Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Šaritē — Berlīnes Universitātes slimnīca

Indekss Šaritē — Berlīnes Universitātes slimnīca

Šaritē - Berlīnes Universitātes slimnīca vai Berlīnes Universitātes medicīna ir viena no lielākajām pasaules universitātes slimnīcām, kas atrodas Berlīnē, Vācijā.

7 attiecības: Berlīne, Berlīnes Humboltu universitāte, Eiropas Savienība, Gastroenteroloģija, Lielais mēris Latvijā, Universitātes slimnīca, Vācija.

Berlīne

Berlīne (izrunā) ir Vācijas galvaspilsēta, kā arī atsevišķa federālā zeme.

Jaunums!!: Šaritē — Berlīnes Universitātes slimnīca un Berlīne · Redzēt vairāk »

Berlīnes Humboltu universitāte

Berlīnes Humboltu universitāte ir publiska universitāte Berlīnē, Vācijā.

Jaunums!!: Šaritē — Berlīnes Universitātes slimnīca un Berlīnes Humboltu universitāte · Redzēt vairāk »

Eiropas Savienība

ES augstākais punkts Monblāns ES valstu atkarīgās teritorijas (2018). Nav parādītas Fēru salas Eiropas Savienība (ES) ir 27 Eiropas valstu ekonomiska un politiska apvienība.

Jaunums!!: Šaritē — Berlīnes Universitātes slimnīca un Eiropas Savienība · Redzēt vairāk »

Gastroenteroloģija

Gastroenteroloģija ir medicīnas nozare, kas specializējas gremošanas orgānu sistēmas slimību diagnostikā, ārstēšanā un profilaksē.

Jaunums!!: Šaritē — Berlīnes Universitātes slimnīca un Gastroenteroloģija · Redzēt vairāk »

Lielais mēris Latvijā

Žanis Karlsons. Lielais mēris Kurzemē (1936). Lielais mēris ir apzīmējums mēra epidēmijai, kas Lielā Ziemeļu kara laikā 1700.

Jaunums!!: Šaritē — Berlīnes Universitātes slimnīca un Lielais mēris Latvijā · Redzēt vairāk »

Universitātes slimnīca

Universitātes slimnīca ir daudzprofilu ārstniecības, izglītības un zinātnes institūcija, kas ar savstarpēju līgumu palīdzību ir afiliēta ar vienu vai vairākām universitātēm vai zinātniskajiem insitūtiem.

Jaunums!!: Šaritē — Berlīnes Universitātes slimnīca un Universitātes slimnīca · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: Šaritē — Berlīnes Universitātes slimnīca un Vācija · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

''Charité'' slimnīca, Berlīnes Universitātes Šaritē klīnika, Charité, Šaritē - Berlīnes Universitātes slimnīca.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »