21 attiecības: Agrārā reforma Latvijā, Autoceļš P16, Burtnieks, Dikļi, Dzirnavas, Gustavs fon Bergmanis, Jakobs Johans fon Zīverss, Kalve, Klēts, Krogs, Lapegles, Londona, Matīšu pagasts, Muiža, Rija, Septiņgadu karš, Stallis, Valmieras novads, Zīversi, Zviedru Vidzeme, 1864. gada latviešu dziesmu diena Dikļos.
Agrārā reforma Latvijā
Agrārreforma Latvijā 1920.
Jaunums!!: Bauņu muiža un Agrārā reforma Latvijā · Redzēt vairāk »
Autoceļš P16
| | P16 autoceļš Valmiera—Matīši—Mazsalaca ir reģionālais Latvijas autoceļš, kas savieno Valmieru ar Mazsalacu.
Jaunums!!: Bauņu muiža un Autoceļš P16 · Redzēt vairāk »
Burtnieks
Burtnieks (saukts arī par Burtnieka ezeru) ir ceturtais lielākais ezers Latvijā.
Jaunums!!: Bauņu muiža un Burtnieks · Redzēt vairāk »
Dikļi
Dikļi ir apdzīvota vieta Valmieras novada Dikļu pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Bauņu muiža un Dikļi · Redzēt vairāk »
Dzirnavas
Galda dzirnavas Dzirnavas ir ierīce, ar kuras palīdzību cietus materiālus var sadalīt mazākos gabalos maļot, sasmalcinot vai griežot.
Jaunums!!: Bauņu muiža un Dzirnavas · Redzēt vairāk »
Gustavs fon Bergmanis
Gustavs Bergmanis jeb Gustavs fon Bergmanis (1749—1814) bija luterāņu mācītājs, izdevējs, latviešu valodas filologs.
Jaunums!!: Bauņu muiža un Gustavs fon Bergmanis · Redzēt vairāk »
Jakobs Johans fon Zīverss
Jakobs Johans fon Zīverss Jakobs Johans fon Zīverss (1731-1808) bija vācbaltiešu politiskais darbinieks, diplomāts un reformators, viens no Katrīnas II valstsvīriem, īstenais slepenpadomnieks.
Jaunums!!: Bauņu muiža un Jakobs Johans fon Zīverss · Redzēt vairāk »
Kalve
Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā Kalve, kaltuve jeb smēde (no), ir darbnīca, kur notiek metāla apstrāde un metāla izstrādājumu izgatavošana.
Jaunums!!: Bauņu muiža un Kalve · Redzēt vairāk »
Klēts
Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejā Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejā Klēts latviešu tradicionālajā viensētā ir savrupi celta ēka lielākoties pārtikas un ikdienā nelietojamā apģērba uzglabāšanai, tomēr klētī mēdza glabāt arī dažādas citas mantas.
Jaunums!!: Bauņu muiža un Klēts · Redzēt vairāk »
Krogs
Vecumnieku pagasta, Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs 18. gadsimta Ramas kroga ēka netālu no Bišumuižas Krogs ir ēka, kas bija paredzēta ceļotāju un zirgu atpūtai.
Jaunums!!: Bauņu muiža un Krogs · Redzēt vairāk »
Lapegles
Lapegles (Larix) ir priežu dzimtas ģints, kurā ir apvienotas 10–14 skujkoku sugas.
Jaunums!!: Bauņu muiža un Lapegles · Redzēt vairāk »
Londona
Londona ir Apvienotās Karalistes galvaspilsēta pie Temzas upes Anglijas dienvidaustrumos.
Jaunums!!: Bauņu muiža un Londona · Redzēt vairāk »
Matīšu pagasts
Matīšu pagasts ir viena no Valmieras novada administratīvajām teritorijām, Burtnieka ezera krastā.
Jaunums!!: Bauņu muiža un Matīšu pagasts · Redzēt vairāk »
Muiža
Stāmerienas (''Stomersee'') muižas kungu māja ap 1910. gadu Muiža bija feodāls zemes īpašumu veids, kad īpašnieks zemi neapstrādāja personīgi, bet guva no tās ienākumus.
Jaunums!!: Bauņu muiža un Muiža · Redzēt vairāk »
Rija
Vestienas pagasta „Rizgās” celta rija, Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs Džūkstes pagasta „Ļūpīšos” celta rija, Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs Rija bija daudzām Ziemeļaustrumeiropas tautām pazīstama celtne labības žāvēšanai un kulšanai.
Jaunums!!: Bauņu muiža un Rija · Redzēt vairāk »
Septiņgadu karš
Austrijas-Francijas-Krievijas un Prūsijas-Lielbritānijas-Hanoveres koalīcijas pirms kara sākuma 1756. gadā. Krievijas Impērijas uzbrukums Prūsijai cauri formāli neitrālās Kurzemes hercogistes un Polijas-Lietuvas teritorijai (1757-1759). Septiņgadu karš (Vācijā to dažreiz sauc arī par Trešo Silēzijas karu) notika starp 1756.
Jaunums!!: Bauņu muiža un Septiņgadu karš · Redzēt vairāk »
Stallis
Staļļa iekštelpas Stallis ir zirgu mājvieta.
Jaunums!!: Bauņu muiža un Stallis · Redzēt vairāk »
Valmieras novads
Valmieras novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.
Jaunums!!: Bauņu muiža un Valmieras novads · Redzēt vairāk »
Zīversi
Grāfu fon Zīversu dzimtas ģerbonis. Zīversu dzimtas celtā jaunā Cēsu pils 2004. gadā Fon Zīversi ir vācbaltiešu dzimta, kas 17.
Jaunums!!: Bauņu muiža un Zīversi · Redzēt vairāk »
Zviedru Vidzeme
Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.
Jaunums!!: Bauņu muiža un Zviedru Vidzeme · Redzēt vairāk »
1864. gada latviešu dziesmu diena Dikļos
Pirmajos vispārīgajos latviešu dziesmu svētkos. 1864.
Jaunums!!: Bauņu muiža un 1864. gada latviešu dziesmu diena Dikļos · Redzēt vairāk »