Ātrāk nekā pārlūku!
65 attiecības: Antante, Augusts Vinnigs, Štrika sazvērestība, Ērika Zēla, Baltā kustība, Baltijas provinces, Berlīne, Berlīnes papildvienošanās (1918), Brestļitovskas miera līgums, Daugava, Heinrihs fon Štriks, Igaunijas guberņa, Inflantijas vaivadija, Jelgava, Kārlis Ulmanis, Konstantīns fon der Pālens, Krievija, Kurzeme, Kurzemes bruņniecība, Kurzemes guberņa, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Kurzemes Zemes padome, Latgale, Latviešu pagaidu nacionālā padome, Latvija, Latvijas autonomijas idejas, Latvijas Avīze, Latvijas—Vācijas robeža, Lielais Ziemeļu karš, Livonija, Livonijas bruņniecība, Ludvigs Knorings, Miķelis Valters, Nīštates miera līgums, Novembra revolūcija, Oktobra revolūcija, Palanga, Pāvels Bermonts, Pirmais pasaules karš, Rīdigers fon der Golcs, Rīga, Rietumkrievijas valdība, Sāmsala, Strazdumuižas pamiers, Vasīlijs Biskupskis, Vācbaltieši, Vācija, Vācu ordenis, Vidzeme, Vidzemes guberņa, ..., Vidzemes landmaršali, Vidzemes landtāgs, Visla, 12. aprīlis, 18. novembris, 19. novembris, 1917. gads, 1918. gads, 22. septembris, 25. novembris, 26. novembris, 28. novembris, 30. novembris, 5. novembris, 8. marts. Izvērst indekss (15 vairāk) »
Antante
1914. gada Krievijas plakāts par Antanti. Antante (no — 'saprašanās') bija 1907.
Jaunums!!: Baltenlande un Antante · Redzēt vairāk »
Augusts Vinnigs
Augusts Vinnigs (dzimis, miris) bija vācu politiķis un arodbiedrību darbinieks.
Jaunums!!: Baltenlande un Augusts Vinnigs · Redzēt vairāk »
Štrika sazvērestība
Strika sazvērestība, zviedru presē saukta arī par Edlunda avantūru, bija politisks skandāls Latvijas brīvības cīņu laikā, ko izraisīja Vidzemes bruņniecības landmaršala Heinriha fon Štrika un bijušā Zviedrijas militārā atašeja Krievijā Nilsa Edlunda (Nils Edlund, 1867-1930) aizturēšana Liepājas ostā 1919.
Jaunums!!: Baltenlande un Štrika sazvērestība · Redzēt vairāk »
Ērika Zēla
Ērika Zēla Ērika Zēla, vēlāk Zēla-Kuzmina (1902—1989) bija vācbaltiešu filozofe un dzejniece.
Jaunums!!: Baltenlande un Ērika Zēla · Redzēt vairāk »
Baltā kustība
Baltās kustības plakāts, kas aicina cīnīties par vienotu Krieviju Baltā kustība (tāpat tiek izmantoti nosaukumi Baltā gvarde, Baltā lieta, Baltā ideja bija kustība Krievijas pilsoņu karā, kura gan politiski, gan militāri apvienoja pret boļševikiem noskaņotus cilvēkus laikā no 1917. līdz 1923. gadam, kā arī vēlākajā emigrācijā. Šajā kustībā iekļāvās visdažādāko politisko uzskatu cilvēki, kuri pirms Februāra un vēlākās Oktobra revolūcijas nereti bija pat naidīgi noskaņoti savā starpā. Tāpat šai kustībai nebija vienotu ideoloģisku nostādņu. Šie un citi faktori noveda pie tā, ka kustība nekad nebija vienota ne mērķos, ne arī darbībā. Militārajā jomā lielu nozīmi Baltās kustības karaspēkā spēlēja bijušie Krievijas Impērijas armijas virsnieki. Pēc Oktobra revolūcijas lielākajai daļa no viņiem draudēja represijas, kā arī daudzi tika padzīti pēc tam, kad notika karaspēku vienību vēlēšanas, kurās karavīri ievēlēja savus komandierus. Šīs kustības atbalstītāju un dalībnieku vidū bija arī vairāki tūkstoši latviešu virsnieku un karavīru, piemēram, Rūdolfs Bangerskis, Kārlis Goppers, kuri baltgvardu armijā ieņēma augstus amatus. Krievijas pilsoņu kara laikā Baltās kustības karaspēka vienībām, kuras karoja pret boļševikiem dažādās frontēs, izdevās gūt ievērojamus panākumus, iegūstot kontroli pār lielām teritorijām bijušās impērijas perifērijā, tomēr Krievzemes vēsturiskā pamatdaļa un divas galvaspilsētas — Petrograda un Maskava — netika ieņemtas. Cerība uz rietumvalstu palīdzību neattaisnojās, jo tās pēc Pirmā pasaules kara nebija gatavas tieši iesaistīties karadarbībā. Boļševikiem pēc ilgām un smagām cīņām izdevās sakaut baltgvardu armijas dažādās frontēs citu pēc citas, līdz beigās boļševiki guva uzvaru visā Krievijas pilsoņu karā. Baltās kustības pārstāvji bija spiesti doties emigrācijā, kur izveidoja nozīmīgu krievu diasporu, kurā attīstījās sava kultūras un politiskā dzīve.
Jaunums!!: Baltenlande un Baltā kustība · Redzēt vairāk »
Baltijas provinces
Baltijas provinču saliktais ģerbonis (1884) Baltijas provinces Zviedrijas pakļautībā (17. gadsimts) Baltijas provinces ir vēsturisks apzīmējums Zviedrijas aizjūras provincēm jeb domīnijām, Igaunijai un Vidzemei.
Jaunums!!: Baltenlande un Baltijas provinces · Redzēt vairāk »
Berlīne
Berlīne (izrunā) ir Vācijas galvaspilsēta, kā arī atsevišķa federālā zeme.
Jaunums!!: Baltenlande un Berlīne · Redzēt vairāk »
Berlīnes papildvienošanās (1918)
deklarētā autonomā Latvijas valsts kļūdaini apzīmēta kā ''Latvia (18 XI 1917)''. 1918.
Jaunums!!: Baltenlande un Berlīnes papildvienošanās (1918) · Redzēt vairāk »
Brestļitovskas miera līgums
Pamiera līguma parakstīšana 1917. gada 15. decembrī. Kreisajā pusē Osmaņu impērijas, Austroungārijas, Vācijas un Bulgārijas delegācijas (līgumu paraksta Austrumu frontes virspavēlnieks Bavārijas princis Leopolds), labajā pusē Padomju Krievijas delegācija (sēž Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe un Anastāsija Bicenko). Krievijas delegācija Brestļitovskas miera līguma sarunās īsi pirms sarunu pārtraukšanas 15. janvārī. Sēž no kreisās: Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe, Anastāsija Bicenko. Stāv no kreisās: Vladimirs Lipskis, Pēteris Stučka, Ļevs Trockis, Ļevs Karahans. Brestļitovskas miera līgums (oficiālais nosaukums — Miera līgums starp Vāciju, Austroungāriju, Bulgāriju un Turciju no vienas puses un Krieviju no otras puses) bija starpvalstu līgums, ko parakstīja 1918.
Jaunums!!: Baltenlande un Brestļitovskas miera līgums · Redzēt vairāk »
Daugava
Daugava (lībiešu: Vēna), vēsturiski pazīstama arī kā Dina, bet augšpus Latvijas teritorijas - Rietumu Dvina (baltkrievu: Заходняя Дзвіна), ir Latvijas lielākā upe, kas iztek no Valdaja augstienes Krievijā, tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai, līdz ietek Rīgas līcī, Baltijas jūrā, kur veido Rīgas ostas akvatoriju.
Jaunums!!: Baltenlande un Daugava · Redzēt vairāk »
Heinrihs fon Štriks
Heinrihs Eduards Kārlis fon Strīks (Heinrich Eduard Karl von Stryk, 1873—1938) bija vācbaltiešu politiķis, Vidzemes bruņniecības landmaršals (1918—1919), Baltenlandes valsts izveides projekta autors.
Jaunums!!: Baltenlande un Heinrihs fon Štriks · Redzēt vairāk »
Igaunijas guberņa
Igaunijas guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa mūsdienu Igaunijas Republikas ziemeļu daļa.
Jaunums!!: Baltenlande un Igaunijas guberņa · Redzēt vairāk »
Inflantijas vaivadija
Inflantijas vaivadija vai Livonijas vaivadija, pazīstama arī kā Poļu Livonija, bija tā Pārdaugavas Livonijas hercogistes daļa, kas pēc Polijas—Zviedrijas kara beigām 1629.
Jaunums!!: Baltenlande un Inflantijas vaivadija · Redzēt vairāk »
Jelgava
Jelgava ir valstspilsēta Zemgalē, 43 km no Rīgas pie Lielupes un tās attekas Driksas.
Jaunums!!: Baltenlande un Jelgava · Redzēt vairāk »
Kārlis Ulmanis
Kārlis Augusts Vilhelms Ulmanis (dzimis, miris) politiķis, viens no Latvijas valsts izveidotājiem, pirmais Latvijas Pagaidu valdības vadītājs un vairākkārtējs Latvijas Ministru prezidents.
Jaunums!!: Baltenlande un Kārlis Ulmanis · Redzēt vairāk »
Konstantīns fon der Pālens
Konstantīns fon der Pālens Konstanīns Johans Georgs fon der Pālens (1861—1923) bija vācbaltu sabiedriskais darbinieks, Kurzemes guberņas muižnieks, Krievijas Impērijas ierēdnis, hofmeistars, Viļņas gubernators, Senāta loceklis.
Jaunums!!: Baltenlande un Konstantīns fon der Pālens · Redzēt vairāk »
Krievija
Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.
Jaunums!!: Baltenlande un Krievija · Redzēt vairāk »
Kurzeme
Kurzeme jeb Kursa ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Jaunums!!: Baltenlande un Kurzeme · Redzēt vairāk »
Kurzemes bruņniecība
Kurzemes bruņnieku dzimtu ģerboņi Bruņniecības nama zālē (pirms 1918. gada). Kurzemes bruņniecība ir daļa no Baltijas dižciltīgo korporācijas, pie kuras pieder arī Igaunijas, Sāmsalas un Vidzemes bruņniecības.
Jaunums!!: Baltenlande un Kurzemes bruņniecība · Redzēt vairāk »
Kurzemes guberņa
Kurzemes guberņa bija viena no trīs Krievijas Impērijas sastāvā esošajām autonomajām Baltijas guberņām.
Jaunums!!: Baltenlande un Kurzemes guberņa · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Jaunums!!: Baltenlande un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »
Kurzemes Zemes padome
Avīzes ''Mitausche Zeitung'' vēstījums par Kurzemes Zemes padomes sēdi 1918. gada 8. martā. Atjaunotās Kurzemes hercogistes ģerbonis (1918. gada pastkarte). Kurzemes Zemes padome bija Vācijas impērijas okupētajā Kurzemes guberņas daļā 1917.
Jaunums!!: Baltenlande un Kurzemes Zemes padome · Redzēt vairāk »
Latgale
Latgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Jaunums!!: Baltenlande un Latgale · Redzēt vairāk »
Latviešu pagaidu nacionālā padome
E. Laursons. Latviešu pagaidu nacionālā padome (LPNP), vēlāk Latviešu nacionālā padome (LNP), bija Valkā dibināta latviešu partiju politiska organizācija.
Jaunums!!: Baltenlande un Latviešu pagaidu nacionālā padome · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Baltenlande un Latvija · Redzēt vairāk »
Latvijas autonomijas idejas
Augusta Bīlenšteina 1884. gadā izveidotā latviešu valodas izplatības karte (''Lettisches Sprachgebiet''), kas vēlāk kalpoja vienotās Latvijas (Kurzemes, Vidzemes un Latgales) robežu iezīmēšanai. Latvijas autonomijas idejas bija latviešu politiskā nacionālisma izpausmes, kas aizsākās līdz ar tautas atmodu 19.
Jaunums!!: Baltenlande un Latvijas autonomijas idejas · Redzēt vairāk »
Latvijas Avīze
"Latvijas Avīze" (līdz 2003. gadam — Lauku Avīze) ir Latvijas dienas laikraksts, iznāk latviešu valodā piecas reizes nedēļā (pirmdiena, otrdiena, trešdiena, ceturtdiena, piektdiena).
Jaunums!!: Baltenlande un Latvijas Avīze · Redzēt vairāk »
Latvijas—Vācijas robeža
Zemgales artilērijas pulka 1. diviziona karavīri zirgos un Vācijas robežsargi pie Latvijas un Vācijas robežas 1920. gadā. Palangas robežpunkts 1901. gadā. Latvijas-Vācijas robeža 1921. gadā. Latvijas—Vācijas robeža bija starpvalstu robeža, kas pēc Pirmā pasaules kara beigām atdalīja Latviju un Vāciju (1918—1921).
Jaunums!!: Baltenlande un Latvijas—Vācijas robeža · Redzēt vairāk »
Lielais Ziemeļu karš
Lielais Ziemeļu karš (1700–1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: Baltenlande un Lielais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »
Livonija
Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.
Jaunums!!: Baltenlande un Livonija · Redzēt vairāk »
Livonijas bruņniecība
Vidzemes bruņniecības ģerbonis, ko lietoja arī Vidzemes Landrātu kolēģija. Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755-1865) Rīgā. Livonijas bruņniecība jeb Vidzemes bruņniecība (vācu: Livländische Ritterschaft) bija Vidzemes (jeb Līvzemes) dižciltīgo vācbaltiešu pašpārvaldes organizācija, kas pēc 1561.
Jaunums!!: Baltenlande un Livonijas bruņniecība · Redzēt vairāk »
Ludvigs Knorings
Ludvigs fon Knorings 17. gadsimta krievu bajāra tērpā Pēterburgas Ziemas pils kostīmu ballē (1903) Ludvigs fon Knorings (1859–1930) bija vācbaltu diplomāts un politiķis, Rietumkrievijas kara politiskās padomes (Военно-политический совет для Западной России) priekšsēdētājs (1919).
Jaunums!!: Baltenlande un Ludvigs Knorings · Redzēt vairāk »
Miķelis Valters
Miķelis Valters (dzimis, miris) bija Latvijas Republikas iekšlietu ministrs (1918—1919), jaunstrāvnieks, jurists, politiķis, diplomāts un sabiedrisks darbinieks, viens no Satversmes izstrādātājiem.
Jaunums!!: Baltenlande un Miķelis Valters · Redzēt vairāk »
Nīštates miera līgums
Nīštates miera sarunas 1742. gada zīmējumā. Ar slīpsvītrām iezīmētas teritoriālās izmaiņas Nīštates līguma rezultātā. Nīštates miera līgums, arī Nīštades miera līgums vai Nīstades miera līgums, bija miera līgums starp Krievijas caristi un Zviedrijas karalisti, kas izbeidza Lielo Ziemeļu karu starp šīm valstīm.
Jaunums!!: Baltenlande un Nīštates miera līgums · Redzēt vairāk »
Novembra revolūcija
Revolucionārie karavīri ar sarkano karogu pie Brandenburgas vārtiem Berlīnē 1918. gada 9. novembrī Postenis Berlīnē Novembra revolūcija notika no 1918.
Jaunums!!: Baltenlande un Novembra revolūcija · Redzēt vairāk »
Oktobra revolūcija
Petrogradā 1917. gada oktobrī. Oktobra revolūcija ir pretrunīgi vērtēts notikums Krievijas vēsturē, daļa no 1917. gada Krievijas revolūcijas.
Jaunums!!: Baltenlande un Oktobra revolūcija · Redzēt vairāk »
Palanga
Palanga (žemaišu: Palonga) ir pilsēta un pašvaldība Lietuvā pie Baltijas jūras, 25 km uz ziemeļiem no Klaipēdas.
Jaunums!!: Baltenlande un Palanga · Redzēt vairāk »
Pāvels Bermonts
Pāvels Bermonts-Avalovs (dzimis Tbilisi, miris, pēc citiem datiem 1966. vai 1974. gadā Ņujorkā) bija krievu militārpersona, monarhists un Krievijas impērijas nedalāmības piekritējs.
Jaunums!!: Baltenlande un Pāvels Bermonts · Redzēt vairāk »
Pirmais pasaules karš
Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.
Jaunums!!: Baltenlande un Pirmais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Rīdigers fon der Golcs
Rīdigers fon der Golcs, pilnajā vārdā Gustavs Ādolfs Joahims Rīdigers fon der Golcs (dzimis, miris) bija Vācijas Impērijas virsnieks, grāfs, 1919.
Jaunums!!: Baltenlande un Rīdigers fon der Golcs · Redzēt vairāk »
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Jaunums!!: Baltenlande un Rīga · Redzēt vairāk »
Rietumkrievijas valdība
Rietumkrievijas valdība jeb Rietumu - Krievijas valdība bija 1919.
Jaunums!!: Baltenlande un Rietumkrievijas valdība · Redzēt vairāk »
Sāmsala
Sāmsala jeb Sāremā ir lielākā Igaunijai piederošā sala un trešā lielākā sala Baltijas jūrā.
Jaunums!!: Baltenlande un Sāmsala · Redzēt vairāk »
Strazdumuižas pamiers
Strazdumuižas pamatskola, kurā noslēdza karadarbības pārtraukšanas līgumu (nav saglabājusies). Cēsu un Juglas kauju shēma. Strazdumuižas pamiers bija 1919.
Jaunums!!: Baltenlande un Strazdumuižas pamiers · Redzēt vairāk »
Vasīlijs Biskupskis
Vasīlijs Biskupskis (1915) Vasīlijs Biskupskis (1878–1945) bija krievu ģenerālmajors (1915) un politiķis, Rietumkrievijas valdības (За́падно-ру́сское прави́тельство) premjerministrs (1919).
Jaunums!!: Baltenlande un Vasīlijs Biskupskis · Redzēt vairāk »
Vācbaltieši
Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten).
Jaunums!!: Baltenlande un Vācbaltieši · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Baltenlande un Vācija · Redzēt vairāk »
Vācu ordenis
Ordeņa pilnais ģerbonis pēc 1250. gada. Melnais krusts papildināts ar imperatora ērgli, Jeruzalemes karaļa zelta krustu un Francijas karaļa lilijām Vācu ordeņa simbols — melns krusts baltā laukā Vācu ordenis jeb Teitoņu ordenis (Ordo Teutonicus;, saīsināti: Deutscher Orden, Deutschherrenorden, Deutschritterorden, Deutscher Ritterorden; rakstos abreviatūra: OT — Ordo Teutonicus) ir katoļu reliģiskais karotāju ordenis, kas dibināts 12.
Jaunums!!: Baltenlande un Vācu ordenis · Redzēt vairāk »
Vidzeme
Vidzeme ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Jaunums!!: Baltenlande un Vidzeme · Redzēt vairāk »
Vidzemes guberņa
Vidzemes guberņa jeb Līvzemes guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa Latvijas kultūrvēsturiskais Vidzemes novads, Igaunijas dienviddaļa un Sāmsala.
Jaunums!!: Baltenlande un Vidzemes guberņa · Redzēt vairāk »
Vidzemes landmaršali
Vidzemes landmaršals jeb Livonijas landmaršals bija Vidzemes bruņniecības priekšstāvis un Vidzemes landtāga priekšsēdis.
Jaunums!!: Baltenlande un Vidzemes landmaršali · Redzēt vairāk »
Vidzemes landtāgs
Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755-1865) Rīgā, kurā notika Vidzemes landtāgi. Vidzemes landtāgs bija Pārdaugavas Livonijas hercogistes, vēlāk Zviedru Vidzemes un Vidzemes guberņas augstāko kārtu pārstāvju jeb "zemes sūtņu" regulāra kopsapulce, kas pastāvēja līdz Latvijas Republikas dibināšanai.
Jaunums!!: Baltenlande un Vidzemes landtāgs · Redzēt vairāk »
Visla
Visla ir upe Eiropā, Polijas lielākā upe.
Jaunums!!: Baltenlande un Visla · Redzēt vairāk »
12. aprīlis
12.
Jaunums!!: Baltenlande un 12. aprīlis · Redzēt vairāk »
18. novembris
18.
Jaunums!!: Baltenlande un 18. novembris · Redzēt vairāk »
19. novembris
19.
Jaunums!!: Baltenlande un 19. novembris · Redzēt vairāk »
1917. gads
1917.
Jaunums!!: Baltenlande un 1917. gads · Redzēt vairāk »
1918. gads
1918.
Jaunums!!: Baltenlande un 1918. gads · Redzēt vairāk »
22. septembris
22.
Jaunums!!: Baltenlande un 22. septembris · Redzēt vairāk »
25. novembris
25.
Jaunums!!: Baltenlande un 25. novembris · Redzēt vairāk »
26. novembris
26.
Jaunums!!: Baltenlande un 26. novembris · Redzēt vairāk »
28. novembris
28.
Jaunums!!: Baltenlande un 28. novembris · Redzēt vairāk »
30. novembris
30.
Jaunums!!: Baltenlande un 30. novembris · Redzēt vairāk »
5. novembris
5.
Jaunums!!: Baltenlande un 5. novembris · Redzēt vairāk »
8. marts
8.
Jaunums!!: Baltenlande un 8. marts · Redzēt vairāk »
