Ātrāk nekā pārlūku!
18 attiecības: Bristole, Kampenhauzeni, Kembridža, Luterisms, Vācija, 1883. gads, 1895. gads, 1900. gads, 1903. gads, 1928. gads, 1947. gads, 1952. gads, 1953. gads, 1955. gads, 1977. gads, 1979. gads, 1989. gads, 1992. gads.
Bristole
Bristole ir pilsēta, ceremoniālā grāfiste un vienotā pašvaldība Anglijas dienvidrietumos, Severnas upes grīvā, Bristoles līča krastā.
Jaunums!!: Bernhards Loze un Bristole · Redzēt vairāk »
Kampenhauzeni
Kampenhauzenu dzimtas ģerbonis (no "Baltisches Wappenbuch"). Baronu Kampenhauzenu ģerbonis (no "Baltisches Wappenbuch"). Kampenhauzenu dzimtas vēstures titullapa (1908). Kampenhauzeni ir vācbaltiešu dzimta, kas bija ieceļojusi Livonijā 16.
Jaunums!!: Bernhards Loze un Kampenhauzeni · Redzēt vairāk »
Kembridža
Kembridža (izrunā) ir pilsēta Anglijā, vēsturiskais un administratīvais Kembridžšīras grāfistes centrs.
Jaunums!!: Bernhards Loze un Kembridža · Redzēt vairāk »
Luterisms
Luterisms (arī luterānisms, luterticība) ir kristīgās mācības un ekleziālās organizācijas tradīcija, kas radusies 16. gadsimtā Mārtiņa Lutera aizsāktajā reformācijas procesā.
Jaunums!!: Bernhards Loze un Luterisms · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Bernhards Loze un Vācija · Redzēt vairāk »
1883. gads
1883.
Jaunums!!: Bernhards Loze un 1883. gads · Redzēt vairāk »
1895. gads
1895.
Jaunums!!: Bernhards Loze un 1895. gads · Redzēt vairāk »
1900. gads
1900.
Jaunums!!: Bernhards Loze un 1900. gads · Redzēt vairāk »
1903. gads
1903.
Jaunums!!: Bernhards Loze un 1903. gads · Redzēt vairāk »
1928. gads
1928.
Jaunums!!: Bernhards Loze un 1928. gads · Redzēt vairāk »
1947. gads
1947.
Jaunums!!: Bernhards Loze un 1947. gads · Redzēt vairāk »
1952. gads
1952.
Jaunums!!: Bernhards Loze un 1952. gads · Redzēt vairāk »
1953. gads
1953.
Jaunums!!: Bernhards Loze un 1953. gads · Redzēt vairāk »
1955. gads
1955.
Jaunums!!: Bernhards Loze un 1955. gads · Redzēt vairāk »
1977. gads
1977 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās sestdienā.
Jaunums!!: Bernhards Loze un 1977. gads · Redzēt vairāk »
1979. gads
1979.
Jaunums!!: Bernhards Loze un 1979. gads · Redzēt vairāk »
1989. gads
1989.
Jaunums!!: Bernhards Loze un 1989. gads · Redzēt vairāk »
1992. gads
1992.
Jaunums!!: Bernhards Loze un 1992. gads · Redzēt vairāk »
