunums!!: Austrumprūsija un 13. gadsimts · Redzēt vairāk »

1466. gads

1466.

Jaunums!!: Austrumprūsija un 1466. gads · Redzēt vairāk »

1525. gads

1525.

Jaunums!!: Austrumprūsija un 1525. gads · Redzēt vairāk »

1618. gads

1618.

Jaunums!!: Austrumprūsija un 1618. gads · Redzēt vairāk »

17. gadsimts

17.

Jaunums!!: Austrumprūsija un 17. gadsimts · Redzēt vairāk »

1701. gads

1701.

Jaunums!!: Austrumprūsija un 1701. gads · Redzēt vairāk »

1772. gads

1772.

Jaunums!!: Austrumprūsija un 1772. gads · Redzēt vairāk »

18. gadsimts

18.

Jaunums!!: Austrumprūsija un 18. gadsimts · Redzēt vairāk »

1829. gads

1829.

Jaunums!!: Austrumprūsija un 1829. gads · Redzēt vairāk »

1878. gads

1878.

Jaunums!!: Austrumprūsija un 1878. gads · Redzēt vairāk »

1924. gads

1924.

Jaunums!!: Austrumprūsija un 1924. gads · Redzēt vairāk »

1945. gads

1945 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās pirmdienā.

Jaunums!!: Austrumprūsija un 1945. gads · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Rītprūsija.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »