Ātrāk nekā pārlūku!
20 attiecības: Žešova, Dembica, Eiropas autoceļš E40, Galvenie autoceļi Polijā, Glivice, Jaroslava, Katovice, Krakova, Laņcuta, Pševorska, Piekarpatu vojevodiste, Pilzno, Radimno, Ropčice, Seņdzišova Malopolska, Starptautiskais E ceļu tīkls, Tarnova, Ukraina, Vācija, Vroclava.
Žešova
Žešova ir pilsēta Polijas dienvidaustrumos, Piekarpatu vojevodistes centrs Vislokas krastos.
Jaunums!!: Autoceļš 4 (Polija) un Žešova · Redzēt vairāk »
Dembica
Dembica ir pilsēta Polijā, Piekarpatu vojevodistē, uz austrumiem no Tarnovas, Sandomežas ieplakā.
Jaunums!!: Autoceļš 4 (Polija) un Dembica · Redzēt vairāk »
Eiropas autoceļš E40
| | Eiropas autoceļš E40 ir daļa no Starptautiskā E ceļu tīkla.
Jaunums!!: Autoceļš 4 (Polija) un Eiropas autoceļš E40 · Redzēt vairāk »
Galvenie autoceļi Polijā
Galveno autoceļu tīkls Galvenie Polijas autoceļi ir galvenie autoceļi Polijā, kurus pārvalda Galveno autoceļu un automaģistrāļu pārvalde (Generalna Dyrekcja Dróg Krajowych i Autostrad).
Jaunums!!: Autoceļš 4 (Polija) un Galvenie autoceļi Polijā · Redzēt vairāk »
Glivice
Glivice (vēsturiski arī Gleivica) ir pilsēta Polijas dienvidos, Silēzijas vojevodistē uz rietumiem no Katovices.
Jaunums!!: Autoceļš 4 (Polija) un Glivice · Redzēt vairāk »
Jaroslava
Jaroslava ir pilsēta Polijā, Piekarpatu vojevodistē, uz austrumiem no Žešovas pie Sanas upes.
Jaunums!!: Autoceļš 4 (Polija) un Jaroslava · Redzēt vairāk »
Katovice
Katovice ir pilsēta Polijas dienvidos, Silēzijas vojevodistes centrs.
Jaunums!!: Autoceļš 4 (Polija) un Katovice · Redzēt vairāk »
Krakova
Krakova ir pilsēta Polijas dienvidos, Mazpolijas vojevodistes centrs Vislas krastos.
Jaunums!!: Autoceļš 4 (Polija) un Krakova · Redzēt vairāk »
Laņcuta
Laņcuta ir pilsēta Polijas dienvidaustrumos, Piekarpatu vojevodistē uz austrumiem no Žešovas.
Jaunums!!: Autoceļš 4 (Polija) un Laņcuta · Redzēt vairāk »
Pševorska
Pševorska ir pilsēta Polijas dienvidaustrumos, Piekarpatu vojevodistē uz austrumiem no Žešovas.
Jaunums!!: Autoceļš 4 (Polija) un Pševorska · Redzēt vairāk »
Piekarpatu vojevodiste
Piekarpatu vojevodiste ir Polijas vojevodiste valsts dienvidaustrumos - Mazpolijā.
Jaunums!!: Autoceļš 4 (Polija) un Piekarpatu vojevodiste · Redzēt vairāk »
Pilzno
Pilzno ir pilsēta Polijā, Piekarpatu vojevodistē, uz austrumiem no Tarnovas.
Jaunums!!: Autoceļš 4 (Polija) un Pilzno · Redzēt vairāk »
Radimno
Radimno ir pilsēta Polijā, Piekarpatu vojevodistē, uz austrumiem no Žešovas pie Sanas upes.
Jaunums!!: Autoceļš 4 (Polija) un Radimno · Redzēt vairāk »
Ropčice
Ropčice ir pilsēta Polijas dienvidaustrumos, Piekarpatu vojevodistē uz rietumiem no Žešovas.
Jaunums!!: Autoceļš 4 (Polija) un Ropčice · Redzēt vairāk »
Seņdzišova Malopolska
Seņdzišova Malopolska ir pilsēta Polijas dienvidaustrumos, Piekarpatu vojevodistē uz rietumiem no Žešovas.
Jaunums!!: Autoceļš 4 (Polija) un Seņdzišova Malopolska · Redzēt vairāk »
Starptautiskais E ceļu tīkls
Starptautiskais E ceļu tīkls ir numerācijas sistēma Eiropas ceļiem, kuru izstrādājusi ANO Eiropas Ekonomiskā komisija (UNECE).
Jaunums!!: Autoceļš 4 (Polija) un Starptautiskais E ceļu tīkls · Redzēt vairāk »
Tarnova
Tarnova ir pilsēta Polijas dievidaustrumos, Mazpolijas vojevodistē Dunajecas krastos.
Jaunums!!: Autoceļš 4 (Polija) un Tarnova · Redzēt vairāk »
Ukraina
Ukraina ir valsts Eiropas austrumos.
Jaunums!!: Autoceļš 4 (Polija) un Ukraina · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Autoceļš 4 (Polija) un Vācija · Redzēt vairāk »
Vroclava
Vroclava, agrāk Breslava, ir pilsēta Polijas dienvidrietumos, Lejassilēzijas vojevodistes centrs Odras upes krastos.
Jaunums!!: Autoceļš 4 (Polija) un Vroclava · Redzēt vairāk »
