15 attiecības: Aleksandrs Klots, Baltiešu-vācu Nacionālā komiteja, Eduards fon Rozenbergs, Kārlis Ulmanis, Latvijas Pagaidu valdība, Latvijas Satversmes sapulce, Latvijas valsts pasludināšana, Liberālisms, Minoritāte, Pēteris Klūge, Saeima, Tautas padome, Ulmaņa apvērsums, Vācbaltieši, Vilhelms Šreiners.
Aleksandrs Klots
Aleksandrs Klots Aleksandrs Vilhelms Klots (1855—1925) bija vācbaltiešu muižnieks, Tautas padomes loceklis.
Jaunums!!: Vācbaltu progresīvā partija un Aleksandrs Klots · Redzēt vairāk »
Baltiešu-vācu Nacionālā komiteja
Baltiešu-vācu Nacionālā komiteja (vācu: Baltisch-Deutsches Nationalausschuss) bija politiska organizācija 1918.
Jaunums!!: Vācbaltu progresīvā partija un Baltiešu-vācu Nacionālā komiteja · Redzēt vairāk »
Eduards fon Rozenbergs
Eduards Viktors fon Rozenbergs. Eduards Viktors fon Rozenbergs (1878—1954) bija vācbaltiešu jurists, Tautas padomes loceklis.
Jaunums!!: Vācbaltu progresīvā partija un Eduards fon Rozenbergs · Redzēt vairāk »
Kārlis Ulmanis
Kārlis Augusts Vilhelms Ulmanis (dzimis, miris) politiķis, viens no Latvijas valsts izveidotājiem, pirmais Latvijas Pagaidu valdības vadītājs un vairākkārtējs Latvijas Ministru prezidents.
Jaunums!!: Vācbaltu progresīvā partija un Kārlis Ulmanis · Redzēt vairāk »
Latvijas Pagaidu valdība
Pirmā Latvijas Republikas Pagaidu valdība (Liepāja, 1919. gada aprīlis). Pirmajā rindā no kreisās: Spricis Paegle, Miķelis Valters, Kārlis Ulmanis, Teodors Hermanovskis, Kārlis Kasparsons. Otrajā rindā no kreisās: Jānis Blumbergs, Eduards Strautnieks (tieslietu ministrs), Dāvids Rudzītis (valsts kancelejas direktors), Jānis Zālītis, Kārlis Puriņš Latvijas Tautas Padomes 1918. gada 18. novembra uzsaukums "Latvijas pilsoņiem!" Latvijas Pagaidu valdība bija oficiālais nosaukums Latvijas Republikas pirmajām valdībām no 1918.
Jaunums!!: Vācbaltu progresīvā partija un Latvijas Pagaidu valdība · Redzēt vairāk »
Latvijas Satversmes sapulce
Satversmes Sapulces atklāšana 1920. gada 1. maijā. R. Ivanovs. Latvijas Satversmes sapulce bija Latvijas Republikas pirmais vēlētais parlaments, kas darbojās no 1920.
Jaunums!!: Vācbaltu progresīvā partija un Latvijas Satversmes sapulce · Redzēt vairāk »
Latvijas valsts pasludināšana
V. Rīdzenieka foto: Latvijas Republikas proklamēšana 1918. gada 18. novembrī. Ar cipariem apzīmēti Tautas Padomes locekļi. Rīgas pilsētas II teātra ēka (tagad Latvijas Nacionālais teātris), kurā 1918. gada 18. novembrī pasludināja Latvijas valsts neatkarība. Latvijas Tautas Padomes 1918. gada 18. novembra uzsaukums "Latvijas pilsoņiem!" "Pagaidu Valdības Vēstneša" 1. numurs par Latvijas valsts izsludināšanu 1918. gada 18. novembrī. Latvijas valsts pasludināšana 1918.
Jaunums!!: Vācbaltu progresīvā partija un Latvijas valsts pasludināšana · Redzēt vairāk »
Liberālisms
Liberālisms ir politiska filozofija un atkarībā no vēstures posma var apzīmēt ekonomiskajos uzskatos diametrāli pretējas ideoloģijas.
Jaunums!!: Vācbaltu progresīvā partija un Liberālisms · Redzēt vairāk »
Minoritāte
Minoritāte (no — 'mazākums, nepilngadība') jeb mazākumgrupa ir cilvēku grupa, kas atšķiras no sociālās grupas, kam pieder valdošās sociālās varas pozīcijas sabiedrībā.
Jaunums!!: Vācbaltu progresīvā partija un Minoritāte · Redzēt vairāk »
Pēteris Klūge
Pēteris (Peters) Francs Ernests Eižens Klūge ( —) bija vācbaltu izcelsmes Latvijas politiķis.
Jaunums!!: Vācbaltu progresīvā partija un Pēteris Klūge · Redzēt vairāk »
Saeima
Lāčplēša skulptūra Saeimas nama nišā Saeima ir Latvijas Republikas parlaments.
Jaunums!!: Vācbaltu progresīvā partija un Saeima · Redzēt vairāk »
Tautas padome
Latvijas Tautas Padomes prezidijs 1918. gadā. No kreisās: priekšsēža otrs biedrs Gustavs Zemgals, sekretārs Erasts Bite, sekretārs Emīls Skubiķis, priekšsēdis Jānis Čakste, sekretārs Staņislavs Kambala, priekšsēža pirmais biedrs Marģers Skujenieks Latvijas Tautas padome bija pagaidu likumdevēja iestāde, kas aizstāja Latviešu Pagaidu Nacionālo Padomi un pastāvēja līdz pirmajām demokrātiskām parlamenta vēlēšanām (kuras 1918. un 1919. gadā nebija iespējams realizēt vācu okupācijas un vēlāk lielinieciskās aktīvas karadarbības apstākļos).
Jaunums!!: Vācbaltu progresīvā partija un Tautas padome · Redzēt vairāk »
Ulmaņa apvērsums
Paziņojums par apvērsumu laikrakstā „Latvijas Kareivis” Ulmaņa apvērsums jeb 1934.
Jaunums!!: Vācbaltu progresīvā partija un Ulmaņa apvērsums · Redzēt vairāk »
Vācbaltieši
Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten).
Jaunums!!: Vācbaltu progresīvā partija un Vācbaltieši · Redzēt vairāk »
Vilhelms Šreiners
Vilhelms Šreiners (1864—1936) bija vācbaltiešu ķīmiķis un diplomāts.
Jaunums!!: Vācbaltu progresīvā partija un Vilhelms Šreiners · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Baltvācu progresīvā partija, Deutsch-baltische Fortschrittliche Partei, Vācbaltiešu progresīvā partija.