Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Baltijas landesvērs

Indekss Baltijas landesvērs

Baltijas Landesvēra karogs Latvijas Brīvības cīņu karte no vācu skatupunkta. Ar sarkaniem burtiem rakstītas vācu zaudētās kaujas. Baltijas landesvērs (— "Baltiešu zemessardze") jeb Latvijas zemessardze bija vācbaltiešu, latviešu un Baltijas krievu militārā vienība, kas izveidojās 1918.

55 attiecības: Alfrēds Flečers, Anatols Līvens (virsnieks), Andrievs Niedra, Antante, Aprīļa pučs, Apvienotā Karaliste, Augusts Vinnigs, Baltiešu-vācu Nacionālā komiteja, Cēsu kaujas, Cilvēki bez dzimtenes, Dienvidlatvijas brigāde, Dzelzsdivīzija, Edgars Andersons, Engelharti, Gauja, Hanss fon Manteifels-Cēge, Harolds Aleksanders, Ieriķi, Inčukalna kauja, Jānis Balodis (ģenerālis), Jānis Zālītis, Jelgava, Kapteinis, Krievijas PFSR, Latvieši, Latvijas brīvības cīņas, Latvijas Bruņotie spēki, Latvijas krievu vēsture, Latvijas Pagaidu valdība, Latvijas valsts pasludināšana, Latvijas vācu okupācija (1941—1945), Lībekas tilts, Līgums par Landesvēra izveidošanu, Līgums par pilsonības piešķiršanu pret lieliniekiem karojošajiem brīvprātīgajiem, Liepāja, Pirmais pasaules karš, Rīdigers fon der Golcs, Rīgas Doms, Rīgas Meža kapi, Rēzeknes atbrīvošana (1920), Rotmistrs, Sarkanā armija, Strazdumuižas pamiers, Valters fon Mēdems, Vācbaltieši, Volferts Gerhards fon Rādens, Ziemeļlatvijas brigāde, Zilupe, Zviedrija, 1. Kurzemes kājnieku divīzija, ..., 1. latviešu atsevišķais bataljons, 13. Tukuma kājnieku pulks, 1918. gads, 1919. gads, 7. Siguldas kājnieku pulks. Izvērst indekss (5 vairāk) »

Alfrēds Flečers

Alfrēds Flečers jeb Alfrēds Flethers ( —) bija Vācijas impērijas armijas majors.

Jaunums!!: Baltijas landesvērs un Alfrēds Flečers · Redzēt vairāk »

Anatols Līvens (virsnieks)

Anatols Leonīds Līvens (—) bija Mežotnes muižnieks, kņazs, Krievijas impērijas virsnieks, Latvijas Brīvības cīņu dalībnieks.

Jaunums!!: Baltijas landesvērs un Anatols Līvens (virsnieks) · Redzēt vairāk »

Andrievs Niedra

Andrievs Niedra (dzimis 1871. gada 8. februārī Tirzas pagastā, miris 1942. gada 25. septembrī Rīgā) bija latviešu mācītājs, sabiedriskais darbinieks, politiķis, rakstnieks.

Jaunums!!: Baltijas landesvērs un Andrievs Niedra · Redzēt vairāk »

Antante

1914. gada Krievijas plakāts par Antanti. Antante (no — 'saprašanās') bija 1907.

Jaunums!!: Baltijas landesvērs un Antante · Redzēt vairāk »

Aprīļa pučs

Aprīļa pučs bija Baltijas landesvēra Trieciengrupas un no Vācijas atbraukušā Pfefera brīvkorpusa kareivju īstenots apvērsums Liepājā Latvijas brīvības cīņu laikā, 1919.

Jaunums!!: Baltijas landesvērs un Aprīļa pučs · Redzēt vairāk »

Apvienotā Karaliste

Apvienotā Karaliste (izrunā), arī Lielbritānija (Great Britain), oficiāli kopš 1922.

Jaunums!!: Baltijas landesvērs un Apvienotā Karaliste · Redzēt vairāk »

Augusts Vinnigs

Augusts Vinnigs (dzimis, miris) bija vācu politiķis un arodbiedrību darbinieks. Kā Vācijas ģenerālpilnvarotais Baltijas zemēs Latvijas brīvības cīņu laikā viņš Vācijas valdības uzdevumā 1918. gada 26. novembrī parakstīja Latvijas Pagaidu valdības atzīšanas notu. Tā rezultātā oficiāli tika pārtraukti vācbaltiešu aristokrātu centieni veidot Baltijas hercogisti un tās Reģentu padome nolika savas pilnvaras.

Jaunums!!: Baltijas landesvērs un Augusts Vinnigs · Redzēt vairāk »

Baltiešu-vācu Nacionālā komiteja

Baltiešu-vācu Nacionālā komiteja (vācu: Baltisch-Deutsches Nationalausschuss) bija politiska organizācija 1918.

Jaunums!!: Baltijas landesvērs un Baltiešu-vācu Nacionālā komiteja · Redzēt vairāk »

Cēsu kaujas

Cēsu kauju gaita, un tām sekojošās Juglas kaujas Uzvaras piemineklis Cēsīs ar uzrakstiem latviski un igauniski. Piemineklis Cēsīs Skolnieku rotas kareivjiem Cēsu kaujas bija vienas no izšķirošajām kaujām Latvijas brīvības cīņās.

Jaunums!!: Baltijas landesvērs un Cēsu kaujas · Redzēt vairāk »

Cilvēki bez dzimtenes

"Cilvēki bez dzimtenes" ir 1937.

Jaunums!!: Baltijas landesvērs un Cilvēki bez dzimtenes · Redzēt vairāk »

Dienvidlatvijas brigāde

Atsevišķās latviešu brigādes karavīri 1919. gada pavasarī. Eduards Kalniņš (Ziemeļlatvijas brigādes komandiera vietnieks). Dienvidlatvijas brigāde jeb Atsevišķā latviešu brigāde bija Landesvēra (zemessardzes) latviešu karaspēka daļa, ko pēc uzvaras Cēsu kaujās un Strazdumuižas pamiera 1919.

Jaunums!!: Baltijas landesvērs un Dienvidlatvijas brigāde · Redzēt vairāk »

Dzelzsdivīzija

Dzelzsdivīzijas (''Eis. Div.'') un Baltijas zemessardzes (''Balt. Ldw.'') vienību uzbrukums Rīgai 1919. gada 22. maijā. Dzelzsdivīzija (vācu: Eiserne Division), sākotnēji Dzelzsbrigāde, bija Vācijas algotņu karaspēks Latvijas Brīvības cīņu laikā, ko izveidoja no demobilizētās Vācijas impērijas 8. armijas kareivjiem un brīvprātīgiem algotņiem.

Jaunums!!: Baltijas landesvērs un Dzelzsdivīzija · Redzēt vairāk »

Edgars Andersons

Edgars Andersons (dzimis Tukumā, miris Sanhosē, Kalifornijas štatā, ASV) bija latviešu vēsturnieks.

Jaunums!!: Baltijas landesvērs un Edgars Andersons · Redzēt vairāk »

Engelharti

Engelhartu dzimtas ģerbonis. Engelharti vai fon Enhelharti ir sena vācbaltiešu dzimta, kas 15.

Jaunums!!: Baltijas landesvērs un Engelharti · Redzēt vairāk »

Gauja

Gaujas sateces baseins Gauja ir Latvijas garākā upe, kas tek tikai pa Latvijas teritoriju.

Jaunums!!: Baltijas landesvērs un Gauja · Redzēt vairāk »

Hanss fon Manteifels-Cēge

Izvadīšana no Rīgas Doma Hanss Joahims Pauls Ādolfs fon Manteifels-Cēge (Hans Joachim Paul Adolph Baron Manteuffel-Szoege, 1894.—1919.) bija vācbaltiešu virsnieks no Manteifeļu dzimtas, kas dienēja Vācijas impērijas armijā Pirmā Pasaules kara laikā un Baltijas landesvērā Latvijas Brīvības cīņu laikā.

Jaunums!!: Baltijas landesvērs un Hanss fon Manteifels-Cēge · Redzēt vairāk »

Harolds Aleksanders

Harolds Aleksanders (dzimis, miris) bija angļu—īru grāfs, britu feldmaršals, Lielbritānijas saimnieciskās misijas vadītājs Baltijas valstīs 1919.—1920.

Jaunums!!: Baltijas landesvērs un Harolds Aleksanders · Redzēt vairāk »

Ieriķi

Ieriķi ir apdzīvota vieta vieta Amatas novada Drabešu pagastā.

Jaunums!!: Baltijas landesvērs un Ieriķi · Redzēt vairāk »

Inčukalna kauja

Inčukalna kauja (- "sagrāve pie Inčukalna") bija Latvijas zemessardzes aizsardzības operācija 1918.

Jaunums!!: Baltijas landesvērs un Inčukalna kauja · Redzēt vairāk »

Jānis Balodis (ģenerālis)

Kopā ar Latvijas armijas ģenerāļiem 1936. gada 20. februārī. Jānis Balodis ar Polijas Ārlietu ministru Jozefu Beku (Rīga, 1938). Jānis Balodis (—) bija Latvijas Bruņoto spēku virspavēlnieks (1919—1921), armijas ģenerālis, visu šķiru Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, no 1931.

Jaunums!!: Baltijas landesvērs un Jānis Balodis (ģenerālis) · Redzēt vairāk »

Jānis Zālītis

Jānis Zālītis (—) bija latviešu politiķis, Krievijas Valsts domes deputāts, viens no latviešu strēlnieku bataljonu organizētājiem, Latviešu pagaidu nacionālās padomes un Latvijas Tautas padomes loceklis, pirmais Latvijas Republikas Apsardzības ministrs.

Jaunums!!: Baltijas landesvērs un Jānis Zālītis · Redzēt vairāk »

Jelgava

Jelgava ir pilsēta Latvijas centrālajā daļā, Zemgalē, 43 km no Rīgas pie Lielupes un tās attekas Driksas.

Jaunums!!: Baltijas landesvērs un Jelgava · Redzēt vairāk »

Kapteinis

Kapteinis (galva) var būt.

Jaunums!!: Baltijas landesvērs un Kapteinis · Redzēt vairāk »

Krievijas PFSR

Krievijas Padomju Federatīvā Sociālistiskā Republika (KPFSR) (krievu: Росси́йская Сове́тская Федерати́вная Социалисти́ческая Респу́блика, РСФСР) bija valsts, kas izveidojās pēc tam, kad Ļeņina vadītie boļševiki 1917.

Jaunums!!: Baltijas landesvērs un Krievijas PFSR · Redzēt vairāk »

Latvieši

Latvieši ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada Tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.

Jaunums!!: Baltijas landesvērs un Latvieši · Redzēt vairāk »

Latvijas brīvības cīņas

Latvijas brīvības cīņas jeb Latvijas atbrīvošanas karš bija karš par neatkarīgu Latvijas valsti no tās proklamēšanas 1918.

Jaunums!!: Baltijas landesvērs un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Latvijas Bruņotie spēki

Jānis Balodis. Eduards Kalniņš, Andrejs Krustiņš?, Roberts Kļaviņš, ?, Aleksandrs Kalējs. Latvijas Bruņotie spēki pastāvēja no 1919.

Jaunums!!: Baltijas landesvērs un Latvijas Bruņotie spēki · Redzēt vairāk »

Latvijas krievu vēsture

B.F.Rastrelli projektētā krievu pareizticīgā baznīca Jelgavā (18. gs.). Latvijas krievu vēsture ir daļa no Latvijas vēstures par Latvijas krievu etniskās kopienas veidošanos vairāku imigrācijas viļņu rezultātā daudzu gadsimtu gaitā.

Jaunums!!: Baltijas landesvērs un Latvijas krievu vēsture · Redzēt vairāk »

Latvijas Pagaidu valdība

Pirmā Latvijas Republikas Pagaidu valdība (Liepāja, 1919. gada aprīlis). Pirmajā rindā no kreisās: Spricis Paegle, Miķelis Valters, Kārlis Ulmanis, Teodors Hermanovskis, Kārlis Kasparsons. Otrajā rindā no kreisās: Jānis Blumbergs, Eduards Strautnieks (tieslietu ministrs), Dāvids Rudzītis (valsts kancelejas direktors), Jānis Zālītis, Kārlis Puriņš. Latvijas Pagaidu valdība bija oficiālais nosaukums Latvijas Republikas pirmajām valdībām no 1918.

Jaunums!!: Baltijas landesvērs un Latvijas Pagaidu valdība · Redzēt vairāk »

Latvijas valsts pasludināšana

V. Rīdzenieka foto: Latvijas Republikas proklamēšana 1918. gada 18. novembrī. Ar cipariem apzīmēti Tautas Padomes locekļi. Rīgas pilsētas II teātra ēka (tagad Latvijas Nacionālais teātris), kurā 1918. gada 18. novembrī pasludināja Latvijas valsts neatkarība. "Pagaidu Valdības Vēstneša" 1. numurs par Latvijas valsts izsludināšanu 1918. gada 18. novembrī. Latvijas valsts pasludināšana 1918.

Jaunums!!: Baltijas landesvērs un Latvijas valsts pasludināšana · Redzēt vairāk »

Latvijas vācu okupācija (1941—1945)

Latvijas vācu okupācija ir Padomju Savienības 1940.

Jaunums!!: Baltijas landesvērs un Latvijas vācu okupācija (1941—1945) · Redzēt vairāk »

Lībekas tilts

Lībekas tilts bija 1917.

Jaunums!!: Baltijas landesvērs un Lībekas tilts · Redzēt vairāk »

Līgums par Landesvēra izveidošanu

Līgums par Landesvēra izveidošanu noslēgts Rīgā 1918.

Jaunums!!: Baltijas landesvērs un Līgums par Landesvēra izveidošanu · Redzēt vairāk »

Līgums par pilsonības piešķiršanu pret lieliniekiem karojošajiem brīvprātīgajiem

Līgumu par pilsonības piešķiršanu pret lieliniekiem karojošajiem brīvprātīgajiem 1918.

Jaunums!!: Baltijas landesvērs un Līgums par pilsonības piešķiršanu pret lieliniekiem karojošajiem brīvprātīgajiem · Redzēt vairāk »

Liepāja

Liepāja ir trešā lielākā pilsēta Latvijā, viena no deviņām republikas nozīmes pilsētām valstī.

Jaunums!!: Baltijas landesvērs un Liepāja · Redzēt vairāk »

Pirmais pasaules karš

Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.

Jaunums!!: Baltijas landesvērs un Pirmais pasaules karš · Redzēt vairāk »

Rīdigers fon der Golcs

Rīdigers fon der Golcs, pilnajā vārdā Gustavs Ādolfs Joahims Rīdigers fon der Golcs (dzimis, miris) bija Vācijas impērijas virsnieks, grāfs, 1919.

Jaunums!!: Baltijas landesvērs un Rīdigers fon der Golcs · Redzēt vairāk »

Rīgas Doms

Rīgas Doms (tiek dēvēts arī par Doma baznīcu) ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas dievnams, arhibīskapa katedrāle Rīgā, Herdera laukumā 6, kurā pastāvīgi darbojas Rīgas Doma evaņģēliski luteriskā draudze.

Jaunums!!: Baltijas landesvērs un Rīgas Doms · Redzēt vairāk »

Rīgas Meža kapi

Meža kapu kompleksa karte Jāņa Čakstes piemineklis Rīgas Meža kapi ir 1913.

Jaunums!!: Baltijas landesvērs un Rīgas Meža kapi · Redzēt vairāk »

Rēzeknes atbrīvošana (1920)

Rēzeknes atbrīvošanas operācija bija Latvijas bruņoto spēku uzbrukuma operācija Latvijas brīvības cīņu laikā ar mērķi ieņemt Rēzeknes pilsētu un sasniegt Latgales atbrīvošanas kampaņas sākumā nosprausto austrumu robežu.

Jaunums!!: Baltijas landesvērs un Rēzeknes atbrīvošana (1920) · Redzēt vairāk »

Rotmistrs

Rotmistrs (no — kavalērijas vienības komandieris) bija Krievijas impērijas armijas virsnieka dienesta pakāpe kavalērijā un žandarmērijā.

Jaunums!!: Baltijas landesvērs un Rotmistrs · Redzēt vairāk »

Sarkanā armija

Sarkanās armijas karogs Sarkanā armija jeb Strādnieku un zemnieku Sarkanā Armija bija viens no Padomju Krievijas, vēlāk PSRS bruņoto spēku nosaukumiem, ko oficiāli lietoja laikā no 1918.

Jaunums!!: Baltijas landesvērs un Sarkanā armija · Redzēt vairāk »

Strazdumuižas pamiers

Strazdumuižas pamatskola, kurā noslēdza karadarbības pārtraukšanas līgumu (nav saglabājusies). Cēsu un Juglas kauju shēma. Strazdumuižas pamiers bija 1919.

Jaunums!!: Baltijas landesvērs un Strazdumuižas pamiers · Redzēt vairāk »

Valters fon Mēdems

Valters Eberhards Aleksandrs brīvkungs fon Mēdems (1887-1945) bija vācu virsnieks, žurnālists un rakstnieks.

Jaunums!!: Baltijas landesvērs un Valters fon Mēdems · Redzēt vairāk »

Vācbaltieši

Baltijas landesvēra karogs (1918—1920). Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten), ir Latvijas un Igaunijas teritorijā ieceļojušo vāciešu, zviedru, skotu, poļu, franču, itāļu, portugāļu u.c. Eiropas tautu pārstāvju, kā arī pārvācoto līvu, latviešu un igauņu pēcteči, kas kā vācu kultūras telpai piederīga autonoma etniska grupa sāka veidoties jau pirms Baltijas iekļaušanas Krievijas impērijā, un 20.

Jaunums!!: Baltijas landesvērs un Vācbaltieši · Redzēt vairāk »

Volferts Gerhards fon Rādens

Barons Volferts Gerhards fon Rādens (dzimis Asaros, pazudis bez vēsts pie Kijevas) bija vācbaltiešu muižnieks, kājnieku virsnieks.

Jaunums!!: Baltijas landesvērs un Volferts Gerhards fon Rādens · Redzēt vairāk »

Ziemeļlatvijas brigāde

Ziemeļlatvijas brigādes un Igaunijas armijas virsnieki Cēsīs 1919. gada 6. jūnijā. Centrā, ģērbies mētelī – Ziemeļlatvijas brigādes komandieris pulkvedis Jorģis Zemitāns. Ziemeļlatvijas brigāde bija latviešu militārais formējums Latvijas brīvības cīņu laikā, kas no 1919.

Jaunums!!: Baltijas landesvērs un Ziemeļlatvijas brigāde · Redzēt vairāk »

Zilupe

Zilupe ir pilsēta Latgalē, Zilupes novada centrs un vistālāk uz austrumiem esošā Latvijas pilsēta.

Jaunums!!: Baltijas landesvērs un Zilupe · Redzēt vairāk »

Zviedrija

Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.

Jaunums!!: Baltijas landesvērs un Zviedrija · Redzēt vairāk »

1. Kurzemes kājnieku divīzija

Kurzemes divīzijas artilērijas pulka karavīri kaujas mācībās. Kurzemes kājnieku divīzija bija viena no 4 Latvijas armiju veidojošajām divīzijām, izveidota 1919.

Jaunums!!: Baltijas landesvērs un 1. Kurzemes kājnieku divīzija · Redzēt vairāk »

1. latviešu atsevišķais bataljons

1.latviešu atsevišķā bataljona karavīri un komandieris pulkvedis Oskars Kalpaks (aiz ložmetēja, galvā jērenīca) Rudbāržu muižā, 1919. gada marta sākumā Latviešu atsevišķais bataljons, pazīstams arī kā Kalpaka bataljons, (-) bija pirmā Latvijas bruņotā vienība Brīvības cīņu laikā Latvijas zemessardzes jeb Baltijas landesvēra sastāvā.

Jaunums!!: Baltijas landesvērs un 1. latviešu atsevišķais bataljons · Redzēt vairāk »

13. Tukuma kājnieku pulks

Vācu zemessardzes pēdējā parāde Latgales frontē 1920. gada 30. martā pirms pārdēvēšanas par 13. Tukuma kājnieku pulku. 13.

Jaunums!!: Baltijas landesvērs un 13. Tukuma kājnieku pulks · Redzēt vairāk »

1918. gads

1918.

Jaunums!!: Baltijas landesvērs un 1918. gads · Redzēt vairāk »

1919. gads

1919.

Jaunums!!: Baltijas landesvērs un 1919. gads · Redzēt vairāk »

7. Siguldas kājnieku pulks

Alūksnē (1930. gadi). Alūksnē. 7.

Jaunums!!: Baltijas landesvērs un 7. Siguldas kājnieku pulks · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Baltiešu zemessardze, Baltijas Landesvērs, Baltische Landeswehr, Landesvērs.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »