Ātrāk nekā pārlūku!
20 attiecības: Čehoslovākijas Trešā republika, Edvards Benešs, Košice, Kolaboracionisms, Koncentrācijas nometne, Mlada Boleslava, Okupācija, Otrais pasaules karš, Pilsonība, Polijas Tautas Republika, Potsdamas konference, Sarkanā armija, Sudetu apgabals, Ungāri, Ungārijas Karaliste (1920—1946), Vācieši, Vācija, 1938. gads, 1945. gads, 1946. gads.
Čehoslovākijas Trešā republika
Čehoslovākijas Trešā republika (čehu: Třetí Československá republika, slovāku: Tretia česko-slovenská republika), oficiāli Čehoslovākijas Republika (čehu: Československá Republika, slovāku: Česko-slovenská Republika), bija suverēna valsts no 1945.
Jaunums!!: Beneša dekrēti un Čehoslovākijas Trešā republika · Redzēt vairāk »
Edvards Benešs
Edvards Benešs (dzimis, miris) bija Čehoslovākijas politiķis, viens no Čehoslovākijas izveidotājiem un tās prezidents no 1935.
Jaunums!!: Beneša dekrēti un Edvards Benešs · Redzēt vairāk »
Košice
250px Košice ir Slovākijas otrā lielākā pilsēta.
Jaunums!!: Beneša dekrēti un Košice · Redzēt vairāk »
Kolaboracionisms
Kolaboracionisms (no — ‘sadarbība’) šaurākā nozīmē ir jebkura sadarbība ar okupācijas varu, savukārt starptautiskajās tiesībās ar šo terminu saprot apzinātu, brīvprātīgu un tīšu sadarbību ar pretinieku, darbojoties tā interesēs pret savu valsti.
Jaunums!!: Beneša dekrēti un Kolaboracionisms · Redzēt vairāk »
Koncentrācijas nometne
padomju NKVD speciālā nometne (no 1945. līdz 1950. gadam) Koncentrācijas nometne ir no ārpasaules nošķirts un apsargāts, autonoms nometnes komplekss lielu ļaužu masu preventīvai aizturēšanai un izolēšanai.
Jaunums!!: Beneša dekrēti un Koncentrācijas nometne · Redzēt vairāk »
Mlada Boleslava
Mlada Boleslava ir pilsēta Čehijā, Centrālčehijas apgabala Mlada Boleslavas apriņķa centrs pie Jizeras upes.
Jaunums!!: Beneša dekrēti un Mlada Boleslava · Redzēt vairāk »
Okupācija
Okupācija nozīmē citas valsts sagrābšanu ar bruņotu (vardarbīgu, militāru) spēku un savas pārvaldības ieviešana tajā.
Jaunums!!: Beneša dekrēti un Okupācija · Redzēt vairāk »
Otrais pasaules karš
Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.
Jaunums!!: Beneša dekrēti un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Pilsonība
"Šeit viens otru uzrunājam 'Pilson', " Franču revolūcijas panākums 1799. gadā Pilsonība (valstīs, kur ir monarhija — pavalstniecība) ir personas piederība pie kādas noteiktas valsts (var būt arī vairāku valstu pilsonis).
Jaunums!!: Beneša dekrēti un Pilsonība · Redzēt vairāk »
Polijas Tautas Republika
Polijas Otrās republikas robežas (1945—1946). Polijas Tautas Republika (PTR) (poļu: Polska Rzeczpospolita Ludowa, PRL), oficiālais valsts nosaukums no 1944.
Jaunums!!: Beneša dekrēti un Polijas Tautas Republika · Redzēt vairāk »
Potsdamas konference
Etlijs, Trumens un Staļins Potsdamas konferencē Karte ar 1939. gada robežām un vācu iedzīvotāju īpatsvaru agrākajās Vācijas teritorijās, kuras pēc Potsdamas konferences piešķīra Polijai un PSRS Potsdamas konference notika 1945.
Jaunums!!: Beneša dekrēti un Potsdamas konference · Redzēt vairāk »
Sarkanā armija
Sarkanās armijas karogs Sarkanā armija jeb Strādnieku un zemnieku Sarkanā armija bija viens no Padomju Krievijas, vēlāk PSRS bruņoto spēku nosaukumiem, ko oficiāli lietoja laikā no 1918.
Jaunums!!: Beneša dekrēti un Sarkanā armija · Redzēt vairāk »
Sudetu apgabals
Sudetu apgabals Sudetu apgabals ir vēsturisks apzīmējums Čehijas pierobežas apgabaliem ar Vācijas Impēriju.
Jaunums!!: Beneša dekrēti un Sudetu apgabals · Redzēt vairāk »
Ungāri
Ungāri jeb maģāri ir ugru tauta un Ungārijas valsts nācija, lielākā skaitā mīt arī citās Centrāleiropas valstīs bijušās Austroungārijas teritorijā.
Jaunums!!: Beneša dekrēti un Ungāri · Redzēt vairāk »
Ungārijas Karaliste (1920—1946)
Ungārijas Karaliste (ungāru: Magyar Királyság) bija ungāru valsts no 1920.
Jaunums!!: Beneša dekrēti un Ungārijas Karaliste (1920—1946) · Redzēt vairāk »
Vācieši
Vācieši ir ģermāņu tauta, kuras izcelsme ir Centrāleiropa.
Jaunums!!: Beneša dekrēti un Vācieši · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Beneša dekrēti un Vācija · Redzēt vairāk »
1938. gads
1938.
Jaunums!!: Beneša dekrēti un 1938. gads · Redzēt vairāk »
1945. gads
1945.
Jaunums!!: Beneša dekrēti un 1945. gads · Redzēt vairāk »
1946. gads
1946.
Jaunums!!: Beneša dekrēti un 1946. gads · Redzēt vairāk »
