Ātrāk nekā pārlūku!
17 attiecības: Auļi (Dzērbenes pagasts), Ērģemes pils, Brīvmūrniecība, Dubinska muiža, Ingrija, Johans Baltazars fon Kampenhauzens, Kampenhauzeni, Krievijas Impērija, Livonijas bruņniecība, Muhu, Pērnava, Sāmsala, Slepenpadomnieks (Krievijas Impērija), Somija, Ungurmuiža, Vācbaltieši, Vidzemes guberņa.
Auļi (Dzērbenes pagasts)
Auļi (agrāk Auļu muiža) ir apdzīvota vieta Cēsu novada Dzērbenes pagastā.
Jaunums!!: Baltazars fon Kampenhauzens (1745—1800) un Auļi (Dzērbenes pagasts) · Redzēt vairāk »
Ērģemes pils
Ērģemes pils 1773. gadā. Ērģemes pils drupas mūsdienās. Ērģemes pils plāns 17. gs. (no Zviedrijas kara arhīva) Ērģemes ordeņa pils bija Livonijas ordeņa nocietinājums Ērģemē pie robežas ar Tērbatas bīskapiju.
Jaunums!!: Baltazars fon Kampenhauzens (1745—1800) un Ērģemes pils · Redzēt vairāk »
Brīvmūrniecība
Viens no galvenajiem brīvmūrnieku simboliem — taisnstūris un cirkulis. Uzskata, ka burts '''G''' simbolizē ģeometrijas zinātni. Ikona "Dievs kā Ģeometrs (arhitekts)" no ''Bible moralisée'' (13. gs.). Brīvmūrniecība, arī Brīvmūrnieku ordenis, masonu jeb frankmasonu (no — 'brīvs', maçon — 'mūrnieks') kustība, ir saskaņā ar brālības principiem veidota organizācija, lielā mērā arī vairāk vai mazāk integrēta vispasaules savienība, kuras dalībniekus — brīvmūrniekus — vieno kopīgi morāles, ētikas, filosofijas, metafizikas principi un ideāli.
Jaunums!!: Baltazars fon Kampenhauzens (1745—1800) un Brīvmūrniecība · Redzēt vairāk »
Dubinska muiža
Dubinska muiža pie Rīgas ielas Cēsīs (pēc 1905) Dubinska muiža, arī Hiršeita muiža (Hirschheydt, Hirschhof) atradās pie Cēsu pilsētas dienvidu robežas, Āraišu ceļa (tagadējās Rīgas ielas) malā.
Jaunums!!: Baltazars fon Kampenhauzens (1745—1800) un Dubinska muiža · Redzēt vairāk »
Ingrija
Zviedru Ingrija ar 17. gadsimtā pievienotajām Krievijas teritorijām (''Nuv. Ingermanland''). Bijusī Ingermanlandes hercogiste Krievijas impērijas kartē (1745). Ingrijas, Igaunijas, Letijas, Karēlijas, Nīlandes un Tavastijas provinces 1742. gadā izdotajā Somu jūras līča reģiona kartē. Kartes apakšā attēloti galvenie reģiona cietokšņi, iekaitot Pēterburgu un Kronštati Ingrijā. Ingrija ir vēsturisks reģions Krievijas Federācijas ziemeļrietumos, kas lielā mērā sakrīt ar mūsdienu Ļeņingradas apgabala un Sanktpēterburgas teritoriju.
Jaunums!!: Baltazars fon Kampenhauzens (1745—1800) un Ingrija · Redzēt vairāk »
Johans Baltazars fon Kampenhauzens
Johans Baltazars fon Kampenhauzens (1763. gada gleznojums) Johans Baltazars fon Kampenhauzens (Stokholma —, Pēterburga) bija Zviedrijas, pēc tam Krievijas armijas virsnieks Lielā Ziemeļu kara laikā, Vidzemes landrāts, Somijas ģenerālgubernators (1742–1743).
Jaunums!!: Baltazars fon Kampenhauzens (1745—1800) un Johans Baltazars fon Kampenhauzens · Redzēt vairāk »
Kampenhauzeni
Kampenhauzenu dzimtas ģerbonis (no "Baltisches Wappenbuch"). Baronu Kampenhauzenu ģerbonis (no "Baltisches Wappenbuch"). Kampenhauzenu dzimtas vēstures titullapa (1908). Kampenhauzeni ir vācbaltiešu dzimta, kas bija ieceļojusi Livonijā 16.
Jaunums!!: Baltazars fon Kampenhauzens (1745—1800) un Kampenhauzeni · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Jaunums!!: Baltazars fon Kampenhauzens (1745—1800) un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »
Livonijas bruņniecība
Vidzemes bruņniecības ģerbonis, ko lietoja arī Vidzemes Landrātu kolēģija. Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755-1865) Rīgā. Livonijas bruņniecība jeb Vidzemes bruņniecība (vācu: Livländische Ritterschaft) bija Vidzemes (jeb Līvzemes) dižciltīgo vācbaltiešu pašpārvaldes organizācija, kas pēc 1561.
Jaunums!!: Baltazars fon Kampenhauzens (1745—1800) un Livonijas bruņniecība · Redzēt vairāk »
Muhu
Muhu, arī Mona sala (vai Mohn), ir sala Baltijas jūrā, trešā lielākā Igaunijai piederošā sala.
Jaunums!!: Baltazars fon Kampenhauzens (1745—1800) un Muhu · Redzēt vairāk »
Pērnava
Pērnavas dronu video 2022 Pērnava ir pilsēta Igaunijas dienvidos Baltijas jūras Pērnavas līča krastā, Pernu upes grīvā.
Jaunums!!: Baltazars fon Kampenhauzens (1745—1800) un Pērnava · Redzēt vairāk »
Sāmsala
Sāmsala jeb Sāremā ir lielākā Igaunijai piederošā sala un trešā lielākā sala Baltijas jūrā.
Jaunums!!: Baltazars fon Kampenhauzens (1745—1800) un Sāmsala · Redzēt vairāk »
Slepenpadomnieks (Krievijas Impērija)
Slepenpadomnieks Georgs Frīdrihs fon Felkerzāms. Slepenpadomnieks bija Krievijas Impērijas III kategorijas civildienesta pakāpe no 1724.
Jaunums!!: Baltazars fon Kampenhauzens (1745—1800) un Slepenpadomnieks (Krievijas Impērija) · Redzēt vairāk »
Somija
Somija, oficiāli Somijas Republika (Suomen tasavalta, Republiken Finland), ir valsts Ziemeļeiropā, parlamentāra republika un Eiropas Savienības locekle.
Jaunums!!: Baltazars fon Kampenhauzens (1745—1800) un Somija · Redzēt vairāk »
Ungurmuiža
Ungurmuižas kungu māja 2013. gada 29. septembrī Ungurmuižas kungu māja atrodas Gaujas nacionālā parka teritorijā Cēsu novada Raiskuma pagasta Unguros.
Jaunums!!: Baltazars fon Kampenhauzens (1745—1800) un Ungurmuiža · Redzēt vairāk »
Vācbaltieši
Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten).
Jaunums!!: Baltazars fon Kampenhauzens (1745—1800) un Vācbaltieši · Redzēt vairāk »
Vidzemes guberņa
Vidzemes guberņa jeb Līvzemes guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa Latvijas kultūrvēsturiskais Vidzemes novads, Igaunijas dienviddaļa un Sāmsala.
Jaunums!!: Baltazars fon Kampenhauzens (1745—1800) un Vidzemes guberņa · Redzēt vairāk »
