Ātrāk nekā pārlūku!
62 attiecības: Adhēzija, Aminoskābes, Angīna, Antibiotikas, Antigēns, Antivielas, Šūnas kodols, Šūnas organoīdi, Bacillus anthracis, Baktērijas, Bālā treponēma, Cilmes šūna, Cista, Cista (mikrobioloģija), Citoplazma, Clostridium perfringens, Clostridium tetani, Eiropas protejs, Elektronmikroskops, Endoplazmatiskais tīkls, Enzīmi, Fenilalanīns, Gļotas, Glicīns, Glicerīns, Glutamīnskābe, Gonokoks, Holeras vibrions, Hromosoma, Iekaisums, Kovalentā saite, Lipīdi, Lode, Mikrobioloģija, Mikrocaurulītes, Mikrometrs, Molekula, Nanobaktērijas, Oglekļa dioksīds, Oksisviestskābe, Olbaltumvielas, Organiskās vielas, Organisms, Organismu klasifikācija, Penicilīni, Polimēri, Polisaharīdi, Pumpurošanās, Raugs, Rentgenstari, ..., Ribosoma, Skarlatīna, Skropstiņas, Slāpeklis, Sporas, Starojums, Ultravioletais starojums, Vīruss, Vienšūņi, Zaļaļģes, Zarnu nūjiņa, Zilaļģes. Izvērst indekss (12 vairāk) »
Adhēzija
Rasas pilieni turas uz lapām adhēzijas dēļ Adhēzija (— ‘pielipšana’) ir starpmolekulāra saistība starp kontaktā esošām dažādu cietu vai šķidru vielu virsmām.
Jaunums!!: Baktēriju morfoloģija un Adhēzija · Redzēt vairāk »
Aminoskābes
Aminoskābes ir aizvietotās karbonskābes, kuru ogļūdeņraža atlikumā viens vai vairāki ūdeņraža atomi ir aizvietoti ar aminogrupu (-NH2).
Jaunums!!: Baktēriju morfoloģija un Aminoskābes · Redzēt vairāk »
Angīna
Angīna Angīna ir vispārēja akūta infekcijas slimība, kuras raksturīgākā izpausme ir slimīgas pārmaiņas aukslēju mandelēs.
Jaunums!!: Baktēriju morfoloģija un Angīna · Redzēt vairāk »
Antibiotikas
mutes dobuma vietējai ārstēšanai Antibiotikas (anti- — ‘pret’,, biōtikós — ‘saistībā ar dzīvību’) ir ķīmisko vielu vai to maisījumu grupa, kas nogalina baktērijas un citus mikroorganismus vai kavē to vairošanos.
Jaunums!!: Baktēriju morfoloģija un Antibiotikas · Redzēt vairāk »
Antigēns
Antiviela saistās ar specifisku antigēnu Antigēns ir jebkura viela, kas izraisa imūnsistēmas atbildi, kas izpaužas kā antivielu sekrēcija pret šo vielu.
Jaunums!!: Baktēriju morfoloģija un Antigēns · Redzēt vairāk »
Antivielas
Antivielas (imūnglobulīni - Ig) ir asins seruma olbaltumvielas, kuru sintēzi ierosina kāds infekciju slimību ierosinātājs (mikroorganisms), vakcīna vai cits antigēns un kuras ar šo antigēnu specifiski reaģē.
Jaunums!!: Baktēriju morfoloģija un Antivielas · Redzēt vairāk »
Šūnas kodols
Šūnas kodola uzbūve: 1 — kodola apvalks; 1a — ārējā membrāna; 1b — iekšējā membrāna; 2 — kodoliņš; 3 — kodola sula; 4 — hromatīns; 4a — heterohromatīns; 4b — eihromatīns; 5 — ribosomas; 6 — kodola poras. Šūnas kodols (vai nuculeus) ir eikariotu šūnas organoīds, kurš satur ģenētisko informāciju (DNS).
Jaunums!!: Baktēriju morfoloģija un Šūnas kodols · Redzēt vairāk »
Šūnas organoīdi
Tipiskas dzīvnieku šūnas shematisks attēls Organoīdi: 1-kodoliņš, 2-kodols, 3-ribosoma, 4-pūslītis (vezikula), 5-graudainais endoplazmatiskais tīkls, 6-Goldži komplekss, 7- citoskelets, 8-gludais endoplazmatiskais tīkls, 9-mitohondriji, 10- vakuola, 11- citosols, 12-lizosoma, 13-centriolas Šūnas organoīdi — dzīvās šūnas sastāvdaļas, kas izvietotas citoplazmā un veic specializētas funkcijas šūnas iekšienē.
Jaunums!!: Baktēriju morfoloģija un Šūnas organoīdi · Redzēt vairāk »
Bacillus anthracis
Bacillus anthracis ir liela grampozitīva nekustīga baktērija.
Jaunums!!: Baktēriju morfoloģija un Bacillus anthracis · Redzēt vairāk »
Baktērijas
Baktērijas (Bacteria) ir dzīvo organismu grupa.
Jaunums!!: Baktēriju morfoloģija un Baktērijas · Redzēt vairāk »
Bālā treponēma
Bālā treponēma jeb bālā spiroheta (Treponema pallidum) ir gramnegatīva spiroheta.
Jaunums!!: Baktēriju morfoloģija un Bālā treponēma · Redzēt vairāk »
Cilmes šūna
Mājas pele cilmes šūnas, iekrāsotas zaļā krāsā Cilmes šūnas jeb mātšūnas ir nediferencētas šūnas, kādas ir visos daudzšūnu organismos, un tās var dalīties meitšūnās un diferencēties cita veida šūnās.
Jaunums!!: Baktēriju morfoloģija un Cilmes šūna · Redzēt vairāk »
Cista
Bronhogēnas cistas mikrogrāfija Cista ir veidojums orgānos un audos, kuram var būt dažāds saturs un sienas.
Jaunums!!: Baktēriju morfoloģija un Cista · Redzēt vairāk »
Cista (mikrobioloģija)
Amēbas ''Entamoeba histolytica'' cista Mikrobioloģijā cista ir mikroorganisma (vienšūņa, baktērijas) miera stadija vai anabiotiska forma, kas palīdz organismam izdzīvot nelabvēlīgos apstākļos.
Jaunums!!: Baktēriju morfoloģija un Cista (mikrobioloģija) · Redzēt vairāk »
Citoplazma
Citoplazma — vide, kur atrodas visi šūnas organoīdi. Citoplazma ir pusšķidra viela, kas veido šūnas iekšējo vidi.
Jaunums!!: Baktēriju morfoloģija un Citoplazma · Redzēt vairāk »
Clostridium perfringens
Clostridium perfringens ir grampozitīva obligāti anaeroba baktērija.
Jaunums!!: Baktēriju morfoloģija un Clostridium perfringens · Redzēt vairāk »
Clostridium tetani
Clostridium tetani ir grampozitīva obligāti anaeroba baktērija.
Jaunums!!: Baktēriju morfoloģija un Clostridium tetani · Redzēt vairāk »
Eiropas protejs
Eiropas protejs (Proteus anguinus) ir proteju dzimtas (Proteidae) ūdenī dzīvojoša, akla salamandra, kas ir vienīgā suga proteju ģintī (Proteus).
Jaunums!!: Baktēriju morfoloģija un Eiropas protejs · Redzēt vairāk »
Elektronmikroskops
Viens no veco modeļu elektronmikroskopiem. Elektronmikroskops ir mikroskopa veids, kurā tiek izmantoti elektroni, lai apgaismotu paraugu un izveidotu tā palielinātu attēlu.
Jaunums!!: Baktēriju morfoloģija un Elektronmikroskops · Redzēt vairāk »
Endoplazmatiskais tīkls
Endoplazmatiskais tīkls un citi no iekšējām membrānām veidotie eikariotiskās šūnas organoīdi Endoplazmatiskais tīkls ir eikariotiskās šūnas organoīds, no membrānām veidota sazarota plakanu dobumu, pūslīšu un kanāliņu sistēma.
Jaunums!!: Baktēriju morfoloģija un Endoplazmatiskais tīkls · Redzēt vairāk »
Enzīmi
Tipiska enzīma — cilvēka laktoilglutationa liāzes — uzbūves shēma Enzīmi (enzumon — 'iekšā' + 'ieraugs'), arī fermenti ( — 'ieraugs'), ir lielmolekulāri biokatalizatori, kas paātrina visas organismā notiekošās vielmaiņas reakcijas — uzturvielu noārdīšanu, jaunu vielu sintēzi, dažādu vielu un jonu transportu, ķermeņa temperatūras un pH regulēšanu un tā tālāk.
Jaunums!!: Baktēriju morfoloģija un Enzīmi · Redzēt vairāk »
Fenilalanīns
Fenilalanīns (Phe, 2-amino-3-fenilpropionskābe, C9H11NO2) ir neaizstājamā aminoskābe, kas pieder pie aromātiskajām aminoskābēm.
Jaunums!!: Baktēriju morfoloģija un Fenilalanīns · Redzēt vairāk »
Gļotas
Dzemdes kakla gļotas Gļotas ir daudzšūnu organismu šūnu sekrēcijas produkts, kuru veido pārsvarā gļotādas epitēlijaudi.
Jaunums!!: Baktēriju morfoloģija un Gļotas · Redzēt vairāk »
Glicīns
Glicīns (Gly, aminoetiķskābe, glikokols, H2NCH2COOH) ir vienkāršākā aminoskābe.
Jaunums!!: Baktēriju morfoloģija un Glicīns · Redzēt vairāk »
Glicerīns
Glicerīns (propāntriols-1,2,3, glicerols, CH2OHCHOHCH2OH) ir caurspīdīgs, bezkrāsains, viskozs šķidrums ar saldu garšu.
Jaunums!!: Baktēriju morfoloģija un Glicerīns · Redzēt vairāk »
Glutamīnskābe
Glutamīnskābe (Glu, 2-aminopentāndiskābe, d-α-aminoglutārskābe, C5H9NO4) ir dzīvo organismu aminoskābe.
Jaunums!!: Baktēriju morfoloģija un Glutamīnskābe · Redzēt vairāk »
Gonokoks
Gonokoks (Neisseria gonorrhoeae) ir gramnegatīva baktērija, morfoloģiski pieder pie diplokokiem.
Jaunums!!: Baktēriju morfoloģija un Gonokoks · Redzēt vairāk »
Holeras vibrions
Holeras vibrions (Vibrio cholerae) ir gramnegatīva komatveidīga nūjiņa, holeras izraisītājs, kurš neveido kapsulas un sporas, ir monotrihs un ļoti kustīgs.
Jaunums!!: Baktēriju morfoloģija un Holeras vibrions · Redzēt vairāk »
Hromosoma
Vīrieša hromosomas (kariotips: 2n.
Jaunums!!: Baktēriju morfoloģija un Hromosoma · Redzēt vairāk »
Iekaisums
Akūts mandeļu iekaisums — angīna jeb tonsilīts Iekaisums ir patoloģisks process — atbildes reakcija uz organisma audu bojājumu vai patogēna kairinātāja (ķīmiska, bioloģiska vai cita rakstura) iedarbību.
Jaunums!!: Baktēriju morfoloģija un Iekaisums · Redzēt vairāk »
Kovalentā saite
hibridizācijas dēļ) Kovalentā saite (— 'kopīgs', valens — 'stiprs'), saukta arī par homeopolāro saiti ir ķīmiskās saites veids, kura rodas, apvienojoties reaģējošo atomu diviem valences elektronu mākoņiem.
Jaunums!!: Baktēriju morfoloģija un Kovalentā saite · Redzēt vairāk »
Lipīdi
Lipīdu iedalījums Lipīdi (no (lipos) — 'tauki') ir visai daudzveidīga bioorganisko vielu grupa.
Jaunums!!: Baktēriju morfoloģija un Lipīdi · Redzēt vairāk »
Lode
Lode. Lode ir visu to telpas punktu kopa, kuri atrodas ne tālāk par kādu noteiktu attālumu no kāda fiksēta telpas punkta.
Jaunums!!: Baktēriju morfoloģija un Lode · Redzēt vairāk »
Mikrobioloģija
Petri traukā Mikrobioloģija ((mikros) — 'mazs', — 'dzīve' un (logia) — 'mācība') ir bioloģijas nozare, kas apraksta un pēta mikroorganismus un to izmantošanas iespējas.
Jaunums!!: Baktēriju morfoloģija un Mikrobioloģija · Redzēt vairāk »
Mikrocaurulītes
Tubulīna struktūra — ar dzeltenu un oranžu krāsu atšķiras alfa un beta tubulīni Mikrocaurulītes ir citoskeleta daļa, ko veido globulārs proteīns tubulīns.
Jaunums!!: Baktēriju morfoloģija un Mikrocaurulītes · Redzēt vairāk »
Mikrometrs
Mikrometrs jeb mikrons ir metra miljonā daļa.
Jaunums!!: Baktēriju morfoloģija un Mikrometrs · Redzēt vairāk »
Molekula
3D attēli (pa kreisi un vidū) un 2D attēls (pa labi) parāda molekulu uzbūvi no dažādiem atomiem. Molekula ir mazākā vielas daļiņa, kas nosaka vielas ķīmisko sastāvu un visas fizikālās īpašības.
Jaunums!!: Baktēriju morfoloģija un Molekula · Redzēt vairāk »
Nanobaktērijas
Nanobaktērijas ir dzīvo organismu vienība, kas apvieno mikroorganismus ar izmēriem, mazākiem, nekā lielākajai daļai pieņemto izmēru limitu, pie kāda spēj eksistēt baktērijas (līdz 200 nanometriem).
Jaunums!!: Baktēriju morfoloģija un Nanobaktērijas · Redzēt vairāk »
Oglekļa dioksīds
Ogļskābā gāze jeb oglekļa dioksīds (CO2) ir smaga, bezkrāsaina gāze ar nedaudz skābenu smaržu un garšu.
Jaunums!!: Baktēriju morfoloģija un Oglekļa dioksīds · Redzēt vairāk »
Oksisviestskābe
Nav apraksta.
Jaunums!!: Baktēriju morfoloģija un Oksisviestskābe · Redzēt vairāk »
Olbaltumvielas
kristāli Olbaltumvielas jeb proteīni (no vai, kas savukārt no (protōs) — 'pirmējs'), nereti saīsināti arī kā olbaltumi vai OBV, ir biopolimēri, lielmolekulāri savienojumi, ko veido līdz pat 20 dažādu α-aminoskābju saturošas lineāras virknes, kurās aminoskābes savstarpēji saistītas ar peptīdsaitēm.
Jaunums!!: Baktēriju morfoloģija un Olbaltumvielas · Redzēt vairāk »
Organiskās vielas
Metāns — viena no uzbūves ziņā vienkāršākajām un izplatītākajām organiskajām vielām Organiskās vielas ir oglekli saturoša vielu grupa, daudzas no kurām sastopamas dzīvajā dabā.
Jaunums!!: Baktēriju morfoloģija un Organiskās vielas · Redzēt vairāk »
Organisms
Dažādi organismi Organisms (organismós) bioloģijā un ekoloģijā ir dzīva būtne, dzīvs ķermenis.
Jaunums!!: Baktēriju morfoloģija un Organisms · Redzēt vairāk »
Organismu klasifikācija
Uz mūsu planētas Zemes ir vairāk kā 2 000 000 visdažādāko dzīvības formu, kas tiek sistematizētas un sakārtotas noteiktā kārtībā.
Jaunums!!: Baktēriju morfoloģija un Organismu klasifikācija · Redzēt vairāk »
Penicilīni
Penicilīnu struktūrformula. Ar '''R''' apzīmēta grupa, kas dažādiem penicilīniem ir atšķirīga. Penicilīni (— 'ota'; no Penicillium ģints pelējuma sēnītēm ar otveida formu) ir antibiotikas, ko iegūst no pelējumsēnēm vai sintezē mākslīgi.
Jaunums!!: Baktēriju morfoloģija un Penicilīni · Redzēt vairāk »
Polimēri
atomspēku mikroskopā Polimēri ir lielmolekulāri ķīmiski savienojumi ar virkņveida molekulām, kuras sastāv no liela skaita (līdz pat aptuveni 105) elementārposmu, kas šajā virknē periodiski atkārtojas.
Jaunums!!: Baktēriju morfoloģija un Polimēri · Redzēt vairāk »
Polisaharīdi
Polisaharīdi (poly — daudz,, sakchar — ‘cukurs’) ir lielmolekulāri ogļhidrāti.
Jaunums!!: Baktēriju morfoloģija un Polisaharīdi · Redzēt vairāk »
Pumpurošanās
Pumpurošanās ir dzīvnieku un augu bezdzimumvairošanās veids, kad jauns organisms vai jauna šūna veidojas no vecākorganisma vai šūnas izaugumiem.
Jaunums!!: Baktēriju morfoloģija un Pumpurošanās · Redzēt vairāk »
Raugs
''Saccharomyces cerevisiae'' mikroskopā Raugi ir eikarioti, vienšūnas organismi, kas ierindoti sēņu valstī.
Jaunums!!: Baktēriju morfoloģija un Raugs · Redzēt vairāk »
Rentgenstari
Rentgenlampa ar nekustīgu anodu: * K — katods, * A — anods jeb antikatods, * X — rentgenstari * - — elektroni * C — siltuma aizvadītājs * Win — ūdens pievads * Wout — ūdens izvads * ''Uh'' — katoda spriegums * ''Ua'' — paātrinājuma spriegums Rentgenstari ir elektromagnētiskie viļņi ar viļņa garumu, kas mazāks nekā ultravioletajam starojumam, bet lielāks nekā gamma stariem.
Jaunums!!: Baktēriju morfoloģija un Rentgenstari · Redzēt vairāk »
Ribosoma
Olbaltumvielu sintēzes shēma. Gaiši zaļā krāsā attēlota ribosomas lielā subvienība, tumši zaļā — mazā subvienība Ribosoma ir šūnas organoīds, kas atrodas šūnas citoplazmā un endoplazmatiskajā tīklā un no šūnā esošajām aminoskābēm sintezē attiecīgajai šūnai raksturīgo olbaltumvielu.
Jaunums!!: Baktēriju morfoloģija un Ribosoma · Redzēt vairāk »
Skarlatīna
Viens no skarlatīnas simptomiem - koši sarkana mēle ar baltu pārklājumu pie pamatnes. Skarlatīna jeb šarlaks ir A grupas streptokoku izraisīta infekcijas slimība, ko parasti pavada iekaisis kakls vai, retāk, citas streptokoku infekcijas.
Jaunums!!: Baktēriju morfoloģija un Skarlatīna · Redzēt vairāk »
Skropstiņas
Plaušu trahejas epitēlijs. Skropstiņas ir vienšūnas organismu orgāns, ar kura palīdzību tie pārvietojas un uzņem barību.
Jaunums!!: Baktēriju morfoloģija un Skropstiņas · Redzēt vairāk »
Slāpeklis
Slāpeklis ir ķīmiskais elements, kuru apzīmē ar simbolu N un tā atomskaitlis ir 7.
Jaunums!!: Baktēriju morfoloģija un Slāpeklis · Redzēt vairāk »
Sporas
askos mikroskopā Dārza atmatenes bazīdijsporas uz bazīdijām Parastās aļņpapardes (''Asplenium scolopendrium'') sporangiju kopas ar sporām lapu apakšpusē Nereti sporām ir īpatnēja virsma, kas palīdz atšķirt dažādas sugas. Trifeļu dzimtas sēnes ''Tuber oregonense'' sporas Sporas ir īpašas šūnas, kas nodrošina daudzu organismu vairošanos vai izdzīvošanu.
Jaunums!!: Baktēriju morfoloģija un Sporas · Redzēt vairāk »
Starojums
Starojums, arī radiācija (no — ‘spīdēšana, starošana’), ir enerģijas starveida izplatīšanās, izstarošana telpā.
Jaunums!!: Baktēriju morfoloģija un Starojums · Redzēt vairāk »
Ultravioletais starojums
Ultravioletais starojums ir elektromagnētiskie viļņi ar viļņa garumu, kas ir mazāks nekā redzamajai gaismai, bet garāks nekā rentgenstariem.
Jaunums!!: Baktēriju morfoloģija un Ultravioletais starojums · Redzēt vairāk »
Vīruss
Rotavīrusa modelis Vīruss (— ‘inde’ vai ‘toksīns’) ir ļoti mazs patogēns, kas vairojas tikai organismu dzīvo šūnu iekšpusē.
Jaunums!!: Baktēriju morfoloģija un Vīruss · Redzēt vairāk »
Vienšūņi
Balantīdija Vienšūņi jeb protozoji (Protozoa, no sengr. πρῶτος "pirmais" un ζῷα "dzīvība", daudzskaitļa forma no sengr. ζῷον "dzīvā būtne") ir polifilētiska eikariotisku vienšūnas organismu grupa ar heterotrofu barošanās veidu.
Jaunums!!: Baktēriju morfoloģija un Vienšūņi · Redzēt vairāk »
Zaļaļģes
Zaļaļģes (Chlorophyta) pieder Chlorophyta nodalījumam, ko veido no 9000 līdz 12 000 sugas.
Jaunums!!: Baktēriju morfoloģija un Zaļaļģes · Redzēt vairāk »
Zarnu nūjiņa
Zarnu nūjiņa (saīsināta arī kā E. coli) ir baktērija, kas parasti atrodama siltasiņu dzīvnieku zarnu traktā.
Jaunums!!: Baktēriju morfoloģija un Zarnu nūjiņa · Redzēt vairāk »
Zilaļģes
Zilaļģes jeb cianobaktērijas ir baktēriju tips, kas iegūst enerģiju ar fotosintēzes palīdzību.
Jaunums!!: Baktēriju morfoloģija un Zilaļģes · Redzēt vairāk »
