Ātrāk nekā pārlūku!
38 attiecības: Alberinga Ministru kabinets, Antss Pīps, Čehoslovākija, Baltijas Antante, Baltijas valstis, Briāna-Keloga pakts, Bulduru konference, Fēlikss Cielēns, Gustavs V, Gustavs Zemgals, Hermanis Albats, Ilūkstes apriņķis, Jānis Seskis, Kauņa, Klaipēdas apgabals, Latgales atbrīvošana, Latvijas un PSRS līgums par neuzbrukšanu un konfliktu nokārtošanu miera ceļā, Latvijas—Igaunijas attiecības (1919—1940), Latvijas—Igaunijas robeža, Latvijas—Padomju Krievijas attiecības (1920—1940), Latvijas—Polijas attiecības (1919—1939), Lokarno līgumi, Maksims Ļitvinovs, Mazā Antante, Otrais pasaules karš, Padomju Savienība, Polijas Otrā republika, Rainis, Saprašanās un sadarbības līgums starp Latviju, Lietuvu un Igauniju, Skandināvija, Skujenieka 1. Ministru kabinets, Somija, Tallina, Trešais reihs, Valka, Versaļas līgums, Viļņas apgabals, Zigfrīds Anna Meierovics.
Alberinga Ministru kabinets
Artura Alberinga vadībā Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojās laika posmā no līdz.
Jaunums!!: Baltijas valstu sadarbība starpkaru periodā un Alberinga Ministru kabinets · Redzēt vairāk »
Antss Pīps
Antss Pīps (dzimis 1884. gada 16. februārī Tuhalānē, miris 1942. gada 1. oktobrī Nirobas nometnē, PSRS), arī Hanss Pīps, bija igauņu jurists, politiķis un diplomāts.
Jaunums!!: Baltijas valstu sadarbība starpkaru periodā un Antss Pīps · Redzēt vairāk »
Čehoslovākija
Čehoslovākija (čehu un slovāku: Československo, pēc 1990. gada Česko-Slovensko) bija slāvu tautu valsts Centrāleiropā, mūsdienu Čehijas, Slovākijas un Ukrainas valstu robežās, kas ar dažādiem nosaukumiem un politiskajām sistēmām pastāvēja no 1918.
Jaunums!!: Baltijas valstu sadarbība starpkaru periodā un Čehoslovākija · Redzēt vairāk »
Baltijas Antante
Bulduru konferences delegāti un novērotāji. Sēdi vada Latvijas ministru prezidents Kārlis Ulmanis. Baltijas valstu ārlietu ministriju vadītāji 1921. gada decembrī. No kreisās: Petrs Klims (Lietuva), Zigfrīds A. Meierovics (Latvija), Rūdolfs Holsti (Somija), Ants Pīps (Igaunija). Latvijas un Igaunijas aizsardzības savienības līguma parakstīšana Tallinā 1923. gada 1. novembrī. Latvijas delegācija labajā pusē, Igaunijas delegācija kreisajā pusē. Baltijas valstu ārlietu ministri 5. konferencē 1936. gada 10. decembrī (no kreisās Stasis Lozoraitis, Vilhelms Munters, Frīdrihs Akels). Latvijas, Lietuvas un Igaunijas līguma parakstītāji (Ženēvā, 1934. gada 12. septembrī). Baltijas ārlietu ministru konference Tallinā, 1937. gada decembris. Baltijas Antante jeb Baltijas savienība bija starpvalstu savienība starp Latviju, Lietuvu un Igauniju, kas pakāpeniski izveidojās no 1919.
Jaunums!!: Baltijas valstu sadarbība starpkaru periodā un Baltijas Antante · Redzēt vairāk »
Baltijas valstis
Baltu cilšu aptuveni apdzīvotās teritorijas ap 13. gadsimta sākumu Baltijas valstis (arī Baltija) ir trīs Eiropas Savienības valstis Baltijas jūras austrumu piekrastē — Latvija, Lietuva un Igaunija.
Jaunums!!: Baltijas valstu sadarbība starpkaru periodā un Baltijas valstis · Redzēt vairāk »
Briāna-Keloga pakts
Briāna-Keloga pakts bija starpvalstu līgums, kas tika noslēgts 1928.
Jaunums!!: Baltijas valstu sadarbība starpkaru periodā un Briāna-Keloga pakts · Redzēt vairāk »
Bulduru konference
Konferences norises vieta - Bulduru viesnīca Rīgas Jūrmalā. Bulduru konference bija starptautiska pēc Pirmā pasaules kara izveidoto Baltijas jūras valstu starpvaldību konference, kas notika no 1920.
Jaunums!!: Baltijas valstu sadarbība starpkaru periodā un Bulduru konference · Redzēt vairāk »
Fēlikss Cielēns
Fēlikss Cielēns (—) bija Latvijas jurists, politiķis, rakstnieks un sabiedrisks darbinieks.
Jaunums!!: Baltijas valstu sadarbība starpkaru periodā un Fēlikss Cielēns · Redzēt vairāk »
Gustavs V
Gustavs V (dzimis, miris) bija Zviedrijas karalis no 1907.
Jaunums!!: Baltijas valstu sadarbība starpkaru periodā un Gustavs V · Redzēt vairāk »
Gustavs Zemgals
Gustavs Zemgals (dzimis, miris) bija otrais Latvijas Valsts prezidents.
Jaunums!!: Baltijas valstu sadarbība starpkaru periodā un Gustavs Zemgals · Redzēt vairāk »
Hermanis Albats
Hermanis Albats (—) bija latviešu jurists, tiesībnieks, zinātnieks, diplomāts, profesors, dzejnieks un politiķis.
Jaunums!!: Baltijas valstu sadarbība starpkaru periodā un Hermanis Albats · Redzēt vairāk »
Ilūkstes apriņķis
Ilūkstes apriņķis bija administratīva vienība Kurzemes guberņas (1819—1918), īslaicīgi Kurzemes un Zemgales hercogistes (1918) un Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.
Jaunums!!: Baltijas valstu sadarbība starpkaru periodā un Ilūkstes apriņķis · Redzēt vairāk »
Jānis Seskis
Jānis Seskis (dzimis, miris) bija skolotājs un Latvijas diplomāts.
Jaunums!!: Baltijas valstu sadarbība starpkaru periodā un Jānis Seskis · Redzēt vairāk »
Kauņa
Kauņa ir pēc iedzīvotāju skaita Lietuvas otrā lielākā pilsēta.
Jaunums!!: Baltijas valstu sadarbība starpkaru periodā un Kauņa · Redzēt vairāk »
Klaipēdas apgabals
Klaipēdas apgabals (sarkanīgā krāsā) un citas Lietuvas strīdus teritorijas (1918—1940). Klaipēdas apgabala vēsturiskais karogs no 1919. līdz 1924. gadam, ''de facto'' līdz 1939. gadam Klaipēdas apgabals ir vēsturiska Vācu impērijas teritorija, kas tika izveidota 1920.
Jaunums!!: Baltijas valstu sadarbība starpkaru periodā un Klaipēdas apgabals · Redzēt vairāk »
Latgales atbrīvošana
Latgales atbrīvošanas piemineklis "Vienoti Latvijai" (1939., 1992.) Austrumu fronte 1919.g. 7. jūnijā Frontes līnija Latgales atbrīvošanas kauju beigās un galīgā Latvijas—Krievijas robeža Latgales atbrīvošana 1920.
Jaunums!!: Baltijas valstu sadarbība starpkaru periodā un Latgales atbrīvošana · Redzēt vairāk »
Latvijas un PSRS līgums par neuzbrukšanu un konfliktu nokārtošanu miera ceļā
Latvijas un PSRS līguma par neuzbrukšanu un konfliktu nokārtošanu miera ceļā pirmā un pēdējā lappuse. (Oriģināls latviešu valodā) Latvijas un PSRS līgums par neuzbrukšanu un konfliktu nokārtošanu miera ceļā bija starptautisks līgums starp Latviju un PSRS, ko 1932.
Jaunums!!: Baltijas valstu sadarbība starpkaru periodā un Latvijas un PSRS līgums par neuzbrukšanu un konfliktu nokārtošanu miera ceļā · Redzēt vairāk »
Latvijas—Igaunijas attiecības (1919—1940)
Latvijas - Igaunijas attiecības sāka veidoties 1919.
Jaunums!!: Baltijas valstu sadarbība starpkaru periodā un Latvijas—Igaunijas attiecības (1919—1940) · Redzēt vairāk »
Latvijas—Igaunijas robeža
Latvijas—Igaunijas robežstabs pie Ainažiem Latvijas—Igaunijas robeža ir Eiropas Savienības iekšējā robeža, kas mūsdienās ir 343 km gara.
Jaunums!!: Baltijas valstu sadarbība starpkaru periodā un Latvijas—Igaunijas robeža · Redzēt vairāk »
Latvijas—Padomju Krievijas attiecības (1920—1940)
Latvijas—Padomju attiecības iesākās 1920.
Jaunums!!: Baltijas valstu sadarbība starpkaru periodā un Latvijas—Padomju Krievijas attiecības (1920—1940) · Redzēt vairāk »
Latvijas—Polijas attiecības (1919—1939)
Juzefu Beku viņa 1938. gada vizītes laikā Rīgā Polijas iesniegtā karte 1919. gada Parīzes miera konferencē ar plānoto valsts robežu (Dmovska līniju). Parādīts poļu īpatsvars bijušajās Polijas-Lietuvas kopvalsts teritorijā. 1919. gada Dmovska līnija un galīgās valstu robežas 1922. gadā Latvijas—Polijas attiecības laikā no 1919.
Jaunums!!: Baltijas valstu sadarbība starpkaru periodā un Latvijas—Polijas attiecības (1919—1939) · Redzēt vairāk »
Lokarno līgumi
Gustavs Štrēzemanis, Ostins Čemberlens un Aristids Briāns konferences laikā, Lokarno Lokarno konference bija starptautiska konference no 1925.
Jaunums!!: Baltijas valstu sadarbība starpkaru periodā un Lokarno līgumi · Redzēt vairāk »
Maksims Ļitvinovs
Maksims Ļitvinovs (dzimis kā Meirs-Henohs Vallahs, miris) bija ebreju izcelsmes padomju politiķis.
Jaunums!!: Baltijas valstu sadarbība starpkaru periodā un Maksims Ļitvinovs · Redzēt vairāk »
Mazā Antante
Mazā Antante bija no 1920.
Jaunums!!: Baltijas valstu sadarbība starpkaru periodā un Mazā Antante · Redzēt vairāk »
Otrais pasaules karš
Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.
Jaunums!!: Baltijas valstu sadarbība starpkaru periodā un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Padomju Savienība
Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.
Jaunums!!: Baltijas valstu sadarbība starpkaru periodā un Padomju Savienība · Redzēt vairāk »
Polijas Otrā republika
Polijas Otrā republika (pēc 1919. gada 13. marta oficiāli Rzeczpospolita Polska) bija 1918.
Jaunums!!: Baltijas valstu sadarbība starpkaru periodā un Polijas Otrā republika · Redzēt vairāk »
Rainis
Rainis, īstajā vārdā Jānis Krišjānis Pliekšāns, (dzimis, miris) bija latviešu dzejnieks, dramaturgs, tulkotājs, teātra darbinieks, sociāldemokrātiskais žurnālists un politiķis.
Jaunums!!: Baltijas valstu sadarbība starpkaru periodā un Rainis · Redzēt vairāk »
Saprašanās un sadarbības līgums starp Latviju, Lietuvu un Igauniju
Latvijas, Lietuvas un Igaunijas līguma parakstītāji (Ženēvā, 1934. gada 12. septembrī). Saprašanās un sadarbības līgums starp Latviju, Lietuvu un Igauniju bija starptautisks līgums starp Latviju, Lietuvu un Igauniju, ko 1934.
Jaunums!!: Baltijas valstu sadarbība starpkaru periodā un Saprašanās un sadarbības līgums starp Latviju, Lietuvu un Igauniju · Redzēt vairāk »
Skandināvija
Ziemeļvalstu teritorijas, kuras arī reizēm pieskaita pie Skandināvijas; dzeltenā krāsā iekrāsotas teritorijas, kuras pieder Skandināvijas valstīm. Skandināvija (dāņu un, norvēģu, fēru un, īslandiešu: Skandinavía un sāmu: Skadesi-suolu / Skađsuâl) ir vēsturisks un ģeogrāfisks Ziemeļeiropas reģions Skandināvijas pussalā.
Jaunums!!: Baltijas valstu sadarbība starpkaru periodā un Skandināvija · Redzēt vairāk »
Skujenieka 1. Ministru kabinets
Skujenieka Ministru kabineta sēde 1926. gada decembrī. Marģera Skujenieka vadībā Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojās laika posmā no līdz.
Jaunums!!: Baltijas valstu sadarbība starpkaru periodā un Skujenieka 1. Ministru kabinets · Redzēt vairāk »
Somija
Somija, oficiāli Somijas Republika (Suomen tasavalta, Republiken Finland), ir valsts Ziemeļeiropā, parlamentāra republika un Eiropas Savienības locekle.
Jaunums!!: Baltijas valstu sadarbība starpkaru periodā un Somija · Redzēt vairāk »
Tallina
Tallina (agrāk — Rēvele) ir Igaunijas galvaspilsēta, lielākā pilsēta valstī un galvenā ostas pilsēta.
Jaunums!!: Baltijas valstu sadarbība starpkaru periodā un Tallina · Redzēt vairāk »
Trešais reihs
Trešais reihs (— ‘Trešā impērija’ jeb ‘Trešā lielvalsts’) ir vēsturē plaši lietots Vācijas nosaukums laikā no 1933.
Jaunums!!: Baltijas valstu sadarbība starpkaru periodā un Trešais reihs · Redzēt vairāk »
Valka
Valka ir pilsēta Ziemeļvidzemē, Valkas novada administratīvais centrs Latvijā.
Jaunums!!: Baltijas valstu sadarbība starpkaru periodā un Valka · Redzēt vairāk »
Versaļas līgums
Versaļas līguma teksta angliskā versija Versaļas līguma parakstīšana pils Spoguļu zālē (V. Orpena glezna, 1919). Vācijas pārstāvis J. Bells paraksta līgumu, pretī sēž no kreisās: ASV delegācija ar prezidentu V. Vilsonu (5. no kreisās), Francijas premjers Ž. Klemanso (6. no kreisās), Lielbritānijas delegācija ar premjeru D. Loidu Džordžu (7. no kreisās), Japānas delegācijas vadītājs Saiondzi (12. no kreisās). Stāv no kreisās Grieķijas, Portugāles, Kanādas, Serbijas, Indijas, Itālijas, Beļģijas, Dienvidāfrikas un Austrālijas pārstāvji, kā arī citi Lielbritānijas delegācijas locekļi ''The Signing of the Peace Treaty of Versailles'' Versaļas līgums ir Parīzes miera konferencē izstrādāts un 1919.
Jaunums!!: Baltijas valstu sadarbība starpkaru periodā un Versaļas līgums · Redzēt vairāk »
Viļņas apgabals
Viļņas apgabals (dažādos brūnganos toņos) un citas Lietuvas strīdus teritorijas (1918—1940) Viļņas apgabals bija vēsturiska Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Viļņas guberņas daļa, kas starp abiem pasaules kariem bija Lietuvas un Polijas Otrās republikas strīdus teritorija.
Jaunums!!: Baltijas valstu sadarbība starpkaru periodā un Viļņas apgabals · Redzēt vairāk »
Zigfrīds Anna Meierovics
Zigfrīds Anna Meierovics ( —) bija Latvijas sabiedriskais un politiskais darbinieks.
Jaunums!!: Baltijas valstu sadarbība starpkaru periodā un Zigfrīds Anna Meierovics · Redzēt vairāk »
