Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Lejupielādēt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Baltkrievi

Indekss Baltkrievi

Baltkrievi ir viena no Austrumeiropas nācijām, Baltkrievijas pamatiedzīvotāji.

99 attiecības: Amerikas Savienotās Valstis, Andrejs Gromiko, Asimilācija (valodniecība), Austrumeiropa, Ļubļinas ūnija, Žemaitija, Balti, Baltkrievija, Baltkrievijas PSR, Baltkrievijas Sociālistiskā Padomju Republika, Baltkrievijas Tautas Republika, Baltkrievu baltsarkanbaltais karogs, Baltkrievu valoda, Barisava, Baznīcslāvu valoda, Bjalistoka, Boļševiki, Darja Domračeva, Daugava, Dņepra, Dramaturģija, Dregoviči, Dzisna, Etnogrāfija, Etnonīms, Folklora, Francisks Skarina, Gomeļa, Grodņa, Grodņas kņazi, Izraēla, Jakubs Kolass, Janka Kupala, Janvāra sacelšanās, Jidišs, Katoļticība, Kijivas Krievzeme, Krievi, Krievija, Krievijas Impērija, Krievijas PFSR, Krievu valoda, Kristietība, Kriviči, Latvija, Latvijas baltkrievi, Latvijas krievi, Latvijas ukraiņi, Lietuva, Lietuvas lielkņaziste, ..., Lietuvas—Baltkrievijas PSR, Lietuvieši, Minska, Mogiļeva, Molotova—Ribentropa pakts, Muižniecība, Narodņicisms, Nemuna, Opera, Otrais pasaules karš, Padomju Savienība, Pareizticība, Poļi, Poļu valoda, Poļu—padomju karš, Polija, Polijas kampaņa, Polijas—Lietuvas ūnija, Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas, Polocka, Polockas kņaziste, PSRS sabrukums, Rīgas miera līgums, Rečica, Rietumbaltkrievija, Ruslans Salejs, Rutēņi, Sanktpēterburga, Sarkanā armija, Sibīrija, Slāvi, Sloņima, Slucka (pilsēta), Smoļenska, Svjatlana Cihanouska, Tadeušs Koscjuško, Turava, Turovas kņaziste, Ukraiņi, Ukraina, Ukrainas PSR, Vasiļs Bikavs, Vavkaviska, Vācija, Viļņas apgabals, Viļņas guberņa, Viļņas Universitāte, Viktorija Azarenka, Vitebska. Izvērst indekss (49 vairāk) »

Amerikas Savienotās Valstis

Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.

Jaunums!!: Baltkrievi un Amerikas Savienotās Valstis · Redzēt vairāk »

Andrejs Gromiko

Andrejs Gromiko jeb Andrejs Hramika (dzimis, miris) bija baltkrievu izcelsmes padomju politiķis Aukstā kara laikā.

Jaunums!!: Baltkrievi un Andrejs Gromiko · Redzēt vairāk »

Asimilācija (valodniecība)

Asimilācija valodniecībā ir vienas skaņas pielīdzināšanās citai skaņai.

Jaunums!!: Baltkrievi un Asimilācija (valodniecība) · Redzēt vairāk »

Austrumeiropa

Dienvideiropa Varšavas pakta valstis (gaiši oranžs), citi komunistiskie režīmi (visgaišāk oranžs). Austrumeiropa ir Eiropas daļa, kurā pēc Eiropas Savienības (ES) ieteiktās definīcijas ietilpst Albānija, Baltkrievija, Bosnija un Hercegovina, Bulgārija, Čehija, Horvātija, Kosova, Krievija, Ziemeļmaķedonija, Melnkalne, Moldova, Polija, Rumānija, Serbija, Slovākija, Slovēnija, Ungārija un Ukraina, kā arī Kaukāza valstis Armēnija, Azerbaidžāna un Gruzija.

Jaunums!!: Baltkrievi un Austrumeiropa · Redzēt vairāk »

Ļubļinas ūnija

Ļubļinas ūnijas teksts Polijas un Lietuvas zemes, 1526 Polijas un Lietuvas zemes, 1569 Ļubļinas ūnija bija vienošanās par Lietuvas dižkunigaitijas un Polijas kroņa zemes apvienošanos 1569.

Jaunums!!: Baltkrievi un Ļubļinas ūnija · Redzēt vairāk »

Žemaitija

Livonijas ordenim (''Livoniae pars'') pakļautā Kursas (''Curlandia'') un Žemaitijas (''Samogitia'') teritorija (līdz 1422). Žemaitija (žemaišu: Žemaitėjė) ir viens no Lietuvas pieciem etnogrāfiskajiem reģioniem, kas robežojas ar Kurzemi un Zemgales rietumu daļu Latvijā.

Jaunums!!: Baltkrievi un Žemaitija · Redzēt vairāk »

Balti

Balti ir indoeiropiešu cilšu un tautu grupa, kas senāk apdzīvoja plašu reģionu no Polijas līdz Viduskrievijai.

Jaunums!!: Baltkrievi un Balti · Redzēt vairāk »

Baltkrievija

Baltkrievijas nacionālais karogs, ko 1995. gada referenduma rezultātā aizstāja ar modificētu Baltkrievijas PSR karogu Baltkrievija, oficiāli Baltkrievijas Republika (Рэспубліка Беларусь; Республика Беларусь), ir valsts Austrumeiropā.

Jaunums!!: Baltkrievi un Baltkrievija · Redzēt vairāk »

Baltkrievijas PSR

Baltkrievijas PSR bija 1919.

Jaunums!!: Baltkrievi un Baltkrievijas PSR · Redzēt vairāk »

Baltkrievijas Sociālistiskā Padomju Republika

Padomju rietumu ofensīva, 1918-1919 Baltkrievijas Sociālistiskā Padomju Republika (baltkrievu: Сацыялістычная Савецкая Рэспубліка Беларусь) bija pirmā boļševiku radītā padomju republika Baltkrievijā, kas pastāvēja no 1919.

Jaunums!!: Baltkrievi un Baltkrievijas Sociālistiskā Padomju Republika · Redzēt vairāk »

Baltkrievijas Tautas Republika

Baltkrievijas Tautas Republika (baltkrievu: Белару́ская Наро́дная Рэспу́бліка, Biełaruskaja Narodnaja Respublika) bija pirmā baltkrievu neatkarīgā valsts, kas pastāvēja no 1918.

Jaunums!!: Baltkrievi un Baltkrievijas Tautas Republika · Redzēt vairāk »

Baltkrievu baltsarkanbaltais karogs

Baltsarkanbaltais karogs Baltkrievu baltsarkanbaltais karogs (baltkrievu: Бела-чырвона-белы сцяг) ir baltkrievu nacionālais karogs, no 1991.

Jaunums!!: Baltkrievi un Baltkrievu baltsarkanbaltais karogs · Redzēt vairāk »

Baltkrievu valoda

Baltkrievu valoda (беларуская мова) ir austrumslāvu valodu saimes valoda, kurā galvenokārt runā baltkrievi.

Jaunums!!: Baltkrievi un Baltkrievu valoda · Redzēt vairāk »

Barisava

Barisava jeb Borisova ir pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabalā, Barisavas rajona administratīvais centrs.

Jaunums!!: Baltkrievi un Barisava · Redzēt vairāk »

Baznīcslāvu valoda

Baznīcslāvu valoda, senslāvu valoda, senbulgāru valoda jeb senmaķedoniešu valodaBenjamin W. Fortson.

Jaunums!!: Baltkrievi un Baznīcslāvu valoda · Redzēt vairāk »

Bjalistoka

Bjalistoka jeb Belostoka, ir pilsēta Polijas ziemeļaustrumos, Podlases vojevodistes centrs Bjalas krastos.

Jaunums!!: Baltkrievi un Bjalistoka · Redzēt vairāk »

Boļševiki

Borisa Kustodijeva 1920. gada glezna "Boļševiks" Boļševiki ( — ‘tādi, kas ir vairākumā’) jeb lielinieki bija Krievijas impērijā KSDSP radikālais spārns, kas 1912.

Jaunums!!: Baltkrievi un Boļševiki · Redzēt vairāk »

Darja Domračeva

Darja Domračeva jeb Darja Domračava (dzimusi Minskā, Baltkrievijā) ir bijusī Baltkrievijas biatloniste, četrkārtējā olimpiskā čempione.

Jaunums!!: Baltkrievi un Darja Domračeva · Redzēt vairāk »

Daugava

Daugava (lībiešu: Vēna), vēsturiski pazīstama arī kā Dina, bet augšpus Latvijas teritorijas - Rietumu Dvina (baltkrievu: Заходняя Дзвіна), ir Latvijas lielākā upe, kas iztek no Valdaja augstienes Krievijā, tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai, līdz ietek Rīgas līcī, Baltijas jūrā, kur veido Rīgas ostas akvatoriju.

Jaunums!!: Baltkrievi un Daugava · Redzēt vairāk »

Dņepra

Dņepra ir ceturtā garākā upe Eiropā aiz Volgas, Donavas un Urālas.

Jaunums!!: Baltkrievi un Dņepra · Redzēt vairāk »

Dramaturģija

Dramaturģija (— ‘darbība’) ir daiļliteratūras veids.

Jaunums!!: Baltkrievi un Dramaturģija · Redzēt vairāk »

Dregoviči

Eiropas teritorija, ko 8. un 9. gadsimtā apdzīvoja austrumslāvu ciltis Dregoviči (baltkrievu: дрыгавічы) ir austrumslāvu cilšu savienība, kas 9.—12.

Jaunums!!: Baltkrievi un Dregoviči · Redzēt vairāk »

Dzisna

Dzisna jeb Disna ir pilsēta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā, Mjoru rajonā pie Dzisnas upes ietekas Daugavā.

Jaunums!!: Baltkrievi un Dzisna · Redzēt vairāk »

Etnogrāfija

Jaņa Rozentāla albuma "Ainas no latviešu tautas dzīves" Etnogrāfija ir aprakstoša zinātne, kas pēta tautas (un citu etnisko kopību) izcelšanos (etnoģenēzi), izvietojumu (etnoģeogrāfiju), materiālo un garīgo kultūru, kultūrvēsturiskās attiecības starp visu pasaules daļu tautām.

Jaunums!!: Baltkrievi un Etnogrāfija · Redzēt vairāk »

Etnonīms

Etnonīms (— 'tauta' + onyma — 'vārds') ir etnosa (cilts, cilšu apvienības, tautības, tautas, nācijas) nosaukums.

Jaunums!!: Baltkrievi un Etnonīms · Redzēt vairāk »

Folklora

Vasņecova glezna). Folklora (no folk — 'tauta' un lore — 'zināšanas') jeb garamantas, līdz ir vispārpazīstama tradīcija — kādas etnokulturālas jaunrades pamatveids, kas tiek atpazīta kā šīs etnokulturālās pasaules uztveres atspoguļojums tādā līmenī, kas izteic tās sociālo un kultūras identitāti; tās formas un satura vērtības tiek pārmantotas mutvārdos, imitācijā vai kādā citā veidā.

Jaunums!!: Baltkrievi un Folklora · Redzēt vairāk »

Francisks Skarina

Francisks Skarina 1517. gadā Francisks Skarina (dzimis ap 1490. gadu, miris) bija baltkrievu apgaismotājs, ārsts un grāmatniecības pamatlicējs.

Jaunums!!: Baltkrievi un Francisks Skarina · Redzēt vairāk »

Gomeļa

Gomeļa jeb Homjeļa ir pilsēta Baltkrievijas dienvidaustrumos pie Sožas upes, apgabala centrs.

Jaunums!!: Baltkrievi un Gomeļa · Redzēt vairāk »

Grodņa

Grodņa jeb Hrodna ir pilsēta Baltkrievijas rietumos pie Nemunas, apgabala centrs.

Jaunums!!: Baltkrievi un Grodņa · Redzēt vairāk »

Grodņas kņazi

Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Grodņas kņazs bija Grodņas dalienu kņazistes valdnieka tituls 11.-14.

Jaunums!!: Baltkrievi un Grodņas kņazi · Redzēt vairāk »

Izraēla

Izraēla (Yisra'el;, Isrā'īl), oficiāli Izraēlas Valsts, ir valsts, kura atrodas Tuvajos Austrumos, Vidusjūras austrumu piekrastē.

Jaunums!!: Baltkrievi un Izraēla · Redzēt vairāk »

Jakubs Kolass

Jakubs Kolass (dzimis kā Kanstancins Mickevičs, miris) bija baltkrievu rakstnieks un sabiedrisks darbinieks.

Jaunums!!: Baltkrievi un Jakubs Kolass · Redzēt vairāk »

Janka Kupala

Janka Kupala (īstajā vārdā Ivans Lucevičs; dzimis, miris) bija baltkrievu dzejnieks un dramaturgs.

Jaunums!!: Baltkrievi un Janka Kupala · Redzēt vairāk »

Janvāra sacelšanās

1863. un 1864. gada sacelšanās vietas Lietuvā, Baltkrievijā un Ukrainā. Janvāra sacelšanās (1863—1864) bija bruņota sacelšanās pret Krievijas Impērijas varu Polijā, Baltkrievijā un Lietuvā, lai atjaunotu pēc Polijas dalīšanas sagrauto Polijas—Lietuvas kopvalsti 1772.

Jaunums!!: Baltkrievi un Janvāra sacelšanās · Redzēt vairāk »

Jidišs

Jidišs (ייִדיש, yidish, /ˈjidiʃ/) ir ģermāņu saimes ebreju valoda.

Jaunums!!: Baltkrievi un Jidišs · Redzēt vairāk »

Katoļticība

Svētā Pētera bazilika jeb Vatikāna bazilika Katoļticība jeb katolicisms ((katholikos) — 'visaptverošs', 'vispasaules') ir vispārīgs termins, ar kuru apzīmē vienu no kristietības virzieniem, kas izveidojās, kad Kristīgā baznīca sašķēlās katoļticīgajos un pareizticīgajos.

Jaunums!!: Baltkrievi un Katoļticība · Redzēt vairāk »

Kijivas Krievzeme

Kijivas Krievzeme jeb Senā Krievzeme (senskandināvu: Garðaríki,, senaustrumslāvu: Рѹ́сь vai роусьскаѧ землѧ — 'rusu zeme') ir vēsturnieku dots apzīmējums pārslāvoto rusu kņazu (Rurikoviču) viduslaiku valstu savienībai Austrumeiropā ar galvaspilsētu Kijivā.

Jaunums!!: Baltkrievi un Kijivas Krievzeme · Redzēt vairāk »

Krievi

Krievi (pašnosaukums — русские) ir austrumslāvu tauta Austrumeiropā, skaitliski lielākā slāvu tauta.

Jaunums!!: Baltkrievi un Krievi · Redzēt vairāk »

Krievija

Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.

Jaunums!!: Baltkrievi un Krievija · Redzēt vairāk »

Krievijas Impērija

Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.

Jaunums!!: Baltkrievi un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »

Krievijas PFSR

Krievijas Padomju Federatīvā Sociālistiskā Republika (KPFSR) (krievu: Росси́йская Сове́тская Федерати́вная Социалисти́ческая Респу́блика, РСФСР) bija valsts Padomju Savienībā jeb PSRS (1922—1991).

Jaunums!!: Baltkrievi un Krievijas PFSR · Redzēt vairāk »

Krievu valoda

Krievu valoda (русский язык, russkij jazyk) ir teritoriāli ļoti plaši izplatīta Eirāzijas kontinentā un ir skaitliski lielākā no slāvu valodām.

Jaunums!!: Baltkrievi un Krievu valoda · Redzēt vairāk »

Kristietība

Kristietība (Khristos) ir monoteiska reliģija, kas balstās uz Jēzus Kristus dzīvi un mācību, kāda tā aprakstīta Jaunajā Derībā.

Jaunums!!: Baltkrievi un Kristietība · Redzēt vairāk »

Kriviči

Smoļenskā. Miniatūra no Radzivila hronikas, 15. gadsimta beigas. Kriviči, arī krīviči, ir 9.—17.

Jaunums!!: Baltkrievi un Kriviči · Redzēt vairāk »

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Jaunums!!: Baltkrievi un Latvija · Redzēt vairāk »

Latvijas baltkrievi

Latvijas baltkrievi ir trešā lielākā mazākumtautība pēc Latvijas krieviem un ukraiņiem.

Jaunums!!: Baltkrievi un Latvijas baltkrievi · Redzēt vairāk »

Latvijas krievi

Latvijas krievi ir skaitliski lielākā Latvijas mazākumtautība.

Jaunums!!: Baltkrievi un Latvijas krievi · Redzēt vairāk »

Latvijas ukraiņi

Latvijas Nacionālajai operai Latvijas ukraiņi ir otrā lielākā mazākumtautība pēc Latvijas krieviem.

Jaunums!!: Baltkrievi un Latvijas ukraiņi · Redzēt vairāk »

Lietuva

Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.

Jaunums!!: Baltkrievi un Lietuva · Redzēt vairāk »

Lietuvas lielkņaziste

Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.

Jaunums!!: Baltkrievi un Lietuvas lielkņaziste · Redzēt vairāk »

Lietuvas—Baltkrievijas PSR

Sarkanās armijas ieņemtās teritorijas rietumu robeža 1919. gada martā, zilā līnija: Polijas armijas ieņemtās teritorijas robeža 1920. gada maijā. Lietuvas—Baltkrievijas PSR, arī Litbels bija Poļu—padomju kara laikā Viļņas un Minskas, daļēji Kauņas un Grodņas guberņās izveidota Padomju Krievijas satelītvalsts tagadējās Lietuvas, Baltkrievijas un Polijas teritorijā.

Jaunums!!: Baltkrievi un Lietuvas—Baltkrievijas PSR · Redzēt vairāk »

Lietuvieši

Lietuvieši (lietuviai) jeb vēsturiski leiši (no senā pašnosaukuma leičiai) ir Ziemeļeiropas baltu tauta, kuras lielāka daļa dzīvo Lietuvā.

Jaunums!!: Baltkrievi un Lietuvieši · Redzēt vairāk »

Minska

Minska (agrāk Менск) ir Baltkrievijas lielākā pilsētā un tās galvaspilsēta, kā arī vienīgā apgabala līmeņa pilsēta valstī.

Jaunums!!: Baltkrievi un Minska · Redzēt vairāk »

Mogiļeva

Mogiļeva jeb Mahiļova ir pilsēta Baltkrievijas austrumos pie Dņepras upes, apgabala centrs.

Jaunums!!: Baltkrievi un Mogiļeva · Redzēt vairāk »

Molotova—Ribentropa pakts

Staļins un Ribentrops pēc pakta parakstīšanas. Molotova-Ribentropa paktā paredzētās teritoriālās izmaiņas (pa kreisi) un to izpilde 1940. gadā (pa labi) 1939. gada 19. septembrī PSRS publicētā Polijas sadalīšanas karte, kas atspoguļo sākotnējo vienošanos Molotova—Ribentropa pakts, pazīstams arī kā Hitlera—Staļina pakts, Ribentropa—Molotova pakts, Nacistu—Padomju pakts, kura oficiālais nosaukums bija Neuzbrukšanas līgums starp Vāciju un PSRS, bija neuzbrukšanas līgums starp Vāciju un PSRS.

Jaunums!!: Baltkrievi un Molotova—Ribentropa pakts · Redzēt vairāk »

Muižniecība

Jaungulbenes muiža Muižniecība bija priviliģētu zemes īpašnieku kārta, kas kopā ar augstāko garīdzniecību bija valdošā šķira feodālismā.

Jaunums!!: Baltkrievi un Muižniecība · Redzēt vairāk »

Narodņicisms

Iļjas Repina 1892. gada glezna "Propagandista arests" Narodņicisms (no народ — 'tauta') kā sociāla parādība un narodņiki kā tās pārstāvji bija sociāli aktīva kustība Krievijas impērijā, kas visspilgtāk izpaudās 19.

Jaunums!!: Baltkrievi un Narodņicisms · Redzēt vairāk »

Nemuna

Sateces baseins Nemuna ir visgarākā Lietuvas upe.

Jaunums!!: Baltkrievi un Nemuna · Redzēt vairāk »

Opera

Opera (no, "darbs mūzikā") ir muzikāli dramatisks sacerējums, kurā saturu izsaka ar dziedāšanu un simfoniskā orķestra spēli vai arī teātra ēka, kurā notiek operas izrādes.

Jaunums!!: Baltkrievi un Opera · Redzēt vairāk »

Otrais pasaules karš

Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.

Jaunums!!: Baltkrievi un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »

Padomju Savienība

Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.

Jaunums!!: Baltkrievi un Padomju Savienība · Redzēt vairāk »

Pareizticība

Pareizticības izplatība pasaulē Pareizticība (baznīcslāvu: Правосла́виѥ, no, orthodoxía) jeb Ortodoksā baznīca, ir termins Austrumu Pareizticīgās baznīcas apzīmēšanai.

Jaunums!!: Baltkrievi un Pareizticība · Redzēt vairāk »

Poļi

Poļi ir tauta Centrāleiropā, Polijas pamatiedzīvotāji.

Jaunums!!: Baltkrievi un Poļi · Redzēt vairāk »

Poļu valoda

Poļu valoda (język polski, polszczyzna) ir viena no rietumslāvu valodām.

Jaunums!!: Baltkrievi un Poļu valoda · Redzēt vairāk »

Poļu—padomju karš

Intermarium) projektā Kijivā 1920. gada 7. maijā Polijas Pagaidu revolucionārā komiteja (1920) kā plānotās Padomju Polijas marionešu valdība KPFSR propagandas plakāts "Ar ko beigsies panu afēra". Uzraksts uz karoga: "Lai dzīvo Padomju Polija" Polijas propagandas plakāts "Ei! Poļi, uz durkļiem!!" Ļ. Trocka aicinājumu "Esiet sardzē!" (1920). Poļu—padomju karš bija atjaunotās Polijas karš (1918–1921) pret Padomju Krieviju un tās sabiedrotajiem Padomju Ukrainu un Padomju Lietuvu—Baltkrieviju.

Jaunums!!: Baltkrievi un Poļu—padomju karš · Redzēt vairāk »

Polija

Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.

Jaunums!!: Baltkrievi un Polija · Redzēt vairāk »

Polijas kampaņa

Ass un pro-Ass valstis (sārtā krāsā) Polijas kampaņas laikā. Latvija atzīmēta kā neitrāla valsts Vācijas un PSRS veiktā Polijas iekarošana Polijas kampaņa jeb Ceturtā Polijas dalīšana ir apzīmējums Trešā reiha, Slovākijas un PSRS karam pret Polijas Otro republiku, kas ilga no 1939.

Jaunums!!: Baltkrievi un Polijas kampaņa · Redzēt vairāk »

Polijas—Lietuvas ūnija

Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.

Jaunums!!: Baltkrievi un Polijas—Lietuvas ūnija · Redzēt vairāk »

Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas

Polijas-Lietuvas teritorijas trīs dalīšanas (1772-1795). Polijas dalīšanas jeb Polijas-Lietuvas dalīšanas bija – teritorijas sadalīšana starp Prūsiju, Krieviju un Austriju 18. gadsimta 2.

Jaunums!!: Baltkrievi un Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas · Redzēt vairāk »

Polocka

Polocka jeb Polacka (vai Полацак) ir senākā Baltkrievijas pilsēta Daugavas vidustecē, 232 km no galvaspilsētas Minskas un 175 km no Daugavpils (Latvija).

Jaunums!!: Baltkrievi un Polocka · Redzēt vairāk »

Polockas kņaziste

Polockas kņaziste bija austrumslāvu viduslaiku valsts ar galvaspilsētu Polockā, kas izveidojās uz kriviču cilšu savienības bāzes 10. gadsimta otrajā pusē.

Jaunums!!: Baltkrievi un Polockas kņaziste · Redzēt vairāk »

PSRS sabrukums

Belovežas vienošanās parakstīšana 1991. gada 8. decembrī. PSRS sabrukums bija pakāpeniska Padomju Savienības likvidēšanās, kas sākās 1990.

Jaunums!!: Baltkrievi un PSRS sabrukums · Redzēt vairāk »

Rīgas miera līgums

Rīgas miera sarunu dalībnieki Melngalvju nama lielajā zālē (1920. gada rudenī) Rīgas miera līguma parakstīšana, pa kreisi padomju, pa labi poļu delegācija (1921. gada 18. martā) Rīgas miera līgums bija starptautisks līgums, ko 1921.

Jaunums!!: Baltkrievi un Rīgas miera līgums · Redzēt vairāk »

Rečica

Rečica ir pilsēta Baltkrievijā, Gomeļas apgabala centrālajā daļā, Rečicas rajona centrs pie Dņepras upes.

Jaunums!!: Baltkrievi un Rečica · Redzēt vairāk »

Rietumbaltkrievija

Rietumbaltkrievija 1925. gadā (tumši zaļā krāsā) un Baltkrievijas PSR (gaiši zaļā krāsā) Rietumbaltkrievija (baltkrievu: Заходняя Беларусь) ir Baltkrievijas teritorijas vēsturiskais nosaukums, kas saskaņā ar 1921.

Jaunums!!: Baltkrievi un Rietumbaltkrievija · Redzēt vairāk »

Ruslans Salejs

Ruslans Salejs (dzimis Minskā, miris 2011. gada 7. septembrī) bija baltkrievu hokejists, aizsargs, Baltkrievijas hokeja izlases ilggadējs spēlētājs.

Jaunums!!: Baltkrievi un Ruslans Salejs · Redzēt vairāk »

Rutēņi

Helmā dzīvojošie rutēņi, 1861. gada litogrāfija Rutēņi (rutēņu: русины, русини, рѹсіны), mūsdienās daļa no ukraiņu tautas, vēsturiski — nosaukums tagadējās Baltkrievijas un Ukrainas zemēs dzīvojošajiem austrumslāviem.

Jaunums!!: Baltkrievi un Rutēņi · Redzēt vairāk »

Sanktpēterburga

Sanktpēterburga ir pilsēta Krievijas Federācijā, tās Eiropas daļas ziemeļrietumos pie Ņevas ietekas Baltijas jūras Somu līcī.

Jaunums!!: Baltkrievi un Sanktpēterburga · Redzēt vairāk »

Sarkanā armija

Sarkanās armijas karogs Sarkanā armija jeb Strādnieku un zemnieku Sarkanā armija bija viens no Padomju Krievijas, vēlāk PSRS bruņoto spēku nosaukumiem, ko oficiāli lietoja laikā no 1918.

Jaunums!!: Baltkrievi un Sarkanā armija · Redzēt vairāk »

Sibīrija

Sibīrija ir ģeogrāfisks reģions, kas (mūsdienu skatījumā) ietver Krievijas Federācijas teritoriju Āzijā no Urāliem rietumos līdz Klusā okeāna ūdensšķirtnes grēdām austrumos un no Ziemeļu ledus okeāna ziemeļos līdz Kazahstānas, Mongolijas un Ķīnas robežai dienvidos.

Jaunums!!: Baltkrievi un Sibīrija · Redzēt vairāk »

Slāvi

Slāvu tautu izplatība Slāvi ir etnolingvistiska tautu grupa, kas mūsdienās galvenokārt apdzīvo Austrumeiropu, Dienvidaustrumeiropu, kā arī Āzijas ziemeļus un vidusdaļu un runā kādā no slāvu valodām.

Jaunums!!: Baltkrievi un Slāvi · Redzēt vairāk »

Sloņima

Sloņima ir pilsēta Baltkrievijas rietumos uz dienvidaustrumiem no Grodņas pie Isas upes ietekas Ščarā.

Jaunums!!: Baltkrievi un Sloņima · Redzēt vairāk »

Slucka (pilsēta)

Slucka ir pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabala Sluckas rajona centrs pie Slučas upes.

Jaunums!!: Baltkrievi un Slucka (pilsēta) · Redzēt vairāk »

Smoļenska

Smoļenska ir pilsēta Krievijas rietumu daļā, Smoļenskas apgabala administratīvais centrs.

Jaunums!!: Baltkrievi un Smoļenska · Redzēt vairāk »

Svjatlana Cihanouska

Svjatlana Cihanouska (dzimusi Piļipčuka (Піліпчук) 1982. gada 11. septembrī), arī Svetlana Tihanovska, ir baltkrievu skolotāja, aktīviste un politiķe.

Jaunums!!: Baltkrievi un Svjatlana Cihanouska · Redzēt vairāk »

Tadeušs Koscjuško

Andžejs Tadeušs Bonaventura Koscjuško jeb Tadeušs Koscjuško (dzimis, miris) bija Žečpospolitas ģenerālis, Polijas un ASV nacionālais varonis.

Jaunums!!: Baltkrievi un Tadeušs Koscjuško · Redzēt vairāk »

Turava

Turava jeb Turova ir pilsēta Baltkrievijā, Gomeļas apgabala rietumos, Žitkaviču rajonā pie Pripetes upes.

Jaunums!!: Baltkrievi un Turava · Redzēt vairāk »

Turovas kņaziste

Krievu kņazistes 11. un 12. gadsimtā Turovas kņaziste, saukta arī par Turovas un Pinskas kņazisti vai Turovas Krievzemi, kopš 10.

Jaunums!!: Baltkrievi un Turovas kņaziste · Redzēt vairāk »

Ukraiņi

Ukraiņi ir austrumslāvu tauta un Ukrainas pamatiedzīvotāji (vairāk nekā 75% valsts iedzīvotāju).

Jaunums!!: Baltkrievi un Ukraiņi · Redzēt vairāk »

Ukraina

Ukraina ir valsts Eiropas austrumos.

Jaunums!!: Baltkrievi un Ukraina · Redzēt vairāk »

Ukrainas PSR

Ukrainas PSR bija padomju republika no 1917.

Jaunums!!: Baltkrievi un Ukrainas PSR · Redzēt vairāk »

Vasiļs Bikavs

Vasiļs Bikavs (dzimis, miris) bija baltkrievu rakstnieks.

Jaunums!!: Baltkrievi un Vasiļs Bikavs · Redzēt vairāk »

Vavkaviska

Vavkaviska jeb Volkoviska ir pilsēta Baltkrievijas rietumos uz dienvidiem no Grodņas.

Jaunums!!: Baltkrievi un Vavkaviska · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: Baltkrievi un Vācija · Redzēt vairāk »

Viļņas apgabals

Viļņas apgabals (dažādos brūnganos toņos) un citas Lietuvas strīdus teritorijas (1918—1940) Viļņas apgabals bija vēsturiska Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Viļņas guberņas daļa, kas starp abiem pasaules kariem bija Lietuvas un Polijas Otrās republikas strīdus teritorija.

Jaunums!!: Baltkrievi un Viļņas apgabals · Redzēt vairāk »

Viļņas guberņa

Viļņas guberņa bija Krievijas impērijas guberņa (1795, 1801-1915), kurā ietilpa mūsdienu Lietuvas dienvidaustrumu daļa un Baltkrievijas ziemeļrietumu daļa.

Jaunums!!: Baltkrievi un Viļņas guberņa · Redzēt vairāk »

Viļņas Universitāte

Viļņas Universitāte ir lielākā un vecākā Lietuvas universitāte, tā ir arī vecākā universitāte Baltijas valstīs.

Jaunums!!: Baltkrievi un Viļņas Universitāte · Redzēt vairāk »

Viktorija Azarenka

Viktorija Azarenka (dzimusi Minskā, Baltkrievijas PSR, PSRS) ir Baltkrievijas tenisiste, bijusi WTA vienspēļu ranga līdere.

Jaunums!!: Baltkrievi un Viktorija Azarenka · Redzēt vairāk »

Vitebska

Vitebska, arī Vicjebska un Vicebska ir pilsēta Baltkrievijas ziemeļaustrumos pie Daugavas, Vitebskas apgabala centrs.

Jaunums!!: Baltkrievi un Vitebska · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Baltkrieviete, Baltkrievs.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »