Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Baltijas jūra

Indekss Baltijas jūra

Baltijas jūra ir Eiropas ziemeļaustrumu daļas iekšējā jūra.

186 attiecības: Abruka, Ancilus ezers, Angļu valoda, Apiņi, Apvienotā Karaliste, Arhipelāgs, Aukstais karš, Austrumeiropa, Austrumprūsija, Azovas jūra, Ščecina, Šēra (sala), Šēru jūra, Švābija, Ļeņingradas apgabals, Žemaitija, Ēlande, Ēresunds, Ņeva, Ādams no Brēmenes, Baltā jūra, Baltijas ledus ezers, Baltijas valstis, Baltkrievija, Baltu valodas, Bornholma, Botnijas jūra, Botnijas līcis, Brīze, Darva, Daugava, Dāņu valoda, Dānija, Dzintars, Eiropa, Eiropas Savienība, Eridana (ģeoloģija), Erozija, Estonia (prāmis), Franču valoda, Francija, Gēteborga, Gdaņska, Globālā sasilšana, Gotlande, Hanzas savienība, Hījumā, Helsinki, Iekšējā jūra, Igauņu valoda, ..., Igaunija, Imperators, Indoeiropiešu pirmvaloda, Irbes šaurums, Jūras šaurums, Jūrmala, Jitlande, Joldijas jūra, Kašūbu valoda, Kaļiņingrada, Kaļiņingradas apgabals, Kažokāda, Kanāls, Kasari, Kategats, Kāpa, Kihnu, Klaipēda, Klints, Kontinentālā Zemes garoza, Kopenhāgena, Krievija, Krievu valoda, Krimas karš, Kristietība, Kronštate, Krusta kari, Kuršu joma, Lagūna, Latīņu valoda, Latviešu valoda, Latvija, Lauksaimniecība, Lībeka, Līdzenums, Ledus laikmets, Lietuva, Lietuviešu valoda, Litorīnas jūra, Malme, Mariehamna, Mazais Belts, Mežs, Melnā jūra, Mikroorganisms, Monzunda arhipelāgs, Muhu, Nafta, Naisāre, Nīderlande, Nīderlandiešu valoda, Nemuna, Nogulumieži, Nokrišņi, Norvēģu valoda, Odera, Okeāns, Olande, Olandes jūra, Oslo, Osmusāre, Otrais pasaules karš, Padomju Savienība, Pagājušo gadu vēsture, Pagānisms, Pakri salas, Palanga, Pasaules okeāns, Pērnava, Pēteris I, Pirmais pasaules karš, Plātņu tektonika, Plūdmaiņas, Pleistocēns, Pludmale, Poļu valoda, Polārais loks, Polija, Prūsija, Ptolemajs, Purvs, Rīga, Rīgas jūras līcis, Rīgene, Riets, Roņi, Roņu sala, Romas impērija, Rostoka, Sala, Saldūdens, Sanktpēterburga, Sarmati, Sājūdens, Sāls, Sāmsala, Skageraks, Skandināvijas pussala, Skābeklis, Smiltis, Somija, Somu līcis, Somu valoda, Sopota, Spiegošana, Stokholma, Tacits, Tallina, Upe, Vācija, Vācijas Demokrātiskā Republika, Vācu ordenis, Vācu valoda, Vējš, Vētra, Veinameri, Vikingi, Vilsandi, Visla, Vormsi, Zēlande (sala), Zemes garoza, Ziemeļjūra, Ziemeļu krusta kari, Ziemeļu Ledus okeāns, Zivis, Zviedrija, Zviedrijas vēsturiskās zemes un provinces, Zviedru valoda, 1871. gads, 1942. gads, 1945. gads, 1987. gads, 1994. gads, 2004. gads, 30. janvāris. Izvērst indekss (136 vairāk) »

Abruka

Abruka, agrāk — Abro, ir sala Rīgas jūras līcī, Igaunijā, Monzunda arhipelāgā, netālu no Sāmsalas dienvidaustrumu krasta.Viens no tālākajiem platlapu koku izplatītajiem rajoniem Eiropas ziemeļu daļā,atrodas valsts aizsardzībā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Abruka · Redzēt vairāk »

Ancilus ezers

Ancilus ezers Ancilus ezers bija auksts saldūdens ezers tagadējās Baltijas jūras vietā pirms aptuveni 9500—7500 gadiem.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Ancilus ezers · Redzēt vairāk »

Angļu valoda

Angļu valoda (English, izrunā) ir viena no ģermāņu valodu saimes rietumģermāņu atzara valodām.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Angļu valoda · Redzēt vairāk »

Apiņi

Apiņi (Humulus) ir kaņepju dzimtas ģints.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Apiņi · Redzēt vairāk »

Apvienotā Karaliste

Apvienotā Karaliste (izrunā), arī Lielbritānija (Great Britain), oficiāli kopš 1922.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Apvienotā Karaliste · Redzēt vairāk »

Arhipelāgs

Mjei arhipelāgs Mjanmas piekrastē Arhipelāgs ir salu grupa vai virkne, kurā salas atrodas samērā tuvu cita citai un tām ir vienāda izcelsme.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Arhipelāgs · Redzēt vairāk »

Aukstais karš

sociālistiskajā Austrumberlīnē. Aukstais karš ir stāvoklis starp valstīm, kad nenotiek reāla karadarbība, bet cīņa ar pretējo pusi notiek ar ekonomiskām un politiskām darbībām, spiegošanu, kā arī lokālos karos atbalstot cīņu pret pretinieka sabiedrotajiem vai satelītvalstīm.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Aukstais karš · Redzēt vairāk »

Austrumeiropa

Dienvideiropa Varšavas pakta valstis (gaiši oranžs), citi komunistiskie režīmi (visgaišāk oranžs). Austrumeiropa ir Eiropas daļa, kurā pēc Eiropas Savienības (ES) ieteiktās definīcijas ietilpst Albānija, Baltkrievija, Bosnija un Hercegovina, Bulgārija, Čehija, Horvātija, Kosova, Krievija, Maķedonija (jeb FYROM), Melnkalne, Moldova, Polija, Rumānija, Serbija, Slovākija, Slovēnija, Ungārija un Ukraina, kā arī Kaukāza valstis Armēnija, Azerbaidžāna un Gruzija.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Austrumeiropa · Redzēt vairāk »

Austrumprūsija

Austrumprūsijas karte 1881. gadā Austrumprūsijas karte 1944. gadā. Austrumprūsija (vai Mažoji Lietuva — 'Mazā Lietuva') bija viens no Prūsijas reģioniem Baltijas jūras piekrastes dienvidaustrumos, kas pastāvēja no 13. gadsimta līdz Otrā pasaules kara beigām 1945.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Austrumprūsija · Redzēt vairāk »

Azovas jūra

Azovas jūra ir daļa no Melnās jūras.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Azovas jūra · Redzēt vairāk »

Ščecina

Ščecina, vēsturiski arī Štetina vai Štetīne, ir pilsēta Polijas ziemeļrietumos pie Baltijas jūras, Rietumpomožes vojevodistes centrs netālu no Oderas grīvas.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Ščecina · Redzēt vairāk »

Šēra (sala)

Šeras pie Naantali, Somijā Šēra ir neliela, klinšaina saliņa, visbiežāk — neapdzīvota.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Šēra (sala) · Redzēt vairāk »

Šēru jūra

Šēru jūra ir nosaukums Baltijas jūras akvatorijas daļai starp Botnijas līci (Botnijas jūru) ziemeļos un Baltijas jūras pamatdaļu dienvidos Austrumos to norobežo Somijas dienvidrietumu krasts, rietumos — Olandes arhipelāgs.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Šēru jūra · Redzēt vairāk »

Švābija

Švābija 1572. gada kartē Švābija ir vēsturisks reģions Vācijas dienvidrietumos, Reinas un Donavas iztekas daļā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Švābija · Redzēt vairāk »

Ļeņingradas apgabals

Ļeņingradas apgabals ir Krievijas Federācijas apgabals tās ziemeļrietumu daļā pie Baltijas jūras un pie valsts robežas ar Igauniju un Somiju.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Ļeņingradas apgabals · Redzēt vairāk »

Žemaitija

Livonijas ordenim (''Livoniae pars'') pakļautā Kursas (''Curlandia'') un Žemaitijas (''Samogitia'') teritorija (līdz 1422). Žemaitija ("zemā zeme" pretstatā Aukštaitijai) ir viens no Lietuvas pieciem etnogrāfiskajiem reģioniem, kas robežojas ar Kurzemi un Zemgales rietumu daļu Latvijā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Žemaitija · Redzēt vairāk »

Ēlande

Ēlande ir otra lielākā Zviedrijas sala pēc Gotlandes.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Ēlande · Redzēt vairāk »

Ēresunds

Ēresunda tilts Ēresunds ir jūras šaurums starp Zviedriju un Dānijai piederošo Zēlandes salu.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Ēresunds · Redzēt vairāk »

Ņeva

Ņeva ir upe Krievijas ziemeļrietumos.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Ņeva · Redzēt vairāk »

Ādams no Brēmenes

Brēmenes Ādams jeb Ādams no Brēmenes (latīņu: Adamus Bremensis, miris pēc 1081. gada 12. decembra) bija viens no ievērojamākajiem viduslaiku Vācijas hronistiem, Brēmenes baznīcas kanoniķis, Gesta Hammaburgensis Ecclesiae Pontificum (Hamburgas arhibīskapijas vēstures) autors.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Ādams no Brēmenes · Redzēt vairāk »

Baltā jūra

Baltā jūra ir Ziemeļu Ledus okeānam piederīga malas jūra Eiropas ziemeļaustrumu daļā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Baltā jūra · Redzēt vairāk »

Baltijas ledus ezers

Baltijas ledus ezers (pirms aptuveni 12 000 gadiem). Baltijas ledus ezers bija auksta saldūdens baseins tagadējās Baltijas jūras ieplakas dienvidu un centrālajā daļā, kas izveidojās pēdējā ledus laikmeta beigās no Ziemeļeiropas ledāja kušanas ūdeņiem un pastāvēja pleistocēna epohas noslēgumā (pirms aptuveni — gadiem).

Jaunums!!: Baltijas jūra un Baltijas ledus ezers · Redzēt vairāk »

Baltijas valstis

Baltu cilšu aptuveni apdzīvotās teritorijas ap 13. gadsimta sākumu Baltijas valstis (arī Baltija) ir trīs Eiropas Savienības valstis Baltijas jūras austrumu piekrastē — Latvija, Lietuva un Igaunija.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Baltijas valstis · Redzēt vairāk »

Baltkrievija

Baltkrievija, oficiāli Baltkrievijas Republika (Рэспубліка Беларусь; Республика Беларусь), ir valsts Austrumeiropā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Baltkrievija · Redzēt vairāk »

Baltu valodas

Baltu valodas (lietuviešu, latviešu, prūšu, galindu, jātvingu, un citas valodas) ir indoeiropiešu valodu saimes valodas, kuras lietoja baltu ciltis.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Baltu valodas · Redzēt vairāk »

Bornholma

Bornholma (— ‘burgundiešu sala’) ir Dānijai piederoša sala Baltijas jūras dienvidrietumos.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Bornholma · Redzēt vairāk »

Botnijas jūra

Botnijas jūra ir nosaukums Baltijas jūrai piederošā Botnijas jūras līča dienviddaļai starp Somijas rietumu krastu un Skandināvijas pussalas austrumu krastu.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Botnijas jūra · Redzēt vairāk »

Botnijas līcis

Botnijas jūras līcis ir Baltijas jūras līcis tās ziemeļos starp Somijas un Zviedrijas krastiem.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Botnijas līcis · Redzēt vairāk »

Brīze

A - jūras brīze; B - sauszemes brīze Brīze ir vējš, kas pūš no jūras uz sauszemi vai no sauszemes jūrā, divreiz diennaktī mainot savu virzienu.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Brīze · Redzēt vairāk »

Darva

Darva Darva ir cieto kurināmo sausās pārtvaices produkts.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Darva · Redzēt vairāk »

Daugava

Daugava (lībiešu: Vēna,, baltkrievu: Заходняя Дзвіна) ir Latvijas lielākā upe, kas iztek no Valdaja augstienes Krievijā, tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai, līdz ietek Rīgas jūras līcī, Baltijas jūrā, kur veido Rīgas ostas akvatoriju.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Daugava · Redzēt vairāk »

Dāņu valoda

Dāņu valoda (dansk, izrunā) ir ziemeļģermāņu valoda ar aptuveni 5,6 miljoniem runātāju, valsts valoda Dānijā un Fēru Salās (līdzās fēru valodai).

Jaunums!!: Baltijas jūra un Dāņu valoda · Redzēt vairāk »

Dānija

Dānija ir valsts Ziemeļeiropā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Dānija · Redzēt vairāk »

Dzintars

skudru tajā Dzintars ir sacietējuši fosilie sveķi, kas tiek augstu vērtēti to zeltainās krāsas dēļ.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Dzintars · Redzēt vairāk »

Eiropa

Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Eiropa · Redzēt vairāk »

Eiropas Savienība

ES augstākais punkts Monblāns. ES valstu atkarīgās teritorijas (2018). Nav parādītas Fēru salas. Eiropas Savienība (ES) ir 28 Eiropas valstu ekonomiska un politiska apvienība.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Eiropas Savienība · Redzēt vairāk »

Eridana (ģeoloģija)

Hipotētiskās Eridanas plūsmu pleistocēnā rekonstrukcija Eiropa starp 34 un 28 miljoniem gadu pirms mūsdienām, kad Baltijas jūras vietā bija sauszeme, bet Dānijas, Vācijas un Polijas teritorijas atradās zem ūdens Eridana, saukta arī par Baltijas upes sistēmu, ir vairs neeksistējoša upe, kas pirms daudziem miljoniem gadu tecēja līdzenumā, kur tagad atrodas Baltijas jūra.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Eridana (ģeoloģija) · Redzēt vairāk »

Erozija

Erozijas rezultātā dabiski izveidojusies arka Jordānijā Erozija (— ‘izskalošana’, ‘sairšana’) ir augsnes un iežu noārdīšanās un pārvietošana dabisku procesu rezultātā, piemēram, vēja vai ūdens iedarbībā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Erozija · Redzēt vairāk »

Estonia (prāmis)

Estonia, iepriekš Viking Sally (1980–1990), Silja Star (1990–1991) un Wasa King (1991–1993), bija kruīza prāmis, kas būvēts 1979.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Estonia (prāmis) · Redzēt vairāk »

Franču valoda

Franču valoda (français) ir romāņu valoda, kura ir dzimtā valoda 90 miljoniem cilvēku.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Franču valoda · Redzēt vairāk »

Francija

Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Francija · Redzēt vairāk »

Gēteborga

Gēteborga ir pilsēta Zviedrijas rietumu krastā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Gēteborga · Redzēt vairāk »

Gdaņska

Gdaņska (Gdańsk, kašūbu: Gduńsk) ir pilsēta Polijas ziemeļos netālu no Vislas ietekas Baltijas jūrā, Pomožes vojevodistes centrs.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Gdaņska · Redzēt vairāk »

Globālā sasilšana

Temperatūras izmaiņa pēdējo 150 gadu laikā. Globālā sasilšana ir apzīmējums Zemes atmosfēras un okeāna ūdeņu vidējās temperatūras straujam pieaugumam kopš 20. gadsimta vidus, kuru ir izraisījusi vai vismaz būtiski veicinājusi cilvēku saimnieciskā darbība, precīzāk — tās radītās siltumnīcas efektu izraisošās gāzes, un kas apmēru un ātruma ziņā pārspēj visas iepriekšējās dabiskās svārstības.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Globālā sasilšana · Redzēt vairāk »

Gotlande

Gotlandes mūsdienu ģerbonis Gotlandes sala Gotlande ir Zviedrijai piederoša sala Baltijas jūrā, aptuveni 200 km no Kurzemes rietumu krasta.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Gotlande · Redzēt vairāk »

Hanzas savienība

Hanzas dibināšana Hamburgā (1241). Hanzas savienība, arī Hanza (vai dudesche Hanse) bija viduslaiku vācu tirgotāju organizācija, kas pakāpeniski pārvērtās par starptautisku Baltijas jūras un Ziemeļjūras baseina zemju pilsētu politisku savienību ar aptuveni 300 pilsētām, kuras mērķis bija nodrošināt savstarpējo interešu aizsardzību un veicināt pārjūras tirdzniecību Ziemeļeiropā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Hanzas savienība · Redzēt vairāk »

Hījumā

Hījumā, agrāk — Dago, ir otra lielākā Igaunijai piederošā sala.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Hījumā · Redzēt vairāk »

Helsinki

Helsinki ir Somijas galvaspilsēta un Somijas lielākā pilsēta.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Helsinki · Redzēt vairāk »

Iekšējā jūra

Iekšējā jūra ir ar sauszemi gandrīz pilnībā noslēgta Pasaules okeāna daļa.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Iekšējā jūra · Redzēt vairāk »

Igauņu valoda

Igauņu valoda (Eesti keel) pieder somugru valodu grupas Baltijas somu valodu atzaram un tās tuvākās radu valodas ir veru (setu), lībiešu, somu, ingru, vepsu un votu valodas.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Igauņu valoda · Redzēt vairāk »

Igaunija

Igaunija, oficiāli Igaunijas Republika (Eesti Vabariik), ir viena no trim Baltijas valstīm, kas atrodas Ziemeļeiropā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Igaunija · Redzēt vairāk »

Imperators

Imperators (no lat. Imperator — pavēlnieks; it. Imperatore, fr. Empereur, angl. Emperor, kr. Император) ir impērijā valdoša monarha tituls.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Imperators · Redzēt vairāk »

Indoeiropiešu pirmvaloda

„Kurgānu hipotēze” par indoeiropiešu valodās runājošo cilšu migrāciju no aptuveni 4000. līdz 1000. gadam p.m.ē. Rozā krāsā iezīmēta indoeiropiešu kopvalodas dzimtene Indoeiropiešu pirmvaloda ir hipotētiski konstruēta visu indoeiropiešu valodu kopīgā priekštece.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Indoeiropiešu pirmvaloda · Redzēt vairāk »

Irbes šaurums

Irbes šaurums, arī Irves šaurums, ir jūras šaurums starp Latviju un Igauniju, kas atdala Kurzemes pussalu dienvidos no Sāmsalas Serves pussalu ziemeļos.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Irbes šaurums · Redzēt vairāk »

Jūras šaurums

Kerčas jūras šaurums Krimas pussalas tuvumā Jūras šaurums ir šaura ūdens platība, josla starp divām sauszemes daļām, kas savieno divus dažādus ūdensbaseinus (jūras un okeānus), ūdenstilpes vai to daļas.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Jūras šaurums · Redzēt vairāk »

Jūrmala

Jūrmala ir Latvijas lielākā kūrortpilsēta, kura atrodas Vidzemē, apmēram 25 kilometrus uz rietumiem no Rīgas.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Jūrmala · Redzēt vairāk »

Jitlande

Jitlandes pussala. Jitlande ir viena no Eiropas pussalām, kas atrodas starp Baltijas jūru un Ziemeļjūru.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Jitlande · Redzēt vairāk »

Joldijas jūra

Joldijas jūra Joldijas jūra bija auksts sāļūdens jūras baseins Baltijas jūras ieplakā, kas izveidojās no Baltijas ledus ezera un pastāvēja preboreālajā klimatiskajā periodā (pirms aptuveni 10 300—9500 gadiem).

Jaunums!!: Baltijas jūra un Joldijas jūra · Redzēt vairāk »

Kašūbu valoda

Kašūbu valoda (kaszëbsczi jãzëk) ir slāvu valoda.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Kašūbu valoda · Redzēt vairāk »

Kaļiņingrada

Kaliņingrada ir Krievijas Federācijai piederoša neaizsalstoša Baltijas jūras osta, eksklāva Kaļiņingradas apgabala centrs.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Kaļiņingrada · Redzēt vairāk »

Kaļiņingradas apgabals

Kaļiņingradas apgabals ir Krievijas Federācijas subjekts pie Baltijas jūras starp Poliju dienvidos un Lietuvu ziemeļos un austrumos.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Kaļiņingradas apgabals · Redzēt vairāk »

Kažokāda

Lapsu kažoki Kažokāda ir nonāvēta kažokzvēra vai cita dzīvnieka (parasti zīdītāja) āda, kurai ir biezs apmatojums un kuru pēc īpašas apstrādes izmanto apģērba, piemēram, kažoku, apkakļu un cepuru izgatavošanai.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Kažokāda · Redzēt vairāk »

Kanāls

Kanāls Īrijā. Kanāls ir cilvēka veidota ūdenstilpe, kas ir līdzīga upei.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Kanāls · Redzēt vairāk »

Kasari

Kasari ir Igaunijai piederīga sala Veinameri šaurumā, Monzunda arhipelāgā, pie Hījumā salas dienvidaustrumu krasta.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Kasari · Redzēt vairāk »

Kategats

Kategata karte Kategats ir jūras šaurums starp Jitlandes pussalas austrumu krastu un Skandināvijas pussalas Zviedrijas daļas rietumu piekrasti.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Kategats · Redzēt vairāk »

Kāpa

Marokā, Āfrikas ziemeļos Kāpa ir vēja veidota reljefa forma, kas sastāv no smiltīm.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Kāpa · Redzēt vairāk »

Kihnu

Kihnu vai Ķīļu sala ir sala Rīgas jūras līcī, septītā lielākā Igaunijas sala.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Kihnu · Redzēt vairāk »

Klaipēda

Klaipēda (vēsturiski arī Mēmele) ir pēc iedzīvotāju skaita trešā lielākā Lietuvas pilsēta pie Baltijas jūras, liela neaizsalstoša osta.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Klaipēda · Redzēt vairāk »

Klints

Ķūķu klintis — viena no augstākajām akmens kraujām Latvijā Klintis ir masīva akmens krauja, atsevišķs kalns ar gandrīz vertikālām malām, kā arī vertikāla akmens siena.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Klints · Redzēt vairāk »

Kontinentālā Zemes garoza

Zemes garozas biezuma karte - kontinentālā Zemes garoza atrodas zonās, kas biezākas par 10 kilometriem Kontinentālā Zemes garoza ir granīta, nogulumiežu un metamorfo iežu komplekss (sials), kas veido kontinentus un tiem līdzās esošo seklo jūras daļu - kontinentālo šelfu.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Kontinentālā Zemes garoza · Redzēt vairāk »

Kopenhāgena

Kopenhāgena ir pilsēta Baltijas jūras rietumu krastā pie Ēresuna šauruma, Zēlandes salas rietumos.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Kopenhāgena · Redzēt vairāk »

Krievija

Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Krievija · Redzēt vairāk »

Krievu valoda

Krievu valoda (russkij jazyk) ir teritoriāli ļoti plaši izplatīta Eirāzijas kontinentā, un ir skaitliski lielākā no slāvu valodām.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Krievu valoda · Redzēt vairāk »

Krimas karš

Krimas karš (1853—1856) risinājās starp Krievijas impēriju un sabiedrotajiem: Franciju, Lielbritāniju, Sardīniju un Osmaņu impēriju.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Krimas karš · Redzēt vairāk »

Kristietība

Kristietība (Khristos) ir monoteiska reliģija, kas balstās uz Jēzus Kristus dzīvi un mācību, kāda tā aprakstīta Jaunajā Derībā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Kristietība · Redzēt vairāk »

Kronštate

Kronštate ir pilsēta Krievijā Somu līča Kotlinas salā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Kronštate · Redzēt vairāk »

Krusta kari

Krusta kari bija vairākas militārās kampaņas no 11.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Krusta kari · Redzēt vairāk »

Kuršu joma

Kuršu joma un Kuršu kāpas Kuršu joma ir piekrastes lagūna Baltijas jūras austrumu piekrastē.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Kuršu joma · Redzēt vairāk »

Lagūna

Lagūna pie Hidenzē salas Vācijas ziemeļos Lagūna (— ‘ezeriņš’) ir relatīvi sekls līcis, ko no lielākas ūdenstilpes (parasti jūras vai okeāna) atdala ūdens sanesta zemes strēle, sēklis vai koraļļu rifs.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Lagūna · Redzēt vairāk »

Latīņu valoda

Latīņu valoda (Lingua Latina) ir indoeiropiešu saimes viena no itāļu valodām, kurā sākotnēji runāja Laciumā (Latium, mūsdienu Lacio reģions Itālijas centrālajā daļā).

Jaunums!!: Baltijas jūra un Latīņu valoda · Redzēt vairāk »

Latviešu valoda

Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,7 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Latviešu valoda · Redzēt vairāk »

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Latvija · Redzēt vairāk »

Lauksaimniecība

Aramzeme — lauksaimniecībā izmantojama zeme Lauksaimniecība ir tautsaimniecības nozare, kas vērsta uz augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu iegūšanu un/vai citu to izejvielu iegūšanu rūpniecības nolūkiem, piemēram, aitkopji iegūst vilnu, lai pēc tam no tās gatavotu apģērbu.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Lauksaimniecība · Redzēt vairāk »

Lībeka

Lībeka ir otra lielākā pilsēta Šlēzvigā-Holšteinā, viena no lielākajām Vācijas ostām.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Lībeka · Redzēt vairāk »

Līdzenums

Skones provincē Zviedrijas dienvidos Līdzenums ir pārsvarā līdzens, plašs sauszemes apgabals.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Līdzenums · Redzēt vairāk »

Ledus laikmets

Pēdējā ledus laikmeta skats: Antarktīdas Polārais plato mūsdienās. Ledus laikmets ir apzīmējums periodiskiem aukstuma periodiem Zemes klimatiskajā vēsturē.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Ledus laikmets · Redzēt vairāk »

Lietuva

Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Lietuva · Redzēt vairāk »

Lietuviešu valoda

Lietuviešu valoda (lietuvių kalba) ir Lietuvas oficiālā valoda kopš 1918.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Lietuviešu valoda · Redzēt vairāk »

Litorīnas jūra

Litorīnas jūra Litorīnas jūra bija sājūdens jūras baseins Baltijas jūras ieplakā pirms aptuveni 7500—4500 gadiem, kad jūras transgresijas dēļ atjaunojās Ancilus ezera savienojums ar Atlantijas okeānu un caur tagadējo Kategatu tajā ieplūda sāļāks ūdens.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Litorīnas jūra · Redzēt vairāk »

Malme

Malme ir pilsēta Zviedrijas galējos dienvidos — Skonē, Ēresuna šauruma krastā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Malme · Redzēt vairāk »

Mariehamna

Mariehamna (somu: Maarianhamina) ir Olandes galvaspilsēta.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Mariehamna · Redzēt vairāk »

Mazais Belts

Mazais Belts ir jūras šaurums Dānijā, viens no trijiem šaurumiem, kas savieno Baltijas jūru ar Kategatu un tālāk ar Ziemeļjūru.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Mazais Belts · Redzēt vairāk »

Mežs

Igaunijā Mežs ir ekosistēma, kurā dominējošā augu forma ir koki, arī krūmi.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Mežs · Redzēt vairāk »

Melnā jūra

Melnā jūra ir Atlantijas okeānam piederīga iekšējā jūra starp dienvidaustrumu Eiropu, Mazāzijas pussalu un Kaukāzu.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Melnā jūra · Redzēt vairāk »

Mikroorganisms

botulisma izraisītāji Mikroorganisms ((mikros) — 'mazs' + organisms) jeb sīkbūtne vai mikrobs ir tik ļoti mazs organisms, ka to nav iespējams saskatīt ar neapbruņotu aci, bet tikai ar mikroskopu.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Mikroorganisms · Redzēt vairāk »

Monzunda arhipelāgs

Monzunda arhipelāgs, arī Rietumigaunijas arhipelāgs, ir salu arhipelāgs Baltijas jūrā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Monzunda arhipelāgs · Redzēt vairāk »

Muhu

Muhu, arī Mona sala (vai Mohn), ir sala Baltijas jūrā, trešā lielākā Igaunijai piederošā sala.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Muhu · Redzēt vairāk »

Nafta

Teksasā. Nafta ir degošs eļļains šķidrums tumšā krāsā, derīgais izraktenis, kas sastāv no ogļūdeņražiem un citiem piemaisījumiem.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Nafta · Redzēt vairāk »

Naisāre

Naisāre ((sieviešu sala)) ir Igaunijai piederīga sala Baltijas jūras Somu līcī, ap 8 km no Tallinas.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Naisāre · Redzēt vairāk »

Nīderlande

Nīderlande (izrunā) ir valsts Rietumeiropā, daļa no Nīderlandes Karalistes.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Nīderlande · Redzēt vairāk »

Nīderlandiešu valoda

Nīderlandiešu valoda, saukta arī par holandiešu valodu (Nīderlandē) un flāmu valodu (Beļģijā), ir ģermāņu saimes valoda, kas ir dzimtā valoda ap 23 miljoniem cilvēku Nīderlandē, Beļģijā, Surinamā, Arubā un Nīderlandes Antiļās.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Nīderlandiešu valoda · Redzēt vairāk »

Nemuna

Sateces baseins Nemuna ir visgarākā Lietuvas upe.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Nemuna · Redzēt vairāk »

Nogulumieži

ASV) dienvidrietumi Nogulumieži ir ieži, kas veidojušies nogulsnējoties senāk izveidojušos iežu noārdīšanās produktiem vai vulkānisko vai bioloģisko procesu materiāliem.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Nogulumieži · Redzēt vairāk »

Nokrišņi

Lietus Nokrišņi ir termins meteoroloģijā, kas ietver jebkura veida atmosfērā esošo ūdens tvaiku kondensātu, kas sasniedz zemes virsmu.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Nokrišņi · Redzēt vairāk »

Norvēģu valoda

Norvēģu valoda (norsk) ir ziemeļģermāņu atzara indoeiropiešu valoda.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Norvēģu valoda · Redzēt vairāk »

Odera

Odera, Odra (poļu un čehu - Odra, vācu - Oder) ir upe Eiropā, Polijas otrā lielākā upe.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Odera · Redzēt vairāk »

Okeāns

Zeme - tumšzilā krāsā okeāni un jūras Okeāni ((okeanos)) ir vislielākās ūdenstilpes uz Zemes.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Okeāns · Redzēt vairāk »

Olande

Olande jeb Ālandu Salas ir autonoma, zviedriski runājoša Somijas lēne (administratīvā province), kas aizņem tāda paša nosaukuma salu arhipelāgu Baltijas jūrā, Botnijas līča pašos dienvidos.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Olande · Redzēt vairāk »

Olandes jūra

Olandes jūra ir nosaukums Baltijas jūras akvatorijas daļai starp Botnijas līci (Botnijas jūru) ziemeļos un Baltijas jūras pamatdaļu dienvidos Austrumos to norobežo Olandes arhipelāgs, rietumos — Skandināvijas pussalas krasts.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Olandes jūra · Redzēt vairāk »

Oslo

Oslo ir pilsēta Norvēģijas dienvidaustrumos, osta pie Ziemeļjūras Oslofjorda.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Oslo · Redzēt vairāk »

Osmusāre

Osmusāre ir Igaunijai piederoša sala Baltijas jūrā pie ieejas Somu līcī.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Osmusāre · Redzēt vairāk »

Otrais pasaules karš

Otrais pasaules karš bija lielākais bruņotais konflikts cilvēces vēsturē, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »

Padomju Savienība

Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija totalitāra lielvalsts, kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Padomju Savienība · Redzēt vairāk »

Pagājušo gadu vēsture

„Pagājušo laiku stāsta” lapa ar 13. gs. ilustrāciju no t.s. Radzivila hronikas. Novgorodā (1862). Pagājušo gadu vēsture arī Nestora hronika vai Pagājušo laiku stāsts (baznīcslāvu: Повѣсть времяньныхъ лѣтъ) ir senkrievu hronika par notikumiem Senajā Krievzemē un apkārtējās valstīs no 852.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Pagājušo gadu vēsture · Redzēt vairāk »

Pagānisms

Stonhendžas megalīti tiek saistīti ar pagānu rituāliem Pagānisms jeb pagānība (no — 'lauku') ir termins, kuru 4.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Pagānisms · Redzēt vairāk »

Pakri salas

Pakri salas ir divas salas un tām tiešā tuvumā esošu sīku saliņu grupa Somu līcī, Igaunijas ziemeļrietumu piekrastē no krasta.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Pakri salas · Redzēt vairāk »

Palanga

Palanga ir pilsēta un pašvaldība Lietuvā pie Baltijas jūras, 25 km uz ziemeļiem no Klaipēdas.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Palanga · Redzēt vairāk »

Pasaules okeāns

Pasaules okeāns - zilā krāsā Pasaules okeāns ir termins, ar ko apzīmē visu Zemes okeānu kopumu.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Pasaules okeāns · Redzēt vairāk »

Pērnava

Pērnava ir pilsēta Igaunijas dienvidos Baltijas jūras Pērnavas līča krastā, Pernu upes grīvā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Pērnava · Redzēt vairāk »

Pēteris I

Pēteris I Romanovs (dzimis, miris; dēvēts arī par Pēteri Lielo - Пётр I Великий) bija Krievijas cars no 1682.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Pēteris I · Redzēt vairāk »

Pirmais pasaules karš

Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Pirmais pasaules karš · Redzēt vairāk »

Plātņu tektonika

Zemes garozas plātņu kustība Plātņu tektonika ir mūsdienu ģeoloģiska teorija par litosfēras kustību.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Plātņu tektonika · Redzēt vairāk »

Plūdmaiņas

Paisuma izraisīts ūdens virpulis Plūdmaiņas ir periodiskas jūras vai okeāna ūdens līmeņa svārstības, kuras rodas Saules un Mēness un dažreiz arī jūras straumju ietekmē.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Plūdmaiņas · Redzēt vairāk »

Pleistocēns

Pleistocēns bija kainozoja ēras kvartāra perioda epoha, kas ilga no 2,588 miljona līdz aptuveni 12 000 gadiem pirms mūsdienām un ietvēra Zemes pēdējo periodu ar vairākiem glaciāliem (apledojumiem).

Jaunums!!: Baltijas jūra un Pleistocēns · Redzēt vairāk »

Pludmale

Dubultu pludmale. Pludmale (arī jūrmala, ja atrodas pie jūras) ir krasta līnijas virsūdens daļa, kas pakļauta viļņu un bangu plūsmām.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Pludmale · Redzēt vairāk »

Poļu valoda

Poļu valoda (język polski, polszczyzna) ir viena no rietumslāvu valodām.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Poļu valoda · Redzēt vairāk »

Polārais loks

Polārie loki Zemes kartē Polārais loks ir paralēle katrā no planētas puslodēm, sākot no kuras līdz ģeogrāfiskajam polam ir apgabals, kurā vismaz divas reizes astronomiskā gada laikā 24 stundu periodā nenotiek diennakts gaišā un tumšā perioda maiņa.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Polārais loks · Redzēt vairāk »

Polija

Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju un Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļos.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Polija · Redzēt vairāk »

Prūsija

Prūsijas un Mazovijas karte 14. gadsimtā (Abrahams Ortēlijs, ''Theatrum Orbis Terrarum''.) Malborkas apriņķa ģerbonī. Prūsijas karaliste Vācijas impērijas sastāvā (iekrāsota tumši zilā krāsā). Prūsija (prūšu: Prūsa) bija zeme, kas ar dažādiem nosaukumiem Centrāleiropas ziemeļos pie Baltijas jūras pastāvēja no viduslaikiem līdz Otrajam pasaules karam.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Prūsija · Redzēt vairāk »

Ptolemajs

Klaudijs Ptolemajs (dzimis ap 90. gadu, miris ap 168. gadu) bija 2. gadsimta, grieķu valodā rakstošs astronoms, matemātiķis, ģeogrāfs, mūzikas teorētiķis, optiķis un astrologs no Ēģiptes, kas tolaik atradās Romas impērijas sastāvā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Ptolemajs · Redzēt vairāk »

Purvs

Mīrica nacionālais parks, purvs Purvs - sauszemes platība, kurai raksturīgs pastāvīgs vai ilgstošs mitrums, specifiska augu valsts un kūdras uzkrāšanās.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Purvs · Redzēt vairāk »

Rīga

Rīgas pilsētas logotips Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpnieciskais, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Rīga · Redzēt vairāk »

Rīgas jūras līcis

Rīgas jūras līcis jeb Rīgas līcis (— ‘Līvu līcis’) ir Baltijas jūras līcis starp Latviju un Igauniju.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Rīgas jūras līcis · Redzēt vairāk »

Rīgene

Rīgene ir sala Baltijas jūrā, lielākā Vācijai piederošā sala (kopējā platība 926 km2).

Jaunums!!: Baltijas jūra un Rīgene · Redzēt vairāk »

Riets

Saulriets Riets ir debess spīdekļa pazušana zem matemātiskā horizonta.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Riets · Redzēt vairāk »

Roņi

Roņi, roņu dzimta (Phocidae) pieder plēsēju kārtas (Carnivora) airkāju virsdzimtai (Pinnipedia).

Jaunums!!: Baltijas jūra un Roņi · Redzēt vairāk »

Roņu sala

Roņu sala vai Ruhnu (— nosaukums tiek saistīts ar skandināvu rūnām) ir Igaunijai piederoša sala Rīgas jūras līcī.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Roņu sala · Redzēt vairāk »

Romas impērija

Romas impērijaRomas impērija bija Senās Romas periods, kas aizsākās pēc Romas republikas sabrukšanas 1.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Romas impērija · Redzēt vairāk »

Rostoka

Rostoka (oficiāli Hanzas pilsēta Rostoka) ir ostas pilsēta Vācijas ziemeļos, Mēklenburgas-Priekšpomerānijas zemē pie Varnovas upes.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Rostoka · Redzēt vairāk »

Sala

Eilsakreiga (''Ailsa Craig'') - sena vulkāniska klints netālu no Skotijas dienvidrietumu krasta Maza saliņa Fidži arhipelāgā Sala ir sauszemes daļa, ko no visām pusēm pilnībā aptver ūdens un kas nav savienota ar citu sauszemi.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Sala · Redzēt vairāk »

Saldūdens

Baikālā atrodas ap 20% atkusušā virszemes saldūdens Saldūdens ir ūdens, kur uz tūkstoš vienādām daļām ūdens ir ne vairāk kā 0,5 daļas ūdenī izšķīdušo sāļu, t.i. sāļu saturs ūdenī ir mazāks nekā 0,05%.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Saldūdens · Redzēt vairāk »

Sanktpēterburga

Sanktpēterburga ir pilsēta Krievijas Federācijā, tās Eiropas daļas ziemeļrietumos pie Ņevas ietekas Baltijas jūras Somu līcī.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Sanktpēterburga · Redzēt vairāk »

Sarmati

Melnās jūras daļa (PONTI EVXINI PARS) ar tajās ieplūstošajām upēm. Tagadējās Baltkrievijas teritorija apzīmēta kā Eiropas Sarmatija. Sarmati bija sena nomadu tauta, kura runājusi indoirāņu valodā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Sarmati · Redzēt vairāk »

Sājūdens

Sājūdens jeb iesāļūdens ir ūdens, kas satur lielāku sāļu koncentrāciju nekā saldūdens, tomēr mazāku nekā jūras sāļūdens.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Sājūdens · Redzēt vairāk »

Sāls

Sarkanais akmeņsāls, kas iegūts Pakistānā Sāls ir balts, kristālisks minerāls, kura galvenā sastāvdaļa ir nātrija hlorīds (NaCl).

Jaunums!!: Baltijas jūra un Sāls · Redzēt vairāk »

Sāmsala

Sāmsala jeb Sāremā ir lielākā Igaunijai piederošā sala un trešā lielākā sala Baltijas jūrā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Sāmsala · Redzēt vairāk »

Skageraks

Skageraka karte Skageraks ir jūras šaurums starp Skandināvijas un Jitlandes pussalu, kurš savieno Baltijas jūru ar Ziemeļjūru.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Skageraks · Redzēt vairāk »

Skandināvijas pussala

Skandināvijas pussalas karte Skandināvijas pussala - pussala Eiropas ziemeļos.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Skandināvijas pussala · Redzēt vairāk »

Skābeklis

Skābeklis ir ķīmiskais elements ar simbolu O un atomskaitli 8.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Skābeklis · Redzēt vairāk »

Smiltis

Namiba tuksnesī Smiltis ir nogulumiezis, kā arī mākslīgs materiāls, ko veido irdens mazu iežu graudiņu maisījums, kuru izmērs var būt no 0,063 līdz 2 mm.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Smiltis · Redzēt vairāk »

Somija

Somija, oficiāli Somijas Republika (Suomen tasavalta, Republiken Finland), ir valsts Ziemeļeiropā, parlamentāra republika un Eiropas Savienības locekle.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Somija · Redzēt vairāk »

Somu līcis

Somu līcis ir līcis Baltijas jūrā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Somu līcis · Redzēt vairāk »

Somu valoda

Somu valoda (suomen kieli) ir somugru valodu saimes Baltijas jūras valodu grupas valoda, oficiāla valoda Somijā (līdzās zviedru valodai).

Jaunums!!: Baltijas jūra un Somu valoda · Redzēt vairāk »

Sopota

Sopota (kašūbu: Sopòtë) ir pilsēta Polijas ziemeļos, Pomožes vojevodistē, Baltijas jūras krastā starp Gdaņsku un Gdiņu, ar ko kopā veido t.s. Trīspilsētu (trojmiasto).

Jaunums!!: Baltijas jūra un Sopota · Redzēt vairāk »

Spiegošana

Spiegošana ir slepenas informācijas ievākšana, iegūšana, zagšana.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Spiegošana · Redzēt vairāk »

Stokholma

Stokholma ir pilsēta Zviedrijā, Baltijas jūras rietumu krasta pie Mēlara ezera.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Stokholma · Redzēt vairāk »

Tacits

(Pūblijs jeb Gajs) Kornēlijs Tacits (dzimis 56. gadā, miris 117. gadā) bija romiešu orators, jurists un senators, kas tiek uzskatīts par vienu no sava laika izcilākajiem vēsturniekiem.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Tacits · Redzēt vairāk »

Tallina

Tallina (agrāk — Rēvele) ir Igaunijas galvaspilsēta, lielākā pilsēta valstī un galvenā ostas pilsēta.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Tallina · Redzēt vairāk »

Upe

Daugava pie Sandarišķiem, Daugavas loki, 1999. gada jūnijs Upe ir pa Zemes virsmu plūstoša ievērojama izmēra ūdenstece, kurai ir izteikta gultne.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Upe · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G8 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir pasaulē trešā lielākā ekonomika2007. gada informācija. Salīdzinot ar citām valstīm: ASV: 13 807,550 Japāna: 4 381,576Vācija: 3 320,913Ķīna: 3 280,224 pēc IKP un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Vācija · Redzēt vairāk »

Vācijas Demokrātiskā Republika

Vācijas Demokrātiskā Republika bija sociālistiska valsts Centrāleiropā, mūsdienu Vācijas teritorijas austrumdaļā, kas pastāvēja no 1949.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Vācijas Demokrātiskā Republika · Redzēt vairāk »

Vācu ordenis

Vācu ordeņa simbols - melns krusts baltā laukā. Vācu ordenis jeb Teitoņu ordenis (Ordo Teutonicus;, saīsināti: Deutscher Orden, Deutschherrenorden, Deutschritterorden, Deutscher Ritterorden; rakstos abreviatūra: OT - Ordo Teutonicus) ir katoļu reliģiskais karotāju ordenis, kas dibināts 12.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Vācu ordenis · Redzēt vairāk »

Vācu valoda

Vācu valoda (Deutsch) ir viena no pasaules visizplatītākajām valodām.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Vācu valoda · Redzēt vairāk »

Vējš

Pasaules lokālo vēju sistēma Vējš ir liela mēroga Zemes atmosfēras gāzu kustība jeb plūsma.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Vējš · Redzēt vairāk »

Vētra

Vētra ir ļoti stiprs vējš, kura summārais ātrums 10 minūšu laikā parasti sasniedz vismaz 24 m/s, bet vēja ātrums brāzmās var sasniegt 50 un pat 100 m/s lielu ātrumu.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Vētra · Redzēt vairāk »

Veinameri

Veinameri (— ‘šaurumu jūra’) vai Monzunds (— ‘Monas šaurums’) ir Baltijas jūras jūras šaurums Igaunijā starp Monzunda arhipelāga salām un Igaunijas kontinentālo daļu.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Veinameri · Redzēt vairāk »

Vikingi

Dāņu vikingi, gleznots divpadsmitā gadsimta vidū Bizantijas imperatora dienestā (9. gs.). Vikingi bija skandināvu un citu Baltijas jūras zemju pirāti viduslaiku periodā, kas historiogrāfijā tiek dēvēti par vikingu laikiem.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Vikingi · Redzēt vairāk »

Vilsandi

Vilsandi ir Igaunijai piederīga sala Baltijas jūrā, rietumos no Sāmsalas.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Vilsandi · Redzēt vairāk »

Visla

Visla ir upe Eiropā, Polijas lielākā upe.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Visla · Redzēt vairāk »

Vormsi

Vormsi (no zviedru valodas Ormsö — ‘Čūsku sala’) ir sala Baltijas jūrā, ceturtā lielākā Igaunijai piederošā sala.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Vormsi · Redzēt vairāk »

Zēlande (sala)

Zēlande ir sala Dānijā, Baltijas jūrā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Zēlande (sala) · Redzēt vairāk »

Zemes garoza

kodola līdz eksosfērai. Ģeoloģijā garoza ir planētas ārējais slānis, daļa no tās litosfēras.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Zemes garoza · Redzēt vairāk »

Ziemeļjūra

Ziemeļjūra ir Atlantijas okeānam piederīga malas jūra tā ziemeļu daļā pie Eiropas krastiem; to no trim pusēm ieskauj sauszeme.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Ziemeļjūra · Redzēt vairāk »

Ziemeļu krusta kari

Eiropas karte Ziemeļu krusta karu sākumā (ap 1180). Vācu ordeņa iekarotās zemes pirms sakāves 1410. gadā Ziemeļu krusta kari ir historiogrāfijā lietotskopējs apzīmējums militārajām misijām Ziemeļeiropas zemēs 12.—14.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Ziemeļu krusta kari · Redzēt vairāk »

Ziemeļu Ledus okeāns

Ziemeļu Ledus okeāns ir mazākais un seklākais no pasaules pieciem okeāniem, lielākā daļa okeāna atrodas aiz arktiskā polārā loka.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Ziemeļu Ledus okeāns · Redzēt vairāk »

Zivis

Gupija Zivis (Pisces) ir ūdenī dzīvojoši mugurkaulnieki.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Zivis · Redzēt vairāk »

Zviedrija

Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Zviedrija · Redzēt vairāk »

Zviedrijas vēsturiskās zemes un provinces

Zviedrijas provinces līdz 1634. gadam. Zviedrijas lielvalsts ar domīnijām 1658. gadā. Zviedrijas vēsturiskās zemes un provinces ir četras kultūrvēsturiskās zemes (Svēlande, Jētelande, Norlande un Estelande) un aizjūras provinces bijušās Zviedrijas lielvalsts teritorijā, kas pēc 1634.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Zviedrijas vēsturiskās zemes un provinces · Redzēt vairāk »

Zviedru valoda

Zviedru valoda (svenska) ir indoeiropiešu valodu saimes ziemeļģermāņu valoda, kuru prot aptuveni 10 miljoni cilvēku.

Jaunums!!: Baltijas jūra un Zviedru valoda · Redzēt vairāk »

1871. gads

1871.

Jaunums!!: Baltijas jūra un 1871. gads · Redzēt vairāk »

1942. gads

1942.

Jaunums!!: Baltijas jūra un 1942. gads · Redzēt vairāk »

1945. gads

1945 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās pirmdienā.

Jaunums!!: Baltijas jūra un 1945. gads · Redzēt vairāk »

1987. gads

1987.

Jaunums!!: Baltijas jūra un 1987. gads · Redzēt vairāk »

1994. gads

1994.

Jaunums!!: Baltijas jūra un 1994. gads · Redzēt vairāk »

2004. gads

2004.

Jaunums!!: Baltijas jūra un 2004. gads · Redzēt vairāk »

30. janvāris

30.

Jaunums!!: Baltijas jūra un 30. janvāris · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

MARE SARMATICVM, Svēbu jūra, Varjagu jūra.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »