Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Lejupielādēt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Balti

Indekss Balti

dzelzs laikmetā (3.—4. gadsimtā). Balti ir indoeiropiešu cilšu un tautu grupa, kas senāk apdzīvoja plašu reģionu no Polijas līdz Centrālajai Viduskrievijai.

299 attiecības: Aļģirds, Aisti, Alūksne, Alektene, Alene, Alsene (zeme), Apūle, Asotes pilskalns, Atzele, Augšzemnieku dialekts, Aukštaitija, Auklas keramikas kultūra, Auseklis (dievība), Austrumprūsija, Austrumromas impērija, Autine, Auzas, Šabis, Švarns, Ģiņģeiķis, Ūsiņš, Ķēstutis, Ķemmes-bedrīšu keramikas kultūra, Ķivutkalna pilskalns, Žagare, Žemaiši, Žemaitija, Žemaitijas kunigaitija, Žemīna, Āraišu ezerpils, Baltijas jūra, Baltijas provinces, Baltijas somi, Baltijas valstis, Baltkrievi, Baltu reliģija, Baltu valodas, Bandava, Bārta, Bērzene, Bramanis, Brieži, Brikuļi, Brjanska, Bronza, Bronzas laikmets, Buga, Burtnieki, Burtnieks (mitoloģija), Ceklis, ..., Cesvaine, Dainava (zeme), Daugava, Daugerūts, Daugmales pilskalns, Dēkla, Dņepra, Dņepras balti, Deltuva (zeme), Desna, Dievs (latviešu mitoloģija), Dobele, Dobene, Dorno, Drivinalds, Durbes kauja, Duvzare, Dzērbene, Dzelzs laikmets, Dzintara ceļš, Elblonga, Fatjanovas kultūra, Gabija, Gaižuva, Galindi, Gauja, Gaujiena, Gēns, Gerdene, Gerdvils, Goti, Gotlande, Grobiņa, Gulbene, Hērodots, Helmno, Hromosoma, Idumeja, Igauņi, Igauņu valoda, Igors Volks, Ilmenis, Imera, Indoeiropieši, Indoeiropiešu pirmvaloda, Indoeiropiešu valodas, Indriķa hronika, Izkapts, Jāņi, Jānis Endzelīns, Jātvingi, Jūras māte, Jersika, Jersika (valsts), Jitlande, Kaļiņingrada, Kaluga, Kalve, Karšuva, Kazahstāna, Kazimirs Būga, Kernave, Kijevas Krievzeme, Knituva, Koknese (valsts), Krams, Krīvs, Krievi, Krievijas Impērija, Kriviči, Kundas kultūra, Kurši, Kuršu joma, Kuršu kāpas, Kursa, Kursa (valsts), Kursenieki, Kurska, Labieši, Laima, Lamata (zeme), Lamekins, Latgaļi, Latvieši, Latviešu valoda, Lāči, Lībieši, Lepene, Lielā prūšu sacelšanās, Lielā tautu staigāšana, Lieldienas, Lietava (zeme), Lietuvas krusta kari, Lietuvas lielkņaziste, Lietuvas Republikas Seims, Lietuvieši, Lietuviešu valoda, Litorīnas jūra, Lokers, Lotigola, Lubāns, Maleisine, Marija Gimbutiene, Maskava, Matriarhāts, Māras, Mārciena, Mārtiņi, Mēness (dievība), Mežotnes muiža, Medene, Medenike (zeme), Megava, Meluks, Meteņi, Mezolīts, Miķeļi, Miļģerīns, Mindaugs, Mujāni, Nadruva, Nalsene, Nameisis, Nareva, Nīcgale, Negeste, Nemuna, Neolīts, Nere, Nere (zeme), Nevēža, Oka, Par Ģermānijas atrašanās vietu un tautām, Pārmiesošanās, Pērkons (mitoloģija), Pelone, Piebalga, Piemare, Pietālava, Pievolga, Pilene, Pilsāts, Pilskalns, Pitalova, Plūškoki, Poļi, Podniecība, Polija, Polockas kņazi, Prūši, Prūsija (zeme), Pripete, Purnava, Rameka, Rietava, Rietumbalti, Rietumeiropa, Rimberts, Roja (upe), Romas impērija, Romas Katoļu baznīca, Romuva, Rozula, Rudzi, Sabiedrības noslāņošanās, Saeima, Sanskrits, Satekle, Saule (dievība), Saules kauja, Saules zeme, Saulgrieži, Sēļi, Sēlija, Sēlija (zeme), Semba, Sembas pussala, Senā Roma, Senprūšu valoda, Silene, Skalva, Skalvji, Skiti, Skomants, Slāvi, Smiltene, Smoļenska, Smoļenskas apgabals, Somi, Spārnene, Sudava (zeme), Sumbrs, Svaikstiks, Svidras kultūra, Tacits, Taurs, Tālava, Tālivaldis, Tūšis, Tērauds, Tērvete (zeme), Tērvetes pilskalns, Tovrakste, Traidens, Tranaitis, Trikāta, Tula, Uldevene, Ungāri, Upīte, Upmale (zeme), Urāli, Vaišvilks, Valdaja augstiene, Valdis Muktupāvels, Vanema, Varš, Varšava, Varņi, Varibuls, Varigerbs, Varka, Vācbaltieši, Vācu ordenis, Vārme, Vīna kalns (pilskalns), Vītenis, Ventava, Vetseke, Viestards, Vijciems, Vikingi, Vikints, Vilki, Visla, Visvaldis, Volga, Vologda, Vulfstans no Hedebijas, Zalkša zīme, Zeme starp Skrundu un Zemgali, Zemes māte, Zemgaļi, Zemgale (valsts), Ziemassvētki, Ziemeļu krusta kari, Zirgi, Zviedri, 22. septembris. Izvērst indekss (249 vairāk) »

Aļģirds

Aļģirds, arī Oļģerts (Olgerth; dzimis ap 1296. gadu, miris 1377. gada maija beigās) bija Lietuvas dižkunigaitijas valdnieks kopā ar savu brāli Ķēstuti laikā no 1345.

Jaunums!!: Balti un Aļģirds · Redzēt vairāk »

Aisti

1645. gadā iespiestas Eiropas vēstures kartes fragments, kas apkopo Tacita un citu seno autoru ziņas par ģermāņu cilšu izvietojumu tagadējās Polijas teritorijā. Aisti (kartes augšējā labajā stūrī) lokalizēti Lietuvas teritorijā. Aisti un citas Eiropas tautas ap 125. gadu m.ē. Aisti jeb aistiešu ciltis (Aestyorum gentes) bija seno laiku apzīmējums Baltijas jūras dienvidaustrumu piekrastes iedzīvotājiem, kas pirmo reizi sastopams romiešu vēsturnieka Gaja Kornēlija Tacita ap 98.

Jaunums!!: Balti un Aisti · Redzēt vairāk »

Alūksne

Alūksne ir pilsēta Latvijā, Alūksnes novada administratīvais centrs Vidzemes austrumos.

Jaunums!!: Balti un Alūksne · Redzēt vairāk »

Alektene

Aptuvenā 13. gadsimta Sēlijas teritorija Daugavas kreisajā krastā. Alektene vai Alcitene (latīņu: Allecten vai Allciten) bija sēļu zeme līdz 13.

Jaunums!!: Balti un Alektene · Redzēt vairāk »

Alene

Jersikas (Letijas) teritorijas variācijas 12.-13.gs. pēc dažādām vēstures kartēm. Alene bija latgaļu Jersikas valsts daļa, kas pieminēta 1211.gada Jersikas dalīšanas un 1213.gada zemju pārdales dokumentos.

Jaunums!!: Balti un Alene · Redzēt vairāk »

Alsene (zeme)

Mindauga valdījumi ar pakļautajām aukstaišu zemēm ap 1260. gadu. Alsenes zeme atrodama Mindaugam pakļautās teritorijas dienvidos. Alsene bija viena no Lietuvas dižkunigaitim Mindaugam pakļautajām zemēm tagadējās Lietuvas (Dzūkijas austrumdaļas) un Baltkrievijas (Grodņas apgabala ziemeļdaļas) teritorijā.

Jaunums!!: Balti un Alsene (zeme) · Redzēt vairāk »

Apūle

Apūles pilskalns Apūle, arī Apole atrodas mūsdienu Lietuvas ziemeļrietumos Žemaitijas novadā (agrāk — Ceklis), netālu no Skodas pilsētas.

Jaunums!!: Balti un Apūle · Redzēt vairāk »

Asotes pilskalns

Asotes pilskalns (latīņu valodā rakstītajos tekstos: Aszute) ir pilskalns Krustpils novada Kūku pagastā, Daugavas labajā krastā, 2 km augšpus Jēkabpils, morēnu augstienes galā. Senās Asotes zemes pārvaldes centrs. Ziemeļu, austrumu un dienvidu nogāzes, kuras aptek Asote (tagad Dārzupīte) jeb Lagzde, ir 10 metrus augstas, lēzenajā ziemeļrietumu malā uzmests aptuveni 2 metrus augsts valnis.http://www.krustpils.lv/faili/ter_plan/Paskaidrojuma_raksts_vides_parskats.pdf 1949.-1954. gada izrakumos atklāts biezs kultūrslānis ar celtņu un sadzīves priekšmetu paliekām. Ievērību pelna 10. gs. dzelzs ieguves krāsns un podnieku darbnīca, kur trauku izgatavošanai izmantoja podnieku ripu. No pilskalna paveras skats uz Daugavas senleju, Ābeļu salām un Dignājas mežiem.

Jaunums!!: Balti un Asotes pilskalns · Redzēt vairāk »

Atzele

Atzele (vācu: Atzel, Adsellen vēlāk Adsel) vai Adzeles zeme bija latgaļu valsts Latvijas, Krievijas un Igaunijas teritorijās.

Jaunums!!: Balti un Atzele · Redzēt vairāk »

Augšzemnieku dialekts

Dialektu izplatība Latvijas teritorijā. Augšzemnieku dialekts ir viens no trim latviešu valodas dialektiem.

Jaunums!!: Balti un Augšzemnieku dialekts · Redzēt vairāk »

Aukštaitija

Aukštaitija ir lielākais no 5 Lietuvas kultūrvēsturiskajiem novadiem, ko viduslaikos apdzīvojuši ne tikai aukstaiši, bet arī sēļi un zemgaļi.

Jaunums!!: Balti un Aukštaitija · Redzēt vairāk »

Auklas keramikas kultūra

Aptuvenais Auklas keramikas kultūras izplatības areāls (''Corded Ware'') 3. gadu tūkstotī p.m.ē. Auklas keramikas kultūra jeb Laivas cirvju kultūra bija 3.

Jaunums!!: Balti un Auklas keramikas kultūra · Redzēt vairāk »

Auseklis (dievība)

Auseklis (Auseklītis, Ausekliņš, Ausekliņis, Ausekleņis, arī Ausekliņa, Auseklīte) latviešu mitoloģijā ir rītausmas dievība, kurš ir cieši saistīts ar Mēnesi, abiem esot Dieva dēliem.

Jaunums!!: Balti un Auseklis (dievība) · Redzēt vairāk »

Austrumprūsija

Austrumprūsijas karte 1881. gadā Austrumprūsijas karte 1944. gadā. Austrumprūsija (vai Mažoji Lietuva — 'Mazā Lietuva') bija viens no Prūsijas reģioniem Baltijas jūras piekrastes dienvidaustrumos, kas pastāvēja no 13. gadsimta līdz Otrā pasaules kara beigām 1945.

Jaunums!!: Balti un Austrumprūsija · Redzēt vairāk »

Austrumromas impērija

Austrumromas impērija (burtiski "Romiešu impērija") jeb Bizantija (pēc tās galvaspilsētas, tagadējās Stambulas, senā nosaukuma), saukta arī par Bizantijas impēriju, bija nosaukums tai Romas impērijas daļai, kas tās austrumu daļā pastāvēja līdz 1453.

Jaunums!!: Balti un Austrumromas impērija · Redzēt vairāk »

Autine

Autine jeb Autīna (latīņu: urbs Autina, iespējams, no vārda "Avots" vai "Avotiņi") bija latgaļu pils un pilsnovads tagadējā Cēsu un Priekuļu novadā Vidzemes vidienē, kas 12.-13.

Jaunums!!: Balti un Autine · Redzēt vairāk »

Auzas

Auzas (Avena) ir graudzāļu dzimtas ģints, kurā ir apvienota 21 suga.

Jaunums!!: Balti un Auzas · Redzēt vairāk »

Šabis

Šabis jeb Šābis (rakstos: Schabe, Schabbe) bija 1259.

Jaunums!!: Balti un Šabis · Redzēt vairāk »

Švarns

Švarns vai Švarno Daņilovičs (ap 1230. gadu — ap 1270. gadu), kristītais vārds Ivans, bija Galīcijas-Volīnijas rietumu daļas valdnieks (1264—1269, kopā ar savu vecāko brāli Ļevu Daņiloviču).

Jaunums!!: Balti un Švarns · Redzēt vairāk »

Ģiņģeiķis

Ģiņģeiķis bija sēļu vai aukštaišu kunigaitis no apmēram 1240.

Jaunums!!: Balti un Ģiņģeiķis · Redzēt vairāk »

Ūsiņš

Jēkaba Bīnes 1934. gada glezna „Saules vedējs Ūsiņš” pieguļā Ūsiņš ir ziedoņa un plaukšanas dievība latviešu mitoloģijā, gaismas un pavasara simbols, zirgu un bišu aizgādnis.

Jaunums!!: Balti un Ūsiņš · Redzēt vairāk »

Ķēstutis

Ķēstutis, agrāk arī Ķeistūts (Kynstutte) bija Lietuvas dižkunigaiša Ģedimina dēls (dzimis 1297. gadā, miris). No 1341.

Jaunums!!: Balti un Ķēstutis · Redzēt vairāk »

Ķemmes-bedrīšu keramikas kultūra

Ķemmes-bedrīšu keramikas kultūras (attēla augšdaļā "Comb Ceramic Pottery")un tās kaimiņu kultūru izplatība Eiropā neolīta laikmetā (4.-3. gadu tūkstotī p.m.ē.). Ķemmes-bedrīšu keramikas kultūra bija 4.-3.

Jaunums!!: Balti un Ķemmes-bedrīšu keramikas kultūra · Redzēt vairāk »

Ķivutkalna pilskalns

Ķivutkalna pilskalns Doles salā (pirms Pirmā pasaules kara). Ķivutkalna pilskalns ir Doles salas pilskalns ar 1,6 — 3 metrus biezu kultūrslāni, kas bijis apdzīvots bronzas laikmetā un senākajā dzelzs laikmetā (no 1.—2. gadu tūkstoša p.m.ē. mijas līdz aptuveni 750. gadam m.ē.). 1966.

Jaunums!!: Balti un Ķivutkalna pilskalns · Redzēt vairāk »

Žagare

Žagare ir pilsēta Lietuvā, Jonišķu rajonā, pie robežas ar Latviju.

Jaunums!!: Balti un Žagare · Redzēt vairāk »

Žemaiši

Baltu zemes pirms krusta kariem tagadējās Latvijas, Lietuvas, Krievijas (Kaļiņingradas), Baltkrievijas un Polijas teritorijās. Žemaišu zemes atradās starp kuršu, skalvju, jātvingu un aukštaišu zemēm. Žemaišu zeme un tās kaimiņzemes Kursas dalīšanas laikā (1253). Žemaiši (senkrievu: Жмудь; viduslaiku vācu valodā: Sameiten) ir Lietuvas rietumos kompakti dzīvojoša lietuviešu maztauta, kura runā žemaišu dialektā.

Jaunums!!: Balti un Žemaiši · Redzēt vairāk »

Žemaitija

Livonijas ordenim (''Livoniae pars'') pakļautā Kursas (''Curlandia'') un Žemaitijas (''Samogitia'') teritorija (līdz 1422). Žemaitija ("zemā zeme" pretstatā Aukštaitijai) ir viens no Lietuvas pieciem etnogrāfiskajiem reģioniem, kas robežojas ar Kurzemi un Zemgales rietumu daļu Latvijā.

Jaunums!!: Balti un Žemaitija · Redzēt vairāk »

Žemaitijas kunigaitija

Žemaitijas kunigaitija jeb Žemaitijas kņaziste vai Žemaitijas seņūnija (žemaišu: Žemaitėjės seniūnėjė), saukta arī par Žemaitijas stārastiju vai Žemaitijas hercogisti, bija žemaišu, kuršu un zemgaļu apdzīvota zeme mūsdienu Lietuvas ziemeļrietumu daļā.

Jaunums!!: Balti un Žemaitijas kunigaitija · Redzēt vairāk »

Žemīna

Lietuvā Žemīna lietuviešu mitoloģijā ir zemes dieviete un zemes personificējums, viena no galvenajām lietuviešu dievībām.

Jaunums!!: Balti un Žemīna · Redzēt vairāk »

Āraišu ezerpils

Āraišu ezerpils no gaisa Āraišu ezerpils bija no 9.

Jaunums!!: Balti un Āraišu ezerpils · Redzēt vairāk »

Baltijas jūra

Baltijas jūra ir Eiropas ziemeļaustrumu daļas iekšējā jūra.

Jaunums!!: Balti un Baltijas jūra · Redzēt vairāk »

Baltijas provinces

Baltijas provinču saliktais ģerbonis (1884). Baltijas provinces Zviedrijas pakļautībā (17. gs.). Baltijas provinces. Ar dzeltenu iezīmēta ''Letten'': Livonijas latviešu daļa (kartes autors ''Johann Georg Schreiber'', 1676-1750). Igaunijas un Livonijas hercogistes Krievijas pakļautībā (1745). Baltijas provinces Krievijas pakļautībā (19. gs. beigas). Baltijas provinces ir vēsturisks apzīmējums Zviedrijas aizjūras provincēm jeb domīnijām, Igaunijai un Vidzemei.

Jaunums!!: Balti un Baltijas provinces · Redzēt vairāk »

Baltijas somi

Vilijama Z. Riplija 1899. gada grāmatas ''Eiropas rases'' Baltijas somi ir kopīgs apzīmējums somugru valodās runājošām ciltīm Baltijas jūras piekrastē.

Jaunums!!: Balti un Baltijas somi · Redzēt vairāk »

Baltijas valstis

Baltu cilšu aptuveni apdzīvotās teritorijas ap 13. gadsimta sākumu Baltijas valstis (arī Baltija) ir trīs Eiropas Savienības valstis Baltijas jūras austrumu piekrastē — Latvija, Lietuva un Igaunija.

Jaunums!!: Balti un Baltijas valstis · Redzēt vairāk »

Baltkrievi

Baltkrievi ir viena no Austrumeiropas nācijām, Baltkrievijas pamatiedzīvotāji.

Jaunums!!: Balti un Baltkrievi · Redzēt vairāk »

Baltu reliģija

Laima Baltu reliģija ir seno baltu reliģija, kuras izpratni, trūkstot pilnvērtīgiem rakstu avotiem, meklē senajās hronikās, kā arī lietuviešu un latviešu mitoloģijās.

Jaunums!!: Balti un Baltu reliģija · Redzēt vairāk »

Baltu valodas

Baltu valodas (lietuviešu, latviešu, prūšu, galindu, jātvingu, un citas valodas) ir indoeiropiešu valodu saimes valodas, kuras lietoja baltu ciltis.

Jaunums!!: Balti un Baltu valodas · Redzēt vairāk »

Bandava

Bandava bija senās Kursas zeme (terra) Ventas upes vidustecē aptuveni no tagadējās Lietuvas robežas uz leju līdz Abavas ietekai.

Jaunums!!: Balti un Bandava · Redzēt vairāk »

Bārta

Bārta ir ciems Grobiņas novada Bārtas pagastā, pagasta centrs.

Jaunums!!: Balti un Bārta · Redzēt vairāk »

Bērzene

Bērzene var būt.

Jaunums!!: Balti un Bērzene · Redzēt vairāk »

Bramanis

accessdate.

Jaunums!!: Balti un Bramanis · Redzēt vairāk »

Brieži

Brieži (Cervus) ir pārnadžu kārtas (Artiodactyla) briežu dzimtas (Cervidae) ģints, kurā ietilpst 4 sugas.

Jaunums!!: Balti un Brieži · Redzēt vairāk »

Brikuļi

Brikuļi ir ciems Viļānu novada Viļānu pagastā.

Jaunums!!: Balti un Brikuļi · Redzēt vairāk »

Brjanska

Brjanska - pilsēta Krievijas rietumos, Brjanskas apgabala administratīvais centrs.

Jaunums!!: Balti un Brjanska · Redzēt vairāk »

Bronza

Arheoloģiskajos izrakumos atrasti bronzas izstrādājumi Bronza ir metālu sakausējums, kura sastāvā parasti ir varš un alva.

Jaunums!!: Balti un Bronza · Redzēt vairāk »

Bronzas laikmets

indoeiropiešu valodu grupu izplatība bronzas laikmetā (ap 500. gadu p.m.ē.). Baltu valodu areāls iezīmēts gaiši brūnā krāsā, indoirāņu valodas - sarkanā, ģermāņu valodas - violetā, ķeltu valodas - zaļā, latīņu valodas - zilā, grieķu valodas - dzeltenā, pārējās - brūnā krāsā. Bronzas laikmets ir civilizācijas attīstības periods ap 1500.-6.

Jaunums!!: Balti un Bronzas laikmets · Redzēt vairāk »

Buga

Buga vai Rietumu Buga - upe Eiropā, Polijas - Ukrainas un Baltkrievijas robežupe.

Jaunums!!: Balti un Buga · Redzēt vairāk »

Burtnieki

Burtnieki ir apdzīvota vieta Burtnieku novada Burtnieku pagastā, Burtnieka ezera dienvidu krastā.

Jaunums!!: Balti un Burtnieki · Redzēt vairāk »

Burtnieks (mitoloģija)

koklēm Burtnieks baltu reliģijā ir tautas rakstu zīmju un teiku pārzinātājs, dziesminieks, zintnieks, nodarbojas ar buršanu un zīlēšanu.

Jaunums!!: Balti un Burtnieks (mitoloģija) · Redzēt vairāk »

Ceklis

Ceklis (arī Keklys) ir senās Kursas zeme starp piejūras kuršu zemēm (Pilsāts, Megava, Duvzare) un Bandavu.

Jaunums!!: Balti un Ceklis · Redzēt vairāk »

Cesvaine

Cesvaine ir pilsēta un Cesvaines novada centrs Vidzemes centrālajā daļā 164 km no Rīgas.

Jaunums!!: Balti un Cesvaine · Redzēt vairāk »

Dainava (zeme)

Alseni) ap 1260. gadu. Dainavas zeme atrodama Mindaugam pakļautās teritorijas dienvidrietumos Nemunas labajā krastā. Dainava bija viens no jātvingu apdzīvotās zemes nosaukumiem tagadējās Lietuvas (Dzūkijas rietumdaļas) un Baltkrievijas (Grodņas apgabala ziemeļdaļas) teritorijā.

Jaunums!!: Balti un Dainava (zeme) · Redzēt vairāk »

Daugava

Daugava (lībiešu: Vēna,, baltkrievu: Заходняя Дзвіна) ir Latvijas lielākā upe, kas iztek no Valdaja augstienes Krievijā, tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai, līdz ietek Rīgas jūras līcī, Baltijas jūrā, kur veido Rīgas ostas akvatoriju.

Jaunums!!: Balti un Daugava · Redzēt vairāk »

Daugerūts

Daugerūts jeb Dangerūts (latīņu: Daugeruthe, Dangeruthe, lietuviešu: Dangerutis) bija lietuviešu kunigaitis, kas pieminēts Indriķa hronikas aprakstos par 1209.-1213.

Jaunums!!: Balti un Daugerūts · Redzēt vairāk »

Daugmales pilskalns

Daugmales pilskalns bija sens tirdzniecības un amatniecības centrs Daugavas kreisajā krastā pie Tīču un Pukstiņu mājām.

Jaunums!!: Balti un Daugmales pilskalns · Redzēt vairāk »

Dēkla

Kārta (augšā pa labi) Dēkla (zināma arī kā Dēkle, Dēkliņa, Dēklīte un Dēkļa) latviešu mitoloģijā ir likteņa dieviete.

Jaunums!!: Balti un Dēkla · Redzēt vairāk »

Dņepra

Dņepra ir ceturtā garākā Eiropas upe (aiz Volgas, Donavas un Urālas).

Jaunums!!: Balti un Dņepra · Redzēt vairāk »

Dņepras balti

Baltu apdzīvotās zemes 3.-4.gs. Dņepras balti ir viena no austrumbaltu grupām, kas no Bronzas laikmeta dzīvoja Dņepras upes baseina zemēs.

Jaunums!!: Balti un Dņepras balti · Redzēt vairāk »

Deltuva (zeme)

Lietavas zemes ķēniņa Mindauga valdījumi ar pakļautajām aukstaišu zemēm (Deltuvu, Nalseni un Alseni) ap 1260.gadu. Deltuvas zeme pletās uz rietumiem no tagadējās Ukmerģes. Deltuva, hronikās - Deviltava (senkrievu: Дѧвол̑тва) bija aukštaišu apdzīvota zeme, kas 13.

Jaunums!!: Balti un Deltuva (zeme) · Redzēt vairāk »

Desna

Desna ir upe Krievijā un Ukrainā, Dņepras kreisā krasta pieteka.

Jaunums!!: Balti un Desna · Redzēt vairāk »

Dievs (latviešu mitoloģija)

Lielvārdes parkā Dievs (prūšu: Deywss, jātvingu: Deivas — 'debesis') jeb Dieviņš ir viena no senākajām un svarīgākajām mitoloģiskajām būtnēm latviešu un visā baltu mitoloģijā.

Jaunums!!: Balti un Dievs (latviešu mitoloģija) · Redzēt vairāk »

Dobele

Dobele ir pilsēta Bērzes upes krastos Zemgalē, Dobeles novada administratīvais centrs.

Jaunums!!: Balti un Dobele · Redzēt vairāk »

Dobene

Dobenes pilsnovads jeb Dubene bija zemgaļu pilsnovads Zemgales rietumu daļā starp zemgaļu un kuršu apdzīvotajām zemēm tagadējo Auces un Dobeles novadu rietumu daļā (Vītiņu pagasts, Lielauces pagasts, Zebrenes pagasts, Bikstu pagasts).

Jaunums!!: Balti un Dobene · Redzēt vairāk »

Dorno

1514. gadā Parīzē drukātā varianta ''Danorum Regum heroumque Historia...'' titullapa. Dorno vai Dorns (no vikingu Þorn) bija viens no teiksmainajiem kuršu ķēniņiem, ko savā hronikā Gesta Danorum 12.

Jaunums!!: Balti un Dorno · Redzēt vairāk »

Drivinalds

Drivinalds jeb Drunvalds (citos Indriķa hronikas norakstos: Drunwaldus, Drunalde) bija Tālavas valdnieka Tālivalža dēls, kas no 1214./1215.

Jaunums!!: Balti un Drivinalds · Redzēt vairāk »

Durbes kauja

Durbes kauja bija viena no izšķirošākajām kaujām Ziemeļu krusta karos (12.-14. gs).

Jaunums!!: Balti un Durbes kauja · Redzēt vairāk »

Duvzare

Duvzare (rakstiskajos avotos: Dowzare, Duizare vai Donzare) bija senās Kursas zeme (latīniski: terra) Baltijas jūras piekrastē.

Jaunums!!: Balti un Duvzare · Redzēt vairāk »

Dzērbene

Dzērbene ir apdzīvota vieta Vecpiebalgas novada Dzērbenes pagastā, pagasta centrs.

Jaunums!!: Balti un Dzērbene · Redzēt vairāk »

Dzelzs laikmets

Arheoloģijā par dzelzs laikmetu sauc cilvēces attīstības stadiju, kad cilvēki iemācījās apstrādāt dzelzi un izgatavot no tās ieročus un darbarīkus.

Jaunums!!: Balti un Dzelzs laikmets · Redzēt vairāk »

Dzintara ceļš

Dzintara ceļš Dzintara ceļš bija dzintara tirdzniecības maršruts, kas savienoja Sembas pussalas reģionu Baltijas jūras piekrastē ar Romas impērijas centru Itālijā.

Jaunums!!: Balti un Dzintara ceļš · Redzēt vairāk »

Elblonga

Elblonga, vēsturiski arī Truso (Drusuo, Drūsas) pie Ilfingas (senprūšu Elbings), Elbinga, ir sena pilsēta Polijas ziemeļos Vislas grīvā senprūšu Pagudes novadā Varmijas-Mazūrijas vojevodistē.

Jaunums!!: Balti un Elblonga · Redzēt vairāk »

Fatjanovas kultūra

Fatjanovas kultūras areāls pēc krievu arheologu datiem. Fatjanovas kultūra lokalizējama Auklas keramikas (''Corded Ware'') kultūras areāla austrumu daļā. Fatjanovas kultūra bija neolīta un agrā bronzas laikmeta (ap 3200.–2300. gadu p.m.ē.) Auklas keramikas kultūras daļa, kuras paliekas Fatjanovas sādžā Jaroslavļas tuvumā 1873.

Jaunums!!: Balti un Fatjanovas kultūra · Redzēt vairāk »

Gabija

Gabija (iespējams, cēlies no — 'gādāt, sargāt') lietuviešu mitoloģijā ir uguns dieviete, ko uzskatīja arī par ģimenes un mājas aizbildni.

Jaunums!!: Balti un Gabija · Redzēt vairāk »

Gaižuva

Alseni) ap 1260. gadu. Gaižuvas zeme pletās uz rietumiem no Deltuvas. Gaižuva (vai terra Gesow) bija žemaišu apdzīvota zeme Nevēžas un Dubīsas upju lejtecē, kas pieminēta 13.

Jaunums!!: Balti un Gaižuva · Redzēt vairāk »

Galindi

Mazurijā Galindi (Galindai) ir kopīgs apzīmējums divām izmirušām baltu ciltīm.

Jaunums!!: Balti un Galindi · Redzēt vairāk »

Gauja

Gaujas sateces baseins Gauja ir Latvijas garākā upe, kas tek tikai pa Latvijas teritoriju.

Jaunums!!: Balti un Gauja · Redzēt vairāk »

Gaujiena

Gaujiena ir apdzīvota vieta Apes novada Gaujienas pagastā, pagasta centrs.

Jaunums!!: Balti un Gaujiena · Redzēt vairāk »

Gēns

introniem Gēns ir noteikta DNS molekulas daļa, kura glabā informāciju par noteiktas olbaltumvielas molekulas sintēzi.

Jaunums!!: Balti un Gēns · Redzēt vairāk »

Gerdene

Jersikas (Letijas) teritorijas variācijas 12.-13.gs. pēc dažādām vēstures kartēm. Gerdene jeb Zerdene bija letgaļu Jersikas valsts jeb Letijas daļa, kas pieminēta 1211.gada Jersikas dalīšanas un 1213.gada zemju pārdales dokumentos.

Jaunums!!: Balti un Gerdene · Redzēt vairāk »

Gerdvils

Gerdvils vai Erdvils (senkrievu: Ерьдивилъ, žemaišu: Gerdvils) bija viens no diviem augstākajiem Žemaitijas kunigaišiem (senkrievu tekstā: Жемотьскъıи кнѧз̑), kas 1219.

Jaunums!!: Balti un Gerdvils · Redzēt vairāk »

Goti

ariānismam. Goti bija viena no austrumģermāņu tautām, kas 3.-6.

Jaunums!!: Balti un Goti · Redzēt vairāk »

Gotlande

Gotlandes mūsdienu ģerbonis Gotlandes sala Gotlande ir Zviedrijai piederoša sala Baltijas jūrā, aptuveni 200 km no Kurzemes rietumu krasta.

Jaunums!!: Balti un Gotlande · Redzēt vairāk »

Grobiņa

Grobiņa ir sena pilsēta Kurzemes rietumos Ālandes upes krastos, Grobiņas novada centrs.

Jaunums!!: Balti un Grobiņa · Redzēt vairāk »

Gulbene

Gulbene ir pilsēta Vidzemes ziemeļaustrumos, Gulbenes novada centrs, 186 km no Rīgas.

Jaunums!!: Balti un Gulbene · Redzēt vairāk »

Hērodots

Hērodota biste Hērodots no Halikarnāsas (dzimis starp 490. un 480. gadu p.m.ē, miris aptuveni 425. gadā p.m.ē.) bija sengrieķu vēsturnieks.

Jaunums!!: Balti un Hērodots · Redzēt vairāk »

Helmno

Helmno, vēsturiski arī Kulma ir Polijas pilsēta Kujāvijas-Pomožes vojevodistē uz dienvidrietumiem no Grudzjondzas pie Vislas upes.

Jaunums!!: Balti un Helmno · Redzēt vairāk »

Hromosoma

Hromosoma ir šūnas kodola pašreproducējoša pavedienveida struktūra, kurā ieslēgta šūnas galvenā ģenētiskā informācija.

Jaunums!!: Balti un Hromosoma · Redzēt vairāk »

Idumeja

Idumeja, arī Idums bija zeme ar jauktu iedzīvotāju (līvu un latgaļu) sastāvu (1207-1218).

Jaunums!!: Balti un Idumeja · Redzēt vairāk »

Igauņi

Igauņi ir Ziemeļaustrumeiropā mītoša tauta, kas runā igauņu valodā.

Jaunums!!: Balti un Igauņi · Redzēt vairāk »

Igauņu valoda

Igauņu valoda (Eesti keel) pieder somugru valodu grupas Baltijas somu valodu atzaram un tās tuvākās radu valodas ir veru (setu), lībiešu, somu, ingru, vepsu un votu valodas.

Jaunums!!: Balti un Igauņu valoda · Redzēt vairāk »

Igors Volks

Igors Volks (Игорь Петрович Волк; dzimis, miris) bija PSRS kosmonauts, lidotājs, izmēģinātājpilots.

Jaunums!!: Balti un Igors Volks · Redzēt vairāk »

Ilmenis

Ilmenis (Ilmeņa ezers, Ilmeņezers) ir liels ezers Krievijas Eiropas daļā, Novgorodas apgabalā.

Jaunums!!: Balti un Ilmenis · Redzēt vairāk »

Imera

Imera (lat. Ymera) bija Indriķa hronikā minētā Tālavas latgaļu zeme (1208-1223) Vidzemes kultūrvēsturiskajā novadā, kas ir viena no Tālivalža rezidences Beverīnas pils iespējamām atrašanās vietām.

Jaunums!!: Balti un Imera · Redzēt vairāk »

Indoeiropieši

Indoeiropieši - novecojušā literatūrā arī ārieši - ir apzīmējums tautu kopumam, kas runā indoeiropiešu valodās un vēsturiski apdzīvojis Eirāzijas kontinentu no rietumiem uz austrumiem, pamatā koncentrējoties mērenā klimata joslā.

Jaunums!!: Balti un Indoeiropieši · Redzēt vairāk »

Indoeiropiešu pirmvaloda

„Kurgānu hipotēze” par indoeiropiešu valodās runājošo cilšu migrāciju no aptuveni 4000. līdz 1000. gadam p.m.ē. Rozā krāsā iezīmēta indoeiropiešu kopvalodas dzimtene Indoeiropiešu pirmvaloda ir hipotētiski konstruēta visu indoeiropiešu valodu kopīgā priekštece.

Jaunums!!: Balti un Indoeiropiešu pirmvaloda · Redzēt vairāk »

Indoeiropiešu valodas

Indoeiropiešu valodu izplatība pasaulē Indoeiropiešu valodas Indoeiropiešu valodas ir valodu saime, pie kuras pieder vairāki simti valodu un dialektu.

Jaunums!!: Balti un Indoeiropiešu valodas · Redzēt vairāk »

Indriķa hronika

Indriķa Livonijas hronikas manuskripta lapa. Indriķa Livonijas hronika (latīniski: Heinrici Cronicon Lyvoniae) ir Latvijas un Igaunijas vēstures pirmavots.

Jaunums!!: Balti un Indriķa hronika · Redzēt vairāk »

Izkapts

Izkapts. Izkapts ir darbarīks augu zaļās masas, labības u.c. lauksaimniecības kultūraugu pļaušanai.

Jaunums!!: Balti un Izkapts · Redzēt vairāk »

Jāņi

Muižeļa namā 1793. gadā (Broce) Jāņi ir latviešu gadskārtas svētki, ko svin vasaras saulgriežos, dienā, kad ir visīsākā nakts un visgarākā diena.

Jaunums!!: Balti un Jāņi · Redzēt vairāk »

Jānis Endzelīns

Jānis Endzelīns (dzimis, miris) bija latviešu valodnieks, latviešu valodas un citu baltu valodu pētnieks, salīdzināmās un vēsturiskās valodniecības speciālists.

Jaunums!!: Balti un Jānis Endzelīns · Redzēt vairāk »

Jātvingi

Aptuvenās jātvingu zemes robežas pirms iekarojumiem Jātvingi, saukti arī arī par sūdaviem un dainaviem, bija prūšiem radniecīga rietumbaltu cilts, kas apdzīvoja Vislas labā krasta pietekas, Rietumu Bugas vidusteci un Bugas pieteku pie Jātves upes tagadējās Lietuvas, Baltkrievijas, Polijas un Ukrainas teritorijās.

Jaunums!!: Balti un Jātvingi · Redzēt vairāk »

Jūras māte

Jūras māte ir viena no dabas dievībām latviešu mitoloģijā, kas atbildīga par dažādām jūras izpausmēm.

Jaunums!!: Balti un Jūras māte · Redzēt vairāk »

Jersika

Jersika var būt.

Jaunums!!: Balti un Jersika · Redzēt vairāk »

Jersika (valsts)

Jersika, bija seno latgaļu viduslaiku ķēniņvalsts ar pārvaldes centru Jersikas pilī.

Jaunums!!: Balti un Jersika (valsts) · Redzēt vairāk »

Jitlande

Jitlandes pussala. Jitlande ir viena no Eiropas pussalām, kas atrodas starp Baltijas jūru un Ziemeļjūru.

Jaunums!!: Balti un Jitlande · Redzēt vairāk »

Kaļiņingrada

Kaliņingrada ir Krievijas Federācijai piederoša neaizsalstoša Baltijas jūras osta, eksklāva Kaļiņingradas apgabala centrs.

Jaunums!!: Balti un Kaļiņingrada · Redzēt vairāk »

Kaluga

Kaluga ir pilsēta rietumu Krievijā pie Okas upes, 188 km uz dienvidrietumiem no Maskavas.

Jaunums!!: Balti un Kaluga · Redzēt vairāk »

Kalve

Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejā Kalve, kaltuve jeb smēde (no), ir darbnīca, kur notiek metāla apstrāde un metāla izstrādājumu izgatavošana.

Jaunums!!: Balti un Kalve · Redzēt vairāk »

Karšuva

Karšuvas zeme, vēsturisko tekstu tulkojumos saukta arī par Karšavu vai Kārsavu (lietuviešu: Karšuva, vācu: Karschowen, krievu: Кoрсувa) bija seno baltu zeme Nemunas lejteces labajā krastā tagadējās Lietuvas dienvidrietumos, kas 13.

Jaunums!!: Balti un Karšuva · Redzēt vairāk »

Kazahstāna

Kazahstāna ir Centrālāzijas valsts, neliela teritorijas daļa rietumos no Urālas upes atrodas arī Eiropas austrumos.

Jaunums!!: Balti un Kazahstāna · Redzēt vairāk »

Kazimirs Būga

Kazimirs Būga (Kazimieras Būga, 1879. - 1924.) bija lietuviešu valodnieks, kopā ar Jāni Endzelīnu viens no baltu filoloģijas pamatlicējiem, baltu vārdu etimoloģijas un hidronīmu pētnieks.

Jaunums!!: Balti un Kazimirs Būga · Redzēt vairāk »

Kernave

Kernave jeb Ķērnava bija Lietuvas dižkunigaitijas galvaspilsēta no ķēniņa Traideņa (1269-1282) līdz ķēniņa Ģedimina valdīšanas laikam (1316-1341), kad par Lietuvas dižkunigaitijas jauno galvaspilsētu ap 1323.

Jaunums!!: Balti un Kernave · Redzēt vairāk »

Kijevas Krievzeme

Kijevas Krievzeme jeb Senā Krievzeme (tās oriģinālie nosaukumi vikingu valodās: Garðaríki, grieķu: Ῥωσία, senslāvu: Рѹ́сь, latīņu: Russia, Ruthenia) ir vēsturnieku dots apzīmējums pārslāvoto rusu kņazu (Rurikoviču) viduslaiku valstu savienībai Austrumeiropas teritorijā ar galvaspilsētu Kijevā.

Jaunums!!: Balti un Kijevas Krievzeme · Redzēt vairāk »

Knituva

Alseni) ap 1260. gadu. Knituvas zeme pletās tālu uz ziemeļrietumiem no Mindauga valsts. Knituva jeb Knētuva (žemaišu: Knėtova) bija kuršu un žemaišu apdzīvota zeme uz robežas ar zemgaļu Dobenes zemi Ventas upes augštecē.

Jaunums!!: Balti un Knituva · Redzēt vairāk »

Koknese (valsts)

Koknese bija seno latgaļu ķēniņvalsts (lat. regnum) pie Daugavas ūdensceļa.

Jaunums!!: Balti un Koknese (valsts) · Redzēt vairāk »

Krams

Krama gabals Krams ir slēpti kristāliska (grauda izmērs.

Jaunums!!: Balti un Krams · Redzēt vairāk »

Krīvs

Brīvības piemineklī skulptūru grupā „Gara darbinieki” attēlots senlatviešu krīvs, turot rokā krivuli, tam līdzās mūsdienu rakstnieks un zinātnieks Krīvs (prūšu: krive) bija seno baltu tautu galvenais priesteris un zintnieks, kurš pārraudzīja svēto uguni, vadīja reliģiskos rituālus, bedības un citus godus.

Jaunums!!: Balti un Krīvs · Redzēt vairāk »

Krievi

Krievi (pašnosaukums — русские) ir austrumslāvu tauta Austrumeiropā, skaitliski lielākā slāvu tauta.

Jaunums!!: Balti un Krievi · Redzēt vairāk »

Krievijas Impērija

Krievijas Impērija bija Eirāzijas lielvalsts no 1721.

Jaunums!!: Balti un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »

Kriviči

Kriviči, arī krīviči, ir 9. — 17.

Jaunums!!: Balti un Kriviči · Redzēt vairāk »

Kundas kultūra

Kundas kultūrai raksturīgie darbarīki. Kundas kultūra bija Baltijas pirmiedzīvotāju vidējā akmens laikmeta (mezolīta) kultūra (8.-5. gadu tk. p.m.ē.) Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Polijas ziemeļos, Somijas dienvidos un Krievijas ziemeļrietumu apgabalos.

Jaunums!!: Balti un Kundas kultūra · Redzēt vairāk »

Kurši

Kurši, agrāk arī kūri ir viena no senajām baltu tautām, kas ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.

Jaunums!!: Balti un Kurši · Redzēt vairāk »

Kuršu joma

Kuršu joma un Kuršu kāpas Kuršu joma ir piekrastes lagūna Baltijas jūras austrumu piekrastē.

Jaunums!!: Balti un Kuršu joma · Redzēt vairāk »

Kuršu kāpas

Kuršu kāpas, arī Kuršu nērija, Kuršu strēle ir smilšu kāpu strēle, kas atdala Kuršu jomu no Baltijas jūras.

Jaunums!!: Balti un Kuršu kāpas · Redzēt vairāk »

Kursa

Kursa var būt.

Jaunums!!: Balti un Kursa · Redzēt vairāk »

Kursa (valsts)

Kursas ķēniņvalsts bija kuršu apdzīvoto pilsnovadu apvienība viduslaikos, kas pirmo reizi pieminēta 9.

Jaunums!!: Balti un Kursa (valsts) · Redzēt vairāk »

Kursenieki

Kursenieku areāls, 1649 Kursenieku māja Kursenieku vimpelis, Nida Kursenieki (vācu: Kuren; lietuviešu: Kuršininkai, kuršiai), sevi sauca arī par Kāpeniekiem, ir gandrīz izmirusi baltu etniska grupa, Kuršu kāpu iedzīvotāji.

Jaunums!!: Balti un Kursenieki · Redzēt vairāk »

Kurska

Kurska ir pilsēta Krievijā, Kurskas apgabala administratīvais centrs.

Jaunums!!: Balti un Kurska · Redzēt vairāk »

Labieši

Labieši ir Indriķa hronikā lietots apzīmējums lībiešu un latgaļu dižciltīgajiem līdz 14—15.

Jaunums!!: Balti un Labieši · Redzēt vairāk »

Laima

Anša Cīruļa Rīgas pils sūtņu akreditēšanas griestu glezna „Laima” Lielās Ģildes namā Laima, arī Laimes māte, ir likteņlēmēja dievība latviešu un lietuviešu mitoloģijā.

Jaunums!!: Balti un Laima · Redzēt vairāk »

Lamata (zeme)

''Schalavonia'' Ortēliusa Prūsijas kartē (1584). Lamatas zeme ar galveno pilsētu Rusni (''Ruß'') atradās pie Kuršu jomas. Lamata vai Lamotina (terra Lamotina; Lamentin) bija skalvju apdzīvota teritorija Nemunas pietekas Minijas baseinā pie Kuršu jomas.

Jaunums!!: Balti un Lamata (zeme) · Redzēt vairāk »

Lamekins

Rīgas pilī). Talsu pilskalns ar arheologu uzcelto "Lamekina klētiņu" (1936-1938). Lamekins, pazīstams arī kā Lameķis, Lamiķis, bija Ventas lejteces kuršu (Rietumkursas) ķēniņš 13. gadsimta sākumā.

Jaunums!!: Balti un Lamekins · Redzēt vairāk »

Latgaļi

Kokneses, Tālavas valstis Garlība Merķeļa grāmatas "Latvieši...", 1797) Latgaļi, arī letgaļi vai leti (latīniski rakstītajos avotos: Lethi, Letthigalli; vāciski rakstītajos avotos: Letti, Lethi, baltkrievu: łatyhoły) bija austrumbaltu cilts, vēlāk pārveidojās par tautību, kas pēc Vidzemes līvu asimilēšanas izveidoja latviešu nācijas pamatu.

Jaunums!!: Balti un Latgaļi · Redzēt vairāk »

Latvieši

Latvieši ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada Tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.

Jaunums!!: Balti un Latvieši · Redzēt vairāk »

Latviešu valoda

Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,7 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.

Jaunums!!: Balti un Latviešu valoda · Redzēt vairāk »

Lāči

Lāči (Ursus) ir viena no lāču dzimtas (Ursidae) ģintīm.

Jaunums!!: Balti un Lāči · Redzēt vairāk »

Lībieši

Lībieši jeb līvi (senkrievu: либь) ir Baltijas somu tauta Latvijas teritorijā, kas runā somugru grupas valodā.

Jaunums!!: Balti un Lībieši · Redzēt vairāk »

Lepene

Jersikas (Letijas) teritorijas variācijas 12.-13.gs. pēc dažādām vēstures kartēm. Lepene bija letgaļu Jersikas valsts jeb Letijas daļa, kas pieminēta 1211.gada Jersikas dalīšanas un 1213.

Jaunums!!: Balti un Lepene · Redzēt vairāk »

Lielā prūšu sacelšanās

Lielā prūšu sacelšanās bija lielākā un veiksmīgākā senprūšu cilšu sacelšanās pret Vācu ordeņa krustnešiem 13.

Jaunums!!: Balti un Lielā prūšu sacelšanās · Redzēt vairāk »

Lielā tautu staigāšana

Lielā tautu staigāšana Ar Lielo tautu staigāšanu vēsturnieku vidū saprot masveida cilvēku migrāciju Eiropā, kā arī daļēji Āzijā un Ziemeļāfrikā aptuveni starp 300.

Jaunums!!: Balti un Lielā tautu staigāšana · Redzēt vairāk »

Lieldienas

Lieldienas (aramiešu: פֶּסחא‎, Pasḥa,, Pesaḥ) ir svarīgi kristiešu svētki, kuros tiek svinēta Jēzus Kristus augšāmcelšanās trešajā dienā pēc krustā sišanas, kas, pēc kristīgās tradīcijas, ir notikusi laika posmā starp 27.

Jaunums!!: Balti un Lieldienas · Redzēt vairāk »

Lietava (zeme)

Anīkšču pilsētas. Lietava vai Leitava, hronikās - Letovija (senkrievu: Литъва) bija aukštaišu apdzīvota zeme, kas 11.-13.

Jaunums!!: Balti un Lietava (zeme) · Redzēt vairāk »

Lietuvas krusta kari

Krustnešu kaujas ar lietuviešiem attēls Marienburgas pils bareljefā (14. gs. vidus). Lietuvas krusta kari bija daļa no Ziemeļu krusta kariem un ir kā kopējs apzīmējums krustnešu mēģinājumiem iekarot un kristīt Lietuvas dižkunigaitiju 13. un 14. gadsimtā.

Jaunums!!: Balti un Lietuvas krusta kari · Redzēt vairāk »

Lietuvas lielkņaziste

Lietuvas lielkņaziste (vecrietumkrievu: Великое князство Литовское, Руское, Жомойтское и иных) jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste bija lielvalsts mūsdienu Baltkrievijas, Lietuvas, Latvijas, Krievijas, Polijas un Ukrainas teritorijās.

Jaunums!!: Balti un Lietuvas lielkņaziste · Redzēt vairāk »

Lietuvas Republikas Seims

Lietuvas Republikas Seims jeb vienkārši Seims (Seimas) ir Lietuvas Republikas parlaments.

Jaunums!!: Balti un Lietuvas Republikas Seims · Redzēt vairāk »

Lietuvieši

Lietuvieši (lietuviai) jeb vēsturiski leiši (no senā pašnosaukuma leičiai) ir Ziemeļeiropas baltu tauta, kuras lielāka daļa dzīvo Lietuvā.

Jaunums!!: Balti un Lietuvieši · Redzēt vairāk »

Lietuviešu valoda

Lietuviešu valoda (lietuvių kalba) ir Lietuvas oficiālā valoda kopš 1918.

Jaunums!!: Balti un Lietuviešu valoda · Redzēt vairāk »

Litorīnas jūra

Litorīnas jūra Litorīnas jūra bija sājūdens jūras baseins Baltijas jūras ieplakā pirms aptuveni 7500—4500 gadiem, kad jūras transgresijas dēļ atjaunojās Ancilus ezera savienojums ar Atlantijas okeānu un caur tagadējo Kategatu tajā ieplūda sāļāks ūdens.

Jaunums!!: Balti un Litorīnas jūra · Redzēt vairāk »

Lokers

1514. gadā Parīzē drukātā varianta ''Danorum Regum heroumque Historia...'' titullapa. Lokers bija viens no teiksmainajiem kuršu ķēniņiem, ko savā hronikā Gesta Danorum 12.

Jaunums!!: Balti un Lokers · Redzēt vairāk »

Lotigola

Lotigola bija seno latgaļu valsts vai novads 12.—13.gs.

Jaunums!!: Balti un Lotigola · Redzēt vairāk »

Lubāns

Lubāns ir lielākais ezers Latvijā, atrodas Lubāna līdzenumā uz Rēzeknes un Madonas novadu robežas.

Jaunums!!: Balti un Lubāns · Redzēt vairāk »

Maleisine

Maleisine, Maleisina, Meleisine bija sēļu pilsnovads līdz 13.

Jaunums!!: Balti un Maleisine · Redzēt vairāk »

Marija Gimbutiene

Marija Gimbutiene; dzimusi kā Marija Birute Alseikaite, mirusi) bija lietuviešu izcelsmes amerikāņu arheoloģe, pētīja neolīta un bronzas laikmeta kultūras Eiropā. Viņas darbos izmantotas inovatīvas metodes, kas satuvināja tradicionālo arheoloģiju ar lingvistiku un folkloristiku. Viņa pati šo pieeju nodēvējusi par "arheomitoloģiju". Indoeiropiešu izcelsmes t.s. kurgānu hipotēzes autore. Pētījusi arī seno sabiedrību matriarhātu, kas ietekmējis Lielās Dievības kustības (Goddess movement) attīstību.

Jaunums!!: Balti un Marija Gimbutiene · Redzēt vairāk »

Maskava

Maskava ir Krievijas galvaspilsēta, kas atrodas Krievijas rietumu daļā, aptuveni 641 km uz dienvidaustrumiem no Krievijas otras lielākās pilsētas Sanktpēterburgas.

Jaunums!!: Balti un Maskava · Redzēt vairāk »

Matriarhāts

Egejas civilizācijas dievība (Iraklijas arheoloģijas muzejā, Krēta)Gimbutas, Marija: The Civilization of the Goddess, Harper&Row, San Francisco 1991. Matriarhāts (māter — ‘māte’ un, arché — ‘vara’) ir laikmets, kad pirmatnējās kopienas iekārtā radniecību ģintī nosaka pēc mātes līnijas un sievietei ir vadošā loma saimnieciskajā un sabiedriskajā dzīvē.

Jaunums!!: Balti un Matriarhāts · Redzēt vairāk »

Māras

Māras vai Māras diena (reizēm arī Lielās Māras diena un Mātes diena) ir seni latviešu svētki, kas veltīti senlatviešu dievībai Mārai un tikuši svinēti 15. augustā.

Jaunums!!: Balti un Māras · Redzēt vairāk »

Mārciena

Mārciena ir ciems Madonas novada Mārcienas pagastā, pagasta centrs.

Jaunums!!: Balti un Mārciena · Redzēt vairāk »

Mārtiņi

Apkūlības ir seni latviešu ziemas sagaidīšanas svētki, kas sakrīt ar kristīgās baznīcas Svētā Mārtiņa dienu par godu Svētajam Mārtiņam 10.

Jaunums!!: Balti un Mārtiņi · Redzēt vairāk »

Mēness (dievība)

Mēness fāzu un redzamā lieluma izmaiņas. Mēness (prūšu: Menig, Mēnins) ir Mēness dievība latviešu mitoloģijā un citu baltu tautu ticējumos.

Jaunums!!: Balti un Mēness (dievība) · Redzēt vairāk »

Mežotnes muiža

Mežotnes muižas kopskats no Mežotnes pilskalna pāri Lielupei (V. Štavenhāgens, 1866). Mežotnes pils jeb bijusī Mežotnes muižas kungu māja (Mesothen) atrodas Bauskas novada Mežotnes pagasta Mežotnē.

Jaunums!!: Balti un Mežotnes muiža · Redzēt vairāk »

Medene

Medenes zemes variācijas mūsdienu Lietuvas teritorijā pēc dažādām vēstures kartēm 12.-13.gs. Medene bija sēļu zeme vai pilsnovads 13.

Jaunums!!: Balti un Medene · Redzēt vairāk »

Medenike (zeme)

Alseni) ap 1260. gadu. Medenikes zeme pletās uz rietumiem no Mindauga valsts. Medenikes zeme jeb Medininka (žemaišu: Medėninku žemė) bija žemaišu apdzīvota zeme Žemaitijas augstienē, kas daudz pieminēta 14.

Jaunums!!: Balti un Medenike (zeme) · Redzēt vairāk »

Megava

Kursas dalīšanas dokumentos minētās Megavas kuršu pilis (Δ) tagadējās Lietuvas teritorijā (1253). Žemaišu apdzīvotā teritorija punktēta. Megava, arī Mēguve (lejasvācu: Megowen) ir senās Kursas zeme pie Sventājas un Akmens upēm starp Baltijas jūru un Cekli, dienvidos robežojoties ar Pilsāta zemi, ziemeļos ar Duvzares zemi.

Jaunums!!: Balti un Megava · Redzēt vairāk »

Meluks

Meluks bija viens no Tālavas vecākajiem un karavadoņiem, kas pieminēts 1219.

Jaunums!!: Balti un Meluks · Redzēt vairāk »

Meteņi

Meteņi, dažkārt saukti arī par Meteņdienu, ir vieni no latviešu gadskārtām jeb gadskārtu svētkiem, kas tradicionāli tiek svinēti 6.

Jaunums!!: Balti un Meteņi · Redzēt vairāk »

Mezolīts

Mezolīts (grieķu μεσος vidējais', λιθος 'akmens') jeb vidējais akmens laikmets bija viens no aizvēstures posmiem, akmens laikmeta periods starp paleolītu un neolītu.

Jaunums!!: Balti un Mezolīts · Redzēt vairāk »

Miķeļi

Miķeļi jeb Miķeļdiena ir latviešu rudens saulgrieži un gada auglīgās daļas aizvadīšanas svētki.

Jaunums!!: Balti un Miķeļi · Redzēt vairāk »

Miļģerīns

Miļģerīns bija sēļu vai aukštaišu kunigaitis no apmēram 1240.

Jaunums!!: Balti un Miļģerīns · Redzēt vairāk »

Mindaugs

Mindaugs, agrākajos tekstos Mintauts (senkrievu: Мидогъ,; dzimis ap 1200. gadu, miris 1263. gada 12. septembrī) bija Lietuvas valdnieks gan kā dižkunigaitis no 1236.

Jaunums!!: Balti un Mindaugs · Redzēt vairāk »

Mujāni

Mujāni ir ciems Kocēnu novada Kocēnu pagastā.

Jaunums!!: Balti un Mujāni · Redzēt vairāk »

Nadruva

Nadruva (''Nadrauen'') starp pārējām prūšu zemēm. Sadalītā Nadruvas zeme pēc iekļaušanas Vācu ordeņa valsts sastāvā. Nadruva jeb Nadrava bija viena no senprūšu zemēm, kas atradās Prēgeles (Pregoļjas) upes augštecē, robežojās ar Sembas un Notangas (rietumos), Bārtas (dienvidos), Skalvas (ziemeļos) un Sudavas (austrumos) zemēm.

Jaunums!!: Balti un Nadruva · Redzēt vairāk »

Nalsene

Nalsenes zemes aptuvenā atrašanās vieta mūsdienu Aukštaitijas teritorijā uz robežas ar sēļu, letgaļu un Polockas zemēm (Gudavičius, 1989). Nalsene vai Nalšija (latīniski: terra Nalsen, lietuviski:Nalšia, baltkrieviski:Нальшчаны) bija sēļu un aukštaišu apdzīvota zeme vai vairāku zemju savienība, kas 13.

Jaunums!!: Balti un Nalsene · Redzēt vairāk »

Nameisis

Tērvetes pilskalns, uz kura atradās Nameiša rezidence. Nameisis (Nameise, Nameyxe), pazīstams arī kā Namejs, Nameitis, bija Tērvetes zemgaļu vecākais, vēlāk visas Zemgales ķēniņš un brīvības cīņu vadonis.

Jaunums!!: Balti un Nameisis · Redzēt vairāk »

Nareva

Nareva (prūšu: Naura) - upe Baltkrievijā un Polijā.

Jaunums!!: Balti un Nareva · Redzēt vairāk »

Nīcgale

Nīcgale (arī Neicgaļs) ir ciems Daugavpils novada Nīcgales pagastā.

Jaunums!!: Balti un Nīcgale · Redzēt vairāk »

Negeste

Jersikas (Letijas) teritorijas variācijas 12.-13.gs. pēc dažādām vēstures kartēm. Negeste, arī Nigaste (latīņu: Negeste, Egeste) bija latgaļu Jersikas valsts pilsnovads (latīņu: castrum Negeste), kas atradās Ogres upes augšgalā.

Jaunums!!: Balti un Negeste · Redzēt vairāk »

Nemuna

Sateces baseins Nemuna ir visgarākā Lietuvas upe.

Jaunums!!: Balti un Nemuna · Redzēt vairāk »

Neolīts

Neolīta laikmeta darbarīkiNeolīts (- jauns, lithos - akmens, jeb "Jaunais akmens laikmets"), reizēm saukts arī par vēlo vai vēlīno akmens laikmetu, ir akmens laikmeta pēdējais periods.

Jaunums!!: Balti un Neolīts · Redzēt vairāk »

Nere

Nere (IPA) ir upe Lietuvā un Baltkrievijā.

Jaunums!!: Balti un Nere · Redzēt vairāk »

Nere (zeme)

Lietavas zemes ķēniņa Mindauga valdījumi ar pakļautajām aukstaišu zemēm (Deltuvu, Nalseni un Alseni) ap 1260.gadu. Neres zeme pletās uz dienvidrietumiem no tagadējās Ukmerģes. Nere jeb Nēre bija aukštaišu apdzīvota zeme, kas 13.

Jaunums!!: Balti un Nere (zeme) · Redzēt vairāk »

Nevēža

Nevēža ir sestā garākā upe Lietuvā, Nemunas labā pieteka.

Jaunums!!: Balti un Nevēža · Redzēt vairāk »

Oka

Oka ir upe Krievijas Eiropas daļā, lielākā no Volgas labā krasta pietekām.

Jaunums!!: Balti un Oka · Redzēt vairāk »

Par Ģermānijas atrašanās vietu un tautām

Jāņa Endzelīna latviskā tulkojuma 2011. gada atkārtotā izdevuma vāks „Par Ģermānijas atrašanās vietu un tautām” jeb vienkārši „Ģermānija” (Germania) ir romiešu vēsturnieka Gaja Kornēlija Tacita ap 98.

Jaunums!!: Balti un Par Ģermānijas atrašanās vietu un tautām · Redzēt vairāk »

Pārmiesošanās

Hinduisma pārmiesošanās cikls Pārmiesošanās jeb reinkarnācija (no — 'atgriešanās ķermenī') ir pieņēmums, ka dvēsele pēc ķermeņa nāves atgriežas uz Zemes jaunā ķermenī (pārmiesojās).

Jaunums!!: Balti un Pārmiesošanās · Redzēt vairāk »

Pērkons (mitoloģija)

Lietuvā 18. gadsimtā atrasts no sudraba izliets ap pēdu garš Pērkona tēls. Uz tā ķermeņa vienā pusē iegravēts uzraksts„''Perkun tevaiti nedusmi uze man''” (Pērkon, tēvoci, nedusmojies uz mani), bet otrā pusē, uz galvas „''Perkunusi''”http://www.korpuss.lv/klasika/Senie/Zeiferts/5.pirmie/1latv/1.htm 1. Latviešu senatnes raksti Mikaloja Konstantīna Čurļoņa 1909. gada glezna „Perkūns” Sēlijā, pie kura agrāk notikusi Pērkona pielūgšana Pērkons (senprūšu: Percunis, jātvingu: Parkuns) ir viena no galvenajām dievībām latviešu un pārējo baltu mitoloģijā, kam ir līdzība ar galvenajām debesu dievībām vairākās citās indoeiropiešu reliģijās (indiešu Pardžanju, skandināvu Fjorgyn, slāvu Perunu (Перун)).

Jaunums!!: Balti un Pērkons (mitoloģija) · Redzēt vairāk »

Pelone

Pelone bija sēļu zeme vai valstisks veidojums līdz 13.

Jaunums!!: Balti un Pelone · Redzēt vairāk »

Piebalga

Piebalgas baznīca un pilsdrupas 18. gs. (no Broces krājuma). Piebalga ir viens no kultūrvēsturiskajiem novadiem Vidzemes centrālajā daļā.

Jaunums!!: Balti un Piebalga · Redzēt vairāk »

Piemare

Piemare (rakstiskajos avotos: Bihavelanc vai Bihavelant) bija senās Kursas zeme (latīniski: terra) Baltijas jūras piekrastē no Vārtājas upes ietekas dienvidos līdz Rīvas upes ietekai ziemeļos.

Jaunums!!: Balti un Piemare · Redzēt vairāk »

Pietālava

Pietālavas novada teritorijas variācijasnepieciešama atsauce Pietālava („zeme pie Tālavas”) ir hipotētisks nosaukums seno letgaļu pilsnovadam ar centru tagadējās Pitalovas (Abrenes) apvidū.

Jaunums!!: Balti un Pietālava · Redzēt vairāk »

Pievolga

Pievolga ir dabas apgabals Austrumeiropas līdzenumā, Volgas baseina vidusteces un lejteces apvidū Krievijā.

Jaunums!!: Balti un Pievolga · Redzēt vairāk »

Pilene

Pilene bija Lietuvas dižkunigaitijas pilskalns.

Jaunums!!: Balti un Pilene · Redzēt vairāk »

Pilsāts

Pilsāts (arī Pilsuots, vācu: Pilsaten) ir senās Kursas zeme (latīniski: terra) starp Kuršu jomu un Cekli, ziemeļos robežojoties ar Megavas zemi.

Jaunums!!: Balti un Pilsāts · Redzēt vairāk »

Pilskalns

Smiltenes pilskalna uzmērījumi 19. gadsimtā (J. von Sivers, 1872).Jegór von Sivers. Smilten. Ein Beitrag für die Entwickelungsgeschichte Livlands, etc. 1872 Pilskalns ir kalns vai pakalns, kurā senatnē atradušies nocietinājumi.

Jaunums!!: Balti un Pilskalns · Redzēt vairāk »

Pitalova

Pitalova ir pilsēta Krievijas Federācijā, kas no 1920.

Jaunums!!: Balti un Pitalova · Redzēt vairāk »

Plūškoki

Plūškoki (Sambucus), arī pliederi, ir bezslavīšu dzimtas (Adoxaceae) ģints.

Jaunums!!: Balti un Plūškoki · Redzēt vairāk »

Poļi

Poļi ir tauta Centrāleiropā, Polijas pamatiedzīvotāji.

Jaunums!!: Balti un Poļi · Redzēt vairāk »

Podniecība

Podniecība ir process, kurā no māliem tiek izgatavoti dažādi māla trauki.

Jaunums!!: Balti un Podniecība · Redzēt vairāk »

Polija

Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju un Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļos.

Jaunums!!: Balti un Polija · Redzēt vairāk »

Polockas kņazi

Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Polockas kņazu laika "Borisa vai Daugavas akmens" ar izkaltu krustu Daugavas kreisajā krastā pie Drujas pilsētas. Polockas kņazs bija valdnieka tituls Polockas kņazistē.

Jaunums!!: Balti un Polockas kņazi · Redzēt vairāk »

Prūši

Ziemeļu krusta karu sākšanas Parkūns, Potrimps un Pikols Prūši (senprūšu: prūsai; vai Prußen) bija rietumbaltu tauta, kas dzīvoja senajā Prūsijā.

Jaunums!!: Balti un Prūši · Redzēt vairāk »

Prūsija (zeme)

Ziemeļu krusta karu sākšanas Prūšu un citu rietumbaltu ciltis un to apdzīvotās zemes 13. gadsimtā Prūsija bija rietumbaltu cilšu grupas prūšu apdzīvota teritorija.

Jaunums!!: Balti un Prūsija (zeme) · Redzēt vairāk »

Pripete

Pripete ir upe Baltkrievijā un Ukrainā, Dņepras pieteka.

Jaunums!!: Balti un Pripete · Redzēt vairāk »

Purnava

Purnava ir ciems Alūksnes novada Liepnas pagastā.

Jaunums!!: Balti un Purnava · Redzēt vairāk »

Rameka

Rameka jeb Ramēķis (tekstos: Rameko, Rameke) bija Tālavas valdnieka Tālivalža dēls, kas no 1214./1215.

Jaunums!!: Balti un Rameka · Redzēt vairāk »

Rietava

Rietava ir pilsēta Lietuvā uz dienvidiem no Pluņģes pie Jūras upes.

Jaunums!!: Balti un Rietava · Redzēt vairāk »

Rietumbalti

Maksimālā teritorija, kurā vietvārdus un arheoloģiskos atradumus varētu saistīt ar senbaltiem. Rietumbalti bija baltu atzars, kuru apdzīvotais areāls bija vistālāk uz rietumiem, no Jitlandes pussalas (mūsdienu Dānijā) līdz tagadējās Vācijas Brandenburgas pavalsts dienvidiem, Pomerānijā, baltu Prūsijā, Lietuvā visās teritorijās uz rietumiem no Nemunas, Žemaitijas rietumos, Latvijā - Kurzemes dienvidos un centrālajā daļā, Zemgalē un Sēlijā, kā arī Polijas austrumos un Baltkrievijas rietumos - uz dienvidiem sasniedzot mūsdienu Grodņu.

Jaunums!!: Balti un Rietumbalti · Redzēt vairāk »

Rietumeiropa

Dienvideiropa Rietumeiropas valstis (''Westeuropa'') atbilstoši "kultūras telpas" koncepcijai. Rietumeiropa ir Eiropas rietumu daļa, kurā pēc Eiropas Savienības (ES) ieteiktās definīcijas ietilpst Andora, Apvienotā Karaliste, Austrija, Beļģija, Francija, Īrija, Lihtenšteina, Luksemburga, Monako, Nīderlande, Šveice, Vācija, kā arī autonomās Kanāla salas — Džērsija un Gērnsija, Menas Sala.

Jaunums!!: Balti un Rietumeiropa · Redzēt vairāk »

Rimberts

Svētais Rimberts (arī Rembert, vai Rembart, dzimis 830. gadā - miris 888. gada 11. jūnijā) bija Hamburgas-Brēmenes arhibīskaps, hronikas Vita sancti Anscarii autors.

Jaunums!!: Balti un Rimberts · Redzēt vairāk »

Roja (upe)

Roja (augštecē Viekste, vidustecē — Ābeļupe) ir upe Ziemeļkurzemē, Talsu un Rojas novados.

Jaunums!!: Balti un Roja (upe) · Redzēt vairāk »

Romas impērija

Romas impērijaRomas impērija bija Senās Romas periods, kas aizsākās pēc Romas republikas sabrukšanas 1.

Jaunums!!: Balti un Romas impērija · Redzēt vairāk »

Romas Katoļu baznīca

Katoļticīgo īpatsvars pasaules valstīs Romas Katoļu baznīca, zināma arī kā Katoļu baznīca, ir lielākā Kristīgā baznīca pasaulē.

Jaunums!!: Balti un Romas Katoļu baznīca · Redzēt vairāk »

Romuva

Romuvas svētnīca. K. Hartknohs "Vecā un jaunā Prūsija", 1684. gads. Romuva (Simona Grūnava darbos arī zināma kā Rikojota) bija pagānu pielūgsmes vieta (templis vai svētvieta), kas atradās Sembas rietumu daļā, vienā no pagāniskās Prūsijas reģioniem.

Jaunums!!: Balti un Romuva · Redzēt vairāk »

Rozula

Rozula (agrāk arī Rozbeķi, Rozbeķu muiža, Vienotnes) ir apdzīvota vieta Pārgaujas novada Stalbes pagastā. Izvietojusies ziemeļos no autoceļa P14 Divupes krastos 6 km no novada centra Stalbes un 78 km no Rīgas. Apdzīvotā vieta veidojusies ap bijušo Rozbeķu muižas (Rosenbeck) centru. Līdz 1949. gadam Rozulas pagasta centrs. Rozulā atrodas tautas nams, Rozbeķu pilsdrupas.

Jaunums!!: Balti un Rozula · Redzēt vairāk »

Rudzi

Rudzi ir graudzāļu dzimtas labība, ko visvairāk audzē mērenā klimata joslā (Rietumeiropas ziemeļdaļas valstīs un Austrumeiropā, tostarp arī Latvijā).

Jaunums!!: Balti un Rudzi · Redzēt vairāk »

Sabiedrības noslāņošanās

Sabiedrības noslāņošanās jeb sociālā stratifikācija ir viens no socioloģijas zinātnes pamatjēdzieniem, kas apzīmē sabiedrības sadalīšanu atsevišķos sociālajos slāņos jeb stratos.

Jaunums!!: Balti un Sabiedrības noslāņošanās · Redzēt vairāk »

Saeima

Lāčplēša skulptūra Saeimas nama nišā Saeima ir Latvijas Republikas parlaments.

Jaunums!!: Balti un Saeima · Redzēt vairāk »

Sanskrits

Sanskrits (saīsināti) ir hinduisma, budisma un džainisma liturģiskās literatūras klasiskā valoda, kā arī viena no Indijas 23 oficiālajām valodām.

Jaunums!!: Balti un Sanskrits · Redzēt vairāk »

Satekle

Satekle vai Sotekle bija Vidzemes latgaļu zemes Tālavas pils un pilsnovads 13.

Jaunums!!: Balti un Satekle · Redzēt vairāk »

Saule (dievība)

19. gadsimtā pielūgtais mītiskais saules veidols, Lietuvas Nacionālais muzejs. Saule (prūšu: Saule) ir Saules dievība latviešu mitoloģijā un citu baltu tautu ticējumos.

Jaunums!!: Balti un Saule (dievība) · Redzēt vairāk »

Saules kauja

Saules kauja (jeb Šiaulių mūšis) bija viena no lielākajām Ziemeļu krusta karu kaujām, kas notika 1236.

Jaunums!!: Balti un Saules kauja · Redzēt vairāk »

Saules zeme

Saules zeme (latīņu: terra Sauleorum) jeb Saulene (vācu: Schaulen) bija seno zemgaļu apdzīvotās teritorijas dienvidu daļā, kas robežojās ar Žemaitiju.

Jaunums!!: Balti un Saules zeme · Redzēt vairāk »

Saulgrieži

Terminatora līnija ziemas saulgriežu laikā Saulgrieži jeb solstīcija (— 'Saule', sistere — 'apstāties') ir moments, kad Saulei ir vislielākā deklinācija (vasaras saulgrieži) vai vismazākā deklinācija (ziemas saulgrieži).

Jaunums!!: Balti un Saulgrieži · Redzēt vairāk »

Sēļi

Aptuvenā sēļu apdzīvotā teritorija Daugavas kreisajā krastā 12. gadsimtā. Sēļi (no — 'augšējie ') bija baltu tauta, kas apdzīvoja Daugavas un Lielupes baseinus uz austrumiem no Daugavas līviem un Upmales (zemgaļiem).

Jaunums!!: Balti un Sēļi · Redzēt vairāk »

Sēlija

Sēlija, agrāk Sēla, vai Sēlenes zeme, saukta arī par Augšzemi ir kultūrvēsturisks novads Latvijā, kas ietver teritoriju no mūsdienu Jaunjelgavas un Neretas novada pie Zemgales robežas līdz pat Krāslavas novadam Baltkrievijas pierobežā.

Jaunums!!: Balti un Sēlija · Redzēt vairāk »

Sēlija (zeme)

Sēlija jeb Sēļu zeme, vēsturiski arī Sēlene bija sēļu apdzīvoto pilsnovadu apvienība.

Jaunums!!: Balti un Sēlija (zeme) · Redzēt vairāk »

Semba

Semba (Sambia) starp pārējām prūšu zemēm Sadalītā Sembas zeme pēc iekļaušanas Vācu ordeņa valsts sastāvā. Semba jeb Sambija bija viena no prūšu zemēm, kas atradās Sembas pussalā, kas atradās mūsdienu Kaļiņingradas apgabala Baltijskas, Zeļenogradskas, Svetlogorskas, daļēji Gurjevskas un Poļeskas rajona teritorijā.

Jaunums!!: Balti un Semba · Redzēt vairāk »

Sembas pussala

Sembas pussala mūsdienās Sembas pussala arī Sambijas pussala mūsdienās Kaļiņingradas pussala, atrodas starp Kuršu jomu un Vislas jomu.

Jaunums!!: Balti un Sembas pussala · Redzēt vairāk »

Senā Roma

Bizantijas impērija Senā Roma bija Seno laiku valsts, kas radās aptuveni 10.

Jaunums!!: Balti un Senā Roma · Redzēt vairāk »

Senprūšu valoda

Senprūšu valoda (Prūsiskan vai Prūsiskai Bilā) ir izmirusi valoda, kas pieder pie indoeiropiešu valodu grupas baltu zara, rietumbaltu valodu atzara.

Jaunums!!: Balti un Senprūšu valoda · Redzēt vairāk »

Silene

Silene var būt.

Jaunums!!: Balti un Silene · Redzēt vairāk »

Skalva

''Schalavonia'' Ortēliusa Prūsijas kartē (1584). Skalva jeb Skalava bija rietumbaltu skalvju apdzīvota teritorija Nemunas lejtecē.

Jaunums!!: Balti un Skalva · Redzēt vairāk »

Skalvji

Skalvju teritorija un pārējās baltu zemes ap 1200. gadu Skalvas karte, 1584 Skalvji, bijusī rietumbaltu cilts, tuva kuršiiem un prūšiem.

Jaunums!!: Balti un Skalvji · Redzēt vairāk »

Skiti

Skitu karavīrs. Skiti šaurākajā nozīmē ir apzīmējums irāņu grupas valodā runājošām ciltīm, kas kopš 7.

Jaunums!!: Balti un Skiti · Redzēt vairāk »

Skomants

Skomants arī Komants (dzimis ap 1225. gadu — miris pēc 1285. gada) bija rietumbaltu cilts jātvingu (sudāvu) vadonis Lielās prūšu sacelšanās laikā (1260—1274).

Jaunums!!: Balti un Skomants · Redzēt vairāk »

Slāvi

Slāvu etniskā izplatība Slāvi ir etnolingvistiska, indoeiropiešiem piederoša tautu grupa, kas mūsdienās galvenokārt apdzīvo Austrumeiropu, Dienvidaustrmeiropu, kā arī Āzijas ziemeļus un centrālo daļu un runā kādā no slāvu valodām.

Jaunums!!: Balti un Slāvi · Redzēt vairāk »

Smiltene

Mākslīgi uzpludinātais Tepera ezers Smiltene ir pilsēta Vidzemē, Smiltenes novada centrs.

Jaunums!!: Balti un Smiltene · Redzēt vairāk »

Smoļenska

Smoļenska ir pilsēta Krievijas rietumu daļā, Smoļenskas apgabala administratīvais centrs.

Jaunums!!: Balti un Smoļenska · Redzēt vairāk »

Smoļenskas apgabals

Smoļenskas apgabals ir viens no Krievijas federālajiem apgabaliem.

Jaunums!!: Balti un Smoļenskas apgabals · Redzēt vairāk »

Somi

Somi ir viena no Eiropas nācijām, kas runā somu valodā, Somijas pamatiedzīvotāji.

Jaunums!!: Balti un Somi · Redzēt vairāk »

Spārnene

Spārnene (latīņu: castrum Sparnene) bija zemgaļu pilsnovads starp Dobeni, Dobeli, Tērveti un Žagari tagadējā Auces novada austrumu daļā (Bēnes pagasts, Īles pagasts, Lielauces pagasts), kuru pēc Zemgales sadalīšanas līguma 1254.

Jaunums!!: Balti un Spārnene · Redzēt vairāk »

Sudava (zeme)

Sudavas zeme kā prūšu cilšu kaimiņzeme 13. gadsimtā. Alseni) ap 1260. gadu. Sudavas zeme atrodama uz dienvidrietumiem no Mindaugam pakļautajām zemēm Nemunas kreisajā krastā. Sudava (seprūšu: Sudawa) bija viens no jātvingu apdzīvotās zemes nosaukumiem tagadējās Lietuvas (Suvalkijas un Dzūkijas rietumdaļas), Polijas (Podlases vojevodistes daļas) un Baltkrievijas (Grodņas apgabala rietumdaļas) teritorijā.

Jaunums!!: Balti un Sudava (zeme) · Redzēt vairāk »

Sumbrs

Sumbrs jeb Eiropas bizons (Bison bonasus) ir liela auguma dobradžu dzimtas (Bovidae) savvaļas vērsis, kas pieder bizonu ģintij (Bison).

Jaunums!!: Balti un Sumbrs · Redzēt vairāk »

Svaikstiks

Svaikstiks (Suaxtix, Swayxtix, Schwayxtix, Schwaytestix; jaunprūšu: Swāikstiks, no swāikstan (swāigstan) — 'gaisma') ir senprūšu gaismas un auglības dievs, kas rūpējas par labības un zāles augšanu un lopu vairošanos.

Jaunums!!: Balti un Svaikstiks · Redzēt vairāk »

Svidras kultūra

Svidras kultūras izplatības pamatareāls. Svidras kultūra bija senā akmens laikmeta (paleolīta) kultūra (9.-8. gadu tk. p.m.ē.) Polijā, Lietuvā un Baltkrievijā.

Jaunums!!: Balti un Svidras kultūra · Redzēt vairāk »

Tacits

(Pūblijs jeb Gajs) Kornēlijs Tacits (dzimis 56. gadā, miris 117. gadā) bija romiešu orators, jurists un senators, kas tiek uzskatīts par vienu no sava laika izcilākajiem vēsturniekiem.

Jaunums!!: Balti un Tacits · Redzēt vairāk »

Taurs

Taurs (Bos primigenius) ir liela auguma dobradžu dzimtas (Bovidae) savvaļas vērsis, kas izmira 17. gadsimta sākumā.

Jaunums!!: Balti un Taurs · Redzēt vairāk »

Tālava

Tālava bija seno letgaļu jeb letu zeme mūsdienu Ziemeļlatgales un Ziemeļvidzemes teritorijās.

Jaunums!!: Balti un Tālava · Redzēt vairāk »

Tālivaldis

Trikātā. Tālivaldis jeb Talibalds no Tālavas (latīņu: Thalibaldus de Tolowa; ? - 1215.) bija Tālavas latgaļu valdnieks ar rezidenci Beverīnas pilskalnā (Talibaldus de Beverin), vēlāk Trikātas novada vecākais (senior Tricatuae).

Jaunums!!: Balti un Tālivaldis · Redzēt vairāk »

Tūšis

Tūšis bija sēļu vai aukštaišu kunigaitis no apmēram 1240.

Jaunums!!: Balti un Tūšis · Redzēt vairāk »

Tērauds

250px Tērauds ir dzelzs sakausējums ar labām tehnoloģiskām īpašībām un pietiekošu plastiskumu, kas ļauj izgatavot jebkuras formas un izmēru konstrukcijas, kā arī pielietot dažādas tehnoloģiskās apstrādes metodes: liešanu, velmēšanu, kalšanu, metināšanu, griešanu u.tml.

Jaunums!!: Balti un Tērauds · Redzēt vairāk »

Tērvete (zeme)

Tērvetes pilskalna izskats 2010. gadā. Tērvete jeb Tērvetene (latīņu avotos: Thervetene) bija seno zemgaļu novads starp Spārneni, Dobleni, Žagari, Sileni un Upmali aptuveni tagadējā Tērvetes novada teritorijā.

Jaunums!!: Balti un Tērvete (zeme) · Redzēt vairāk »

Tērvetes pilskalns

Tērvetes pilskalns (arī Cukurkalns) ir pilskalns Tērvetes novada Tērvetē, Tērvetes upes labajā krastā.

Jaunums!!: Balti un Tērvetes pilskalns · Redzēt vairāk »

Tovrakste

Tovrakste (lat. Thovraxe), citos avotos Tauragnes (Thowraggen) pilsnovads, bija sēļu zeme vai valstisks veidojums līdz 13.

Jaunums!!: Balti un Tovrakste · Redzēt vairāk »

Traidens

Traidens jeb Traidenis bija ķēniņš un Lietuvas valdnieks (vācu: kunic Thoreiden, der hêrre in Lettowen) no 1270.

Jaunums!!: Balti un Traidens · Redzēt vairāk »

Tranaitis

Tranaitis (žemaišu: Triniuots,,,,, dzimis ap 1210. gadu, miris 1264. gadā) bija žemaišu kunigaitis, kura vadībā žemaiši uzvarēja Vācu ordeņa apvienoto karaspēku kaujā pie Durbes.

Jaunums!!: Balti un Tranaitis · Redzēt vairāk »

Trikāta

Trikāta ir apdzīvota vieta Abula upes krastos Vidzemē, Beverīnas novada Trikātas pagasta centrs.

Jaunums!!: Balti un Trikāta · Redzēt vairāk »

Tula

Tula ir industriāla pilsēta Krievijas Eiropas daļā, 193 kilometrus uz dienvidiem no Maskavas, Upas upes krastos.

Jaunums!!: Balti un Tula · Redzēt vairāk »

Uldevene

Uldevene bija Daugavas līvu Lielvārdes pilsnovada vecākais, kas arī pēc vācu nostiprināšanās Lielvārdes Dievukalnā palicis līvu pils un reizē novada vecākais.

Jaunums!!: Balti un Uldevene · Redzēt vairāk »

Ungāri

Ungāri jeb maģāri ir Ungārijas valsts nācija, lielākā skaitā mīt arī citās Centrāleiropas valstīs bijušās Austroungārijas teritorijā.

Jaunums!!: Balti un Ungāri · Redzēt vairāk »

Upīte

Upīte bija seno zemgaļu un aukštaišu apdzīvota zeme tagadējā Panevēžas apriņķa teritorijā Lietuvas ziemeļu daļā.

Jaunums!!: Balti un Upīte · Redzēt vairāk »

Upmale (zeme)

Upmale bija seno zemgaļu zeme Lielupes baseinā, tagadējo Baldones, Bauskas, Iecavas, Jelgavas, Ozolnieku, Rundāles un Vecumnieku novadu, kā arī Lietuvas Pasvales rajona teritorijā.

Jaunums!!: Balti un Upmale (zeme) · Redzēt vairāk »

Urāli

Karte ar Urālu kalniem Narodnajas kalns Piepolārajos Urālos septembrī. Urāli jeb Urālu kalni (Ура́льские го́ры) ir kalnu grēda, kuras centrālā ass veido robežu starp divām Eirāzijas daļām — rietumos no tiem atrodas Eiropa, bet austrumos — Āzija.

Jaunums!!: Balti un Urāli · Redzēt vairāk »

Vaišvilks

Novogrudokas pils - kņaza Vaišvilka rezidence (V.Staščeņuka rekonstrukcija). Vaišvilka (mūka Lauriša) dibinātais klosteris (Napoleona Ordas zīmējums, 19.gs.). Marijas Debessbraukšanas katedrāle Volīnijas Vladimirā, pie kuras esot apglabāts Vaišvilks. Vaišvilks vai Vaišelga (baznīcslāvu: Вышелег,,,; ap 1223 - 1267) bija Mindauga dēls, Novogrudokas kņazs (1254, 1258-1264), starplaikā mūks Laurišs (Лаўрыш).

Jaunums!!: Balti un Vaišvilks · Redzēt vairāk »

Valdaja augstiene

Valdaja augstiene ir vidēji liela augstiene Krievijas rietumdaļā.

Jaunums!!: Balti un Valdaja augstiene · Redzēt vairāk »

Valdis Muktupāvels

Valdis Muktupāvels (dzimis 1958. gada 9. novembrī Līvānos) ir latviešu etnomuzikologs, komponists, mūziķis, Latvijas Universitātes profesors un mākslas zinātņu doktors.

Jaunums!!: Balti un Valdis Muktupāvels · Redzēt vairāk »

Vanema

Vanema (arī Vanemana) bija zeme (latīniski: terra) Baltijas jūras piekrastē, kas robežojās ar Ventavas un Bandavas zemēm rietumos un zemgaļiem piederošajām zemēm dienvidos.

Jaunums!!: Balti un Vanema · Redzēt vairāk »

Varš

Varš ir ķīmiskais elements ar simbolu Cu un atomskaitli 29.

Jaunums!!: Balti un Varš · Redzēt vairāk »

Varšava

Varšava ir Polijas galvaspilsēta no 1596.

Jaunums!!: Balti un Varšava · Redzēt vairāk »

Varņi

Varņi ir pilsēta Lietuvā uz dienvidiem no Telšiem pie Varneles upes.

Jaunums!!: Balti un Varņi · Redzēt vairāk »

Varibuls

Varibuls bija Tālavas valdnieka Tālivalža dēls, kas no 1214./1215.

Jaunums!!: Balti un Varibuls · Redzēt vairāk »

Varigerbs

Varigerbs jeb Varigribs (tekstos: Warigerbe, Warigribbe) bija viens no 13.

Jaunums!!: Balti un Varigerbs · Redzēt vairāk »

Varka

Varka var būt.

Jaunums!!: Balti un Varka · Redzēt vairāk »

Vācbaltieši

Baltijas landesvēra karogs (1918—1920). Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten), ir Latvijas un Igaunijas teritorijā ieceļojušo vāciešu, zviedru, skotu, poļu, franču, itāļu, portugāļu u.c. Eiropas tautu pārstāvju, kā arī pārvācoto līvu, latviešu un igauņu pēcteči, kas kā vācu kultūras telpai piederīga autonoma etniska grupa sāka veidoties jau pirms Baltijas iekļaušanas Krievijas impērijā, un 20.

Jaunums!!: Balti un Vācbaltieši · Redzēt vairāk »

Vācu ordenis

Vācu ordeņa simbols - melns krusts baltā laukā. Vācu ordenis jeb Teitoņu ordenis (Ordo Teutonicus;, saīsināti: Deutscher Orden, Deutschherrenorden, Deutschritterorden, Deutscher Ritterorden; rakstos abreviatūra: OT - Ordo Teutonicus) ir katoļu reliģiskais karotāju ordenis, kas dibināts 12.

Jaunums!!: Balti un Vācu ordenis · Redzēt vairāk »

Vārme

Vārme var būt.

Jaunums!!: Balti un Vārme · Redzēt vairāk »

Vīna kalns (pilskalns)

Vīna kalns ir pilskalns Pļaviņu novada Klintaines pagastā.

Jaunums!!: Balti un Vīna kalns (pilskalns) · Redzēt vairāk »

Vītenis

Vītenis (dzimis ap 1260. gadu, miris pirms 1316. gada) bija Ģedimina dinastijas Lietuvas dižkunigaitis (ap 1295. - ap 1316.), Ģedimina vecākais brālis.

Jaunums!!: Balti un Vītenis · Redzēt vairāk »

Ventava

Ventava (rakstiskajos avotos: Wynda vai Winda) bija senās Kursass zeme) Ventas upes lejtecē no Abavas ietekas uz leju līdz pat jūrai. Tā robežojās ar Vanemas zemi austrumos un Bandavas zemi dienvidos. Tagad tās teritorijā daļēji atrodas Ventspils novads, kā arī neliela daļa no Kuldīgas novada. Līdz 1230. gadam Ventava bija Kursas valdnieka Lamekina valsts sastāvā ar nosaukumu "Sagares zeme".

Jaunums!!: Balti un Ventava · Redzēt vairāk »

Vetseke

Vetseke no Kokneses (miris 1224. gada augustā Tērbatā), pazīstams arī kā Vjačko, Vlačko vai Viesceķis, bija Kokneses ķēniņš 13. gadsimta sākumā.

Jaunums!!: Balti un Vetseke · Redzēt vairāk »

Viestards

Rīgas pilī, 1936) Viestards (avotos: Vesthardus, Vester; miris pēc 1229. gada), arī Viesturs, bija Tērvetes zemes vecākais, vēlāk visas Zemgales lielkungs.

Jaunums!!: Balti un Viestards · Redzēt vairāk »

Vijciems

Vijciems ir apdzīvota vieta Valkas novada Vijciema pagastā, pagasta centrs.

Jaunums!!: Balti un Vijciems · Redzēt vairāk »

Vikingi

Dāņu vikingi, gleznots divpadsmitā gadsimta vidū Bizantijas imperatora dienestā (9. gs.). Vikingi bija skandināvu un citu Baltijas jūras zemju pirāti viduslaiku periodā, kas historiogrāfijā tiek dēvēti par vikingu laikiem.

Jaunums!!: Balti un Vikingi · Redzēt vairāk »

Vikints

Piemineklis Vikintam Tveros. Vikints (žemaišu: Vīkints, lietuviešu: Vykintas, senkrievu: Въıкъıнтъ, miris ap 1253) bija Žemaitijas kunigaitis un Saules kaujas varonis.

Jaunums!!: Balti un Vikints · Redzēt vairāk »

Vilki

Vilki var būt.

Jaunums!!: Balti un Vilki · Redzēt vairāk »

Visla

Visla ir upe Eiropā, Polijas lielākā upe.

Jaunums!!: Balti un Visla · Redzēt vairāk »

Visvaldis

Visvaldis no Jersikas (dzimis 12. gadsimta beigās, miris pēc 1230. gada) bija 13.

Jaunums!!: Balti un Visvaldis · Redzēt vairāk »

Volga

Volga (čuvašu: Атăл,, tatāru: Идел) ir upe Krievijā, garākā Eiropas upe.

Jaunums!!: Balti un Volga · Redzēt vairāk »

Vologda

Vologda ir pilsēta Krievijā, Vologdas apgabalā, Vologdas apgabala administratīvais centrs.

Jaunums!!: Balti un Vologda · Redzēt vairāk »

Vulfstans no Hedebijas

Vulfstans no Hedebijas bija viduslaiku anglosakšu ceļotājs un tirgotājs, kura stāstījums ietverts angļu karaļa Alfrēda Lielā (849-899) Eiropas ģeogrāfijas aprakstā, kas ir 5.

Jaunums!!: Balti un Vulfstans no Hedebijas · Redzēt vairāk »

Zalkša zīme

Zalkša zīme. Zalkša zīme baltu ticējumos ir gudrības un zintniecības simbols.

Jaunums!!: Balti un Zalkša zīme · Redzēt vairāk »

Zeme starp Skrundu un Zemgali

Zeme starp Skrundu un Zemgali jeb "Starpzeme" ir apzīmējums zemei, kas XIII.

Jaunums!!: Balti un Zeme starp Skrundu un Zemgali · Redzēt vairāk »

Zemes māte

Zemes māte ir viena no nāves dievietēm latviešu mitoloģijā, pēc nozīmības tikpat svarīga kā Veļu māte, kuru uzskata arī kā Zemes mātes funkcionālo sinonīmu.

Jaunums!!: Balti un Zemes māte · Redzēt vairāk »

Zemgaļi

Baltu cilšu apdzīvotās teritorijas aptuveni 12.-13. gs. mijā. Robežas ir aptuvenas Zemgaļi (vai Žiemgaliai) bija viena no tagadējo Latvijas dienviddaļu un Lietuvas ziemeļdaļu apdzīvojušām baltu tautām, kas vēlāk ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.

Jaunums!!: Balti un Zemgaļi · Redzēt vairāk »

Zemgale (valsts)

Zemgales valsts jeb Zemgaļu zeme bija zemgaļu apdzīvoto pilsnovadu apvienība, kas aptuveni aizņēma tagadējo Zemgales kultūrvēsturisko novadu Latvijā, kā arī tagadējo Šauļu un Panevēžas apriņķa ziemeļdaļu Lietuvā.

Jaunums!!: Balti un Zemgale (valsts) · Redzēt vairāk »

Ziemassvētki

Ziemassvētki, Ziemsvētki jeb Ziemas svētki ir ikgadēji svētki, kuros svin ziemas saulgriežus un Jēzus Kristus dzimšanu.

Jaunums!!: Balti un Ziemassvētki · Redzēt vairāk »

Ziemeļu krusta kari

Eiropas karte Ziemeļu krusta karu sākumā (ap 1180). Vācu ordeņa iekarotās zemes pirms sakāves 1410. gadā Ziemeļu krusta kari ir historiogrāfijā lietotskopējs apzīmējums militārajām misijām Ziemeļeiropas zemēs 12.—14.

Jaunums!!: Balti un Ziemeļu krusta kari · Redzēt vairāk »

Zirgi

Zirgi (Equus) ir zirgu dzimtas (Equidae) vienīgā ģints.

Jaunums!!: Balti un Zirgi · Redzēt vairāk »

Zviedri

Zviedri ir viena no Eiropas nācijām, kas cēlusies no ģermāņiem un runā zviedru valodā, Zviedrijas pamatiedzīvotāji (82%).

Jaunums!!: Balti un Zviedri · Redzēt vairāk »

22. septembris

22.

Jaunums!!: Balti un 22. septembris · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Baltu Ciltis, Baltu ciltis.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »