Ātrāk nekā pārlūku!
145 attiecības: Alars Kariss, Alīta, Albāņu valoda, Apvienotā Baltijas hercogiste, Augšējā līmeņa domēns, Austrumbaltija, Austrumprūsija, Autonomā Igaunijas guberņa, Šauļi, Ķēdaiņi, Ādolfs Frīdrihs Mēklenburgs, Baltenlande, Baltija (mītiska sala), Baltijas Antante, Baltijas ceļš, Baltijas jūra, Baltijas pārkrievošana, Baltijas provinces, Baltijas valstu okupācija, Baltu valodas, Berlīne, Bermontiāde, Brēmenes Ādams, Brestļitovskas miera līgums, Daugavpils, Džini koeficients, Demogrāfija, Edgars Rinkēvičs, Eiro, Eiropas Savienība, Gitans Nausēda, Grieķu valoda, Iekšzemes kopprodukts, Igauņu valoda, Igaunija, Igaunijas guberņa, Igaunijas Zemes padome, Indoeiropiešu pirmvaloda, Indoirāņu valodas, Ivrits, Japāņu valoda, Jūrmala, Jēkabpils, Jelgava, Jidišs, Jonava, Kaļiņingradas apgabals, Karaļauči, Kauņa, Klaipēda, ..., Kohtla-Jerve, Korejiešu valoda, Krievija, Krievijas Impērija, Kurzemes guberņa, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Latviešu pagaidu nacionālā padome, Latviešu valoda, Latvija, Latvijas Pagaidu valdība, Latvijas valsts pasludināšana, Latvijas—Krievijas miera līgums, Liepāja, Lietuva, Lietuvas lielkņaziste, Lietuvas Neatkarības akts, Lietuvas Padome, Lietuviešu valoda, Livonijas Konfederācija, Mažeiķi, Manifests visiem Igaunijas iedzīvotājiem, Marijampole, Mēklenburga-Priekšpomerānija, Mongoļu valoda, Narva, Neatkarīgo Valstu Sadraudzība, Ogre, Otrais pasaules karš, Padomju Savienība, Panevēža, Pērnava, Pirktspējas paritāte, Pirmais pasaules karš, Polija, Prūši, Princis, Province, Rīga, Rīgas metropolija, Rīgas miera līgums, Rēzekne, Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija, Rietumkrievijas valdība, Romas Katoļu baznīca, Romāņu valodas, Semītu valodas, Slāvu valodas, Somija, Somijas lielhercogiste, Somijas pilsoņu karš, Somugru valodas, Suvalku apriņķis, Tallina, Tartu, Tauraģe, Tautas attīstības indekss, Tautu Savienība, Telši, Tjurku valodas, Tungusu valodas, Ukmerģe, Utena, Valmiera, Valsts, Varmijas-Mazūrijas vojevodiste, Ventspils, Viļņa, Vidzeme, Vidzemes guberņa, Vilhelms fon Urahs, Vilhelms II Hoencollerns, Visagina, Vjetnamiešu valoda, Ziemeļvalstis, Zviedrija, Zviedrijas vēsturiskās zemes un provinces, Zviedru Igaunija, Zviedru Vidzeme, .ee, .lt, .lv, 11. marts, 16. februāris, 16. gadsimts, 18. gadsimts, 18. novembris, 1918. gads, 1990. gads, 1991. gads, 20. augusts, 2021. gads, 2022. gads, 21. augusts, 24. februāris, 6. rezerves korpuss (Vācija). Izvērst indekss (95 vairāk) »
Alars Kariss
Alars Kariss (dzimis Tartu) ir igauņu biologs un ierēdnis, pašreizējais Igaunijas prezidents.
Jaunums!!: Baltijas valstis un Alars Kariss · Redzēt vairāk »
Alīta
Alīta ir pilsēta Lietuvas dienvidos, pie Nemunas, 65 kilometrus uz dienvidiem no Kauņas un 108 kilometrus uz dienvidrietumiem no Viļņas.
Jaunums!!: Baltijas valstis un Alīta · Redzēt vairāk »
Albāņu valoda
Albāņu valoda (gjuha shqipe) ir izolēta indoeiropiešu saimes valoda, kurā runā lielākoties albāņi Balkānu pussalas dienvidrietumos.
Jaunums!!: Baltijas valstis un Albāņu valoda · Redzēt vairāk »
Apvienotā Baltijas hercogiste
Apvienotā Baltijas hercogiste bija 1918.
Jaunums!!: Baltijas valstis un Apvienotā Baltijas hercogiste · Redzēt vairāk »
Augšējā līmeņa domēns
Augšējā līmeņa domēns (Top-level domain jeb TLD) ir Interneta domēna vārda pēdējā daļa.
Jaunums!!: Baltijas valstis un Augšējā līmeņa domēns · Redzēt vairāk »
Austrumbaltija
Austrumbaltija ir 20. gadsimtā izveidojies ģeogrāfisks nosaukums Baltijas jūras austrumu piekrastes zemēm Ziemeļeiropā, ko pirms tam sauca par Baltijas provincēm, papildinot ar Lietuvu un Somiju.
Jaunums!!: Baltijas valstis un Austrumbaltija · Redzēt vairāk »
Austrumprūsija
Austrumprūsijas karte 1881. gadā Austrumprūsijas karte 1944. gadā. Austrumprūsija (vai Mažoji Lietuva — 'Mazā Lietuva') bija viens no Prūsijas reģioniem Baltijas jūras piekrastes dienvidaustrumos, kas pastāvēja no 13. gadsimta līdz Otrā pasaules kara beigām 1945.
Jaunums!!: Baltijas valstis un Austrumprūsija · Redzēt vairāk »
Autonomā Igaunijas guberņa
Igauņu demonstrācija Petrogradā 1917. gada 8. aprīlī. Petrogradas igauņu karavīri prasa Igaunijas autonomiju 1917. gada 8. aprīlī. Padomju atbalstītāju demonstrācija Tallinā 1917. gada 18. jūnijā. Krievijas Republikas TKP lēmums par Narvas pievienošanu Igaunijai 1917. gada 29. (16.) novembrī. 1918. gada 19. februārī dibinātā Igaunijas Glābšanas komiteja. Autonomā Igaunijas guberņa bija 1917.
Jaunums!!: Baltijas valstis un Autonomā Igaunijas guberņa · Redzēt vairāk »
Šauļi
Šauļi (vēsturiski) ir pilsēta Lietuvas ziemeļos, 210 kilometru uz ziemeļrietumiem no Viļņas, 160 kilometru uz austrumiem no Klaipēdas un 128 kilometru uz dienvidiem no Rīgas.
Jaunums!!: Baltijas valstis un Šauļi · Redzēt vairāk »
Ķēdaiņi
Ķēdaiņi ir pilsēta un pašvaldības centrs Lietuvas vidienē, Nevēžas upes krastos, 51 kilometru uz ziemeļiem no Kauņas.
Jaunums!!: Baltijas valstis un Ķēdaiņi · Redzēt vairāk »
Ādolfs Frīdrihs Mēklenburgs
Ādolfs Fridrihs (dzimis, miris) bija Apvienotās Baltijas hercogistes hercogs, Āfrikas pētnieks, Vācu Togo gubernators un Vācijas Nacionālās Olimpiskās komitejas pirmais prezidents (1949-1951).
Jaunums!!: Baltijas valstis un Ādolfs Frīdrihs Mēklenburgs · Redzēt vairāk »
Baltenlande
1919. gadā Antantes valstu ierosinātās Igaunijas, Livonijas un Kurzemes Republikas karte. Pamanāma neprecīzi iezīmētā robeža ar Lietuvas Republiku un kļūdainais Cēsu nosaukums (''Bendeni''). Sarkanās armijas okupētā Latgales daļa pagaidām attēlota Baltkrievijas Republikas sastāvā. Baltenlande jeb Baltijas valsts bija vācbaltiešu muižniecības ieplānota federatīva valsts agrāko Baltijas provinču teritorijā pēc Pirmā pasaules kara beigām (1919).
Jaunums!!: Baltijas valstis un Baltenlande · Redzēt vairāk »
Baltija (mītiska sala)
Baltija sala ir sengrieķu mitoloģijā sastopams apzīmējums lielai salai Eiropas ziemeļos.
Jaunums!!: Baltijas valstis un Baltija (mītiska sala) · Redzēt vairāk »
Baltijas Antante
Bulduru konferences delegāti un novērotāji. Sēdi vada Latvijas ministru prezidents Kārlis Ulmanis. Baltijas valstu ārlietu ministriju vadītāji 1921. gada decembrī. No kreisās: Petrs Klims (Lietuva), Zigfrīds A. Meierovics (Latvija), Rūdolfs Holsti (Somija), Ants Pīps (Igaunija). Latvijas un Igaunijas aizsardzības savienības līguma parakstīšana Tallinā 1923. gada 1. novembrī. Latvijas delegācija labajā pusē, Igaunijas delegācija kreisajā pusē. Baltijas valstu ārlietu ministri 5. konferencē 1936. gada 10. decembrī (no kreisās Stasis Lozoraitis, Vilhelms Munters, Frīdrihs Akels). Latvijas, Lietuvas un Igaunijas līguma parakstītāji (Ženēvā, 1934. gada 12. septembrī). Baltijas ārlietu ministru konference Tallinā, 1937. gada decembris. Baltijas Antante jeb Baltijas savienība bija starpvalstu savienība starp Latviju, Lietuvu un Igauniju, kas pakāpeniski izveidojās no 1919.
Jaunums!!: Baltijas valstis un Baltijas Antante · Redzēt vairāk »
Baltijas ceļš
bez Baltijas ceļš bija akcija Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, kas notika plkst.
Jaunums!!: Baltijas valstis un Baltijas ceļš · Redzēt vairāk »
Baltijas jūra
Baltijas jūra ir Eiropas ziemeļaustrumu daļas iekšējā jūra.
Jaunums!!: Baltijas valstis un Baltijas jūra · Redzēt vairāk »
Baltijas pārkrievošana
19. gadsimta—20. gadsimta sākuma skolēnu soda dēlis ar uzrakstu ''Я сегодня говорилъ по латышски'' ('Es šodien runāju latviski') Baltijas pārkrievošana jeb rusifikācija bija 19.
Jaunums!!: Baltijas valstis un Baltijas pārkrievošana · Redzēt vairāk »
Baltijas provinces
Baltijas provinču saliktais ģerbonis (1884) Baltijas provinces Zviedrijas pakļautībā (17. gadsimts) Baltijas provinces ir vēsturisks apzīmējums Zviedrijas aizjūras provincēm jeb domīnijām, Igaunijai un Vidzemei.
Jaunums!!: Baltijas valstis un Baltijas provinces · Redzēt vairāk »
Baltijas valstu okupācija
Baltijas valstu okupācija ( — 'Baltijas kampaņa) bija triju Baltijas valstu militāra sagrābšana Otrā pasaules kara sākumā ar sekojošu pievienošanu PSRS.
Jaunums!!: Baltijas valstis un Baltijas valstu okupācija · Redzēt vairāk »
Baltu valodas
Baltu valodas (lietuviešu, latviešu, prūšu, galindu, jātvingu, un citas valodas) ir indoeiropiešu valodu saimes valodas, kuras lietoja baltu ciltis.
Jaunums!!: Baltijas valstis un Baltu valodas · Redzēt vairāk »
Berlīne
Berlīne (izrunā) ir Vācijas galvaspilsēta, kā arī atsevišķa federālā zeme.
Jaunums!!: Baltijas valstis un Berlīne · Redzēt vairāk »
Bermontiāde
Bermontiāde jeb Bermonta afēra bija daļa no Latvijas brīvības cīņām un Krievijas pilsoņu kara, kurā Latvijas Bruņotie spēki ar Antantes sabiedroto atbalstu no 1919.
Jaunums!!: Baltijas valstis un Bermontiāde · Redzēt vairāk »
Brēmenes Ādams
Brēmenes Ādams jeb Ādams no Brēmenes (latīņu: Adamus Bremensis, miris pēc 1081. gada 12. decembra) bija viens no ievērojamākajiem viduslaiku Vācijas hronistiem, Brēmenes baznīcas kanoniķis, Gesta Hammaburgensis Ecclesiae Pontificum (Hamburgas arhibīskapijas vēstures) autors.
Jaunums!!: Baltijas valstis un Brēmenes Ādams · Redzēt vairāk »
Brestļitovskas miera līgums
Pamiera līguma parakstīšana 1917. gada 15. decembrī. Kreisajā pusē Osmaņu impērijas, Austroungārijas, Vācijas un Bulgārijas delegācijas (līgumu paraksta Austrumu frontes virspavēlnieks Bavārijas princis Leopolds), labajā pusē Padomju Krievijas delegācija (sēž Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe un Anastāsija Bicenko). Krievijas delegācija Brestļitovskas miera līguma sarunās īsi pirms sarunu pārtraukšanas 15. janvārī. Sēž no kreisās: Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe, Anastāsija Bicenko. Stāv no kreisās: Vladimirs Lipskis, Pēteris Stučka, Ļevs Trockis, Ļevs Karahans. Brestļitovskas miera līgums (oficiālais nosaukums — Miera līgums starp Vāciju, Austroungāriju, Bulgāriju un Turciju no vienas puses un Krieviju no otras puses) bija starpvalstu līgums, ko parakstīja 1918.
Jaunums!!: Baltijas valstis un Brestļitovskas miera līgums · Redzēt vairāk »
Daugavpils
Marka Rotko centrs Daugavpils cietoksnī Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīca Stropu ezera piekraste Daugavpils ir valstspilsēta Latvijā.
Jaunums!!: Baltijas valstis un Daugavpils · Redzēt vairāk »
Džini koeficients
Grafisks Džini koeficienta attēlojums(Visa trijstūra laukumu definē kā 1 nevis 0,5) Džini koeficients ir statistiskās dispersijas mērīšanas veids, ko visbiežāk izmanto, lai mērītu ienākumu nevienādo sadalījumu.
Jaunums!!: Baltijas valstis un Džini koeficients · Redzēt vairāk »
Demogrāfija
Pasaules iedzīvotāju demogrāfija no 1950. līdz 2100. gadam. Avots: United Nations — World Population Prospects 2017 Demogrāfija (no (dēmos) — 'tauta' un (graphō) — 'rakstu') ir zinātne par iedzīvotājiem, kas pētī cilvēku dabisko kustību (dzimstību, mirstību, laulātību), mehānisko kustību (migrāciju), dažādu iedzīvotāju struktūru (dzimumstruktūru, vecumstruktūru, etniskās, ģimenes struktūras u.c.) kopsakarībā ar bioloģiskiem, ģeogrāfiskiem, sabiedriskiem, saimnieciskiem u.c. apstākļiem.
Jaunums!!: Baltijas valstis un Demogrāfija · Redzēt vairāk »
Edgars Rinkēvičs
Edgars Rinkēvičs (dzimis Jūrmalā) ir latviešu sabiedriskais darbinieks un politiķis.
Jaunums!!: Baltijas valstis un Edgars Rinkēvičs · Redzēt vairāk »
Eiro
Eiro jeb eira (svešvalodās: ευρώ, euro, euró, evro, ewro, евро utml.; starptautiskais apzīmējums — EUR; zīme — €) ir kopējā valūta deviņpadsmit Eiropas Savienības (ES) valstīm, kas veido Eiropas Monetāro Savienību.
Jaunums!!: Baltijas valstis un Eiro · Redzēt vairāk »
Eiropas Savienība
ES augstākais punkts Monblāns ES valstu atkarīgās teritorijas (2018). Nav parādītas Fēru salas Eiropas Savienība (ES) ir 27 Eiropas valstu ekonomiska un politiska apvienība.
Jaunums!!: Baltijas valstis un Eiropas Savienība · Redzēt vairāk »
Gitans Nausēda
Gitans Nausēda (dzimis Klaipēdā) ir lietuviešu finansists un politiķis, pašreizējais Lietuvas prezidents.
Jaunums!!: Baltijas valstis un Gitans Nausēda · Redzēt vairāk »
Grieķu valoda
Grieķu valoda ir indoeiropiešu valodu saimes valoda, par kuras lietošanu ziņas sniedzas 3500 gadus senā vēsturē.
Jaunums!!: Baltijas valstis un Grieķu valoda · Redzēt vairāk »
Iekšzemes kopprodukts
Iekšzemes kopprodukts (IKP) ir jēdziens makroekonomikā, kas apzīmē visu saražoto preču un pakalpojumu vērtību kādā teritorijā kādā laika periodā (parasti gadā).
Jaunums!!: Baltijas valstis un Iekšzemes kopprodukts · Redzēt vairāk »
Igauņu valoda
Igauņu valoda (eesti keel) ir urāliešu valodu saimes somugru atzara valoda.
Jaunums!!: Baltijas valstis un Igauņu valoda · Redzēt vairāk »
Igaunija
Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: Baltijas valstis un Igaunija · Redzēt vairāk »
Igaunijas guberņa
Igaunijas guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa mūsdienu Igaunijas Republikas ziemeļu daļa.
Jaunums!!: Baltijas valstis un Igaunijas guberņa · Redzēt vairāk »
Igaunijas Zemes padome
Igaunijas Zemes padome vai Igaunijas guberņas Pagaidu zemes padome, dēvēta par Maapäev, bija pēc Februāra revolūcijas no 1917.
Jaunums!!: Baltijas valstis un Igaunijas Zemes padome · Redzēt vairāk »
Indoeiropiešu pirmvaloda
„Kurgānu hipotēze” par indoeiropiešu valodās runājošo cilšu migrāciju no aptuveni 4000. līdz 1000. gadam p.m.ē. Rozā krāsā iezīmēta indoeiropiešu kopvalodas dzimtene Indoeiropiešu pirmvaloda ir hipotētiski konstruēta visu indoeiropiešu valodu kopīgā priekštece.
Jaunums!!: Baltijas valstis un Indoeiropiešu pirmvaloda · Redzēt vairāk »
Indoirāņu valodas
Indoirāņu valodas jeb āriešu valodas ir indoeiropiešu valodu saimes austrumu zars, kas sastāv no četrām valodu grupām: indoāriešu, irāņu, nuristāņu un dardiešu.
Jaunums!!: Baltijas valstis un Indoirāņu valodas · Redzēt vairāk »
Ivrits
Ivrits (עִבְרִית, ‘ivrit) ir semītu saimes mūsdienu ebreju valoda, kas ir Izraēlas valsts valoda.
Jaunums!!: Baltijas valstis un Ivrits · Redzēt vairāk »
Japāņu valoda
Japāņu valoda (日本語, nihongo) ir valoda, ko galvenokārt lieto japāņi, un faktiskā Japānas valsts valoda.
Jaunums!!: Baltijas valstis un Japāņu valoda · Redzēt vairāk »
Jūrmala
Jūrmala ir Latvijas valstspilsēta un lielākā kūrortpilsēta, apmēram 25 kilometrus uz rietumiem no Rīgas.
Jaunums!!: Baltijas valstis un Jūrmala · Redzēt vairāk »
Jēkabpils
Jēkabpils ir viena no desmit Latvijas valstspilsētām, ietilpst Jēkabpils novadā un ir tā administratīvais centrs.
Jaunums!!: Baltijas valstis un Jēkabpils · Redzēt vairāk »
Jelgava
Jelgava ir valstspilsēta Zemgalē, 43 km no Rīgas pie Lielupes un tās attekas Driksas.
Jaunums!!: Baltijas valstis un Jelgava · Redzēt vairāk »
Jidišs
Jidišs (ייִדיש, yidish, /ˈjidiʃ/) ir ģermāņu saimes ebreju valoda.
Jaunums!!: Baltijas valstis un Jidišs · Redzēt vairāk »
Jonava
Jonava ir pilsēta un pašvaldības centrs Lietuvā, Neres upes krastos, 30 km uz ziemeļaustrumiem no Kauņas.
Jaunums!!: Baltijas valstis un Jonava · Redzēt vairāk »
Kaļiņingradas apgabals
Kaļiņingradas apgabals ir Krievijas Federācijas eksklāvs pie Baltijas jūras starp Poliju dienvidos un Lietuvu ziemeļos un austrumos.
Jaunums!!: Baltijas valstis un Kaļiņingradas apgabals · Redzēt vairāk »
Karaļauči
Karaļauči jeb Kēnigsberga (prūšu: Kunnegsgarbs — ‘ķēniņkalns’), Krievijas avotos — Kaļiņingrada, ir Krievijas Federācijā ietilpstoša pilsēta valsts galējos rietumos, neaizsalstoša Baltijas jūras osta un eksklāva Kaļiņingradas apgabala centrs.
Jaunums!!: Baltijas valstis un Karaļauči · Redzēt vairāk »
Kauņa
Kauņa ir pēc iedzīvotāju skaita Lietuvas otrā lielākā pilsēta.
Jaunums!!: Baltijas valstis un Kauņa · Redzēt vairāk »
Klaipēda
Klaipēda, vēsturiski arī Mēmele, ir pēc iedzīvotāju skaita trešā lielākā Lietuvas pilsēta pie Baltijas jūras, liela neaizsalstoša osta.
Jaunums!!: Baltijas valstis un Klaipēda · Redzēt vairāk »
Kohtla-Jerve
250px Kohtla-Jerve - pilsēta Igaunijas ziemeļaustrumos, Austrumviru apriņķī.
Jaunums!!: Baltijas valstis un Kohtla-Jerve · Redzēt vairāk »
Korejiešu valoda
Korejiešu valoda (한국어, hangugeo; 조선말, chosŏnmal) ir oficiālā valoda Korejas Republikā (Dienvidkorejā) un Korejas TDR (Ziemeļkorejā).
Jaunums!!: Baltijas valstis un Korejiešu valoda · Redzēt vairāk »
Krievija
Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.
Jaunums!!: Baltijas valstis un Krievija · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Jaunums!!: Baltijas valstis un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »
Kurzemes guberņa
Kurzemes guberņa bija viena no trīs Krievijas Impērijas sastāvā esošajām autonomajām Baltijas guberņām.
Jaunums!!: Baltijas valstis un Kurzemes guberņa · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Jaunums!!: Baltijas valstis un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »
Latviešu pagaidu nacionālā padome
E. Laursons. Latviešu pagaidu nacionālā padome (LPNP), vēlāk Latviešu nacionālā padome (LNP), bija Valkā dibināta latviešu partiju politiska organizācija.
Jaunums!!: Baltijas valstis un Latviešu pagaidu nacionālā padome · Redzēt vairāk »
Latviešu valoda
Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,5 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.
Jaunums!!: Baltijas valstis un Latviešu valoda · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Baltijas valstis un Latvija · Redzēt vairāk »
Latvijas Pagaidu valdība
Pirmā Latvijas Republikas Pagaidu valdība (Liepāja, 1919. gada aprīlis). Pirmajā rindā no kreisās: Spricis Paegle, Miķelis Valters, Kārlis Ulmanis, Teodors Hermanovskis, Kārlis Kasparsons. Otrajā rindā no kreisās: Jānis Blumbergs, Eduards Strautnieks (tieslietu ministrs), Dāvids Rudzītis (valsts kancelejas direktors), Jānis Zālītis, Kārlis Puriņš Latvijas Tautas Padomes 1918. gada 18. novembra uzsaukums "Latvijas pilsoņiem!" Latvijas Pagaidu valdība bija oficiālais nosaukums Latvijas Republikas pirmajām valdībām no 1918.
Jaunums!!: Baltijas valstis un Latvijas Pagaidu valdība · Redzēt vairāk »
Latvijas valsts pasludināšana
V. Rīdzenieka foto: Latvijas Republikas proklamēšana 1918. gada 18. novembrī. Ar cipariem apzīmēti Tautas Padomes locekļi. Rīgas pilsētas II teātra ēka (tagad Latvijas Nacionālais teātris), kurā 1918. gada 18. novembrī pasludināja Latvijas valsts neatkarība. Latvijas Tautas Padomes 1918. gada 18. novembra uzsaukums "Latvijas pilsoņiem!" "Pagaidu Valdības Vēstneša" 1. numurs par Latvijas valsts izsludināšanu 1918. gada 18. novembrī. Latvijas valsts pasludināšana 1918.
Jaunums!!: Baltijas valstis un Latvijas valsts pasludināšana · Redzēt vairāk »
Latvijas—Krievijas miera līgums
Latvijas—Krievijas miera līguma parakstīšana Rīgā. Latvijas—Krievijas miera līgums jeb 1920.
Jaunums!!: Baltijas valstis un Latvijas—Krievijas miera līgums · Redzēt vairāk »
Liepāja
Liepāja ir trešā lielākā pilsēta Latvijā, viena no desmit valstspilsētām.
Jaunums!!: Baltijas valstis un Liepāja · Redzēt vairāk »
Lietuva
Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: Baltijas valstis un Lietuva · Redzēt vairāk »
Lietuvas lielkņaziste
Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.
Jaunums!!: Baltijas valstis un Lietuvas lielkņaziste · Redzēt vairāk »
Lietuvas Neatkarības akts
Neatkarības akts laikrakstā ''Lietuvos Aidas'' Lietuvas Neatkarības akts tika pieņemts 1918.
Jaunums!!: Baltijas valstis un Lietuvas Neatkarības akts · Redzēt vairāk »
Lietuvas Padome
Lietuvas Padome. Sēž no kreisās puses: Jonas Vileišis, Dr. Jurgis Šaulys, kun. Justinas Staugaitis, Stanislovas Narutavičius, Dr. Jons Basanavičs, Antans Smetona, kan. Kazimieras Steponas Šaulys, Steponas Kairys, Jonas Smilgevičius. Stāv: Kazimieras Bizauskas, Jonas Vailokaitis, Donatas Malinauskas, kun. Vladas Mironas, Mykolas Biržiška, kun. Alfonsas Petrulis, Saliamonas Banaitis, Petras Klimas, Aleksandrs Stulginskis, Jokūbas Šernas, Pranas Dovydaitis. Lietuvas Padomes delegācija Berlīnē 1918. gada martā. No kreisās: Jurģis Šaulis, Antans Smetona, Justīns Staugaitis, Jons Vileišis. Lietuvas Padome bija 1917.
Jaunums!!: Baltijas valstis un Lietuvas Padome · Redzēt vairāk »
Lietuviešu valoda
Lietuviešu valoda (lietuvių kalba) ir dzimtā valoda apmēram 3,3 miljoniem cilvēku, galvenokārt Lietuvā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.
Jaunums!!: Baltijas valstis un Lietuviešu valoda · Redzēt vairāk »
Livonijas Konfederācija
Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku laicīgo un baznīcas valstisko veidojumu konfederācija Livonijā, tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijās no 1243.
Jaunums!!: Baltijas valstis un Livonijas Konfederācija · Redzēt vairāk »
Mažeiķi
Mažeiķi ir pilsēta un pašvaldības centrs Lietuvas ziemeļrietumos 46 kilometrus uz ziemeļiem no Telšiem netālu no Latvijas robežas.
Jaunums!!: Baltijas valstis un Mažeiķi · Redzēt vairāk »
Manifests visiem Igaunijas iedzīvotājiem
1918. gada 21. februārī Igaunijas Zemes padomes vadības pieņemtais "Manifests visiem Igaunijas iedzīvotājiem". Manifests visiem Igaunijas iedzīvotājiem jeb Igaunijas patstāvības manifests bija 1918.
Jaunums!!: Baltijas valstis un Manifests visiem Igaunijas iedzīvotājiem · Redzēt vairāk »
Marijampole
Marijampole (no 1955. līdz 1989. gadam - Kapsuka) ir Lietuvas pilsēta, atrodas 56 km uz dienvidrietumiem no Kauņas, pašvaldības centrs un Lietuvas Suvalkijas lielākā pilsēta.
Jaunums!!: Baltijas valstis un Marijampole · Redzēt vairāk »
Mēklenburga-Priekšpomerānija
Mēklenburga-Priekšpomerānija ir federālā zeme Vācijas ziemeļaustrumos.
Jaunums!!: Baltijas valstis un Mēklenburga-Priekšpomerānija · Redzēt vairāk »
Mongoļu valoda
Mongoļu valoda (kirilicā: монгол хэл, mongol hel; mongoļu: 17px, mongɣul kele) ir zināmākā no mongoļu valodu saimes valodām.
Jaunums!!: Baltijas valstis un Mongoļu valoda · Redzēt vairāk »
Narva
Narva ir Igaunijas robežpilsēta pie Krievijas robežas.
Jaunums!!: Baltijas valstis un Narva · Redzēt vairāk »
Neatkarīgo Valstu Sadraudzība
Neatkarīgo Valstu Sadraudzība (saīsinājumā NVS; (СНГ)) ir vairāku bijušo Padomju Savienības republiku izveidota konfederācija, kas oficiāli stājās spēkā, kad Baltkrievija, Krievija un Ukraina kopīgi parakstīja Belovežas gāršas līgumu.
Jaunums!!: Baltijas valstis un Neatkarīgo Valstu Sadraudzība · Redzēt vairāk »
Ogre
Ogre ir valstspilsēta Latvijā, Ogres novada administratīvais centrs.
Jaunums!!: Baltijas valstis un Ogre · Redzēt vairāk »
Otrais pasaules karš
Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.
Jaunums!!: Baltijas valstis un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Padomju Savienība
Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.
Jaunums!!: Baltijas valstis un Padomju Savienība · Redzēt vairāk »
Panevēža
Panevēža (dažkārt saukta arī Paņevēža, Poņevēži) ir pilsēta Lietuvā, Aukštaitijas neformālā galvaspilsēta, 136 kilometrus uz ziemeļrietumiem no Viļņas.
Jaunums!!: Baltijas valstis un Panevēža · Redzēt vairāk »
Pērnava
Pērnavas dronu video 2022 Pērnava ir pilsēta Igaunijas dienvidos Baltijas jūras Pērnavas līča krastā, Pernu upes grīvā.
Jaunums!!: Baltijas valstis un Pērnava · Redzēt vairāk »
Pirktspējas paritāte
Pirktspējas paritāte ekonomikā ir teorētisks cenu salīdzīnājums, ko aprēķina, balstoties uz kāda preču groza cenu katrā valūtā tās pamatvalstī.
Jaunums!!: Baltijas valstis un Pirktspējas paritāte · Redzēt vairāk »
Pirmais pasaules karš
Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.
Jaunums!!: Baltijas valstis un Pirmais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Polija
Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.
Jaunums!!: Baltijas valstis un Polija · Redzēt vairāk »
Prūši
Ziemeļu krusta karu sākšanas Parkūns, Potrimps un Pikols Prūši (senprūšu: prūsai; vai Prußen) bija rietumbaltu tauta, kas dzīvoja senajā Prūsijā.
Jaunums!!: Baltijas valstis un Prūši · Redzēt vairāk »
Princis
Karaliskā prinča heraldiskais kronis Prinča heraldiskais kronis Princis, arī firsts (cēlies no, cēlies no — ‘pirmais’) ir principāta (valsts) monarhs; arī viens no augstākajiem aristokrātijas tituliem.
Jaunums!!: Baltijas valstis un Princis · Redzēt vairāk »
Province
Province ir teritoriāla vienība, gandrīz vienmēr kādas valsts administratīva apakšvienība.
Jaunums!!: Baltijas valstis un Province · Redzēt vairāk »
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Jaunums!!: Baltijas valstis un Rīga · Redzēt vairāk »
Rīgas metropolija
Kulmas (1245-1566, resp. 1577) diecēzes. Rīgas metropolija (latīņu: metropolis - "mātes pilsēta") bija Romas katoļu baznīcas province Baltijas jūras austrumu krastā Ziemeļeiropā, kurā savus pienākumus kā baznīcas garīgais galva veica Rīgas arhibīskaps.
Jaunums!!: Baltijas valstis un Rīgas metropolija · Redzēt vairāk »
Rīgas miera līgums
Rīgas miera sarunu dalībnieki Melngalvju nama lielajā zālē (1920. gada rudenī) Rīgas miera līguma parakstīšana, pa kreisi padomju, pa labi poļu delegācija (1921. gada 18. martā) Rīgas miera līgums bija starptautisks līgums, ko 1921.
Jaunums!!: Baltijas valstis un Rīgas miera līgums · Redzēt vairāk »
Rēzekne
Rēzekne ir viena no desmit Latvijas valstspilsētām Rēzeknes upes ielejā Latgales vidienē.
Jaunums!!: Baltijas valstis un Rēzekne · Redzēt vairāk »
Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija
Karoga vektorizētā versija Bermonts ar saviem virsniekiem un pareizticīgo priesteriem 1919. gada vasarā Šlageteram, atbilstoši 1919. gada 6. oktobra līgumam starp Vācu leģionu un Krievijas Rietumu Brīvprātīgo armijas virspavēlnieku (Bermontu-Avalovu) Vienas markas pagaidu maiņas zīme (averss, Jelgava, 1919. gada 10. oktobris) Vienas markas kaseszīme (reverss, Jelgava, 1919. gada 10. oktobris) Rietumu Brīvprātīgo armija, vāciski saukta arī par Krievijas Rietumu armiju jeb Rietumkrievijas Atbrīvošanas armiju, kā arī saukti par Bermontiešiem, bija Pāvela Bermonta-Avalova komandētā un Rīdigera fon der Golca atbalstītā krievu un vācu algotņu armija, kas Brīvības cīņu laikā 1919.
Jaunums!!: Baltijas valstis un Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija · Redzēt vairāk »
Rietumkrievijas valdība
Rietumkrievijas valdība jeb Rietumu - Krievijas valdība bija 1919.
Jaunums!!: Baltijas valstis un Rietumkrievijas valdība · Redzēt vairāk »
Romas Katoļu baznīca
Katoļticīgo īpatsvars pasaules valstīs Katoļu baznīca jeb Katoliskā baznīca ir lielākā kristīgā baznīca pasaulē.
Jaunums!!: Baltijas valstis un Romas Katoļu baznīca · Redzēt vairāk »
Romāņu valodas
Romāņu valodas ir valodas, kuras attīstījušās no latīņu valodas.
Jaunums!!: Baltijas valstis un Romāņu valodas · Redzēt vairāk »
Semītu valodas
Semītu valodu saime ir viens no galvenajiem afroaziātu valodu saimes atzariem, kurā runā ap 300 miljonu cilvēku Tuvajos Austrumos, Ziemeļāfrikā un Somālijas pussalā.
Jaunums!!: Baltijas valstis un Semītu valodas · Redzēt vairāk »
Slāvu valodas
Slāvu valodas Slāvu valodas pieder pie indoeiropiešu valodu saimes un saskaņā ar Baltu-slāvu pirmvalodas hipotēzi ir cēlušās no pirmvalodas, no kuras veidojušās arī baltu valodas.
Jaunums!!: Baltijas valstis un Slāvu valodas · Redzēt vairāk »
Somija
Somija, oficiāli Somijas Republika (Suomen tasavalta, Republiken Finland), ir valsts Ziemeļeiropā, parlamentāra republika un Eiropas Savienības locekle.
Jaunums!!: Baltijas valstis un Somija · Redzēt vairāk »
Somijas lielhercogiste
Somijas lielhercogiste jeb Somijas lielkņaziste bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa tagadējās Somijas republikas teritorija un daļas no tagadējās Krievijas Federācijas sasatāvā esošās Karēlijas Republikas un Ļeņingradas apgabala.
Jaunums!!: Baltijas valstis un Somijas lielhercogiste · Redzēt vairāk »
Somijas pilsoņu karš
Somijas pilsoņu karš bija pilsoņu karš Somijā 1918.
Jaunums!!: Baltijas valstis un Somijas pilsoņu karš · Redzēt vairāk »
Somugru valodas
Somugru un samodiešu valodu izplatība mūsdienās. Somugru valodas urāliešu valodu virssaimes ciltskokā. Somugru valodas ir valodu saime, kas ir radniecīga samodiešu valodām (ņencu u.c.) un kopā ar tām pieder pie urāliešu valodu virssaimes.
Jaunums!!: Baltijas valstis un Somugru valodas · Redzēt vairāk »
Suvalku apriņķis
Suvalku apriņķis ir apriņķis Polijā, Podlases vojevodistes ziemeļos.
Jaunums!!: Baltijas valstis un Suvalku apriņķis · Redzēt vairāk »
Tallina
Tallina (agrāk — Rēvele) ir Igaunijas galvaspilsēta, lielākā pilsēta valstī un galvenā ostas pilsēta.
Jaunums!!: Baltijas valstis un Tallina · Redzēt vairāk »
Tartu
Tartu ir pilsēta Igaunijas dienvidaustrumos pie Emajegi upes.
Jaunums!!: Baltijas valstis un Tartu · Redzēt vairāk »
Tauraģe
Tauraģe ir pilsēta un pašvaldības centrs Lietuvas rietumu daļā.
Jaunums!!: Baltijas valstis un Tauraģe · Redzēt vairāk »
Tautas attīstības indekss
Tautas attīstības indekss (TAI,, HDI) ir indekss, kurā apvienotas dzīves ilguma, rakstpratības, izglītības līmeņa un IKP uz iedzīvotāju normalizētās vērtības visā pasaulē.
Jaunums!!: Baltijas valstis un Tautas attīstības indekss · Redzēt vairāk »
Tautu Savienība
Ženēvā Tautu Savienība jeb Nāciju Līga bija globāla starpvaldību organizācija, kura dibināta no 1919.
Jaunums!!: Baltijas valstis un Tautu Savienība · Redzēt vairāk »
Telši
Telši (žemaišu: Telšē) ir pilsēta Lietuvas ziemeļrietumos, neformālā Žemaitijas galvaspilsēta.
Jaunums!!: Baltijas valstis un Telši · Redzēt vairāk »
Tjurku valodas
Valstis un autonomas teritorijas, kurās tjurku valodām ir oficiālas valodas statuss Tjurku valodu grupa aptver vairākas valodas, ko prot ~130 miljoni cilvēku pasaulē (tjurki).
Jaunums!!: Baltijas valstis un Tjurku valodas · Redzēt vairāk »
Tungusu valodas
Tungusu valodas vai tungusu-mandžūru valodas ir valodu saime, kurā runā tungusu tautas Sibīrijā, Krievijas Tālajos Austrumos un Mandžūrijā Ķīnas ziemeļaustrumos.
Jaunums!!: Baltijas valstis un Tungusu valodas · Redzēt vairāk »
Ukmerģe
Ukmerģe, iepriekš Vilkmerģe jeb Vilkomeža, ir Viļņas apriņķa pilsēta Lietuvā, 78 kilometrus uz ziemeļrietumiem no Viļņas pie Šventojas upes.
Jaunums!!: Baltijas valstis un Ukmerģe · Redzēt vairāk »
Utena
Utena ir pilsēta un pašvaldības centrs Lietuvas ziemeļaustrumos.
Jaunums!!: Baltijas valstis un Utena · Redzēt vairāk »
Valmiera
Valmiera ir pilsēta Vidzemes centrālajā daļā, Valmieras novada administratīvais centrs, viena no desmit Latvijas valstspilsētām.
Jaunums!!: Baltijas valstis un Valmiera · Redzēt vairāk »
Valsts
Valsts ir politiska organizācija, kas, balstoties uz tiesisku varu, nodrošina sabiedrības vadīšanu un esošās politiskās iekārtas pastāvēšanu noteiktā apdzīvotā teritorijā.
Jaunums!!: Baltijas valstis un Valsts · Redzēt vairāk »
Varmijas-Mazūrijas vojevodiste
Varmijas-Mazūrijas vojevodiste ir Polijas vojevodiste valsts ziemeļaustrumos.
Jaunums!!: Baltijas valstis un Varmijas-Mazūrijas vojevodiste · Redzēt vairāk »
Ventspils
Ventspils ir viena no desmit Latvijas valstspilsētām, liela Baltijas jūras ostas pilsēta.
Jaunums!!: Baltijas valstis un Ventspils · Redzēt vairāk »
Viļņa
Viļņas katedrāle Viļņa ir Lietuvas galvaspilsēta un lielākā pilsēta.
Jaunums!!: Baltijas valstis un Viļņa · Redzēt vairāk »
Vidzeme
Vidzeme ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Jaunums!!: Baltijas valstis un Vidzeme · Redzēt vairāk »
Vidzemes guberņa
Vidzemes guberņa jeb Līvzemes guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa Latvijas kultūrvēsturiskais Vidzemes novads, Igaunijas dienviddaļa un Sāmsala.
Jaunums!!: Baltijas valstis un Vidzemes guberņa · Redzēt vairāk »
Vilhelms fon Urahs
Vilhelms fon Urahs (dzimis, miris) bija vācu firsts, Urahas hercogs un Virtenbergas grāfs, kuru 1918.
Jaunums!!: Baltijas valstis un Vilhelms fon Urahs · Redzēt vairāk »
Vilhelms II Hoencollerns
Vilhelms II Hoencollerns (Frīdrihs Vilhelms Alberts Viktors no Prūsijas,; dzimis; miris) bija pēdējais Vācijas ķeizars un Prūsijas karalis, esot gan Vācijas, gan Prūsijas galva no 1888.
Jaunums!!: Baltijas valstis un Vilhelms II Hoencollerns · Redzēt vairāk »
Visagina
Visagina ir pilsēta un pašvaldības centrs Lietuvas ziemeļaustrumos, netālu no Drūkšu ezera un robežas ar Latviju un Baltkrieviju.
Jaunums!!: Baltijas valstis un Visagina · Redzēt vairāk »
Vjetnamiešu valoda
Vjetnamiešu valoda (tiếng Việt) ir austroaziātu saimes valoda.
Jaunums!!: Baltijas valstis un Vjetnamiešu valoda · Redzēt vairāk »
Ziemeļvalstis
Ziemeļvalstis ir reģions Ziemeļeiropā, ko veido Dānija, Islande, Norvēģija, Somija un Zviedrija, kā arī šo valstu autonomās teritorijas — Fēru salas, Grenlande un Ālandu salas.
Jaunums!!: Baltijas valstis un Ziemeļvalstis · Redzēt vairāk »
Zviedrija
Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.
Jaunums!!: Baltijas valstis un Zviedrija · Redzēt vairāk »
Zviedrijas vēsturiskās zemes un provinces
Zviedrijas provinces ar ģerboņiem (Ēriks Dālbergs, 1667. gada zīmējums) Pēterim I. Labajā pusē redzami arī Zviedru Igaunijas un Zviedru Vidzemes ģerboņi Zviedrijas vēsturiskās zemes un provinces ir četras kultūrvēsturiskās zemes (Svēlande, Jētalande, Norlande un Estelande) un aizjūras provinces bijušās Zviedrijas lielvalsts teritorijā, kas pēc 1634.
Jaunums!!: Baltijas valstis un Zviedrijas vēsturiskās zemes un provinces · Redzēt vairāk »
Zviedru Igaunija
Zviedru Baltijas provinces 17. gadsimtā. Zviedru Igaunija (1561-1721) jeb Igaunijas hercogiste ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas aizjūras provincei mūsdienu Igaunijas ziemeļu daļā, kas nonāca Zviedrijas valdījumā 1561.
Jaunums!!: Baltijas valstis un Zviedru Igaunija · Redzēt vairāk »
Zviedru Vidzeme
Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.
Jaunums!!: Baltijas valstis un Zviedru Vidzeme · Redzēt vairāk »
.ee
.ee ir Igaunijas Interneta augstākā līmeņa domēns (ccTLD).
Jaunums!!: Baltijas valstis un .ee · Redzēt vairāk »
.lt
.lt ir Lietuvas Interneta augstākā līmeņa domēns (ccTLD).
Jaunums!!: Baltijas valstis un .lt · Redzēt vairāk »
.lv
.lv ir Latvijas Interneta augstākā līmeņa domēns (ccTLD).
Jaunums!!: Baltijas valstis un .lv · Redzēt vairāk »
11. marts
11.
Jaunums!!: Baltijas valstis un 11. marts · Redzēt vairāk »
16. februāris
16.
Jaunums!!: Baltijas valstis un 16. februāris · Redzēt vairāk »
16. gadsimts
16.
Jaunums!!: Baltijas valstis un 16. gadsimts · Redzēt vairāk »
18. gadsimts
18.
Jaunums!!: Baltijas valstis un 18. gadsimts · Redzēt vairāk »
18. novembris
18.
Jaunums!!: Baltijas valstis un 18. novembris · Redzēt vairāk »
1918. gads
1918.
Jaunums!!: Baltijas valstis un 1918. gads · Redzēt vairāk »
1990. gads
1990.
Jaunums!!: Baltijas valstis un 1990. gads · Redzēt vairāk »
1991. gads
1991.
Jaunums!!: Baltijas valstis un 1991. gads · Redzēt vairāk »
20. augusts
20.
Jaunums!!: Baltijas valstis un 20. augusts · Redzēt vairāk »
2021. gads
2021.
Jaunums!!: Baltijas valstis un 2021. gads · Redzēt vairāk »
2022. gads
2022.
Jaunums!!: Baltijas valstis un 2022. gads · Redzēt vairāk »
21. augusts
21.
Jaunums!!: Baltijas valstis un 21. augusts · Redzēt vairāk »
24. februāris
24.
Jaunums!!: Baltijas valstis un 24. februāris · Redzēt vairāk »
6. rezerves korpuss (Vācija)
Vācijas austrumu robežu aizsardzībai izveidotās karaspēka vienības 1919. gada aprīlī. 6. rezerves korpuss (VI. R.K.) bija izvietots Kurzemē, Zemgalē un Žemaitijā. Vācijas impērijas 6.
Jaunums!!: Baltijas valstis un 6. rezerves korpuss (Vācija) · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Baltija, Baltijas Valstis, Baltijas republikas, Baltijas reģions, Baltijas zemes.
