Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Baltijas harta

Indekss Baltijas harta

Baltiešu memoranda latviskais tulkojums Gunāra Astras rokrakstā. Baltiešu memoranda lietuviešu varianta parakstītāju un atbalstītāju saraksts. Baltijas harta jeb Baltiešu memorands bija 1979.

33 attiecības: Amerikas Savienotās Valstis, Andrejs Saharovs, ANO ģenerālsekretārs, Apvienotā Karaliste, Armēnijas PSR, Čehoslovākija, Ādams Mickēvičs, Baltijas valstis, Eiropas Drošības un sadarbības organizācija, Eiropas Parlaments, Gunārs Astra, Helmūts Šmits, Helsinki-86, Ints Cālītis, Ivars Žukovskis, Jeļena Bonnere, Juris Ziemelis, Kurts Valdheims, Latvijas Tautas fronte, Maskava, Molotova—Ribentropa pakts, Padomju Savienība, Pasaules brīvo latviešu apvienība, Perestroika, Referendums, Rietumvācija, Trešais reihs, Uldis Ofkants, Valsts drošības komiteja, Vācijas Demokrātiskā Republika, Viktors Kalniņš, 1979. gads, 23. augusts.

Amerikas Savienotās Valstis

Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV jeb Savienotās Valstis (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.

Jaunums!!: Baltijas harta un Amerikas Savienotās Valstis · Redzēt vairāk »

Andrejs Saharovs

Andrejs Saharovs (dzimis, miris) bija padomju fiziķis, disidents un cilvēktiesību aktīvists, 1975.

Jaunums!!: Baltijas harta un Andrejs Saharovs · Redzēt vairāk »

ANO ģenerālsekretārs

Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs ir ANO sekretariāta vadītājs.

Jaunums!!: Baltijas harta un ANO ģenerālsekretārs · Redzēt vairāk »

Apvienotā Karaliste

Apvienotā Karaliste (izrunā), arī Lielbritānija (Great Britain), oficiāli kopš 1922.

Jaunums!!: Baltijas harta un Apvienotā Karaliste · Redzēt vairāk »

Armēnijas PSR

Armēnijas PSR bija padomju republika un Aizkaukāza PFSR (1922-1936), vēlāk tieša Padomju Savienības sastāvdaļa (1936-1991).

Jaunums!!: Baltijas harta un Armēnijas PSR · Redzēt vairāk »

Čehoslovākija

Čehoslovākija (čehu un slovāku: Československo, pēc 1990. gada Česko-Slovensko) bija slāvu tautu valsts Centrāleiropā, mūsdienu Čehijas, Slovākijas un Ukrainas valstu robežās, kas ar dažādiem nosaukumiem un politiskajām sistēmām pastāvēja no 1918.

Jaunums!!: Baltijas harta un Čehoslovākija · Redzēt vairāk »

Ādams Mickēvičs

Ādams Bernards Mickēvičs (dzimis Novogrudokas apkaimē, Krievijas impērijā (tagad Baltkrievijā), miris Stambulā, Turcijā) bija poļu dzejnieks un rakstnieks, romantisma pārstāvis.

Jaunums!!: Baltijas harta un Ādams Mickēvičs · Redzēt vairāk »

Baltijas valstis

Baltu cilšu aptuveni apdzīvotās teritorijas ap 13. gadsimta sākumu Baltijas valstis (arī Baltija) ir trīs Eiropas Savienības valstis Baltijas jūras austrumu piekrastē — Latvija, Lietuva un Igaunija.

Jaunums!!: Baltijas harta un Baltijas valstis · Redzēt vairāk »

Eiropas Drošības un sadarbības organizācija

Eiropas Drošības un sadarbības organizācija jeb EDSO (no 1973. līdz 1995. gadam — Eiropas Drošības un sadarbības apspriede, EDSA) ir pasaulē lielākā reģionālā starpvaldību organizācija drošības jomā (57 dalībvalstis).

Jaunums!!: Baltijas harta un Eiropas Drošības un sadarbības organizācija · Redzēt vairāk »

Eiropas Parlaments

Eiropas Parlaments (EP) ir Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņu vēlēta (vienīgā tieši ievēlētā) ES institūcija, kuras galvenā mītne ir Immeuble Louise Weiss Strasbūrā (Francija), kur notiek plenārsesijas un kas ir EP oficiālā rezidence, kā arī Espace Léopold komplekss Briselē (Beļģija), kur notiek sagatavošanās sanāksmes un neplenārās sesijas.

Jaunums!!: Baltijas harta un Eiropas Parlaments · Redzēt vairāk »

Gunārs Astra

Gunārs Astra (dzimis 1931. gada 22. oktobrī Rīgā, miris 1988. gada 6. aprīlī Ļeņingradā) bija latviešu brīvības cīnītājs un ievērojams PSRS okupācijas laika disidents.

Jaunums!!: Baltijas harta un Gunārs Astra · Redzēt vairāk »

Helmūts Šmits

Helmūts Šmits (dzimis, miris) bija vācu sociāldemokrātu politiķis, kurš bija Rietumvācijas kanclers laikā no 1974.

Jaunums!!: Baltijas harta un Helmūts Šmits · Redzēt vairāk »

Helsinki-86

1987. gada 14. jūnijs: ceļā uz Brīvības pieminekli. Gājiena priekšgalā ''helsinkieši'' Eva Biteniece un Rolands Silaraups. Helsinki-86 bija Latvijas cilvēktiesību aizstāvības grupa, ko 1986.

Jaunums!!: Baltijas harta un Helsinki-86 · Redzēt vairāk »

Ints Cālītis

Ints Cālītis (dzimis 1931. gada 5. martā) ir latviešu nacionālās pretošanās kustības dalībnieks, disidents, bijušais politieslodzītais.

Jaunums!!: Baltijas harta un Ints Cālītis · Redzēt vairāk »

Ivars Žukovskis

Ivars Žukovskis ir bijušais latviešu nacionālās pretošanās kustības dalībnieks, politieslodzītais.

Jaunums!!: Baltijas harta un Ivars Žukovskis · Redzēt vairāk »

Jeļena Bonnere

Jeļena Bonnere (Елена Георгиевна Боннэр; dzimusi, mirusi) bija padomju cilvēktiesību aktīviste, disidente, publiciste.

Jaunums!!: Baltijas harta un Jeļena Bonnere · Redzēt vairāk »

Juris Ziemelis

Juris Ziemelis (1941-1988) bija latviešu nacionālās pretošanās kustības dalībnieks, disidents, vairāk kā pusi no savas dzīves (24 gadus) bija politieslodzītais.

Jaunums!!: Baltijas harta un Juris Ziemelis · Redzēt vairāk »

Kurts Valdheims

Kurts Jozefs Valdheims (dzimis, miris) bija austriešu diplomāts un politiķis.

Jaunums!!: Baltijas harta un Kurts Valdheims · Redzēt vairāk »

Latvijas Tautas fronte

Latvijas Tautas fronte bija sabiedriski politiska kustība un organizācija Latvijas PSR un Latvijā Atmodas laikā no 1988.

Jaunums!!: Baltijas harta un Latvijas Tautas fronte · Redzēt vairāk »

Maskava

Maskava ir Krievijas galvaspilsēta, kas atrodas Krievijas rietumu daļā, aptuveni 641 km uz dienvidaustrumiem no Krievijas otras lielākās pilsētas Sanktpēterburgas.

Jaunums!!: Baltijas harta un Maskava · Redzēt vairāk »

Molotova—Ribentropa pakts

Molotova-Ribentropa paktā plānotās teritoriālās izmaiņas (pa kreisi) un to izpilde 1940. gadā (pa labi) 1939. gada 19. septembrī PSRS publicētā Polijas sadalīšanas karte, kas atspoguļo sākotnējo vienošanos Molotova—Ribentropa pakts, pazīstams arī kā Hitlera—Staļina pakts, Ribentropa—Molotova pakts, Nacistu—Padomju pakts, kura oficiālais nosaukums bija Neuzbrukšanas līgums starp Vāciju un PSRS, bija neuzbrukšanas līgums starp Vāciju un PSRS.

Jaunums!!: Baltijas harta un Molotova—Ribentropa pakts · Redzēt vairāk »

Padomju Savienība

Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija totalitāra lielvalsts, kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.

Jaunums!!: Baltijas harta un Padomju Savienība · Redzēt vairāk »

Pasaules brīvo latviešu apvienība

Pasaules brīvo latviešu apvienība (PBLA) ir ārzemju latviešu centrālo organizāciju augstākā pārstāvība.

Jaunums!!: Baltijas harta un Pasaules brīvo latviešu apvienība · Redzēt vairāk »

Perestroika

''Perestroikas'' marka, 1988. gads Perestroika, arī pārbūve un pārkārtošanās, ir apzīmējums ekonomiskajām reformām, kuras 1987.

Jaunums!!: Baltijas harta un Perestroika · Redzēt vairāk »

Referendums

Referendums ir vēlētāju balsošana par kādu valsts vai sabiedrības dzīves jautājumu (likumu, konstitūciju, tās labojumu u.tml.). Referendums ir tiešās demokrātijas svarīgākais institūts.

Jaunums!!: Baltijas harta un Referendums · Redzēt vairāk »

Rietumvācija

Rietumvācija (Westdeutschland vai West Deutschland) bija izplatīts neformāls Vācijas Federatīvās Republikas nosaukums no 1949.

Jaunums!!: Baltijas harta un Rietumvācija · Redzēt vairāk »

Trešais reihs

Trešais reihs (— ‘Trešā impērija’ vai ‘Trešā lielvalsts’) ir vēsturē plaši lietots Vācijas nosaukums laikā no 1933.

Jaunums!!: Baltijas harta un Trešais reihs · Redzēt vairāk »

Uldis Ofkants

Uldis Ofkants (1941-2008) bija latviešu nacionālās pretošanās kustības dalībnieks, disidents, politieslodzītais.

Jaunums!!: Baltijas harta un Uldis Ofkants · Redzēt vairāk »

Valsts drošības komiteja

Valsts drošības komiteja, saīsinājumā VDK (КГБ), bija PSRS valsts drošības aģentūra.

Jaunums!!: Baltijas harta un Valsts drošības komiteja · Redzēt vairāk »

Vācijas Demokrātiskā Republika

Vācijas Demokrātiskā Republika bija sociālistiska valsts Centrāleiropā, mūsdienu Vācijas teritorijas austrumdaļā, kas pastāvēja no 1949.

Jaunums!!: Baltijas harta un Vācijas Demokrātiskā Republika · Redzēt vairāk »

Viktors Kalniņš

Viktors Kalniņš var būt.

Jaunums!!: Baltijas harta un Viktors Kalniņš · Redzēt vairāk »

1979. gads

1979.

Jaunums!!: Baltijas harta un 1979. gads · Redzēt vairāk »

23. augusts

23.

Jaunums!!: Baltijas harta un 23. augusts · Redzēt vairāk »

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »