Ātrāk nekā pārlūku!
99 attiecības: Alfrēds Flečers, Anatols Līvens (virsnieks), Andrievs Niedra, Antante, Aprīļa pučs, Apvienotā Baltijas hercogiste, Apvienotā Karaliste, Arhibalds fon Keizerlings, Atsevišķā studentu rota, Augusts Vinnigs, Šķilteri, Škinčova, Baltijas Reģentu padome, Beloglazovka, Bermontiāde, Budiški, Cēsu kaujas, Cēsu rota, Cilvēki bez dzimtenes, Dienvidlatvijas brigāde, Dubinova (Cirmas pagasts), Dubna (upe), Dzelzsdivīzija, Edgars Andersons, Engelharti, Gauja, Hanss fon Manteifels-Cēge, Harolds Aleksanders, Ieriķi, Inčukalna kauja, Janvāris, Jānis Balodis (ģenerālis), Jānis Imaks, Jānis Zālītis, Juglas kaujas, Kapteinis (dienesta pakāpe), Kļavinski, Kliments Didorovs, Kompjeņas pamiers (1918), Krievijas Impērijas armija, Krievijas SFPR, Krustpils, Latviešu landesvēra dumpis (1918), Latvijas brīvības cīņas, Latvijas Bruņotie spēki, Latvijas Neatkarības bataljons, Latvijas Pagaidu valdība, Latvijas vācu okupācija (1941—1945), Lībekas tilts, Līgums par Landesvēra izveidošanu, ..., Līgums par pilsonības piešķiršanu pret lieliniekiem karojošajiem brīvprātīgajiem, Līvāni, Lielie Rumpi, Liepāja, Malta (stacija), Mārtiņš Hartmanis, Moskvina, Mozgi (Silmalas pagasts), Mucenieki (Rožupes pagasts), Nīcgale, Novembra revolūcija, Novembris, Oskars Kalpaks, Pilsonība Latvijā, Pirmais pasaules karš, Preiļi, Rīdigers fon der Golcs, Rīgas Doms, Rīgas Latviešu biedrība, Rīgas Meža kapi, Rēzeknes atbrīvošana (1920), Rikava, Rožupe, Roberts Kļaviņš, Rotmistrs, Sarkanā armija, Silmala, Strazdumuižas pamiers, Taubes, Tiskādi, Uzbrukums Rīgai (1919), Vaivodi (Preiļu pagasts), Valters fon Mēdems, Vācbaltieši, Vācbaltiešu, kam piešķirts Lāčplēša Kara ordenis, uzskaitījums, Vācijas Impērija, Volferts Gerhards fon Rādens, Zareņi, Ziemeļlatvijas brigāde, Zilupe, Zilupe (upe), Zviedrija, 1. Kurzemes kājnieku divīzija, 1. latviešu atsevišķais bataljons, 13. Tukuma kājnieku pulks, 1918. gads, 1920. gads, 7. Siguldas kājnieku pulks, 8. armija (Vācijas Impērija). Izvērst indekss (49 vairāk) »
Alfrēds Flečers
Alfrēds Flečers jeb Alfrēds Flethers ( —) bija Vācijas Impērijas armijas majors.
Jaunums!!: Baltijas landesvērs un Alfrēds Flečers · Redzēt vairāk »
Anatols Līvens (virsnieks)
Anatols Leonīds Līvens (—) bija Mežotnes muižnieks, kņazs, Krievijas Impērijas armijas virsnieks, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks.
Jaunums!!: Baltijas landesvērs un Anatols Līvens (virsnieks) · Redzēt vairāk »
Andrievs Niedra
Andrievs Niedra (dzimis 1871. gada 8. februārī Tirzas pagastā, miris 1942. gada 25. septembrī Rīgā) bija latviešu mācītājs, sabiedriskais darbinieks, politiķis, rakstnieks.
Jaunums!!: Baltijas landesvērs un Andrievs Niedra · Redzēt vairāk »
Antante
1914. gada Krievijas plakāts par Antanti. Antante (no — 'saprašanās') bija 1907.
Jaunums!!: Baltijas landesvērs un Antante · Redzēt vairāk »
Aprīļa pučs
Pirmā Latvijas Pagaidu valdība uz "Saratova" klāja 1919. gada jūnijā. Aprīļa pučs bija Baltijas landesvēra vācu kareivju veidotās Trieciengrupas un no Vācijas atbraukušā Pfefera brīvkorpusa kareivju īstenots apvērsums Liepājā Latvijas brīvības cīņu laikā, 1919.
Jaunums!!: Baltijas landesvērs un Aprīļa pučs · Redzēt vairāk »
Apvienotā Baltijas hercogiste
Apvienotā Baltijas hercogiste bija 1918.
Jaunums!!: Baltijas landesvērs un Apvienotā Baltijas hercogiste · Redzēt vairāk »
Apvienotā Karaliste
Apvienotā Karaliste (izrunā), oficiāli kopš 1922.
Jaunums!!: Baltijas landesvērs un Apvienotā Karaliste · Redzēt vairāk »
Arhibalds fon Keizerlings
Kara flotes virsnieki pirms 1930. gada, vidū Teodors Spāde un Arhibalds Keizerlings Piemiņas akmens Grobiņā Arhibalds Pēteris Teofīls fon Keizerlings (1882—1951), dēvēts arī par Arčibaldu Keizerlingu, bija jūras kara flotes virsnieks, pirmais Latvijas Republikas Jūras krastu aizsardzības eskadras komandieris, admirālis.
Jaunums!!: Baltijas landesvērs un Arhibalds fon Keizerlings · Redzēt vairāk »
Atsevišķā studentu rota
Atsevišķās studentu rotas karavīri 1919. gada vasarā (no Talavijas jubilejas albuma). Latviešu atsevišķā rota, literatūrā biežāk dēvēta par Atsevišķo studentu rotu (pēc 1919. gada 21. marta: 3. Atsevišķā bataljona 1. rota) bija viena no pirmajām Latvijas karaspēka vienībām, kas piedalījās Latvijas brīvības cīņās 1919.
Jaunums!!: Baltijas landesvērs un Atsevišķā studentu rota · Redzēt vairāk »
Augusts Vinnigs
Augusts Vinnigs (dzimis, miris) bija vācu politiķis un arodbiedrību darbinieks.
Jaunums!!: Baltijas landesvērs un Augusts Vinnigs · Redzēt vairāk »
Šķilteri
Šķilteri var būt.
Jaunums!!: Baltijas landesvērs un Šķilteri · Redzēt vairāk »
Škinčova
Škinčova ir ciems Cirmas pagastā, Ludzas novadā.
Jaunums!!: Baltijas landesvērs un Škinčova · Redzēt vairāk »
Baltijas Reģentu padome
Reģentu padomes 1918. gada 18. novembra sēdes protokols: ņemot vērā Igaunijas un Latvijas Republiku proklamēšanu, padome uzskata, ka to atzīšanai jānotiek miera konferencē ar nosacījumu, ja tiek ņemtas vērā visu iedzīvotāju grupu un tautību intereses. Baltijas Reģentu padome jeb Baltijas zemju pavaldonība bija Baltijas hercogistes augstākais pārstāvniecības orgāns, ko 1918.
Jaunums!!: Baltijas landesvērs un Baltijas Reģentu padome · Redzēt vairāk »
Beloglazovka
Beloglazovka ir ciems Silmalas pagastā, Rēzeknes novadā.
Jaunums!!: Baltijas landesvērs un Beloglazovka · Redzēt vairāk »
Bermontiāde
Bermontiāde jeb Bermonta afēra bija daļa no Latvijas brīvības cīņām un Krievijas pilsoņu kara, kurā Latvijas Bruņotie spēki ar Antantes sabiedroto atbalstu no 1919.
Jaunums!!: Baltijas landesvērs un Bermontiāde · Redzēt vairāk »
Budiški
Budiški ir skrajciems Augšdaugavas novada Tabores pagastā.
Jaunums!!: Baltijas landesvērs un Budiški · Redzēt vairāk »
Cēsu kaujas
Cēsu kauju gaita, un tām sekojošās Juglas kaujas Uzvaras piemineklis Cēsīs ar uzrakstiem latviski un igauniski. Piemineklis Cēsīs Skolnieku rotas kareivjiem Cēsu kaujas bija vienas no izšķirošajām kaujām Latvijas brīvības cīņās.
Jaunums!!: Baltijas landesvērs un Cēsu kaujas · Redzēt vairāk »
Cēsu rota
Jānis Skujiņš (pa labi) ar 4. atsevišķā bataljona virsniekiem Latgales frontē 1919. gada jūlijā-augustā. Cēsu rota (pēc 1919. gada 21. marta - Cēsu bataljons) bija viena no pirmajām Latvijas karaspēka vienībām, par tās oficiālo rotas dibināšanas datumu uzskata 1918.
Jaunums!!: Baltijas landesvērs un Cēsu rota · Redzēt vairāk »
Cilvēki bez dzimtenes
"Cilvēki bez dzimtenes" ir 1937.
Jaunums!!: Baltijas landesvērs un Cilvēki bez dzimtenes · Redzēt vairāk »
Dienvidlatvijas brigāde
Atsevišķās latviešu brigādes karavīri 1919. gada pavasarī. Eduards Kalniņš (Ziemeļlatvijas brigādes komandiera vietnieks). Dienvidlatvijas brigāde jeb Atsevišķā latviešu brigāde bija Landesvēra (zemessardzes) latviešu karaspēka daļa, ko pēc uzvaras Cēsu kaujās un Strazdumuižas pamiera 1919.
Jaunums!!: Baltijas landesvērs un Dienvidlatvijas brigāde · Redzēt vairāk »
Dubinova (Cirmas pagasts)
Dubinova ir ciems Cirmas pagastā, Ludzas novadā.
Jaunums!!: Baltijas landesvērs un Dubinova (Cirmas pagasts) · Redzēt vairāk »
Dubna (upe)
Dubna ir Daugavas vidusteces labā pieteka.
Jaunums!!: Baltijas landesvērs un Dubna (upe) · Redzēt vairāk »
Dzelzsdivīzija
Atsevišķās latviešu brigādes (''Kol. Ballod'') vienību uzbrukums Rīgai 1919. gada 22. maijā. Dzelzsdivīzija (vācu: Eiserne Division), sākotnēji Dzelzsbrigāde, bija Vācijas algotņu karaspēks Latvijas brīvības cīņu laikā, ko izveidoja no demobilizētās Vācijas Impērijas 8. armijas kareivjiem un brīvprātīgiem algotņiem.
Jaunums!!: Baltijas landesvērs un Dzelzsdivīzija · Redzēt vairāk »
Edgars Andersons
Edgars Andersons (dzimis Tukumā, miris Sanhosē, Kalifornijas štatā, ASV) bija latviešu vēsturnieks.
Jaunums!!: Baltijas landesvērs un Edgars Andersons · Redzēt vairāk »
Engelharti
Engelhartu dzimtas ģerbonis. Engelhartu ģerboņepitāfija Rūjienas baznīcā. Engelharti vai fon Enhelharti ir sena vācbaltiešu dzimta, kas 15.
Jaunums!!: Baltijas landesvērs un Engelharti · Redzēt vairāk »
Gauja
Gaujas sateces baseins (oranžs) Gauja ir Latvijas garākā upe, kas tek tikai pa Latvijas teritoriju.
Jaunums!!: Baltijas landesvērs un Gauja · Redzēt vairāk »
Hanss fon Manteifels-Cēge
Izvadīšana no Rīgas Doma Hanss Joahims Pauls Ādolfs fon Manteifels-Cēge (Hans Joachim Paul Adolph Baron Manteuffel-Szoege, 1894—1919) bija vācbaltiešu virsnieks no Manteifeļu dzimtas, kas dienēja Vācijas Impērijas armijā Pirmā pasaules kara laikā un Baltijas landesvērā Latvijas brīvības cīņu laikā.
Jaunums!!: Baltijas landesvērs un Hanss fon Manteifels-Cēge · Redzēt vairāk »
Harolds Aleksanders
Harolds Aleksanders (dzimis, miris) bija angļu—īru grāfs, britu feldmaršals, Lielbritānijas saimnieciskās misijas vadītājs Baltijas valstīs 1919.—1920.
Jaunums!!: Baltijas landesvērs un Harolds Aleksanders · Redzēt vairāk »
Ieriķi
Ieriķi ir apdzīvota vieta Cēsu novada Drabešu pagastā.
Jaunums!!: Baltijas landesvērs un Ieriķi · Redzēt vairāk »
Inčukalna kauja
Inčukalna kauja (- "sagrāve pie Inčukalna") bija Latvijas landesvēra aizsardzības operācija 1918.
Jaunums!!: Baltijas landesvērs un Inčukalna kauja · Redzēt vairāk »
Janvāris
Anša Cīruļa 1928. gada spalvas zīmējumu sērijas „Gada laiki” darbs „Ziemas mēnesis” Janvāris (par godu Senās Romas dievam Jānam) ir gada pirmais mēnesis.
Jaunums!!: Baltijas landesvērs un Janvāris · Redzēt vairāk »
Jānis Balodis (ģenerālis)
Balodis kopā ar Latvijas armijas ģenerāļiem 1936. gada 20. februārī. Jozefu Beku Beka 1938. gada oficiālajā vizītē Rīgā Jānis Balodis (—) bija Latvijas Bruņoto spēku virspavēlnieks (1919—1921), armijas ģenerālis, visu šķiru Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, no 1931.
Jaunums!!: Baltijas landesvērs un Jānis Balodis (ģenerālis) · Redzēt vairāk »
Jānis Imaks
Jānis Imaks (miris 1919) bija latviešu strēlnieku virsnieks, 8. Valmieras latviešu strēlnieku bataljona pirmais komandieris.
Jaunums!!: Baltijas landesvērs un Jānis Imaks · Redzēt vairāk »
Jānis Zālītis
Jānis Zālītis (—) bija latviešu politiķis, Krievijas Valsts domes deputāts, viens no latviešu strēlnieku bataljonu organizētājiem, Latviešu pagaidu nacionālās padomes un Latvijas Tautas padomes loceklis, pirmais Latvijas Republikas Apsardzības ministrs.
Jaunums!!: Baltijas landesvērs un Jānis Zālītis · Redzēt vairāk »
Juglas kaujas
Cēsu un Juglas kaujas Juglas kauju piemineklis Juglas kaujas (— Rīgas kauja) bija Latvijas brīvības cīņu laikā notikušo Cēsu kauju noslēdzošā fāze, kas beidzās līdz ar Strazdumuižas pamiera parakstīšanu 1919.
Jaunums!!: Baltijas landesvērs un Juglas kaujas · Redzēt vairāk »
Kapteinis (dienesta pakāpe)
Latvijas NBS Sauszemes spēku kapteiņa dienesta pakāpes zīmotne parādes formas tērpam Bundesvēra kapteiņa uzplecis Kapteinis (vēlā perioda — 'karavadonis', no caput — 'galva', NATO kods — OF-2) ir jaunāko virsnieku dienesta pakāpe bruņotajos spēkos un militarizēta tipa dienestos.
Jaunums!!: Baltijas landesvērs un Kapteinis (dienesta pakāpe) · Redzēt vairāk »
Kļavinski
Kļavinski ir ciems Vārkavas novada Upmalas pagastā.
Jaunums!!: Baltijas landesvērs un Kļavinski · Redzēt vairāk »
Kliments Didorovs
Kliments Didorovs (—) bija Krievijas Impērijas armijas virsnieks, Pirmā pasaules kara, Latvijas brīvības cīņu un Krievijas pilsoņu kara dalībnieks.
Jaunums!!: Baltijas landesvērs un Kliments Didorovs · Redzēt vairāk »
Kompjeņas pamiers (1918)
Kompjeņas pamiera parakstīšana Kompjeņas pamiers tika noslēgts Pirmā pasaules kara laikā starp Antanti un Vācijas Impēriju, pārtraucot karadarbību Rietumu frontē.
Jaunums!!: Baltijas landesvērs un Kompjeņas pamiers (1918) · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērijas armija
Krievijas armijas kareivji, 1917 Krievijas Impērijas armija, Krievijas Impērijas sauszemes bruņotie spēki no 1721.
Jaunums!!: Baltijas landesvērs un Krievijas Impērijas armija · Redzēt vairāk »
Krievijas SFPR
Krievijas Sociālistiskā Federatīvā Padomju Republika (KSFPR, arī Padomju Krievija) (krievu: Росси́йская Социалисти́ческая Федерати́вная Сове́тская Респу́блика) bija valsts, kas izveidojās pēc tam, kad Ļeņina vadītie boļševiki 1917.
Jaunums!!: Baltijas landesvērs un Krievijas SFPR · Redzēt vairāk »
Krustpils
Krustpils ir Jēkabpils pilsētas daļa Daugavas labajā krastā, kas no 1920.
Jaunums!!: Baltijas landesvērs un Krustpils · Redzēt vairāk »
Latviešu landesvēra dumpis (1918)
Pilsētā un presē izplatītais britu brīdinājums par artilērijas izmantošanu nemieru apspiešanai Britu "''Princess Margaret''" Britu kreiseris "''Ceres''" Latviešu landesvēra dumpis notika 1918.
Jaunums!!: Baltijas landesvērs un Latviešu landesvēra dumpis (1918) · Redzēt vairāk »
Latvijas brīvības cīņas
Latvijas brīvības cīņas jeb Latvijas Neatkarības karš bija karš pret jaundibinātās Latvijas Republikas teritorijā iebrukušo Padomju Krievijas karaspēku, kas izvērtās cīņās par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas republiku.
Jaunums!!: Baltijas landesvērs un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »
Latvijas Bruņotie spēki
Jānis Balodis. Eduards Kalniņš, Andrejs Krustiņš?, Roberts Kļaviņš, ?, Aleksandrs Kalējs. Latvijas Bruņotie spēki bija Latvijas karaspēks, kas pastāvēja no 1919.
Jaunums!!: Baltijas landesvērs un Latvijas Bruņotie spēki · Redzēt vairāk »
Latvijas Neatkarības bataljons
Latvijas Neatkarības bataljons, pirms tam arī Instruktoru rezerve (līdz 1919. gada 5. janvārim), Virsnieku rezerves rota (līdz 1919. gada 3. februārim), Latvijas neatkarības rota (līdz 1919. gada 31. martam), bija viena no pirmajām Latvijas bruņoto spēku vienībām Latvijas brīvības cīņu laikā.
Jaunums!!: Baltijas landesvērs un Latvijas Neatkarības bataljons · Redzēt vairāk »
Latvijas Pagaidu valdība
Pirmā Latvijas Republikas Pagaidu valdība (Liepāja, 1919. gada aprīlis). Pirmajā rindā no kreisās: Spricis Paegle, Miķelis Valters, Kārlis Ulmanis, Teodors Hermanovskis, Kārlis Kasparsons. Otrajā rindā no kreisās: Jānis Blumbergs, Eduards Strautnieks (tieslietu ministrs), Dāvids Rudzītis (valsts kancelejas direktors), Jānis Zālītis, Kārlis Puriņš Latvijas Tautas Padomes 1918. gada 18. novembra uzsaukums "Latvijas pilsoņiem!" Latvijas Pagaidu valdība bija oficiālais nosaukums Latvijas Republikas pirmajām valdībām no 1918.
Jaunums!!: Baltijas landesvērs un Latvijas Pagaidu valdība · Redzēt vairāk »
Latvijas vācu okupācija (1941—1945)
Latvijas (''Lettland'') ģenerālapgabals ar vāciskajiem vietvārdiem (1942). Latvijas vācu okupācija ir Padomju Savienības 1940.
Jaunums!!: Baltijas landesvērs un Latvijas vācu okupācija (1941—1945) · Redzēt vairāk »
Lībekas tilts
Lībekas tilts bija 1917.
Jaunums!!: Baltijas landesvērs un Lībekas tilts · Redzēt vairāk »
Līgums par Landesvēra izveidošanu
Līgums par Landesvēra izveidošanu noslēgts Rīgā 1918.
Jaunums!!: Baltijas landesvērs un Līgums par Landesvēra izveidošanu · Redzēt vairāk »
Līgums par pilsonības piešķiršanu pret lieliniekiem karojošajiem brīvprātīgajiem
Līgumu par pilsonības piešķiršanu pret lieliniekiem karojošajiem brīvprātīgajiem 1918.
Jaunums!!: Baltijas landesvērs un Līgums par pilsonības piešķiršanu pret lieliniekiem karojošajiem brīvprātīgajiem · Redzēt vairāk »
Līvāni
Līvāni ir pilsēta Latgalē, Līvānu novada centrs.
Jaunums!!: Baltijas landesvērs un Līvāni · Redzēt vairāk »
Lielie Rumpi
Lielie Rumpi ir ciems Riebiņu pagastā, Riebiņu novadā.
Jaunums!!: Baltijas landesvērs un Lielie Rumpi · Redzēt vairāk »
Liepāja
Liepāja ir trešā lielākā pilsēta Latvijā, viena no desmit valstspilsētām.
Jaunums!!: Baltijas landesvērs un Liepāja · Redzēt vairāk »
Malta (stacija)
Malta ir dzelzceļa stacija Rēzeknes novada Maltā, Maltas pagastā, līnijā Rēzekne I—Daugavpils.
Jaunums!!: Baltijas landesvērs un Malta (stacija) · Redzēt vairāk »
Mārtiņš Hartmanis
Mārtiņš Hartmanis ( —) bija Latvijas armijas ģenerālis, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.
Jaunums!!: Baltijas landesvērs un Mārtiņš Hartmanis · Redzēt vairāk »
Moskvina
Moskvina ir ciems Preiļu novada Preiļu pagastā.
Jaunums!!: Baltijas landesvērs un Moskvina · Redzēt vairāk »
Mozgi (Silmalas pagasts)
Mozgi ir ciems Silmalas pagastā, Rēzeknes novadā.
Jaunums!!: Baltijas landesvērs un Mozgi (Silmalas pagasts) · Redzēt vairāk »
Mucenieki (Rožupes pagasts)
Mucinīki ir ciems Rožupes pagastā, Līvānu novadā.
Jaunums!!: Baltijas landesvērs un Mucenieki (Rožupes pagasts) · Redzēt vairāk »
Nīcgale
Nīcgale (arī Neicgaļs) ir ciems Augšdaugavas novada Nīcgales pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Baltijas landesvērs un Nīcgale · Redzēt vairāk »
Novembra revolūcija
Revolucionārie karavīri ar sarkano karogu pie Brandenburgas vārtiem Berlīnē 1918. gada 9. novembrī Postenis Berlīnē Novembra revolūcija notika no 1918.
Jaunums!!: Baltijas landesvērs un Novembra revolūcija · Redzēt vairāk »
Novembris
Novembris (no — 'deviņi') ir gada vienpadsmitais mēnesis.
Jaunums!!: Baltijas landesvērs un Novembris · Redzēt vairāk »
Oskars Kalpaks
Oskars Kalpaks (dzimis, miris) bija latviešu pulkvedis, Latvijas zemessardzes latviešu vienību pirmais komandieris.
Jaunums!!: Baltijas landesvērs un Oskars Kalpaks · Redzēt vairāk »
Pilsonība Latvijā
Latvijas pilsoņi ir personas, kurām ir Latvijas pilsonība.
Jaunums!!: Baltijas landesvērs un Pilsonība Latvijā · Redzēt vairāk »
Pirmais pasaules karš
Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.
Jaunums!!: Baltijas landesvērs un Pirmais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Preiļi
Preiļi ir pilsēta (1928) Latvijas austrumos, Preiļu novada centrs.
Jaunums!!: Baltijas landesvērs un Preiļi · Redzēt vairāk »
Rīdigers fon der Golcs
Rīdigers fon der Golcs, pilnajā vārdā Gustavs Ādolfs Joahims Rīdigers fon der Golcs (dzimis, miris) bija Vācijas Impērijas virsnieks, grāfs, 1919.
Jaunums!!: Baltijas landesvērs un Rīdigers fon der Golcs · Redzēt vairāk »
Rīgas Doms
Rīgas Doms (tiek dēvēts arī par Doma baznīcu un Svētās Marijas katedrāli) ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas galvenais dievnams, arhibīskapa katedrāle Rīgā, Herdera laukumā 6, kurā pastāvīgi darbojas Rīgas Doma evaņģēliski luteriskā draudze.
Jaunums!!: Baltijas landesvērs un Rīgas Doms · Redzēt vairāk »
Rīgas Latviešu biedrība
Rīgas Latviešu biedrības karogs (reverss) Latviešu biedrības nams Rīgas Latviešu biedrība (RLB) ir viena no vecākajām latviešu sabiedriskajām organizācijām, kas dibināta 1868.
Jaunums!!: Baltijas landesvērs un Rīgas Latviešu biedrība · Redzēt vairāk »
Rīgas Meža kapi
Meža kapu kompleksa karte Jāņa Čakstes piemineklis Rīgas Meža kapi ir 1913.
Jaunums!!: Baltijas landesvērs un Rīgas Meža kapi · Redzēt vairāk »
Rēzeknes atbrīvošana (1920)
Rēzeknes atbrīvošanas operācija bija Latvijas bruņoto spēku uzbrukuma operācija, kas notika Latvijas brīvības cīņas noslēdzošās Latgales atbrīvošanas operācijas ietvaros.
Jaunums!!: Baltijas landesvērs un Rēzeknes atbrīvošana (1920) · Redzēt vairāk »
Rikava
Rikava (arī Rikova) ir apdzīvota vieta Rēzeknes novada dienvidrietumos, Rikavas pagasta centrs.
Jaunums!!: Baltijas landesvērs un Rikava · Redzēt vairāk »
Rožupe
Rožupe, agrāk arī Rožanova, ir ciems Līvānu novada Rožupes pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Baltijas landesvērs un Rožupe · Redzēt vairāk »
Roberts Kļaviņš
Roberts Kļaviņš (1885—1941) bija latviešu strēlnieku virsnieks, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks, Vidzemes divīzijas komandieris (1931—1934), ģenerālis (1931).
Jaunums!!: Baltijas landesvērs un Roberts Kļaviņš · Redzēt vairāk »
Rotmistrs
Rotmistrs (no — 'kavalērijas komandieris') bija Krievijas Impērijas karaspēka virsnieka dienesta pakāpe kavalērijā un žandarmērijā.
Jaunums!!: Baltijas landesvērs un Rotmistrs · Redzēt vairāk »
Sarkanā armija
Sarkanās armijas karogs Sarkanā armija jeb Strādnieku un zemnieku Sarkanā armija bija viens no Padomju Krievijas, vēlāk PSRS bruņoto spēku nosaukumiem, ko oficiāli lietoja laikā no 1918.
Jaunums!!: Baltijas landesvērs un Sarkanā armija · Redzēt vairāk »
Silmala
Silmala (līdz 1937. gadam Malta) ir ciems Rēzeknes novada Silmalas pagastā.
Jaunums!!: Baltijas landesvērs un Silmala · Redzēt vairāk »
Strazdumuižas pamiers
Strazdumuižas pamatskola, kurā noslēdza karadarbības pārtraukšanas līgumu (nav saglabājusies). Cēsu un Juglas kauju shēma. Strazdumuižas pamiers bija 1919.
Jaunums!!: Baltijas landesvērs un Strazdumuižas pamiers · Redzēt vairāk »
Taubes
Baronu fon Taubes dzimtas ģerbonis (no "Baltisches Wappenbuch"). Fon Taubes ir sena Livonijas vācbaltiešu dzimta, kas vēlāk izplatījusies arī Zviedrijā, Krievijā un Vācijā.
Jaunums!!: Baltijas landesvērs un Taubes · Redzēt vairāk »
Tiskādi
Tiskādi (arī Tiskadi) ir ciems Rēzeknes novada Silmalas pagastā, Tiskādu ezera dienvidrietumos.
Jaunums!!: Baltijas landesvērs un Tiskādi · Redzēt vairāk »
Uzbrukums Rīgai (1919)
Rīgas uzbrukuma operācija Rīgas atbrīvošana un turpmāko dienu uzbrukumi Rīgas apkārtnē Alfrēds Flečers Uzbrukums Rīgai notika 1919.
Jaunums!!: Baltijas landesvērs un Uzbrukums Rīgai (1919) · Redzēt vairāk »
Vaivodi (Preiļu pagasts)
Vaivodi ir ciems Preiļu pagastā, Preiļu novadā.
Jaunums!!: Baltijas landesvērs un Vaivodi (Preiļu pagasts) · Redzēt vairāk »
Valters fon Mēdems
Valters Eberhards Aleksandrs brīvkungs fon Mēdems (1887-1945) bija vācu virsnieks, žurnālists un rakstnieks.
Jaunums!!: Baltijas landesvērs un Valters fon Mēdems · Redzēt vairāk »
Vācbaltieši
Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten).
Jaunums!!: Baltijas landesvērs un Vācbaltieši · Redzēt vairāk »
Vācbaltiešu, kam piešķirts Lāčplēša Kara ordenis, uzskaitījums
Vācbaltieši, kam piešķirts Lāčplēša Kara ordenis.
Jaunums!!: Baltijas landesvērs un Vācbaltiešu, kam piešķirts Lāčplēša Kara ordenis, uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Vācijas Impērija
Vācijas Impērija (vācu: Deutsches Reich) jeb Vācijas Ķeizarvalsts (vācu: Deutsches Kaiserreich) tika nodibināta 1871.
Jaunums!!: Baltijas landesvērs un Vācijas Impērija · Redzēt vairāk »
Volferts Gerhards fon Rādens
Barons Volferts Gerhards fon Rādens (dzimis Asaros, pazudis bez vēsts pie Kijivas) bija vācbaltiešu muižnieks, kājnieku virsnieks.
Jaunums!!: Baltijas landesvērs un Volferts Gerhards fon Rādens · Redzēt vairāk »
Zareņi
Zareņi ir ciems Riebiņu pagastā, Riebiņu novadā.
Jaunums!!: Baltijas landesvērs un Zareņi · Redzēt vairāk »
Ziemeļlatvijas brigāde
Ziemeļlatvijas brigādes un Igaunijas armijas virsnieki Cēsīs 1919. gada 6. jūnijā. Centrā, ģērbies mētelī – Ziemeļlatvijas brigādes komandieris pulkvedis Jorģis Zemitāns. Ziemeļlatvijas brigāde bija latviešu militārais formējums Latvijas brīvības cīņu laikā, kas no 1919.
Jaunums!!: Baltijas landesvērs un Ziemeļlatvijas brigāde · Redzēt vairāk »
Zilupe
Zilupe (vēsturiski Sīnuoja, no sīna — 'robeža') ir pilsēta Latgalē, Ludzas novadā.
Jaunums!!: Baltijas landesvērs un Zilupe · Redzēt vairāk »
Zilupe (upe)
Zilupe, arī Sīnupe, Sīnuoja ir Latvijas robežupe Latgales austrumos, Veļikajas pieteka.
Jaunums!!: Baltijas landesvērs un Zilupe (upe) · Redzēt vairāk »
Zviedrija
Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.
Jaunums!!: Baltijas landesvērs un Zviedrija · Redzēt vairāk »
1. Kurzemes kājnieku divīzija
Jānis Balodis Kurzemes divīzijas 15. gadasvētkos (Liepājā, 1934. gada 10. augustā). Kurzemes kājnieku divīzija bija viena no četrām Latvijas Bruņoto spēku veidojošajām divīzijām, izveidota 1919.
Jaunums!!: Baltijas landesvērs un 1. Kurzemes kājnieku divīzija · Redzēt vairāk »
1. latviešu atsevišķais bataljons
1.latviešu atsevišķā bataljona karavīri un komandieris pulkvedis Oskars Kalpaks (aiz ložmetēja, galvā jērenīca) Rudbāržu muižā, 1919. gada marta sākumā Latviešu atsevišķais bataljons, pazīstams arī kā Kalpaka bataljons, ( —) bija pirmā Latvijas bruņotā vienība Brīvības cīņu laikā Latvijas zemessardzes jeb Baltijas landesvēra sastāvā.
Jaunums!!: Baltijas landesvērs un 1. latviešu atsevišķais bataljons · Redzēt vairāk »
13. Tukuma kājnieku pulks
Vācu zemessardzes pēdējā parāde Latgales frontē 1920. gada 30. martā pirms pārdēvēšanas par 13. Tukuma kājnieku pulku. 13.
Jaunums!!: Baltijas landesvērs un 13. Tukuma kājnieku pulks · Redzēt vairāk »
1918. gads
1918.
Jaunums!!: Baltijas landesvērs un 1918. gads · Redzēt vairāk »
1920. gads
1920.
Jaunums!!: Baltijas landesvērs un 1920. gads · Redzēt vairāk »
7. Siguldas kājnieku pulks
Alūksnē (1930. gadi). Alūksnē. 7.
Jaunums!!: Baltijas landesvērs un 7. Siguldas kājnieku pulks · Redzēt vairāk »
8. armija (Vācijas Impērija)
8. armijas uzbrukums Vidzemē un Igaunijā no 1918. gada 23. februāra līdz 4. martam. Vācijas Impērijas 8.
Jaunums!!: Baltijas landesvērs un 8. armija (Vācijas Impērija) · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Baltiešu zemessardze, Baltijas Landesvērs, Baltijas zemessardze, Baltische Landeswehr, Landesvērs.
