Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Austrumu milzu vāveres

Indekss Austrumu milzu vāveres

Austrumu milzu vāveres, austrumu milzu vāveres apakšdzimta (Ratufinae) pieder grauzēju kārtas (Rodentia) vāveru dzimtai (Sciuridae).

21 attiecības: Aste, Auglis, Ģints (bioloģija), Āzija, Bioma, Centimetrs, Džons Edvards Grejs, Dienvidi, Dzimta (bioloģija), Fosilijas, Grauzēji, Kauls, Kilograms, Koks, Lapas, Miocēns, Sēkla, Tropu josla, Vācija, Vāveres, 1867. gads.

Aste

Skorpiona aste Aste ir pārsvarā kustīgs dzīvnieku orgāns, kas atrodas ķermeņa aizmugurējā daļā.

Jaunums!!: Austrumu milzu vāveres un Aste · Redzēt vairāk »

Auglis

Dažāda veida augļi Auglis ir termins, kurš tiek lietots ar dažādām nozīmēm atkarībā no konteksta.

Jaunums!!: Austrumu milzu vāveres un Auglis · Redzēt vairāk »

Ģints (bioloģija)

Ģints ir organismu klasifikācijas taksonomiskā vienība.

Jaunums!!: Austrumu milzu vāveres un Ģints (bioloģija) · Redzēt vairāk »

Āzija

Āzija ir pasaules lielākā kontinenta Eirāzijas austrumu daļa.

Jaunums!!: Austrumu milzu vāveres un Āzija · Redzēt vairāk »

Bioma

Planēta Zeme Bioma (- dzīve, dzīvība) jeb bioms ir ģeogrāfiskās joslas daļa (saukta arī par dabas zonu) ar līdzīgiem klimatiskajiem apstākļiem, kā arī šajā reģionā sastopamo dzīvo organismu kopums.

Jaunums!!: Austrumu milzu vāveres un Bioma · Redzēt vairāk »

Centimetrs

Galdnieka mērs ar centimetru iedaļām Centimetrs (cm) ir SI garuma mērvienība - viena simtdaļa no metra.

Jaunums!!: Austrumu milzu vāveres un Centimetrs · Redzēt vairāk »

Džons Edvards Grejs

Džons Edvards Grejs (dzimis, miris) bija britu zoologs.

Jaunums!!: Austrumu milzu vāveres un Džons Edvards Grejs · Redzēt vairāk »

Dienvidi

200px Dienvidi ir viena no četrām debespusēm.

Jaunums!!: Austrumu milzu vāveres un Dienvidi · Redzēt vairāk »

Dzimta (bioloģija)

Dzimta ir Organismu klasifikācijas taksonomiskā vienība.

Jaunums!!: Austrumu milzu vāveres un Dzimta (bioloģija) · Redzēt vairāk »

Fosilijas

cm diametrā. Fosilijas (— 'izrakts no zemes', no — 'bedre') ir dzīvnieku, augu vai citu organismu pārakmeņojušās paliekas.

Jaunums!!: Austrumu milzu vāveres un Fosilijas · Redzēt vairāk »

Grauzēji

Grauzēji (Rodentia) ir zīdītāju klases (Mammalia) dzīvnieku kārta.

Jaunums!!: Austrumu milzu vāveres un Grauzēji · Redzēt vairāk »

Kauls

''Humerus'' — augšdelma kauls (labās rokas) Kauli ir izturīgi, pietiekoši elastīgi saistaudi, kas pilda balsta funkcijas.

Jaunums!!: Austrumu milzu vāveres un Kauls · Redzēt vairāk »

Kilograms

collās) Kilograms (simbols: kg) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) masas pamatmērvienība, kas ir vienāds ar cilindrisku etalonu, kas izgatavots no irīdija-platīna sakausējuma, un atrodas Parīzē Starptautiskajā svaru un mēru birojā (Bureau international des poids et mesures).

Jaunums!!: Austrumu milzu vāveres un Kilograms · Redzēt vairāk »

Koks

Bieži sastopama skujkoku suga — parastā egle Vecs ozols Koks ir daudzgadīgs koksnains augs, kam, atšķirībā no lakstaugiem un krūmiem, parasti ir viens augsts koksnains stumbrs, lapu vai skuju vainags un spēcīga sakņu sistēma.

Jaunums!!: Austrumu milzu vāveres un Koks · Redzēt vairāk »

Lapas

Lapa Lapas ir augstāko augu orgāni, vasas veidojumi, kuros notiek fotosintēze, transpirācija un augu elpošana.

Jaunums!!: Austrumu milzu vāveres un Lapas · Redzēt vairāk »

Miocēns

Miocēns ir ģeoloģiskās laika skalas posms, agrīnais neogēna periods.

Jaunums!!: Austrumu milzu vāveres un Miocēns · Redzēt vairāk »

Sēkla

linu sēklas. Sēkla ir sēklaugu vairošanās un izplatīšanas orgāns.

Jaunums!!: Austrumu milzu vāveres un Sēkla · Redzēt vairāk »

Tropu josla

Tropu joslas atrašanās vieta Tropu josla ir klimatiska josla, kas atrodas zemes vidusdaļā ap ekvatoru.

Jaunums!!: Austrumu milzu vāveres un Tropu josla · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G8 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir pasaulē trešā lielākā ekonomika2007. gada informācija. Salīdzinot ar citām valstīm: ASV: 13 807,550 Japāna: 4 381,576Vācija: 3 320,913Ķīna: 3 280,224 pēc IKP un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: Austrumu milzu vāveres un Vācija · Redzēt vairāk »

Vāveres

Vāveru dzimta (Sciuridae) pieder grauzēju kārtas (Rodentia) vāverveidīgo (Sciuromorpha) dzīvnieku apakškārtai.

Jaunums!!: Austrumu milzu vāveres un Vāveres · Redzēt vairāk »

1867. gads

1867.

Jaunums!!: Austrumu milzu vāveres un 1867. gads · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Ratufa, Ratufinae.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »