Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Pāvels Bermonts

Indekss Pāvels Bermonts

Pāvels Bermonts-Avalovs (dzimis Tbilisi, miris, pēc citiem datiem 1966. vai 1974. gadā Ņujorkā) bija krievu militārpersona, monarhists un Krievijas impērijas nedalāmības piekritējs.

29 attiecības: Amerikas Savienotās Valstis, Ģirts Krūmiņš, Ņujorka, Baltā kustība, Bermontiāde, Brestļitovskas miera līgums, Cēsu kaujas, Dzelzsdivīzija, Gruzīni, Karaīmi, Karagūsteknis, Krievijas Impērija, Krievijas—Japānas karš, Latvijas brīvības cīņas, Latvijas Pagaidu valdība, Pirmais pasaules karš, Pulkvedis, Rīdigers fon der Golcs, Rīgas sargi, Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija, Serbija, Stīvens Talents, Strazdumuižas pamiers, Tbilisi, Vācija, Zvaigzne ABC, 1919. gads, 1966. gads, 1974. gads.

Amerikas Savienotās Valstis

Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.

Jaunums!!: Pāvels Bermonts un Amerikas Savienotās Valstis · Redzēt vairāk »

Ģirts Krūmiņš

Ģirts Krūmiņš (dzimis Pļaviņās) ir latviešu aktieris, runas pedagogs.

Jaunums!!: Pāvels Bermonts un Ģirts Krūmiņš · Redzēt vairāk »

Ņujorka

Ņujorka ir pilsēta Ņujorkas štatā, ASV, tā ir visvairāk apdzīvotā pilsēta ASV, un Ņujorkas metropoles centrs ir viena no visvairāk apdzīvotajām metropolēm pasaulē.

Jaunums!!: Pāvels Bermonts un Ņujorka · Redzēt vairāk »

Baltā kustība

Baltās kustības plakāts, kas aicina cīnīties par vienotu Krieviju Baltā kustība (tāpat tiek izmantoti nosaukumi Baltā gvarde, Baltā lieta, Baltā ideja bija kustība Krievijas pilsoņu karā, kura gan politiski, gan militāri apvienoja pret boļševikiem noskaņotus cilvēkus laikā no 1917. līdz 1923. gadam, kā arī vēlākajā emigrācijā. Šajā kustībā iekļāvās visdažādāko politisko uzskatu cilvēki, kuri pirms Februāra un vēlākās Oktobra revolūcijas nereti bija pat naidīgi noskaņoti savā starpā. Tāpat šai kustībai nebija vienotu ideoloģisku nostādņu. Šie un citi faktori noveda pie tā, ka kustība nekad nebija vienota ne mērķos, ne arī darbībā. Militārajā jomā lielu nozīmi Baltās kustības karaspēkā spēlēja bijušie Krievijas Impērijas armijas virsnieki. Pēc Oktobra revolūcijas lielākajai daļa no viņiem draudēja represijas, kā arī daudzi tika padzīti pēc tam, kad notika karaspēku vienību vēlēšanas, kurās karavīri ievēlēja savus komandierus. Šīs kustības atbalstītāju un dalībnieku vidū bija arī vairāki tūkstoši latviešu virsnieku un karavīru, piemēram, Rūdolfs Bangerskis, Kārlis Goppers, kuri baltgvardu armijā ieņēma augstus amatus. Krievijas pilsoņu kara laikā Baltās kustības karaspēka vienībām, kuras karoja pret boļševikiem dažādās frontēs, izdevās gūt ievērojamus panākumus, iegūstot kontroli pār lielām teritorijām bijušās impērijas perifērijā, tomēr Krievzemes vēsturiskā pamatdaļa un divas galvaspilsētas — Petrograda un Maskava — netika ieņemtas. Cerība uz rietumvalstu palīdzību neattaisnojās, jo tās pēc Pirmā pasaules kara nebija gatavas tieši iesaistīties karadarbībā. Boļševikiem pēc ilgām un smagām cīņām izdevās sakaut baltgvardu armijas dažādās frontēs citu pēc citas, līdz beigās boļševiki guva uzvaru visā Krievijas pilsoņu karā. Baltās kustības pārstāvji bija spiesti doties emigrācijā, kur izveidoja nozīmīgu krievu diasporu, kurā attīstījās sava kultūras un politiskā dzīve.

Jaunums!!: Pāvels Bermonts un Baltā kustība · Redzēt vairāk »

Bermontiāde

Bermontiāde jeb Bermonta afēra bija daļa no Latvijas brīvības cīņām un Krievijas pilsoņu kara, kurā Latvijas Bruņotie spēki ar Antantes sabiedroto atbalstu no 1919.

Jaunums!!: Pāvels Bermonts un Bermontiāde · Redzēt vairāk »

Brestļitovskas miera līgums

Pamiera līguma parakstīšana 1917. gada 15. decembrī. Kreisajā pusē Osmaņu impērijas, Austroungārijas, Vācijas un Bulgārijas delegācijas (līgumu paraksta Austrumu frontes virspavēlnieks Bavārijas princis Leopolds), labajā pusē Padomju Krievijas delegācija (sēž Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe un Anastāsija Bicenko). Krievijas delegācija Brestļitovskas miera līguma sarunās īsi pirms sarunu pārtraukšanas 15. janvārī. Sēž no kreisās: Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe, Anastāsija Bicenko. Stāv no kreisās: Vladimirs Lipskis, Pēteris Stučka, Ļevs Trockis, Ļevs Karahans. Brestļitovskas miera līgums (oficiālais nosaukums — Miera līgums starp Vāciju, Austroungāriju, Bulgāriju un Turciju no vienas puses un Krieviju no otras puses) bija starpvalstu līgums, ko parakstīja 1918.

Jaunums!!: Pāvels Bermonts un Brestļitovskas miera līgums · Redzēt vairāk »

Cēsu kaujas

Cēsu kauju gaita, un tām sekojošās Juglas kaujas Uzvaras piemineklis Cēsīs ar uzrakstiem latviski un igauniski. Piemineklis Cēsīs Skolnieku rotas kareivjiem Cēsu kaujas bija vienas no izšķirošajām kaujām Latvijas brīvības cīņās.

Jaunums!!: Pāvels Bermonts un Cēsu kaujas · Redzēt vairāk »

Dzelzsdivīzija

Atsevišķās latviešu brigādes (''Kol. Ballod'') vienību uzbrukums Rīgai 1919. gada 22. maijā. Dzelzsdivīzija (vācu: Eiserne Division), sākotnēji Dzelzsbrigāde, bija Vācijas algotņu karaspēks Latvijas brīvības cīņu laikā, ko izveidoja no demobilizētās Vācijas Impērijas 8. armijas kareivjiem un brīvprātīgiem algotņiem.

Jaunums!!: Pāvels Bermonts un Dzelzsdivīzija · Redzēt vairāk »

Gruzīni

Gruzīni jeb kartveli ir Kaukāza tauta, Gruzijas pamatiedzīvotāji.

Jaunums!!: Pāvels Bermonts un Gruzīni · Redzēt vairāk »

Karaīmi

Karaīmi ir tjurku cilmes valodā runājoša tauta, kas praktizē specifisku jūdaisma paveidu — karaīmismu.

Jaunums!!: Pāvels Bermonts un Karaīmi · Redzēt vairāk »

Karagūsteknis

Vācu karaspēks Otrā pasaules kara laikā saņem gūstā Padomju Savienības karavīru Karagūsteknis ir persona, parasti kaujinieks, kas kara apstākļos ir saņemta gūstā un nonākusi nebrīvē.

Jaunums!!: Pāvels Bermonts un Karagūsteknis · Redzēt vairāk »

Krievijas Impērija

Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.

Jaunums!!: Pāvels Bermonts un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »

Krievijas—Japānas karš

Krievijas—Japānas kara kaujaslauks Krievijas—Japānas karš, saukts arī par Krievu—japāņu karu bija karš, kas norisinājās no 1904.

Jaunums!!: Pāvels Bermonts un Krievijas—Japānas karš · Redzēt vairāk »

Latvijas brīvības cīņas

Latvijas brīvības cīņas jeb Latvijas Neatkarības karš bija karš pret jaundibinātās Latvijas Republikas teritorijā iebrukušo Padomju Krievijas karaspēku, kas izvērtās cīņās par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas republiku.

Jaunums!!: Pāvels Bermonts un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Latvijas Pagaidu valdība

Pirmā Latvijas Republikas Pagaidu valdība (Liepāja, 1919. gada aprīlis). Pirmajā rindā no kreisās: Spricis Paegle, Miķelis Valters, Kārlis Ulmanis, Teodors Hermanovskis, Kārlis Kasparsons. Otrajā rindā no kreisās: Jānis Blumbergs, Eduards Strautnieks (tieslietu ministrs), Dāvids Rudzītis (valsts kancelejas direktors), Jānis Zālītis, Kārlis Puriņš Latvijas Tautas Padomes 1918. gada 18. novembra uzsaukums "Latvijas pilsoņiem!" Latvijas Pagaidu valdība bija oficiālais nosaukums Latvijas Republikas pirmajām valdībām no 1918.

Jaunums!!: Pāvels Bermonts un Latvijas Pagaidu valdība · Redzēt vairāk »

Pirmais pasaules karš

Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.

Jaunums!!: Pāvels Bermonts un Pirmais pasaules karš · Redzēt vairāk »

Pulkvedis

Jukums Vācietis Krievijas Impērijas armijas pulkveža tērpā Pulkvedis ir viena no vecāko virsnieku dienesta pakāpēm daudzu valstu bruņoto spēku sauszemes un gaisa spēkos, kā arī militarizētajās valsts institūcijās, organizācijās, piemēram, policijā.

Jaunums!!: Pāvels Bermonts un Pulkvedis · Redzēt vairāk »

Rīdigers fon der Golcs

Rīdigers fon der Golcs, pilnajā vārdā Gustavs Ādolfs Joahims Rīdigers fon der Golcs (dzimis, miris) bija Vācijas Impērijas virsnieks, grāfs, 1919.

Jaunums!!: Pāvels Bermonts un Rīdigers fon der Golcs · Redzēt vairāk »

Rīgas sargi

"Rīgas sargi" ir Latvijā uzņemta vēsturiska filma par 1919.

Jaunums!!: Pāvels Bermonts un Rīgas sargi · Redzēt vairāk »

Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija

Karoga vektorizētā versija Bermonts ar saviem virsniekiem un pareizticīgo priesteriem 1919. gada vasarā Šlageteram, atbilstoši 1919. gada 6. oktobra līgumam starp Vācu leģionu un Krievijas Rietumu Brīvprātīgo armijas virspavēlnieku (Bermontu-Avalovu) Vienas markas pagaidu maiņas zīme (averss, Jelgava, 1919. gada 10. oktobris) Vienas markas kaseszīme (reverss, Jelgava, 1919. gada 10. oktobris) Rietumu Brīvprātīgo armija, vāciski saukta arī par Krievijas Rietumu armiju jeb Rietumkrievijas Atbrīvošanas armiju, kā arī saukti par Bermontiešiem, bija Pāvela Bermonta-Avalova komandētā un Rīdigera fon der Golca atbalstītā krievu un vācu algotņu armija, kas Brīvības cīņu laikā 1919.

Jaunums!!: Pāvels Bermonts un Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija · Redzēt vairāk »

Serbija

Serbija ir valsts Balkānu reģionā, Eiropā.

Jaunums!!: Pāvels Bermonts un Serbija · Redzēt vairāk »

Stīvens Talents

Stīvens Džordžs Talents (1884—1958) bija Britu impērijas armijas virsnieks un militārais ierēdnis.

Jaunums!!: Pāvels Bermonts un Stīvens Talents · Redzēt vairāk »

Strazdumuižas pamiers

Strazdumuižas pamatskola, kurā noslēdza karadarbības pārtraukšanas līgumu (nav saglabājusies). Cēsu un Juglas kauju shēma. Strazdumuižas pamiers bija 1919.

Jaunums!!: Pāvels Bermonts un Strazdumuižas pamiers · Redzēt vairāk »

Tbilisi

Tbilisi (izrunā), līdz 1936.

Jaunums!!: Pāvels Bermonts un Tbilisi · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: Pāvels Bermonts un Vācija · Redzēt vairāk »

Zvaigzne ABC

SIA "Apgāds Zvaigzne ABC" ir Latvijā lielākā grāmatu izdevniecība.

Jaunums!!: Pāvels Bermonts un Zvaigzne ABC · Redzēt vairāk »

1919. gads

1919.

Jaunums!!: Pāvels Bermonts un 1919. gads · Redzēt vairāk »

1966. gads

1966.

Jaunums!!: Pāvels Bermonts un 1966. gads · Redzēt vairāk »

1974. gads

1974.

Jaunums!!: Pāvels Bermonts un 1974. gads · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Avalovs, Avalovs-Bermonts, Bermondt-Avalov, Bermonts, Bermonts-Avalovs, Pavel Bermondt-Avalov, Pāvels Bermonts - Avalovs, Pāvels Bermonts-Avalovs.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »