Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Lejupielādēt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Baltā apšubeka

Indekss Baltā apšubeka

Baltā apšubeka (Leccinum percandidum, arī Leccinum roseotinctum) ir Latvijā reta beku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.

14 attiecības: Bazīdijsporas, Bērzi, Beku dzimta, Cepurīte (mikoloģija), Dzeltenbrūnā apšubeka, Kātiņš (mikoloģija), Lācīši (ģints), Mikoriza, Mikrometrs, Priedes, Sēņošana, Sēņu kulinārija, Sēnes, Stobriņi (mikoloģija).

Bazīdijsporas

Divas bazīdijas hifu galos ar bazīdijsporām. Sarkanā krāsā iekrāsotas bazīdijas, zaļā - sporas. Dārza atmatenes bazīdijsporas uz bazīdijām Bazīdijsporas ir īpašas reproduktīvas šūnas, kuras veidojas bazīdijsēņu himēnija slānī uz īpašiem izaugumiem — bazīdijām.

Jaunums!!: Baltā apšubeka un Bazīdijsporas · Redzēt vairāk »

Bērzi

Bērzi (Betula) ir bērzu dzimtas lapu koku, krūmu vai puskrūmu ģints.

Jaunums!!: Baltā apšubeka un Bērzi · Redzēt vairāk »

Beku dzimta

Beku dzimta (Boletaceae) ir himēnijsēņu klases sēņu dzimta.

Jaunums!!: Baltā apšubeka un Beku dzimta · Redzēt vairāk »

Cepurīte (mikoloģija)

Sarkanā mušmire Jaunu atmateņu cepurītes Pienaines ''Lactarius indigo'' cepurītes apakšdaļa ar lapiņu veida himenoforu Beku dzimtas cepurītes bieži ir t.s. spilvenveida. Sēnes cepurīte ir sēnes augļķermeņa augšējā daļa ar sporu veidojošo slāni — himēniju, kas bazīdijsēnēm atrodas cepurītes apakšdaļā, bet asku sēnēm somiņās apotēciju iekšpusē pie ārējās malas.

Jaunums!!: Baltā apšubeka un Cepurīte (mikoloģija) · Redzēt vairāk »

Dzeltenbrūnā apšubeka

Dzeltenbrūnā apšubeka (Leccinum versipelle jeb Leccinum testaceoscabrum, agrāk boletus rufescens) ir liela, Latvijā vidēji bieža beku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.

Jaunums!!: Baltā apšubeka un Dzeltenbrūnā apšubeka · Redzēt vairāk »

Kātiņš (mikoloģija)

Pieaugušai lauka atmatenei uz kātiņa ir gredzens no daļējā plīvura, bet nav maksts Sēnes kātiņš ir sēnes augļķermeņa stumbrveida daļa, kas paceļ sēnes cepurīti virs augsnes, lai no tās izbirstošās sporas varētu uztvert vējš.

Jaunums!!: Baltā apšubeka un Kātiņš (mikoloģija) · Redzēt vairāk »

Lācīši (ģints)

Lācīši (Leccinum) ir beku dzimtas sēņu ģints, kura Latvijā sastāv no apšubeku, bērzubeku un lācīšu sugām.

Jaunums!!: Baltā apšubeka un Lācīši (ģints) · Redzēt vairāk »

Mikoriza

micēlija izveidotā ektomikoriza. Mikoriza (— 'sēņu'; rhiza — 'saknes') ir sēņu un augu simbiotiski–mutuāliskas attiecības, sēņu hifām kolonizējot auga saknes.

Jaunums!!: Baltā apšubeka un Mikoriza · Redzēt vairāk »

Mikrometrs

Mikrometrs jeb mikrons ir metra miljonā daļa.

Jaunums!!: Baltā apšubeka un Mikrometrs · Redzēt vairāk »

Priedes

Priedes (Pinus) ir priežu dzimtas (Pinaceae) ģints.

Jaunums!!: Baltā apšubeka un Priedes · Redzēt vairāk »

Sēņošana

Sēņotāja grozs ar ēdamām sēnēm Sēņošana ir savvaļas sēņu augļķermeņu ievākšana, parasti pārtikas vajadzībām.

Jaunums!!: Baltā apšubeka un Sēņošana · Redzēt vairāk »

Sēņu kulinārija

Sēņu ragū ar rīsiem Cepta lielā dižsardzene ar mērci Sēņu kulinārija (— "virtuves") ir sēņu ēdienu pagatavošanas māksla, kā pavārmākslas sastāvdaļa.

Jaunums!!: Baltā apšubeka un Sēņu kulinārija · Redzēt vairāk »

Sēnes

Sēnes (fungi, mycota) ir atsevišķa organismu grupa jeb valsts.

Jaunums!!: Baltā apšubeka un Sēnes · Redzēt vairāk »

Stobriņi (mikoloģija)

Parastā bērzubeka griezumā Lāču samtbekas stobriņi iespiedumu viet;as aktīvi zilē Piena grābeklenes himenofors ir sacietējuši stobriņi, kas līdzinās adatiņām Melnās zvīņbekas stobriņu atveres Sēnes stobriņi ir stobriņu sēnes augļķermeņa daļa jeb himenofors, kas sastāv no daudziem sīkiem lejup vērstiem stobriņiem ar sporu veidojošo slāni himēniju uz tiem.

Jaunums!!: Baltā apšubeka un Stobriņi (mikoloģija) · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Leccinum percandidum.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »