Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Bioloģija

Indekss Bioloģija

Viena no bioloģijas nozarēm ir zooloģija, kur tiek pētīti dzīvnieki. Bioloģija (bios - ‘dzīvība’; λόγος, logos - ‘jēdziens, zinātne’) ir dabas zinātne par dzīvību visās tās izpausmēs un par dzīvās matērijas organizāciju molekulārā, šūnu, audu, orgānu, organismu un organismu kopu līmenī.

115 attiecības: Acs, Anatomija, Antropoloģija, Arheji, Aristotelis, Asīrieši, Audi, Augi, Augu fizioloģija, Auss, Avicenna, Šūnu teorija, Ģenētika, Žans Batists Lamarks, Žoržs Kivjē, Čārlzs Darvins, Baktērijas, Bakteriofāgi, Bioģeogrāfija, Bioķīmija, Biofizika, Bioinformātika, Biosfēra, Biotehnoloģija, Botānika, Brūnaļģes, Citoloģija, Daba, Dabaszinātnes, Dūņas, Džeimss Votsons, Dezoksiribonukleīnskābe, Dzīvība, Dzīvnieki, Dzimta (bioloģija), Ekoloģija, Eksperiments, Enerģija, Etoloģija, Evolūcija, Evolūcijas teorija, Farmakoloģija, Fizika, Fizioloģija, Fosilijas, Fotosintēze, Frānsiss Kriks, Galēns, Gēns, Gēnu inženierija, ..., Genoms, Gregors Mendelis, Hipokrats, Hipotēze, Histoloģija, Homeostāze, Imunoloģija, Informācija, Kārlis Linnejs, Kārta, Klase (bioloģija), Klods Bernārs, Kultūraugi, Kvieši, Latīņu valoda, Lauksaimniecība, Liellops, Luijs Pastērs, Matērija, Mājdzīvnieki, Medicīna, Mikoloģija, Mikrobioloģija, Mikroskops, Molekula, Molekulārā bioloģija, Morfoloģija (bioloģija), Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā, Novērošana, Organisms, Orgāns, Paleontoloģija, Patoloģija, Pētniecība, Populācija, Rinda (botānika), Roberts Huks, Saule, Sēnes, Senā Ķīna, Senā Ēģipte, Senā Grieķija, Senā Roma, Sistemātika, Slimība, Suga, Taksonomija, Teofrasts, Teorija, Tips (zooloģija), Tomass Hakslijs, Vairošanās, Valsts, Vīruss, Vides zinātne, Viduslaiki, Vielmaiņa, Virusoloģija, Zināšanas, Zivis, Zooloģija, 1. gadsimts, 19. gadsimts, 1901. gads, 1953. gads. Izvērst indekss (65 vairāk) »

Acs

Acis ir orgāni, kuri uztver gaismu un pēc tam pa optisko nervu nosūta uz smadzenēm.

Jaunums!!: Bioloģija un Acs · Redzēt vairāk »

Anatomija

Cilvēka galvaskauss Anatomija (ánatomé — ‘uzšķēršana’) ir bioloģijas nozare par dažādu dzīvo organismu formu un uzbūvi.

Jaunums!!: Bioloģija un Anatomija · Redzēt vairāk »

Antropoloģija

Antropoloģija (grieķu anthropos - cilvēks, logos - mācība) ir zinātne par cilvēkiem šī jēdziena visplašākajā nozīmē.

Jaunums!!: Bioloģija un Antropoloģija · Redzēt vairāk »

Arheji

Arheji jeb arhebaktērijas (Archaea, Archaebacteria) ir īpašs domēns (pēc Karla Vouza trīs domēnu sistēmas).

Jaunums!!: Bioloģija un Arheji · Redzēt vairāk »

Aristotelis

Aristotelis (Aristotelēs; dzimis 384. gadā p.m.ē., miris 322. gadā p.m.ē.) bija sengrieķu zinātnieks un filozofs.

Jaunums!!: Bioloģija un Aristotelis · Redzēt vairāk »

Asīrieši

Asīrieši ir tauta Tuvajos Austrumos, kuru izcelsme saistīta ar Asīriju, mūsdienu Irākas teritorijā.

Jaunums!!: Bioloģija un Asīrieši · Redzēt vairāk »

Audi

vairogdziedzera audi (1 — folikula, 2 — epitēlijs, 3 — endotēlijs. Audi ir šūnu un starpšūnu vielas kopums ar kopīgu izcelsmi, līdzīgu uzbūvi, kuras organismā veic vienādas funkcijas.

Jaunums!!: Bioloģija un Audi · Redzēt vairāk »

Augi

Augi, augu valsts (Plantae) ir viena no dzīvo organismu valstīm.

Jaunums!!: Bioloģija un Augi · Redzēt vairāk »

Augu fizioloģija

Augu fizioloģija ir zinātnes apakšnozare, kas pēta augu organismu dzīvības procesu vispārējās likumsakarības un to izmaiņas atkarībā no vides apstākļiem, t.i., asimilācijas un disimilācijas procesus, kas nodrošina augu augšanu, attīstību un vairošanos - fotosintēzi, elpošanu, ūdens un minerālvielu uzņemšanu un to virzību, ziedēšanu un sēklražošanu, kā arī dažādu vielu biosintēzi un uzkrāšanos.

Jaunums!!: Bioloģija un Augu fizioloģija · Redzēt vairāk »

Auss

Auss ir dzirdes un līdzsvara pāra orgāns, kas uztver skaņu un ķermeņa stāvokļa izmaiņas.

Jaunums!!: Bioloģija un Auss · Redzēt vairāk »

Avicenna

Abū Alī Sīnā vai Ibn Sīnā, eiropiešiem zināms kā Avicenna (dzimis augustā ap 980. gadu, miris 1037. gada jūnijā), bija persiešu zinātnieks, kā arī tā laika visnozīmīgākais islāma fiziķis un filozofs.

Jaunums!!: Bioloģija un Avicenna · Redzēt vairāk »

Šūnu teorija

Šūnu teorija ir viens no vispārpieņemtajiem bioloģijas pieņēmumiem, apgalvojošs, ka floras, faunas un citu dzīvo organismu uzbūves, attīstības princips ir vienāds, kurā šūna tiek uzskatīta, kā dzīvo organismu vienots struktūras elements.

Jaunums!!: Bioloģija un Šūnu teorija · Redzēt vairāk »

Ģenētika

Ģenētika (— 'uz dzimšanu vai izcelšanos attiecīgs') ir zinātne par gēniem, iedzimtību un organismu dažādību.

Jaunums!!: Bioloģija un Ģenētika · Redzēt vairāk »

Žans Batists Lamarks

Žans Batists Pjērs Antuāns de Monē (dzimis, miris), pazīstams kā Lamarks (Lamarck), bija franču dabaspētnieks.

Jaunums!!: Bioloģija un Žans Batists Lamarks · Redzēt vairāk »

Žoržs Kivjē

Žans Leopolds Nikolā Frederiks Kivjē (pazīstams kā Žoržs Kivjē; dzimis, miris) bija franču dabaspētnieks un zoologs.

Jaunums!!: Bioloģija un Žoržs Kivjē · Redzēt vairāk »

Čārlzs Darvins

Čārlzs Roberts Darvins (dzimis, miris) bija angļu dabas pētnieks, ģeogrāfs, biologs un grāmatu autors; kolekcionārs un ģeologs, kurš vāca, apkopoja un sistematizēja zinātniskos novērojumus tam, ka visas dzīvās sugas ir attīstījušās evolūcijas gaitā no kopīga senča un gājuši cauri procesam, ko Darvins nosauca par dabisko izlasi.

Jaunums!!: Bioloģija un Čārlzs Darvins · Redzēt vairāk »

Baktērijas

Baktērijas (Bacteria) ir dzīvo organismu grupa.

Jaunums!!: Bioloģija un Baktērijas · Redzēt vairāk »

Bakteriofāgi

Bakteriofāgi jeb fāgi (gr. phagos - ēst) ir vīrusi, kuri inficē tikai baktērijas.

Jaunums!!: Bioloģija un Bakteriofāgi · Redzēt vairāk »

Bioģeogrāfija

bioģeogrāfiskajiem apgabaliem. Apgabali ir vislielākie bioģeogrāfiskā iedalījuma vienības Bioģeogrāfija (bios — ‘dzīvība’ + ‘ģeogrāfija’) ir bioloģijas un ģeogrāfijas nozare, kurā tiek pētīta dzīvo organismu sugu un to grupu izplatība un sadalījums pēc ģeogrāfiskiem apstākļiem un likumsakarībām.

Jaunums!!: Bioloģija un Bioģeogrāfija · Redzēt vairāk »

Bioķīmija

Bioķīmija ir zinātne, kas pēta ķīmiskos procesus, kas notiek dzīvos organismos.

Jaunums!!: Bioloģija un Bioķīmija · Redzēt vairāk »

Biofizika

Tiek mērīts, ar cik lielu spēku viena no melnuļu dzimtas vabolēm (''Bolitotherus cornutus'') spēj pieķerties pie virsmas, raujot to uz augšu Biofizika ir starpdisciplināra zinātnes nozare, kas pēta fizikālās un fizikālķīmiskās parādības dzīvajos organismos.

Jaunums!!: Bioloģija un Biofizika · Redzēt vairāk »

Bioinformātika

DNS replikācija Bioinformātika ir zinātne, kur tiek izmantotas matemātiskās un informātiskās metodes, lai atrisinātu dažādas ar bioloģiju saistītas problēmas.

Jaunums!!: Bioloģija un Bioinformātika · Redzēt vairāk »

Biosfēra

Biosfēra ir viena no zemeslodes ģeogrāfiskā apvalka daļām (sfērām).

Jaunums!!: Bioloģija un Biosfēra · Redzēt vairāk »

Biotehnoloģija

insulīna kristāli Biotehnoloģija (bios — 'dzīvība' + tehnoloģija) ir bioloģijas un tehnikas nozare, kas izmanto dabiskās bioloģiskās sistēmas (piemēram, mikroorganismus), lai ražotu bioloģiski nozīmīgas vielas.

Jaunums!!: Bioloģija un Biotehnoloģija · Redzēt vairāk »

Botānika

Botānika ir zinātne par augiem Botānika (botanē — ‘augs’) ir bioloģijas nozare, kas pēta augus un to dzīvības norises.

Jaunums!!: Bioloģija un Botānika · Redzēt vairāk »

Brūnaļģes

Brūnaļģes ir brūnas krāsas daudzšūnu organismi, kas agrāk tika uzskatīti par zemākajiem augiem, bet mūsdienās iekļauti atsevišķā hromistu valstī (dažkārt brūnaļģes pieskaita arī protistiem).

Jaunums!!: Bioloģija un Brūnaļģes · Redzēt vairāk »

Citoloģija

Citoloģija (— 'šūna' + logos — 'mācība') ir bioloģijas nozare, kas pēta dzīvas šūnas, to uzbūvi, funkcijas, vairošanos, novecošanos un bojāeju.

Jaunums!!: Bioloģija un Citoloģija · Redzēt vairāk »

Daba

Daba ir visa materiālā pasaule, Visums.

Jaunums!!: Bioloģija un Daba · Redzēt vairāk »

Dabaszinātnes

Dabaszinātņu uzdevums ir izprast dabā notiekošos procesos. Attēlā ir parādīti piecas nozīmīgākās dabas zinātnes: ķīmija (centrā); astronomija, zemes zinātne, fizika un bioloģija (pulksteņrādītāja virzienā) Dabaszinātnes ir zinātņu nozares, kurās, izmantojot zinātniskās metodes, tiek pētīti un izprasti dabā notiekošie procesi un parādības, kā arī pēta to izmantošanas iespējas cilvēces vajadzībām.

Jaunums!!: Bioloģija un Dabaszinātnes · Redzēt vairāk »

Dūņas

Dūņas ūdenstilpes krastā. Dūņas ir smalkgraudains, mīksts, organogēns drupiezis, kas sastāv no minerālo un organisko vielu maisījuma, kas nogulsnējas ūdenstilpju dibenā.

Jaunums!!: Bioloģija un Dūņas · Redzēt vairāk »

Džeimss Votsons

Džeimss Djūijs Votsons (dzimis) — amerikāņu molekulārbiologs, kurš kopā ar Frānsisu Kriku un Morisu Vilkinsu atklāja DNS struktūru, par ko 1962.

Jaunums!!: Bioloģija un Džeimss Votsons · Redzēt vairāk »

Dezoksiribonukleīnskābe

DNS fragments. DNS sastāv no divām savītām spirālēm Dezoksiribonukleīnskābe (DNS) ir viena no nukleīnskābēm.

Jaunums!!: Bioloģija un Dezoksiribonukleīnskābe · Redzēt vairāk »

Dzīvība

Dzīvība uz klints Dzīvība ir matērijas eksistences forma, kam raksturīga īpaša vielas struktūra, vielu un enerģijas apmaiņa ar vidi, pašreproducēšanās, adaptācijas un pilnveidošanās spēja.

Jaunums!!: Bioloģija un Dzīvība · Redzēt vairāk »

Dzīvnieki

Dzīvnieki (Animalia, Metazoa) ir liela daudzšūnu organismu grupa, kas spēj kustēties un reaģēt uz apkārtējo vidi, barojas, pārtiekot no citiem organismiem.

Jaunums!!: Bioloģija un Dzīvnieki · Redzēt vairāk »

Dzimta (bioloģija)

Dzimta ir Organismu klasifikācijas taksonomiskā vienība.

Jaunums!!: Bioloģija un Dzimta (bioloģija) · Redzēt vairāk »

Ekoloģija

Ekoloģija ir zinātne par organismu un vides mijiedarbību Ekoloģija (— ‘māja’; — ‘jēdziens’) ir zinātne, bioloģijas apakšnozare, par organismu un vides mijiedarbību, kā arī par attiecībām starp pašiem organismiem.

Jaunums!!: Bioloģija un Ekoloģija · Redzēt vairāk »

Eksperiments

Eksperiments (— ‘mēģinājums’) ir pētījuma metode (darbību un novērojumu kopums), ar kuras palīdzību pierāda cēloņsakarības starp parādībām.

Jaunums!!: Bioloģija un Eksperiments · Redzēt vairāk »

Enerģija

Enerģijas veidu pārvērtības Enerģija fizikā tiek definēta kā matērijas dažādo kustības formu vispārīgais mērs, ar kuru kvantitatīvi raksturo fizikālos procesus un mijiedarbības.

Jaunums!!: Bioloģija un Enerģija · Redzēt vairāk »

Etoloģija

Etoloģija ir zooloģijas nozare, kas pēta dzīvnieku uzvedību un izturēšanos, parasti dabiskos apstākļos.

Jaunums!!: Bioloģija un Etoloģija · Redzēt vairāk »

Evolūcija

Filoģenētiskais koks. Zinātnieki uzskata, ka visi dzīvie organismi ir cēlušies no kopīgiem senčiem Bioloģiskā evolūcija (— ‘attīstīšana’, ‘atvēršanās’) ir dabīgs dzīvās dabas attīstības process, kad organismu populāciju iedzimtās raksturīgās īpašības tiek pārmantotas no vienas paaudzes nākamajā paaudzē.

Jaunums!!: Bioloģija un Evolūcija · Redzēt vairāk »

Evolūcijas teorija

Pērtiķi un cilvēks Evolūcija ir visu dzīvības formu izmaiņu process paaudzi pēc paaudzes, un evolucionārā bioloģija ir mācība par to, kā un kāpēc šī attīstība notiek, tātad tā ir bioloģijas nozare, kas pēta vēsturiskās attīstības un dzīvo būtņu mainības mehānismu.

Jaunums!!: Bioloģija un Evolūcijas teorija · Redzēt vairāk »

Farmakoloģija

Farmakoloģijas 5 galvenie pētniecības virzieni Farmakoloģija (no, pharmakon — 'zāles';, logia — 'zinātne') ir medicīnas un bioloģijas nozare, kas pēta zāļu darbību.

Jaunums!!: Bioloģija un Farmakoloģija · Redzēt vairāk »

Fizika

supravadītāja Eksperiments, kurā tiek izmantots lāzers Fizika (physis — ‘daba’) ir dabaszinātne, kurā tiek pētītas matērijas un enerģijas īpašības, to mijiedarbība laikā un telpā.

Jaunums!!: Bioloģija un Fizika · Redzēt vairāk »

Fizioloģija

Leonardo da Vinči "Vitrūvijas cilvēks" bija nozīmīgs solis fizioloģijas pētījumos Cilvēka fizioloģija (no grieķu: φυσις — 'daba' un λόγος — 'mācība') ir medicīnas apakšnozare, kas pēta šūnu, audu, orgānu un visa organisma funkcijas un to regulācijas mehānismus.

Jaunums!!: Bioloģija un Fizioloģija · Redzēt vairāk »

Fosilijas

cm diametrā. Fosilijas (— 'izrakts no zemes', no — 'bedre') ir dzīvnieku, augu vai citu organismu pārakmeņojušās paliekas.

Jaunums!!: Bioloģija un Fosilijas · Redzēt vairāk »

Fotosintēze

Lapa ir augu orgāns, kura uzbūve vislabāk atbilst efektīvai fotosintēzes norisei Fotosintēze (no — 'gaisma' un σύνθεσις — 'aizstāšana') ir organisku vielu sintēzes process no neorganiskiem savienojumiem (oglekļa dioksīda un ūdens), izmantojot gaismas enerģiju.

Jaunums!!: Bioloģija un Fotosintēze · Redzēt vairāk »

Frānsiss Kriks

Frānsiss Harijs Komptons Kriks (Francis Harry Compton Crick, dzimis, miris) — britu molekulārbiologs, kurš kopā ar Džeimsu Votsonu un Morisu Vilkinsu atklāja DNS struktūru, par ko 1962.

Jaunums!!: Bioloģija un Frānsiss Kriks · Redzēt vairāk »

Galēns

Galēns (Galēnos,, dzimis 129. gada septembrī, miris 199./217. gadā) bija ievērojams sengrieķu ārsts, ķirurgs, rakstnieks un filozofs, kura darbiem bija dominējoša ietekme uz medicīnas teoriju un praksi Eiropā līdz pat 17.

Jaunums!!: Bioloģija un Galēns · Redzēt vairāk »

Gēns

introniem Gēns ir noteikta DNS molekulas daļa, kura glabā informāciju par noteiktas olbaltumvielas molekulas sintēzi.

Jaunums!!: Bioloģija un Gēns · Redzēt vairāk »

Gēnu inženierija

Gēnu inženierija, arī saukta par ģenētisko modifikāciju, ir tiešas manipulācijas ar organisma genomu, izmantojot biotehnoloģijas metodes. Tas ir tehnoloģiju un metožu kopums, ko izmanto, lai izmainītu šūnas ģenētisko materiālu, nododot gēnus sugu un ārpus sugu robežām, lai radītu uzlabotus vai pilnīgi jaunus organismus. Jaunu DNS fragmentu var iekļaut mērķorganisma genomā sākotnēji izolējot un pēc tam kopējot interesējošo fragmentu, izmantojot molekulārās klonēšanas metodes, vai sintezējot DNS, un pēc tam ievietojot jaunizveidoto sekvenci mērķorganismā. Gēni var tikt izņemti, vai "izsisti" (knock-out), izmantojot nukleāzes.

Jaunums!!: Bioloģija un Gēnu inženierija · Redzēt vairāk »

Genoms

Genoms (genos — 'izcelšanās') ir organisma visu gēnu kopums (pilns hromosomu komplekts).

Jaunums!!: Bioloģija un Genoms · Redzēt vairāk »

Gregors Mendelis

Gregors Johans Mendelis (dzimis, miris) bija vācvalodīgs silēziešu mūks un zinātnieks.

Jaunums!!: Bioloģija un Gregors Mendelis · Redzēt vairāk »

Hipokrats

Kosas Hipokrats (Hippokrátēs ho Kṓos, dzimis ap 460. gadu p.m.ē., miris ap 370. gadu p.m.ē.) bija Perikla laikmeta sengrieķu ārsts un filozofs, viena no svarīgākajām personām medicīnas vēsturē, tiek saukts par "medicīnas tēvu".

Jaunums!!: Bioloģija un Hipokrats · Redzēt vairāk »

Hipotēze

Hipotēze (no gr.ὑπόθεσις - "pamats, pieņēmums") - pieņēmums, kurā uz vairāku faktu pamata secināta kāda objekta, sakarības vai parādības cēloņa esamība, turklāt šis secinājums nav uzskatāms par neapstrīdamu.

Jaunums!!: Bioloģija un Hipotēze · Redzēt vairāk »

Histoloģija

eozīnu Histoloģija (— audi, λόγος — zināšanas) ir bioloģijas nozare, kas pēta dzīvo organismu šūnu, audu un orgānu uzbūvi mikroskopiskā un submikroskopiskā līmenī.

Jaunums!!: Bioloģija un Histoloģija · Redzēt vairāk »

Homeostāze

cilvēka rokas Homeostāze (homoios — ‘līdzīgs’ un, stasis — ‘miera stāvoklī’) ir sistēmu, to vidū arī dzīvo organismu, spēja jebkurā līmenī saglabāt patstāvību un pastāvību.

Jaunums!!: Bioloģija un Homeostāze · Redzēt vairāk »

Imunoloģija

Imunoloģija ir zinātne, kas pēta cilvēka un dzīvnieka organisma neuzņēmības pret infekcijas ierosinātājiem, svešiem audiem un vielām nodrošinošās aizsargreakcijas.

Jaunums!!: Bioloģija un Imunoloģija · Redzēt vairāk »

Informācija

Informācija ir ziņas, dati par kādu priekšmetu, jēdzienu, notikumu vai ko citu, kas ir objekts kādām operācijām, kurām ir saturiska interpretācija.

Jaunums!!: Bioloģija un Informācija · Redzēt vairāk »

Kārlis Linnejs

Kārlis Linnejs (dzimis, miris) bija zviedru botāniķis, ārsts un zoologs, kas lika pamatus mūsdienu binārās nomenklatūras shēmai.

Jaunums!!: Bioloģija un Kārlis Linnejs · Redzēt vairāk »

Kārta

Kārta ir organismu klasifikācijas taksonomiskā vienība.

Jaunums!!: Bioloģija un Kārta · Redzēt vairāk »

Klase (bioloģija)

Klase ir organismu klasifikācijas taksonomiskā vienība.

Jaunums!!: Bioloģija un Klase (bioloģija) · Redzēt vairāk »

Klods Bernārs

Klods Bernārs (1813. gada 12. jūlijs — 1878. gada 10. februāris) bija franču fiziologs.

Jaunums!!: Bioloģija un Klods Bernārs · Redzēt vairāk »

Kultūraugi

Kultūraugi ir cilvēka vajadzībām pārveidoti un pielāgoti augi.

Jaunums!!: Bioloģija un Kultūraugi · Redzēt vairāk »

Kvieši

Kvieši (Triticum) ir graudzāļu dzimtas ģints, kas ir plaši kultivēta labība visā pasaulē.

Jaunums!!: Bioloģija un Kvieši · Redzēt vairāk »

Latīņu valoda

Latīņu valoda (Lingua Latina) ir indoeiropiešu saimes viena no itāļu valodām, kurā sākotnēji runāja Laciumā (Latium, mūsdienu Lacio reģions Itālijas centrālajā daļā).

Jaunums!!: Bioloģija un Latīņu valoda · Redzēt vairāk »

Lauksaimniecība

Aramzeme — lauksaimniecībā izmantojama zeme Lauksaimniecība ir tautsaimniecības nozare, kas vērsta uz augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu iegūšanu un/vai citu to izejvielu iegūšanu rūpniecības nolūkiem, piemēram, aitkopji iegūst vilnu, lai pēc tam no tās gatavotu apģērbu.

Jaunums!!: Bioloģija un Lauksaimniecība · Redzēt vairāk »

Liellops

Liellops (Bos primigenius taurus) ir liela auguma dobradžu dzimtas (Bovidae) mājlops, kura priekštecis ir izmirušais Eirāzijas taurs (Bos primigenius).

Jaunums!!: Bioloģija un Liellops · Redzēt vairāk »

Luijs Pastērs

Luijs Pastērs (dzimis, miris) bija franču mikrobiologs un ķīmiķis.

Jaunums!!: Bioloģija un Luijs Pastērs · Redzēt vairāk »

Matērija

Matērija ir viss, kas aizņem telpu, tādējādi matērija ir viela un lauks (gravitācijas, magnētiskais utt.). Parasti, runājot par matēriju, runā par elementārdaļiņām fermioniem.

Jaunums!!: Bioloģija un Matērija · Redzēt vairāk »

Mājdzīvnieki

Mājdzīvnieki ir dzīvnieki, kurus ir pieradinājis cilvēks, sniedzot pajumti un pārtiku.

Jaunums!!: Bioloģija un Mājdzīvnieki · Redzēt vairāk »

Medicīna

Asklēpija rokās Medicīna (— ‘ārstniecība’, ‘dziedniecība’) ir zinātnisku atziņu sistēma un praktiska darbība cilvēka veselības saglabāšanai.

Jaunums!!: Bioloģija un Medicīna · Redzēt vairāk »

Mikoloģija

Mikoloģija Mikoloģija (— 'sēne') ir zinātne par sēnēm, to ģenētiskajām un bioķīmiskajām īpašībām, taksonomiju, izmantošanu zāļu (piemēram, penicilīns) un produktu kā alus, vīna un siera izgatavošanā, lietošanu uzturā, kā arī bīstamību.

Jaunums!!: Bioloģija un Mikoloģija · Redzēt vairāk »

Mikrobioloģija

Raugu sugas ''Saccharomyces cerevisiae'' kultūra Petri traukā Mikrobioloģija ((mikros) — 'mazs', — 'dzīve' un (logia) — 'mācība') ir bioloģijas nozare, kurā apraksta un pēta mikroorganismus.

Jaunums!!: Bioloģija un Mikrobioloģija · Redzēt vairāk »

Mikroskops

Mikroskops Carl Zeiss (1879) Mikroskops ir instruments, kuru lieto lai aplūkotu objektus, kas ir pārāk mazi, lai tos varētu saskatīt ar neapbruņotu aci.

Jaunums!!: Bioloģija un Mikroskops · Redzēt vairāk »

Molekula

3D attēli (pa kreisi un vidū) un 2D attēls (pa labi) parāda molekulu uzbūvi no dažādiem atomiem. Molekula ir mazākā vielas daļiņa, kuras nosaka vielas ķīmisko sastāvu un visas fizikālās īpašības.

Jaunums!!: Bioloģija un Molekula · Redzēt vairāk »

Molekulārā bioloģija

Molekulārā bioloģija ir bioloģijas nozare, kas pēta dzīvības izpausmes un īpašības molekulārā līmenī, īpašu uzmanību pievēršot olbaltumvielu un nukleīnskābju (DNS un RNS) savstarpējai mijiedarbībai.

Jaunums!!: Bioloģija un Molekulārā bioloģija · Redzēt vairāk »

Morfoloģija (bioloģija)

Lapu morfoloģija. Dažādas atšķirības lapu formā, malu robojumā un dzīslojumā. Morfoloģija (bioloģijā) ir bioloģijas nozare, kas pēta un apraksta gan dzīvo organismu un to daļu ārējo uzbūvi (formu, krāsu, atšķirības u.c.), tā arī organismu iekšējo uzbūvi.

Jaunums!!: Bioloģija un Morfoloģija (bioloģija) · Redzēt vairāk »

Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā

Emīls Ādolfs von Berings ir pirmais, kurš saņēma Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā. Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā ir ikgadējs apbalvojums par ieguldījumu medicīnā, kuru kopš 1901.

Jaunums!!: Bioloģija un Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā · Redzēt vairāk »

Novērošana

Novērošana ir konkrētas personas apkārtējās pasaules uztveršana un atcerēšanās.

Jaunums!!: Bioloģija un Novērošana · Redzēt vairāk »

Organisms

Bioloģijā un ekoloģijā organisms ir dzīva būtne.

Jaunums!!: Bioloģija un Organisms · Redzēt vairāk »

Orgāns

Sievietes vēdera orgānu zīmējums, Leonardo da Vinči, 1507. gads. Orgāns (— ierīce, instruments) ir organisma daļa, kuram ir noteikta forma, uzbūve, funkcija, attīstība un novietojums organismā.

Jaunums!!: Bioloģija un Orgāns · Redzēt vairāk »

Paleontoloģija

dinozaura kaulus Paleontoloģija ir zinātne, kas pēta aizvēsturiskos organismus.

Jaunums!!: Bioloģija un Paleontoloģija · Redzēt vairāk »

Patoloģija

Patoloģija (— "ciešanas") ir medicīnas nozare par slimību norisi un organisma stāvokli slimību laikā.

Jaunums!!: Bioloģija un Patoloģija · Redzēt vairāk »

Pētniecība

laboratorijās Pētniecība jeb pētīšana ir abstrakts jēdziens, kuru var definēt kā zināšanu meklēšanu vai jebkādu sistemātisku izmeklēšanu, izmantojot zinātniskas metodes, lai konstatētu jaunus faktus, atrisinātu kādu problēmu, pierādītu jaunas idejas vai attīstītu jaunas teorijas.

Jaunums!!: Bioloģija un Pētniecība · Redzēt vairāk »

Populācija

Populācija ir vienas sugas īpatņu kopa, kurai piemīt kopējas to raksturojošas pazīmes un kura ilgstoši apdzīvo noteiktu teritoriju.

Jaunums!!: Bioloģija un Populācija · Redzēt vairāk »

Rinda (botānika)

Rinda ir augu sistemātikas pamattaksons.

Jaunums!!: Bioloģija un Rinda (botānika) · Redzēt vairāk »

Roberts Huks

Roberts Huks (dzimis, miris) bija angļu filozofs, arhitekts, dabaszinātnieks un enciklopēdists.

Jaunums!!: Bioloģija un Roberts Huks · Redzēt vairāk »

Saule

Saule ir zvaigzne, kas atrodas Saules sistēmas centrā.

Jaunums!!: Bioloģija un Saule · Redzēt vairāk »

Sēnes

Sēnes (fungi, mycota) ir atsevišķa organismu grupa jeb valsts.

Jaunums!!: Bioloģija un Sēnes · Redzēt vairāk »

Senā Ķīna

Senā Ķīna Haņu dinastijas laikā (206. gads p.m.ē. - 220. gads m.ē.) Senā Ķīna bija Āzijas lielvalsts, kas pastāvēja līdz Haņu dinastijas beigām, tomēr reizēm Ķīnas vēsturē tās pastāvēšanas laiku attiecina arī uz sekojošajām Ķīnas imperatoru dinastijām līdz pat Minu dinastijas beigām.

Jaunums!!: Bioloģija un Senā Ķīna · Redzēt vairāk »

Senā Ēģipte

Piramīdas ir simbols, kas visbiežāk asociējas ar Seno Ēģipti Senā Ēģipte bija sena civilizācija, kas pastāvēja Āfrikas ziemeļaustrumos pie Nīlas upes.

Jaunums!!: Bioloģija un Senā Ēģipte · Redzēt vairāk »

Senā Grieķija

Senā Grieķija 4.gs. p.m.ē. Par Seno Grieķiju jeb Helladu (sengrieķu: Ἑλλάς — Hellás) sauc grieķiski runājošo pasauli senajos laikos – ne tikai pašreizējās Grieķijas teritoriju, bet arī teritorijas, kuras tad apdzīvoja grieķi: Kipru, Turcijas Egejas jūras krastu (tolaik sauktu par Joniju), Sicīliju, Dienviditāliju un grieķu piekrastes apmetnes tagadējā Albānijā, Bulgārijā, Ēģiptē, Francijā, Lībijā, Spānijā un Ukrainā.

Jaunums!!: Bioloģija un Senā Grieķija · Redzēt vairāk »

Senā Roma

Bizantijas impērija Senā Roma bija Seno laiku valsts, kas radās aptuveni 10.

Jaunums!!: Bioloģija un Senā Roma · Redzēt vairāk »

Sistemātika

Sistemātika (gr. systēmatikos uz sistēmu attiecīgs) - bioloģijas nozare, kas apraksta visu dzīvo un izmirušo organismu (augu, dzīvnieku, mikroorganismu) daudzveidību, dod tiem raksturīgus nosaukumus, sakārto organismus hierarhiskās kategorijās (dažāda ranga taksonos) un izveido iespējami objektīvu organiskās pasaules sistēmas modeli, kurā atspoguļota organismu grupu vēsturiskā attīstība un savstarpējā radniecība.

Jaunums!!: Bioloģija un Sistemātika · Redzēt vairāk »

Slimība

Slimība ir organisma funkciju traucējumi.

Jaunums!!: Bioloģija un Slimība · Redzēt vairāk »

Suga

Suga: mājas zirgs Suga ir taksonomijas vienība, kurā apvieno visus dzīvnieku, putnu, augu, sēņu, ķērpju u.c. īpatņus ar vienādām pazīmēm.

Jaunums!!: Bioloģija un Suga · Redzēt vairāk »

Taksonomija

Taksonomija (gr. taxis — izvietojums noteiktā kārtībā + nomos — likums) nodarbojas ar dzīvo organismu klasifikācijas metodoloģiju.

Jaunums!!: Bioloģija un Taksonomija · Redzēt vairāk »

Teofrasts

Teofrasts (dzimis ap 371. gadu p.m.ē., miris ap 287. gadu p.m.ē.) bija sengrieķu zinātnieks un filozofs, Aristoteļa skolnieks un sekotājs.

Jaunums!!: Bioloģija un Teofrasts · Redzēt vairāk »

Teorija

Teorija ir zinātnisku atziņu paveids, kas dod vienotu, sistemātisku priekšstatu par esamības likumsakarībām.

Jaunums!!: Bioloģija un Teorija · Redzēt vairāk »

Tips (zooloģija)

Tips ir Organismu klasifikācijas taksonomiskā vienība.

Jaunums!!: Bioloģija un Tips (zooloģija) · Redzēt vairāk »

Tomass Hakslijs

Tomass Henrijs Hakslijs (miris) bija dabas pētnieks, Darvina draugs un sekotājs, saukts arī par "Darvina buldogu" (Darwin's Bulldog).

Jaunums!!: Bioloģija un Tomass Hakslijs · Redzēt vairāk »

Vairošanās

Varde, kurai apkārt ir tūkstošiem kurkuļi, tās pēcnācēji. Vairošanās jeb reprodukcija ir bioloģisks process, kurā organismi rada sev līdzīgus pēcnācējus.

Jaunums!!: Bioloģija un Vairošanās · Redzēt vairāk »

Valsts

Valsts ir politiska organizācija, kas, balstoties uz tiesisku varu, nodrošina sabiedrības vadīšanu un esošās politiskās iekārtas pastāvēšanu noteiktā apdzīvotā teritorijā.

Jaunums!!: Bioloģija un Valsts · Redzēt vairāk »

Vīruss

Rotavīrusa modelis Vīruss (— ‘inde’ vai ‘toksīns’) ir ļoti mazs patogēns, kas vairojas tikai organismu dzīvo šūnu iekšpusē.

Jaunums!!: Bioloģija un Vīruss · Redzēt vairāk »

Vides zinātne

Vides zinātne ir starpdisciplināra zinātnes nozare, kas pēta dabas sistēmas un to mijiedarbību ar cilvēkvidi.

Jaunums!!: Bioloģija un Vides zinātne · Redzēt vairāk »

Viduslaiki

Gregora I Lielā attēlojums, 9. gadsimts Viduslaiki ir Eiropas vēstures periods starp senajiem laikiem un jaunajiem laikiem, no 5.

Jaunums!!: Bioloģija un Viduslaiki · Redzēt vairāk »

Vielmaiņa

šūnā Vielmaiņa jeb metabolisms (metabolē — ‘pārvēršanās’, ‘pārmaiņa’) ir ķīmisku reakciju kopums, kas norisinās katrā organismā dzīvības uzturēšanai.

Jaunums!!: Bioloģija un Vielmaiņa · Redzēt vairāk »

Virusoloģija

Virusoloģija ir bioloģijas nozare, kura pēta vīrusus, to uzbūvi, evolūciju, klasifikāciju un veidu kā vīrusi izplatās, izplatot slimības.

Jaunums!!: Bioloģija un Virusoloģija · Redzēt vairāk »

Zināšanas

Zināšanas ir informācijas kopums, kas veido kāda jautājuma, priekšmeta, problēmas utt.

Jaunums!!: Bioloģija un Zināšanas · Redzēt vairāk »

Zivis

Gupija Zivis (Pisces) ir ūdenī dzīvojoši mugurkaulnieki.

Jaunums!!: Bioloģija un Zivis · Redzēt vairāk »

Zooloģija

Zooloģija ((zōon) — 'dzīvnieks'; λόγος (logos) — 'jēdziens, mācība') ir bioloģijas nozare, kurā nodarbojas ar dzīvnieku pētīšanu.

Jaunums!!: Bioloģija un Zooloģija · Redzēt vairāk »

1. gadsimts

1.

Jaunums!!: Bioloģija un 1. gadsimts · Redzēt vairāk »

19. gadsimts

19.

Jaunums!!: Bioloģija un 19. gadsimts · Redzēt vairāk »

1901. gads

1901.

Jaunums!!: Bioloģija un 1901. gads · Redzēt vairāk »

1953. gads

1953.

Jaunums!!: Bioloģija un 1953. gads · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Biologi, Biologija, Biologs.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »