Ātrāk nekā pārlūku!
107 attiecības: Alberts Špērs, Aleksandrs fon Humbolts, Amerikas Savienotās Valstis, Anklāvs, Apvienotā Karaliste, Atjaunīgā enerģija, Aukstais karš, Austrumberlīne, Šprē, Ādolfs Hitlers, Berlīnes mūris, Berlīnes televīzijas tornis, Berlīnes Uzvaras kolonna, Biomedicīna, Biotehnoloģija, Bonna, Brandenburgas vārti, Brisele, Budapešta, Buenosairesa, Bundestāgs, Džakarta, Eiro, Eiropas Savienība, Elektronika, Erihs fon Manšteins, Farmācija, Francija, Frīdrihs II Lielais, Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns, Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns (kūrfirsts), Frīdrihs Vilhelms II Hoencollerns, Frīdrihs Vilhelms IV Hoencollerns, Galvaspilsēta, Georgs Gross, Gustavs Štrēzemanis, Hāfele, Herberts Markūze, Inženierija, Informācijas tehnoloģijas, Joahims Peipers, Konrāds Cūze, Kurts Tuholskis, Lenija Rīfenštāle, Londona, Losandželosa, Madride, Marlēna Dītriha, Maskava, Mehiko, ..., Otrais pasaules karš, Padomju Savienība, Parīze, Pekina, Pilsētu sadraudzība, Prāga, Prūsijas karaliste, Rainers Verners Fasbinders, Reihstāgs (ēka), Rietumberlīne, Rietumvācija, Schwerbelastungskörper, Stambula, Starptautiskais fonētiskais alfabēts, Taškenta, Tokija, Trešais reihs, United Buddy Bears, Valters Gropiuss, Varšava, Vācija, Vācijas atkalapvienošana, Vācijas Demokrātiskā Republika, Vācijas federālās zemes, Vācijas impērija, Vācijas Sociāldemokrātiskā partija, Veimāras republika, Vilhelms I Hoencollerns, Vilhelms II Hoencollerns, Vims Venderss, Vindhuka, 1220. gads, 13. gadsimts, 1650. gads, 1709. gads, 1747. gads, 1800. gads, 1850. gads, 1861. gads, 1877. gads, 1900. gads, 1912. gads, 1917. gads, 1925. gads, 1942. gads, 1945. gads, 1949. gads, 1950. gads, 1961. gads, 1975. gads, 1987. gads, 1989. gads, 1990. gads, 1997. gads, 2007. gads, 2009. gads, 2010. gads. Izvērst indekss (57 vairāk) »
Alberts Špērs
Bertolds Konrāds Hermanis Alberts Špērs (dzimis, miris) bija vācu arhitekts, kurš Otrā Pasaules kara laikā bija Trešā reiha apbruņojuma un kara rūpniecības ministrs (1942—1945). Pirms kļuva par ministru, A. Špērs bija Ādolfa Hitlera galvenais arhitekts un viens no fīrera tuvākajiem līdzgaitniekiem. Dzimis arhitekta Alberta Frīdriha Špēra ģimenē Manheimā. Studējis arhitektūru Karlsrūē, Minhenē un Berlīnē. A. Špērs iestājās NSDAP un SA 1931. gadā. Jau 1932. gadā saņēma pirmos ar nacistu partiju saistītos pasūtījumus. Projektēja Reihskanceleju Berlīnē un nacistu partijas kongresu norises vietu Nirnbergā. Izstrādāja plānu radikālai Berlīnes pārbūvei (Welthauptstadt Germania). Pēc kara tiesāts Nirnbergas procesā, kur atzina savu vainu nacisma noziegumos. Tika piespriests 20 gadu ieslodzījums, kuru lielāko daļu izcieta Špandavas cietumā, Berlīnē. Pēc ieslodzījuma beigām 1966. gadā dzīvoja pārsvarē Heidelbergā, tēva celtajā ģimenes īpašumā, un izdeva plaši pazīstamus memuārus. Materiālo nodrošinājumu viņam sniedza grāmatu izdošana, kā arī nacisma laikos iegādāto gleznu pārdošana. Miris no insulta 1981. gadā, atrodoties Londonā. A. Špēra dēls Alberts Špērs Jaunākais arī pēc profesijas ir arhitekts.
Jaunums!!: Berlīne un Alberts Špērs · Redzēt vairāk »
Aleksandrs fon Humbolts
Aleksandrs fon Humbolts (Friedrich Wilhelm Heinrich Alexander Freiherr von Humboldt; dzimis, miris) bija vācu dabas pētnieks, ceļotājs, ģeogrāfijas kā mūsdienīgas zinātnes pamatlicējs.
Jaunums!!: Berlīne un Aleksandrs fon Humbolts · Redzēt vairāk »
Amerikas Savienotās Valstis
Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV jeb Savienotās Valstis (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.
Jaunums!!: Berlīne un Amerikas Savienotās Valstis · Redzēt vairāk »
Anklāvs
Anklāvs C ir valsts B eksklāvs, robežvalsts А Anklāvs ir kāda valsts vai valsts daļa, kura no visām pusēm robežojas ar citas valsts teritoriju.
Jaunums!!: Berlīne un Anklāvs · Redzēt vairāk »
Apvienotā Karaliste
Apvienotā Karaliste (izrunā), arī Lielbritānija (Great Britain), oficiāli kopš 1922.
Jaunums!!: Berlīne un Apvienotā Karaliste · Redzēt vairāk »
Atjaunīgā enerģija
frameless Pļaviņu HES Atjaunīgā enerģija jeb atjaunojamā enerģija ir enerģija no tādiem avotiem, kuri mūsdienu civilizācijas mērogos ir neizsmeļami.
Jaunums!!: Berlīne un Atjaunīgā enerģija · Redzēt vairāk »
Aukstais karš
sociālistiskajā Austrumberlīnē Aukstais karš ir stāvoklis starp valstīm, kad nenotiek reāla karadarbība, bet cīņa ar pretējo pusi notiek ar ekonomiskām un politiskām darbībām, spiegošanu, kā arī lokālos karos atbalstot cīņu pret pretinieka sabiedrotajiem vai satelītvalstīm.
Jaunums!!: Berlīne un Aukstais karš · Redzēt vairāk »
Austrumberlīne
Berlīnes dalījums okupācijas zonās Austrumberlīne pastāvēja no 1949.
Jaunums!!: Berlīne un Austrumberlīne · Redzēt vairāk »
Šprē
Šprē ir upe Vācijā (Saksijā, Brandenburgā un Berlīnē).
Jaunums!!: Berlīne un Šprē · Redzēt vairāk »
Ādolfs Hitlers
Ādolfs Hitlers (dzimis, miris) bija NSDAP līderis, no 1933.
Jaunums!!: Berlīne un Ādolfs Hitlers · Redzēt vairāk »
Berlīnes mūris
Berlīnes mūris 1986. gadā. Pa labi redzama Rietumberlīne, bet kreisajā pusē — Austrumberlīne Berlīnes mūris, oficiāli Pretfašisma aizsargvalnis (Antifaschistischer Schutzwall), bija inženierbūve, kura 28 gadus, no līdz, atdalīja Rietumberlīni no Vācijas Demokrātiskās Republikas (VDR jeb Austrumvācijas).
Jaunums!!: Berlīne un Berlīnes mūris · Redzēt vairāk »
Berlīnes televīzijas tornis
Berlīnes televīzijas tornis ir televīzijas tornis, kas atrodas Berlīnē, Vācijā.
Jaunums!!: Berlīne un Berlīnes televīzijas tornis · Redzēt vairāk »
Berlīnes Uzvaras kolonna
Uzvaras kolonna (2012) Uzvaras kolonna (no Sieg ‘uzvara’ + Säule ‘kolonna’) ir piemineklis Berlīnē, Vācijā.
Jaunums!!: Berlīne un Berlīnes Uzvaras kolonna · Redzēt vairāk »
Biomedicīna
Biomedicīna ir medicīnas daļa, kas balstās uz bioloģijas, fizioloģijas un citu dabaszinātņu principu pielietošanu klīniskajā praksē.
Jaunums!!: Berlīne un Biomedicīna · Redzēt vairāk »
Biotehnoloģija
insulīna kristāli Biotehnoloģija (bios — 'dzīvība' + tehnoloģija) ir bioloģijas un tehnikas nozare, kas izmanto dabiskās bioloģiskās sistēmas (piemēram, mikroorganismus), lai ražotu bioloģiski nozīmīgas vielas.
Jaunums!!: Berlīne un Biotehnoloģija · Redzēt vairāk »
Bonna
Bonna ir pilsēta Vācijas rietumos, Ziemeļreinas-Vestfālenes dienvidos, Reinas upes krastos ap 20 kilometru augšup no Ķelnes.
Jaunums!!: Berlīne un Bonna · Redzēt vairāk »
Brandenburgas vārti
Brandenburgas vārti ir bijušie Berlīnes pilsētas vārti, pārbūvēti 18.
Jaunums!!: Berlīne un Brandenburgas vārti · Redzēt vairāk »
Brisele
Brisele (vai Ville de Bruxelles) ir pilsēta Beļģijas centrālajā daļā.
Jaunums!!: Berlīne un Brisele · Redzēt vairāk »
Budapešta
Budapešta ir Ungārijas galvaspilsēta un tās galvenais politiskais, industriālais un tirdzniecības centrs.
Jaunums!!: Berlīne un Budapešta · Redzēt vairāk »
Buenosairesa
Buenosairesa ir pilsēta Argentīnas austrumos pie Laplatas upes.
Jaunums!!: Berlīne un Buenosairesa · Redzēt vairāk »
Bundestāgs
Vācu Bundestāgs ir Vācijas likumdevējs.
Jaunums!!: Berlīne un Bundestāgs · Redzēt vairāk »
Džakarta
Džakarta ir Indonēzijas galvaspilsēta, valsts galvenais ekonomikas un finanšu centrs.
Jaunums!!: Berlīne un Džakarta · Redzēt vairāk »
Eiro
Eiro jeb eira (svešvalodās: ευρώ, euro, euró, evro, ewro, евро utml.; starptautiskais apzīmējums — EUR; zīme — €) ir kopējā valūta deviņpadsmit Eiropas Savienības (ES) valstīm, kas veido Eiropas Monetāro Savienību.
Jaunums!!: Berlīne un Eiro · Redzēt vairāk »
Eiropas Savienība
ES augstākais punkts Monblāns. ES valstu atkarīgās teritorijas (2018). Nav parādītas Fēru salas. Eiropas Savienība (ES) ir 27 Eiropas valstu ekonomiska un politiska apvienība.
Jaunums!!: Berlīne un Eiropas Savienība · Redzēt vairāk »
Elektronika
Elektronika ir zinātne par sistēmām, kas darbojas uz kontrolētas elektronu (vai citu lādētu daļiņu) plūsmas pamata, to mijiedarbību ar elektromagnētisko lauku.
Jaunums!!: Berlīne un Elektronika · Redzēt vairāk »
Erihs fon Manšteins
Erihs fon Manšteins (dzimis, miris) bija vācu virsnieks, ģenerālfeldmaršals.
Jaunums!!: Berlīne un Erihs fon Manšteins · Redzēt vairāk »
Farmācija
Piesta ar piestalu ir starptautisks farmācijas simbols Farmācija ir zāļu pētniecība, izstrādāšana, ražošana, standartizēšana, kvalitātes kontrole un izplatīšana.
Jaunums!!: Berlīne un Farmācija · Redzēt vairāk »
Francija
Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.
Jaunums!!: Berlīne un Francija · Redzēt vairāk »
Frīdrihs II Lielais
Frīdrihs II Hoencollerns, saukts arī par Frīdrihu Lielo (Friedrich der Große) un Veco Frici (der alte Fritz); dzimis, miris) bija Hoencollernu dinastijas Prūsijas karalis un Brandenburgas kūrfirsts (kā Frīdrihs IV) no 1740. gada līdz savai nāvei 1786. gadā. Uzvarēdams Austriju Silēzijas karos un piedalīdamies Polijas dalīšanās, Frīdrihs nostiprināja Prūsijas stāvokli, 1772. gadā nomainīdams titulu karalis Prūsijā (König in Preußen) uz Prūsijas karalis (König von Preußen). Frīdrihs Lielais bija tipisks apgaismotās monarhijas pārstāvis, atbalstīja zinātni un mākslu.
Jaunums!!: Berlīne un Frīdrihs II Lielais · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns
Frīdrihs Vilhelms I (saukts arī par Zaldātu ķēniņu (der Soldatenkönig); dzimis, miris) bija Hoencollernu dinastijas Prūsijas karalis un Brandenburgas kūrfirsts no 1713.
Jaunums!!: Berlīne un Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns (kūrfirsts)
Frīdrihs Vilhelms I; dzimis, miris), saukts arī par Lielo kūrfirstu (Der Große Kurfürst), bija Hoencollernu dinastijas Brandenburgas-Prūsijas valdnieks. Brandenburgas kūrfirsts no 1640. gada līdz savai nāvei 1688. gadā un vienlaikus arī Prūsijas hercogs, Klēves hercogs un Markas grāfs. Kā Prūsijas hercogs līdz 1660. gadam bija Polijas—Lietuvas ūnijas vasalis. Tēvs — Brandenburgas kūrfirsts Georgs Vilhelms. Atšķirībā no tēva neveiksmīgās politikas Frīdrihs Vilhelms I veica reformas valstī, Brandenburga-Prūsija nostiprinājās, kas ļāva Frīdriha Vilhelma I dēlam kļūt par Prūsijas karali. Pats būdams kalvinists, ievēroja reliģisko toleranci. 1685. gadā izdeva Potsdamas ediktu, kurā aicināja vajātos hugenotus apmesties Brandenburgā. Atbalstīja tirdzniecību. Veicināja ceļu un kanālu izbūvi. Iesaistījās Otrajā Ziemeļu karā, kura rezultātā Prūsijas hercogiste kļuva par suverēnu valsti. Kategorija:1620. gadā dzimušie Kategorija:1688. gadā mirušie Kategorija:Brandenburgas kūrfirsti Kategorija:Hoencollernu dinastija.
Jaunums!!: Berlīne un Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns (kūrfirsts) · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Vilhelms II Hoencollerns
Frīdrihs Vilhelms II; dzimis, miris) bija Hoencollernu dinastijas Prūsijas karalis un Brandenburgas kūrfirsts no 1786. gada līdz savai nāvei 1797. gadā. Frīdriha Lielā brāļadēls. Kļuva par karali pēc Frīdriha Lielā nāves 1786. gadā, jo pašam Frīdriham Lielajam bērnu nebija. Atšķirībā no Frīdriha Lielā bija dzīves baudītājs; Frīdriham Vilhelmam II bija vētraina privātā dzīve. Atbalstīja mūziku un mākslu. Frīdriha Vilhelma II laikā tika uzcelts Berlīnes simbols — Brandenburgas vārti. Politikā ietekme bija karaļa favorītēm un favorītiem. Ārpolitiski, 1789. gadā sākoties Franču revolūcijai, Frīdrihs Vilhelms II kopā ar Austriju iesaistījās Pirmās koalīcijas karā, ciezdams sakāvi. Iesaistījās Polijas dalīšanā. 1797. gadā Frīdrihs Vilhelms II mira un atstāja valsti finansiāli un politiski grūtā stāvoklī. Kategorija:1744. gadā dzimušie Kategorija:1797. gadā mirušie Kategorija:Brandenburgas kūrfirsti Kategorija:Hoencollernu dinastija Kategorija:Prūsijas karaļi.
Jaunums!!: Berlīne un Frīdrihs Vilhelms II Hoencollerns · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Vilhelms IV Hoencollerns
Frīdrihs Vilhelms IV (dzimis, miris) bija Hoencollernu dinastijas Prūsijas karalis no 1840.
Jaunums!!: Berlīne un Frīdrihs Vilhelms IV Hoencollerns · Redzēt vairāk »
Galvaspilsēta
Rīga, Latvijas galvaspilsēta. Galvaspilsēta ir tā pilsēta valstī, kas saistās ar valdību.
Jaunums!!: Berlīne un Galvaspilsēta · Redzēt vairāk »
Georgs Gross
Georgs Gross, dzimis kā Georgs Ērenfrīds Gross, miris) bija vācu/ASV mākslinieks. Berlīnes dadaisma un Jaunās lietišķības pārstāvis Veimāras republikas laikā. Īpaši pazīstams ar saviem karikatūras tipa darbiem par Berlīnes dzīvi XX gadsimta divdesmitajos gados. 1933. gadā emigrēja uz ASV. Pēc kara atgriezās Vācijā. Dzimis Berlīnē, bet bērnības dienas pavadīja Štolpā. Mācījās Drēzdenes Mākslas augstskolā (Hochschule für Bildende Künste Dresden). Karoja Pirmajā pasaules karā. 1919. gadā piedalījās Spartaka līgas sacelšanās, tajā pašā gadā iestājās Vācijas Komunistiskajā partijā. 1921. gadā Gross tika apsūdzēts armijas nomelnošanā, sodīts ar naudassodu un viņa darbu ciklu Gott mit uns iznīcināšanu. 1922. gadā izstājās no Komunistiskās partijas, pēc tam, kad bija ieradies PSRS un saticis Trocki un Ļeņinu. Būdams radikāli noskaņots pret nacismu, īsi pirms Hitlera nākšanas pie varas devās uz ASV, bet viņa mākslu nacisti atzina par deģeneratīvu. 1938. gadā Gross kļuva par ASV pilsoni. ASV Gross pasniedza Ņujorkas Mākslas studentu līgā (Art Students League of New York), un krasi mainīja radošo rokrakstu. Būdams ASV pilsonis, Gross tomēr atgriezās Berlinē. Gross, pazīstams bohēmists un dzīves baudītājs, mira 1959. gadā dzērumā sasizdamies pie savas mājas durvīm.
Jaunums!!: Berlīne un Georgs Gross · Redzēt vairāk »
Gustavs Štrēzemanis
Gustavs Štrēzemanis (dzimis, miris) bija Veimāras republikas laika politiķis.
Jaunums!!: Berlīne un Gustavs Štrēzemanis · Redzēt vairāk »
Hāfele
Hāfele ir upe Brandenburgā, Berlīnē un Saksijā-Anhaltē, Vācijā.
Jaunums!!: Berlīne un Hāfele · Redzēt vairāk »
Herberts Markūze
Herberts Markūze (dzimis 1898. gada 19. jūlijā Berlīnē, miris 1979. gada 29. jūlijā Štarnbergā) bija ebreju izcelsmes vācu filozofs, viens no pazīstamākiem Frankfurtes skolas pārstāvjiem.
Jaunums!!: Berlīne un Herberts Markūze · Redzēt vairāk »
Inženierija
Zobratu darbības animācija Inženierija piemēro zinātniskās un tehniskās zināšanas dažādu tehnisku problēmu risināšanai.
Jaunums!!: Berlīne un Inženierija · Redzēt vairāk »
Informācijas tehnoloģijas
Informācijas tehnoloģiju pamatā ir datoru izmantošana Informācijas tehnoloģijas (IT) ir metožu un instrumentu kopums attēlu, teksta, skaņas un informācijas apstrādei, iegūšanai, uzglabāšanai un izplatīšanai ar mikroelektroniski balstītu skaitļošanas un telesakaru kombināciju.
Jaunums!!: Berlīne un Informācijas tehnoloģijas · Redzēt vairāk »
Joahims Peipers
Joahims Peipers (bieži pazīstams arī kā Johens Peipers; dzimis, miris) bija vācu virsnieks, SS štandartenfīrers.
Jaunums!!: Berlīne un Joahims Peipers · Redzēt vairāk »
Konrāds Cūze
Konrāds Cūze (dzimis, miris), bija vācu inženieris un datorbūves pionieris.
Jaunums!!: Berlīne un Konrāds Cūze · Redzēt vairāk »
Kurts Tuholskis
Kurts Tuholskis (dzimis, miris) bija Veimāras republikas laikā ietekmīgs kreisi noskaņots vācu žurnālists, satīriķis un rakstnieks.
Jaunums!!: Berlīne un Kurts Tuholskis · Redzēt vairāk »
Lenija Rīfenštāle
Lenija Rīfenštāle, pilnā vārdā Helēna Berta Amālija Rīfenštāle (Leni Riefenstahl, Helene Bertha Amalie Riefenstahl, dzimusi, mirusi), bija vācu balerīna, aktrise, kinorežisore, fotogrāfe, populārākā propagandas filmu kinorežisore Trešajā reihā, apgrozījusies augstākajās valsts elites aprindās.
Jaunums!!: Berlīne un Lenija Rīfenštāle · Redzēt vairāk »
Londona
Londona ir Apvienotās Karalistes galvaspilsēta pie Temzas upes Anglijas dienvidaustrumos.
Jaunums!!: Berlīne un Londona · Redzēt vairāk »
Losandželosa
Losandželosa, saukta arī par Eņģeļu pilsētu (the City of Angels) vai saīsināti par L.A., ir pilsēta ASV dienvidrietumos pie Klusā okeāna.
Jaunums!!: Berlīne un Losandželosa · Redzēt vairāk »
Madride
Madride ir Spānijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta pēc iedzīvotāju skaita.
Jaunums!!: Berlīne un Madride · Redzēt vairāk »
Marlēna Dītriha
Marija Magdalēna "Marlēna" Dītriha (dzimusi, mirusi) bija vācu kinoaktrise un dziedātāja, pirmā aktrise no Vācijas, kas guvusi panākumus Holivudā.
Jaunums!!: Berlīne un Marlēna Dītriha · Redzēt vairāk »
Maskava
Maskava ir Krievijas Federācijas galvaspilsēta, kas atrodas Krievijas rietumu daļā, aptuveni 641 km uz dienvidaustrumiem no Krievijas otras lielākās pilsētas Sanktpēterburgas.
Jaunums!!: Berlīne un Maskava · Redzēt vairāk »
Mehiko
Mehiko ir Meksikas galvaspilsēta un lielākā pilsēta, valsts galvenais ekonomikas un finanšu centrs.
Jaunums!!: Berlīne un Mehiko · Redzēt vairāk »
Otrais pasaules karš
Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.
Jaunums!!: Berlīne un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Padomju Savienība
Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija totalitāra sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.
Jaunums!!: Berlīne un Padomju Savienība · Redzēt vairāk »
Parīze
Parīze (IPA) ir Francijas galvaspilsēta un lielākā valsts pilsēta, kā arī Ildefransas reģiona administratīvais centrs un viens no valsts departamentiem.
Jaunums!!: Berlīne un Parīze · Redzēt vairāk »
Pekina
Pekina jeb Beidzjina ((Běijīng Shì)) ir pilsēta Ķīnas ziemeļos.
Jaunums!!: Berlīne un Pekina · Redzēt vairāk »
Pilsētu sadraudzība
Monpeljē sadraudzības pilsētas Pilsētu sadraudzība vai pašvaldību sadraudzība ir pilsētu un dažāda līmeņa pašvaldību sadarbības forma dažādu sociālo, kultūras un ekonomisko saišu veicināšanai.
Jaunums!!: Berlīne un Pilsētu sadraudzība · Redzēt vairāk »
Prāga
Prāga ir Čehijas galvaspilsēta, kas atrodas valsts vidienē pie Vltavas upes.
Jaunums!!: Berlīne un Prāga · Redzēt vairāk »
Prūsijas karaliste
Prūsijas teritorija impērijas laikā Prūsijas ģerbonis Prūsijas karaliste bija viena no vācu valstīm Centrāleiropā Jaunajos laikos, pastāvēja no 1701.
Jaunums!!: Berlīne un Prūsijas karaliste · Redzēt vairāk »
Rainers Verners Fasbinders
Rainers Verners Fasbinders (dzimis, miris) bija Rietumvācijas kinorežisors, scenārists, aktieris, teātra režisors, dramaturgs, komponists un esejists.
Jaunums!!: Berlīne un Rainers Verners Fasbinders · Redzēt vairāk »
Reihstāgs (ēka)
Reihstāgs ir ēka Berlīnē, Vācijā, no 1999.
Jaunums!!: Berlīne un Reihstāgs (ēka) · Redzēt vairāk »
Rietumberlīne
Berlīnes dalījums okupācijas zonās Rietumberlīne bija brīvpilsēta un politisks anklāvs, kas pastāvēja līdzās Austrumberlīnei, robežojoties ar Vācijas Demokrātiskās Republikas teritoriju, no 1949.
Jaunums!!: Berlīne un Rietumberlīne · Redzēt vairāk »
Rietumvācija
Rietumvācija (Westdeutschland vai West Deutschland) bija izplatīts neformāls Vācijas Federatīvās Republikas nosaukums no 1949.
Jaunums!!: Berlīne un Rietumvācija · Redzēt vairāk »
Schwerbelastungskörper
''Schwerbelastungskörper'' Schwerbelastungskörper ir no cementa veidots lielizmēra cilindrs Berlīnē, Vācijā.
Jaunums!!: Berlīne un Schwerbelastungskörper · Redzēt vairāk »
Stambula
Stambula (vēsturiskie nosaukumi: Bizantija, Konstantinopole, Konstantīnija u.c.) pēc iedzīvotāju skaita ir lielākā pilsēta Eiropā (4. lielākā pilsēta pasaulē) un ir Turcijas kultūras un finanšu centrs.
Jaunums!!: Berlīne un Stambula · Redzēt vairāk »
Starptautiskais fonētiskais alfabēts
Starptautiskais fonētiskais alfabēts (IPA) ir fonētiskās transkribēšanas sistēma, kas radīta uz latīņu alfabēta pamata un kuru Starptautiskā fonētiskā asociācija akceptējusi kā runāto valodu skaņu standartizētu attēlojumu.
Jaunums!!: Berlīne un Starptautiskais fonētiskais alfabēts · Redzēt vairāk »
Taškenta
Taškenta ir Uzbekistānas lielākā pilsēta un galvaspilsēta.
Jaunums!!: Berlīne un Taškenta · Redzēt vairāk »
Tokija
Tokija (東京, Tōkyō — 'Austrumu galvaspilsēta'), formāli Tokijas metropole (東京都, Tōkyō-to) ir viena no Japānas 47 prefektūrām un ir īpaša starp pārējām prefektūrām ar to, ka pēc japāņu likumiem Tokija vienlaicīgi ir arī lielpilsēta.
Jaunums!!: Berlīne un Tokija · Redzēt vairāk »
Trešais reihs
Trešais reihs (— ‘Trešā impērija’ vai ‘Trešā lielvalsts’) ir vēsturē plaši lietots Vācijas nosaukums laikā no 1933.
Jaunums!!: Berlīne un Trešais reihs · Redzēt vairāk »
United Buddy Bears
''United Buddy Bears''. Doma laukums - 2018. gadā Rīgā United Buddy Bears ir starptautisks mākslas projekts.
Jaunums!!: Berlīne un United Buddy Bears · Redzēt vairāk »
Valters Gropiuss
Valters Ādolfs Georgs Gropiuss (dzimis, miris) bija vācu/amerikāņu arhitekts, Bauhaus pamatlicējs.
Jaunums!!: Berlīne un Valters Gropiuss · Redzēt vairāk »
Varšava
Varšava ir Polijas galvaspilsēta no 1596.
Jaunums!!: Berlīne un Varšava · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G8 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir pasaulē trešā lielākā ekonomika2007. gada informācija. Salīdzinot ar citām valstīm: ASV: 13 807,550 Japāna: 4 381,576Vācija: 3 320,913Ķīna: 3 280,224 pēc IKP un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Berlīne un Vācija · Redzēt vairāk »
Vācijas atkalapvienošana
Zilajā krāsā iekrāsota Rietumvācija, sarkanajā — Austrumvācija, bet dzeltenajā — Rietumberlīne Vācijas atkalapvienošana ir Austrumvācijas un Rietumberlīnes pievienošana Rietumvācijai, kas notika.
Jaunums!!: Berlīne un Vācijas atkalapvienošana · Redzēt vairāk »
Vācijas Demokrātiskā Republika
Vācijas Demokrātiskā Republika bija sociālistiska valsts Centrāleiropā, mūsdienu Vācijas teritorijas austrumdaļā, kas pastāvēja no 1949.
Jaunums!!: Berlīne un Vācijas Demokrātiskā Republika · Redzēt vairāk »
Vācijas federālās zemes
Vācija ir federāla republika, kas iedalās 16 federālajās zemēs - pavalstīs (vāciski sauktas Länder, vienskaitlī Land; vienkāršoti tiek dēvētas Bundesländer, vienskaitlī Bundesland).
Jaunums!!: Berlīne un Vācijas federālās zemes · Redzēt vairāk »
Vācijas impērija
Vācijas impērija 1871.—1918. Vācijas impērija ar kolonijām, 1914 Vācijas impērijas karogs Vācijas impērija tika nodibināta 1871.
Jaunums!!: Berlīne un Vācijas impērija · Redzēt vairāk »
Vācijas Sociāldemokrātiskā partija
Vācijas Sociāldemokrātiskā partija (SPD) ir viena no divām lielākajām Vācijas partijām, dibinājis Ferdinands Lasāls 1863.
Jaunums!!: Berlīne un Vācijas Sociāldemokrātiskā partija · Redzēt vairāk »
Veimāras republika
Deutsches Reich Veimāras republikas karogs Veimāras republikas ģerbonis 275px Valsts valoda vācu valoda Galvaspilsēta Berlīne Teritorija (1925)468 787 km² Iedzīvotāju skaits - Kopā - blīvums62 411 000 133,1/km² Nodibināšana09.11.1918.
Jaunums!!: Berlīne un Veimāras republika · Redzēt vairāk »
Vilhelms I Hoencollerns
Vilhelms I (dzimis, miris) bija Hoencollernu dinastijas Prūsijas karalis no 1840.
Jaunums!!: Berlīne un Vilhelms I Hoencollerns · Redzēt vairāk »
Vilhelms II Hoencollerns
Vilhelms II Hoencollerns (Frīdrihs Vilhelms Alberts Viktors no Prūsijas,; dzimis; miris) bija pēdējais Vācijas imperators un Prūsijas karalis, esot gan Vācijas, gan Prūsijas galva no 1888.
Jaunums!!: Berlīne un Vilhelms II Hoencollerns · Redzēt vairāk »
Vims Venderss
Vims Venderss (dzimis) ir vācu režisors, rakstnieks, fotogrāfs un producents.
Jaunums!!: Berlīne un Vims Venderss · Redzēt vairāk »
Vindhuka
Vindhuka ir Namībijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta.
Jaunums!!: Berlīne un Vindhuka · Redzēt vairāk »
1220. gads
1220.
Jaunums!!: Berlīne un 1220. gads · Redzēt vairāk »
13. gadsimts
13.
Jaunums!!: Berlīne un 13. gadsimts · Redzēt vairāk »
1650. gads
1650.
Jaunums!!: Berlīne un 1650. gads · Redzēt vairāk »
1709. gads
1709.
Jaunums!!: Berlīne un 1709. gads · Redzēt vairāk »
1747. gads
1747.
Jaunums!!: Berlīne un 1747. gads · Redzēt vairāk »
1800. gads
1800.
Jaunums!!: Berlīne un 1800. gads · Redzēt vairāk »
1850. gads
1850.
Jaunums!!: Berlīne un 1850. gads · Redzēt vairāk »
1861. gads
1861.
Jaunums!!: Berlīne un 1861. gads · Redzēt vairāk »
1877. gads
1877.
Jaunums!!: Berlīne un 1877. gads · Redzēt vairāk »
1900. gads
1900.
Jaunums!!: Berlīne un 1900. gads · Redzēt vairāk »
1912. gads
1912.
Jaunums!!: Berlīne un 1912. gads · Redzēt vairāk »
1917. gads
1917.
Jaunums!!: Berlīne un 1917. gads · Redzēt vairāk »
1925. gads
1925.
Jaunums!!: Berlīne un 1925. gads · Redzēt vairāk »
1942. gads
1942.
Jaunums!!: Berlīne un 1942. gads · Redzēt vairāk »
1945. gads
1945 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās pirmdienā.
Jaunums!!: Berlīne un 1945. gads · Redzēt vairāk »
1949. gads
1949.
Jaunums!!: Berlīne un 1949. gads · Redzēt vairāk »
1950. gads
1950.
Jaunums!!: Berlīne un 1950. gads · Redzēt vairāk »
1961. gads
1961.
Jaunums!!: Berlīne un 1961. gads · Redzēt vairāk »
1975. gads
1975.
Jaunums!!: Berlīne un 1975. gads · Redzēt vairāk »
1987. gads
1987.
Jaunums!!: Berlīne un 1987. gads · Redzēt vairāk »
1989. gads
1989.
Jaunums!!: Berlīne un 1989. gads · Redzēt vairāk »
1990. gads
1990.
Jaunums!!: Berlīne un 1990. gads · Redzēt vairāk »
1997. gads
1997.
Jaunums!!: Berlīne un 1997. gads · Redzēt vairāk »
2007. gads
2007.
Jaunums!!: Berlīne un 2007. gads · Redzēt vairāk »
2009. gads
2009.
Jaunums!!: Berlīne un 2009. gads · Redzēt vairāk »
2010. gads
2010.
Jaunums!!: Berlīne un 2010. gads · Redzēt vairāk »
