Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Baumaņu Kārlis

Indekss Baumaņu Kārlis

Baumaņu Kārlis jeb Kārlis Baumanis ( —), pseidonīms Ako, bija skolotājs un jaunlatviešu sabiedriskās kustības darbinieks, viens no pirmajiem latviešu komponistiem un latviešu profesionālās mūzikas pamatlicējiem, satīriskā izdevuma "Dunduri" līdzstrādnieks, dramaturgs un dzejnieks.

59 attiecības: Aderkasi, Ako, Aleksandrs III Romanovs, Atis Kronvalds, Auseklis, Auseklis (dzejnieks), Ķirbižu muiža, Baltijas valstis, Dainas, Daugavas zvejnieku dziesma, Dāvids Cimze, Dievs, svētī Latviju, Dramaturģija, Dunduri, Dzeja, Gaismas pils, Gustavs Šķilters, I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki, II Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki, III Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki, IV Vispārējie latviešu Dziesmu un Mūzikas svētki, Jaunlatvieši, Jānis Cimze, Karikatūra, Komponists, Krišjānis Valdemārs, Krievijas Impērija, Kristīgā baznīca, Latvieši, Latvijas Kareivis, Latvijas Radio, Latviski lai atskan dziesmas, Limbaži, Limbažu novads, Literatūra, Lsm.lv, Luga, Luterisms, Mācītājs, Mūsu Tēvs debesīs (Baumaņu Kārlis), Muiža, Oto fon Bismarks, Pēterburgas Avīzes, Pirmā atmoda, Rīgas Latviešu biedrība, Tēvijas dziesma, Teodors Kalniņš, Trimpula (Kā Daugava vaida), Valmieras apriņķis, Valodniecība, ..., Vācieši, Viļķene, Viļķenes pagasts, Vidzemes guberņa, Vidzemes skolotāju seminārs, 1881. gads, 1882. gads, 1890. gads, 1899. gads. Izvērst indekss (9 vairāk) »

Aderkasi

Aderkašu dzimtas ģerbonis Fon Aderkaši jeb fon Aderkasi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 13.

Jaunums!!: Baumaņu Kārlis un Aderkasi · Redzēt vairāk »

Ako

Ako (Acco) bija Salaspils līvu valdnieks (firsts) un vecākais, kas ieņēma izcilu stāvokli Daugavas Līvzemē.

Jaunums!!: Baumaņu Kārlis un Ako · Redzēt vairāk »

Aleksandrs III Romanovs

Aleksandrs III Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas Impērijas ķeizars (1881—1894), arī Polijas karalis, Somijas lielhercogs, Kurzemes un Zemgales hercogs, Livonijas hercogs utt.

Jaunums!!: Baumaņu Kārlis un Aleksandrs III Romanovs · Redzēt vairāk »

Atis Kronvalds

Atis Kronvalds, biežāk pazīstams kā Kronvaldu Atis ( —), bija latviešu publicists, valodnieks, pedagogs.

Jaunums!!: Baumaņu Kārlis un Atis Kronvalds · Redzēt vairāk »

Auseklis

Auseklis var būt.

Jaunums!!: Baumaņu Kārlis un Auseklis · Redzēt vairāk »

Auseklis (dzejnieks)

Auseklis, īstajā vārdā Miķelis Krogzemis (vecajā ortogrāfijā: Krogsemju Mikus, Michael Krogsen; dzimis, miris), bija latviešu dzejnieks, pedagogs, publicists.

Jaunums!!: Baumaņu Kārlis un Auseklis (dzejnieks) · Redzēt vairāk »

Ķirbižu muiža

Fragments no 1791. gada Valmieras apriņķa kartes ar Ķirbižu muižu (''Kürbis'') un Bīsteru ciemu (''Bisterwolde''). Ķirbižu muižas kungu māja ap 1920. gadu. Ķirbižu muižas kungu māja atrodas Limbažu novada Viļķenes pagasta Ķirbižos, no novada centra Limbažiem, no Rīgas-Tallinas šosejas (E67).

Jaunums!!: Baumaņu Kārlis un Ķirbižu muiža · Redzēt vairāk »

Baltijas valstis

Baltu cilšu aptuveni apdzīvotās teritorijas ap 13. gadsimta sākumu Baltijas valstis (arī Baltija) ir trīs Eiropas Savienības valstis Baltijas jūras austrumu piekrastē — Latvija, Lietuva un Igaunija.

Jaunums!!: Baumaņu Kārlis un Baltijas valstis · Redzēt vairāk »

Dainas

Āronu Matīsa „Mūsu Tautas dziesmas” (1888) Latviešu tautasdziesmas ''Mana baltā māmulīt'' pieraksts no F. Mēnija ''Syntagma de origine Livonorum'' (1632) Dainas jeb tautasdziesmas ir viena no galvenajām latviešu folkloras mutvārdu tradīcijām četru rindu vai, retāk, sešu rindu dzejā.

Jaunums!!: Baumaņu Kārlis un Dainas · Redzēt vairāk »

Daugavas zvejnieku dziesma

Ādama Ores "Daugaviņa, māmuliņa. Dziesmas un šlaģeri" vāks (1923). Daugavas zvejnieku dziesma ir latviešu kora dziesma ar Friča Brīvzemnieka vārdiem, kuras Baumaņu Kārļa versija pirmo reizi atskaņota 1873.

Jaunums!!: Baumaņu Kārlis un Daugavas zvejnieku dziesma · Redzēt vairāk »

Dāvids Cimze

Dāvids Cimze (1822—1872) bija latviešu pedagogs un komponists.

Jaunums!!: Baumaņu Kārlis un Dāvids Cimze · Redzēt vairāk »

Dievs, svētī Latviju

Viesturdārzā „Dievs, svētī Latviju” ir Latvijas Republikas valsts himna, kuras vārdu un mūzikas autors ir Baumaņu Kārlis (1835—1905).

Jaunums!!: Baumaņu Kārlis un Dievs, svētī Latviju · Redzēt vairāk »

Dramaturģija

Dramaturģija (— ‘darbība’) ir daiļliteratūras veids.

Jaunums!!: Baumaņu Kārlis un Dramaturģija · Redzēt vairāk »

Dunduri

Dunduri, dunduru dzimta (Tabanidae) ir viena no dunduru infrakārtas (Tabanomorpha) mušveidīgo kukaiņu dzimtām.

Jaunums!!: Baumaņu Kārlis un Dunduri · Redzēt vairāk »

Dzeja

Dzeja jeb poēzija (poiēsis — 'radīšana') ir daiļliteratūras veids, parasti rakstīta saistītā valodā, un tai raksturīgs dalījums rindās, valodas ritmiskums, subjektīvu pārdzīvojumu paudums, biežs un daudzveidīgs mākslinieciskās izteiksmes līdzekļu un retorisko figūru izmantojums.

Jaunums!!: Baumaņu Kārlis un Dzeja · Redzēt vairāk »

Gaismas pils

Dziesmas "Gaismas pils" sākuma notis. Gaismas pils ir latviešu kora dziesma.

Jaunums!!: Baumaņu Kārlis un Gaismas pils · Redzēt vairāk »

Gustavs Šķilters

Gustavs Šķilters (1874—1954) bija latviešu tēlnieks, Štiglica Centrālās tehniskās zīmēšanas skolas pedagogs (1905―1918) un Latvijas Mākslas akadēmijas docents (1924―1932).

Jaunums!!: Baumaņu Kārlis un Gustavs Šķilters · Redzēt vairāk »

I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki

Pirmajiem Latviešu dziedāšanas svētkiem veltīts izdevums (1873). Svinīgais gājiens no Rīgas Latviešu biedrības. Dikļu vīru koris (dibināts 1864. gadā) Pirmajos vispārīgajos latviešu dziesmu svētkos. Pirmie vispārīgie latviešu dziedāšanas svētki notika 1873.

Jaunums!!: Baumaņu Kārlis un I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki · Redzēt vairāk »

II Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki

Otro dziesmu svētku plakāts. Latviešu otrie vispārīgie dziedāšanas svētki notika no 1880.

Jaunums!!: Baumaņu Kārlis un II Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki · Redzēt vairāk »

III Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki

Trešajiem Latviešu dziedāšanas svētkiem veltīts izdevums (1888). Latviešu trešie vispārīgie dziedāšanas svētki notika no 1888. gada 18. līdz Rīgas esplanādē.

Jaunums!!: Baumaņu Kārlis un III Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki · Redzēt vairāk »

IV Vispārējie latviešu Dziesmu un Mūzikas svētki

IV Vispārīgo latviešu dziesmu un mūzikas svētku plakāts. IV Vispārīgie latviešu Dziesmu un Mūzikas svētki notika 1895. gada 15.—18.

Jaunums!!: Baumaņu Kārlis un IV Vispārējie latviešu Dziesmu un Mūzikas svētki · Redzēt vairāk »

Jaunlatvieši

Kustības galvenais ierosinātājs — Krišjānis Valdemārs (ap 1880) Rīgas Latviešu biedrības karogs Jaunlatvieši ir jēdziens, ko attiecina uz pirmās latviešu tautas atmodas intelektuāļiem, kas darbojās 19. gadsimta 50.—80.

Jaunums!!: Baumaņu Kārlis un Jaunlatvieši · Redzēt vairāk »

Jānis Cimze

Jānis Cimze (dzimis, miris) bija latviešu pedagogs, tautas dziesmu vācējs un harmonizētājs, ērģelnieks, latviešu kora mūzikas pamatlicējs un profesionālās mūzikas aizsācējs.

Jaunums!!: Baumaņu Kārlis un Jānis Cimze · Redzēt vairāk »

Karikatūra

Čārlija Čaplina karikatūra. Karikatūra (no caricare — 'pārspīlēt') ir satīrisks vai humoristisks zīmējums vai attēls, kurā komiskais efekts tiek panākts ar pārspīlējumu, neparedzētu salīdzinājumu vai pielīdzinājumu.

Jaunums!!: Baumaņu Kārlis un Karikatūra · Redzēt vairāk »

Komponists

Franču komponists Luiss Nikolass Klerambolts. Komponists ir persona, kas veido (komponē) mūzikas skaņdarbus, ko vēlāk izpilda mūziķi.

Jaunums!!: Baumaņu Kārlis un Komponists · Redzēt vairāk »

Krišjānis Valdemārs

Krišjānis Valdemārs (dzimis Ārlavas pagastā (tagad Valdgales pagasts), miris Maskavā) bija latviešu ekonomists, publicists un politiķis, viens no jaunlatviešu kustības aizsācējiem, Ainažu jūrskolas dibinātājs, kā arī pirmās latviešu bibliotēkas dibinātājs.

Jaunums!!: Baumaņu Kārlis un Krišjānis Valdemārs · Redzēt vairāk »

Krievijas Impērija

Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.

Jaunums!!: Baumaņu Kārlis un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »

Kristīgā baznīca

Kristīgā baznīca ir jēdziens, ar kuru parasti apzīmē Pasaules kristiešu kopienu.

Jaunums!!: Baumaņu Kārlis un Kristīgā baznīca · Redzēt vairāk »

Latvieši

Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.

Jaunums!!: Baumaņu Kārlis un Latvieši · Redzēt vairāk »

Latvijas Kareivis

"Latvijas Kareivis" bija Latvijas Bruņoto spēku štāba dienas laikraksts, kas iznāca no 1920.

Jaunums!!: Baumaņu Kārlis un Latvijas Kareivis · Redzēt vairāk »

Latvijas Radio

Latvijas Radio ir sabiedriskais medijs Latvijā, kas raida kopš.

Jaunums!!: Baumaņu Kārlis un Latvijas Radio · Redzēt vairāk »

Latviski lai atskan dziesmas

Latviski lai atskan dziesmas ir patriotiska Baumaņu Kārļa kora dziesma ar Lapas Mārtiņa vārdiem, kas atskaņota 1880.

Jaunums!!: Baumaņu Kārlis un Latviski lai atskan dziesmas · Redzēt vairāk »

Limbaži

Limbaži ir pilsēta Vidzemē, Limbažu novada centrs.

Jaunums!!: Baumaņu Kārlis un Limbaži · Redzēt vairāk »

Limbažu novads

Limbažu novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.

Jaunums!!: Baumaņu Kārlis un Limbažu novads · Redzēt vairāk »

Literatūra

Literatūra (no — 'burts') jeb rakstniecība ir viss cilvēces uzrakstītais tekstu kopums ar māksliniecisku vai sabiedrisku nozīmi.

Jaunums!!: Baumaņu Kārlis un Literatūra · Redzēt vairāk »

Lsm.lv

LSM.lv ir Latvijas Sabiedrisko mediju — Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas — veidots ziņu portāls.

Jaunums!!: Baumaņu Kārlis un Lsm.lv · Redzēt vairāk »

Luga

Lugas norise. Luga ir literārs darbs, kura saturs atklājas darbībā un personu sarunās un kurš galvenokārt ir paredzēts iestudēšanai teātrī.

Jaunums!!: Baumaņu Kārlis un Luga · Redzēt vairāk »

Luterisms

Luterisms (arī luterānisms, luterticība) ir kristīgās mācības un ekleziālās organizācijas tradīcija, kas radusies 16. gadsimtā Mārtiņa Lutera aizsāktajā reformācijas procesā.

Jaunums!!: Baumaņu Kārlis un Luterisms · Redzēt vairāk »

Mācītājs

Mācītājs ir baznīcas kalpotājs, kas ir pilnvarots vadīt dievkalpojumus, kā arī citas svētdarbības, kā kristības, laulības un bēres.

Jaunums!!: Baumaņu Kārlis un Mācītājs · Redzēt vairāk »

Mūsu Tēvs debesīs (Baumaņu Kārlis)

Baumaņu Kārļa komponētā Mūsu Tēvs debesīs ir garīga kora dziesma korim ar Tēvreizes vārdiem.

Jaunums!!: Baumaņu Kārlis un Mūsu Tēvs debesīs (Baumaņu Kārlis) · Redzēt vairāk »

Muiža

Stāmerienas (''Stomersee'') muižas kungu māja ap 1910. gadu Muiža bija feodāls zemes īpašumu veids, kad īpašnieks zemi neapstrādāja personīgi, bet guva no tās ienākumus.

Jaunums!!: Baumaņu Kārlis un Muiža · Redzēt vairāk »

Oto fon Bismarks

Oto Eduards Leopolds fon Bismarks (dzimis, miris), Bismarkas-Šēnhauzenas grāfs, bija konservatīvs vācu valstsvīrs, kuram bija nozīmīga loma Eiropas 19.

Jaunums!!: Baumaņu Kārlis un Oto fon Bismarks · Redzēt vairāk »

Pēterburgas Avīzes

"Pēterburgas Avīzes" (vecajā ortogrāfijā: Peterburgas awises) bija galvenais jaunlatviešu preses izdevums, kas iznāca Pēterburgā no līdz 1865.

Jaunums!!: Baumaņu Kārlis un Pēterburgas Avīzes · Redzēt vairāk »

Pirmā atmoda

Jura Alunāna dzejoli "Nevis slinkojot un pūstot" (mākslinieks H. Šics, 1873.) Pirmā atmoda bija aptuveni no 1850.

Jaunums!!: Baumaņu Kārlis un Pirmā atmoda · Redzēt vairāk »

Rīgas Latviešu biedrība

Rīgas Latviešu biedrības karogs (reverss) Latviešu biedrības nams Rīgas Latviešu biedrība (RLB) ir viena no vecākajām latviešu sabiedriskajām organizācijām, kas dibināta 1868.

Jaunums!!: Baumaņu Kārlis un Rīgas Latviešu biedrība · Redzēt vairāk »

Tēvijas dziesma

Tēvijas dziesma ir patriotiska Baumaņu Kārļa kora dziesma ar Lapas Mārtiņa vārdiem, kas pirmo reizi atskaņota 1873.

Jaunums!!: Baumaņu Kārlis un Tēvijas dziesma · Redzēt vairāk »

Teodors Kalniņš

Teodors Kalniņš (dzimis, miris) bija latviešu diriģents.

Jaunums!!: Baumaņu Kārlis un Teodors Kalniņš · Redzēt vairāk »

Trimpula (Kā Daugava vaida)

Trimpula (Kā Daugava vaida) sākuma notis. Trimpula (Kā Daugava vaida) ir patriotiska Baumaņu Kārļa kora dziesma ar Ausekļa vārdiem, kas atskaņota 1880.

Jaunums!!: Baumaņu Kārlis un Trimpula (Kā Daugava vaida) · Redzēt vairāk »

Valmieras apriņķis

Valmieras apriņķis bija administratīva vienība Vidzemes guberņas (1783—1918), Baltijas hercogistes (1918), Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.

Jaunums!!: Baumaņu Kārlis un Valmieras apriņķis · Redzēt vairāk »

Valodniecība

Valodniecība ir zinātne par cilvēku valodu, tās īpašībām, uzbūvi, funkcionēšanu un attīstību Valodniecība jeb lingvistika (no  — 'valoda') ir zinātne par cilvēku valodu, tās īpašībām, uzbūvi, funkcionēšanu un attīstību.

Jaunums!!: Baumaņu Kārlis un Valodniecība · Redzēt vairāk »

Vācieši

Vācieši ir ģermāņu tauta, kuras izcelsme ir Centrāleiropa.

Jaunums!!: Baumaņu Kārlis un Vācieši · Redzēt vairāk »

Viļķene

Viļķene (agrāk Katrīna) ir ciems Limbažu novada Viļķenes pagastā, pagasta centrs.

Jaunums!!: Baumaņu Kārlis un Viļķene · Redzēt vairāk »

Viļķenes pagasts

Viļķenes pagasts ir viena no Limbažu novada administratīvajām teritorijām tā.

Jaunums!!: Baumaņu Kārlis un Viļķenes pagasts · Redzēt vairāk »

Vidzemes guberņa

Vidzemes guberņa jeb Līvzemes guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa Latvijas kultūrvēsturiskais Vidzemes novads, Igaunijas dienviddaļa un Sāmsala.

Jaunums!!: Baumaņu Kārlis un Vidzemes guberņa · Redzēt vairāk »

Vidzemes skolotāju seminārs

Grāmatas "Bruņniecības draudžu skolotāju seminārs Valkā, tā skolotāji un audzēkņi" vāks (1898). Agrākā Vidzemes skolotāju semināra ēka Valmierā (1839—1853). Agrākā Vidzemes skolotāju semināra ēka Valkā (1937). Valmieras skolotāju semināra ēka (celta 1902). Vidzemes draudžu skolotāju seminārs, arī Cimzes seminārs, bija Vidzemes bruņniecības uzturēta mācību iestāde Valmierā (1839—1853), vēlāk Valkā (1853—1890).

Jaunums!!: Baumaņu Kārlis un Vidzemes skolotāju seminārs · Redzēt vairāk »

1881. gads

1881.

Jaunums!!: Baumaņu Kārlis un 1881. gads · Redzēt vairāk »

1882. gads

1882.

Jaunums!!: Baumaņu Kārlis un 1882. gads · Redzēt vairāk »

1890. gads

1890.

Jaunums!!: Baumaņu Kārlis un 1890. gads · Redzēt vairāk »

1899. gads

1899.

Jaunums!!: Baumaņu Kārlis un 1899. gads · Redzēt vairāk »

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »