Ātrāk nekā pārlūku!
120 attiecības: Acs, Anatomija, Antropoloģija, Arheji, Aristotelis, Asīrieši, Audi, Augi, Augu fizioloģija, Auss, Avicenna, Šūnu teorija, Ģenētika, Žans Batists Lamarks, Žoržs Kivjē, Čārlzs Darvins, Baktērijas, Bakteriofāgi, Bioģeogrāfija, Bioķīmija, Biofizika, Bioinformātika, Biosfēra, Biotehnoloģija, Botānika, Brūnaļģes, Citoloģija, Daba, Dabaszinātnes, Dūņas, Džeimss Votsons, Dezoksiribonukleīnskābe, Dzīvība, Dzīvnieki, Dzimta (bioloģija), Ekoloģija, Eksperiments, Enerģija, Etoloģija, Evolūcija, Evolūcijas teorija, Farmakoloģija, Fizika, Fizioloģija, Fosilijas, Fotosintēze, Frānsiss Kriks, Galēns, Gēns, Gēnu inženierija, ..., Genoms, Gregors Mendelis, Hipokrats, Hipotēze, Histoloģija, Homeostāze, Imunoloģija, Indijas vēsture, Informācija, Kārlis Linnejs, Kārta, Klase (bioloģija), Klods Bernārs, Kultūraugi, Kvieši, Latīņu valoda, Lauksaimniecība, Liellops, Luijs Pastērs, Matērija, Mājdzīvnieki, Mežsaimniecība, Medicīna, Mikoloģija, Mikrobioloģija, Mikroskops, Molekula, Molekulārā bioloģija, Morfoloģija (bioloģija), Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā, Novērošana, Organisms, Orgāns, Paleontoloģija, Paradigma, Parastais lāčpurns, Parazitoloģija, Patoloģija, Pētniecība, Populācija, Rinda (botānika), Roberts Huks, Saule, Sēnes, Senā Ķīna, Senā Ēģipte, Senā Grieķija, Senā Roma, Sistemātika, Slimība, Suga, Taksonomija, Teofrasts, Teorija, Tips (zooloģija), Tomass Hakslijs, Vairošanās, Valsts, Vīruss, Vides zinātne, Viduslaiki, Vielmaiņa, Virusoloģija, Zināšanas, Zivis, Zooloģija, 1. gadsimts, 19. gadsimts, 1901. gads, 1953. gads. Izvērst indekss (70 vairāk) »
Acs
Acis ir orgāni, kuri uztver gaismu un pēc tam pa optisko nervu nosūta uz smadzenēm.
Jaunums!!: Bioloģija un Acs · Redzēt vairāk »
Anatomija
Cilvēka galvaskauss Anatomija (ánatomé — ‘uzšķēršana’) ir bioloģijas nozare par dažādu dzīvo organismu formu un uzbūvi.
Jaunums!!: Bioloģija un Anatomija · Redzēt vairāk »
Antropoloģija
Antropoloģija ((antropos) — 'cilvēks' un (logos) — 'mācība') ir zinātne par cilvēkiem šī jēdziena visplašākajā nozīmē.
Jaunums!!: Bioloģija un Antropoloģija · Redzēt vairāk »
Arheji
Arheji jeb arhebaktērijas (Archaea, Archaebacteria) ir īpašs domēns (pēc Karla Vouza trīs domēnu sistēmas).
Jaunums!!: Bioloģija un Arheji · Redzēt vairāk »
Aristotelis
Aristotelis (Aristotelēs; dzimis 384. gadā p.m.ē., miris 322. gadā p.m.ē.) bija sengrieķu zinātnieks un filozofs.
Jaunums!!: Bioloģija un Aristotelis · Redzēt vairāk »
Asīrieši
Asīrieši ir tauta Tuvajos Austrumos, kuru izcelsme saistīta ar Asīriju, mūsdienu Irākas teritorijā.
Jaunums!!: Bioloģija un Asīrieši · Redzēt vairāk »
Audi
vairogdziedzera audi (1 — folikula, 2 — epitēlijs, 3 — endotēlijs. Audi ir šūnu un starpšūnu vielas kopums ar kopīgu izcelsmi, līdzīgu uzbūvi, kuras organismā veic vienādas funkcijas.
Jaunums!!: Bioloģija un Audi · Redzēt vairāk »
Augi
Augu evolūcijas galvenie posmi Augi, augu valsts (Plantae) ir viena no dzīvo organismu valstīm.
Jaunums!!: Bioloģija un Augi · Redzēt vairāk »
Augu fizioloģija
Augu fizioloģija ir zinātnes apakšnozare, kas pēta augu organismu dzīvības procesu vispārējās likumsakarības un to izmaiņas atkarībā no vides apstākļiem, t.i., asimilācijas un disimilācijas procesus, kas nodrošina augu augšanu, attīstību un vairošanos - fotosintēzi, elpošanu, ūdens un minerālvielu uzņemšanu un to virzību, ziedēšanu un sēklražošanu, kā arī dažādu vielu biosintēzi un uzkrāšanos.
Jaunums!!: Bioloģija un Augu fizioloģija · Redzēt vairāk »
Auss
Auss ir dzirdes un līdzsvara pāra orgāns, kas uztver skaņu un ķermeņa stāvokļa izmaiņas.
Jaunums!!: Bioloģija un Auss · Redzēt vairāk »
Avicenna
Abū Alī Sīnā vai Ibn Sīnā, eiropiešiem zināms kā Avicenna (dzimis augustā ap 980. gadu, miris 1037. gada jūnijā), bija persiešu ārsts un filozofs.
Jaunums!!: Bioloģija un Avicenna · Redzēt vairāk »
Šūnu teorija
Šūnu teorija ir viens no vispārpieņemtajiem bioloģijas pieņēmumiem, apgalvojošs, ka floras, faunas un citu dzīvo organismu uzbūves un attīstības princips ir vienāds, kurā šūna tiek uzskatīta kā dzīvo organismu vienots struktūras elements.
Jaunums!!: Bioloģija un Šūnu teorija · Redzēt vairāk »
Ģenētika
Mušas ''Drosophila melanogaster'' mūsdienās izmantotas pētījumos. Ģenētika ((genētikos) — 'uz dzimšanu vai izcelšanos attiecīgs') ir zinātne par gēniem, iedzimtību un organismu dažādību.
Jaunums!!: Bioloģija un Ģenētika · Redzēt vairāk »
Žans Batists Lamarks
Žans Batists Pjērs Antuāns de Monē (dzimis, miris), pazīstams kā Lamarks (Lamarck), bija franču dabaspētnieks.
Jaunums!!: Bioloģija un Žans Batists Lamarks · Redzēt vairāk »
Žoržs Kivjē
Žans Leopolds Nikolā Frederiks Kivjē (pazīstams kā Žoržs Kivjē; dzimis, miris) bija franču dabaspētnieks un zoologs.
Jaunums!!: Bioloģija un Žoržs Kivjē · Redzēt vairāk »
Čārlzs Darvins
Čārlzs Roberts Darvins (dzimis, miris) bija angļu dabas pētnieks, ģeogrāfs, biologs un grāmatu autors; kolekcionārs un ģeologs, kurš vāca, apkopoja un sistematizēja zinātniskos novērojumus tam, ka visas dzīvās sugas ir attīstījušās evolūcijas gaitā no kopīga senča un gājuši cauri procesam, ko Darvins nosauca par dabisko izlasi.
Jaunums!!: Bioloģija un Čārlzs Darvins · Redzēt vairāk »
Baktērijas
Baktērijas (Bacteria) ir dzīvo organismu grupa.
Jaunums!!: Bioloģija un Baktērijas · Redzēt vairāk »
Bakteriofāgi
Bakteriofāgi jeb fāgi (gr. phagos - ēst) ir vīrusi, kuri inficē tikai baktērijas.
Jaunums!!: Bioloģija un Bakteriofāgi · Redzēt vairāk »
Bioģeogrāfija
bioģeogrāfiskajiem apgabaliem. Apgabali ir vislielākie bioģeogrāfiskā iedalījuma vienības Bioģeogrāfija (bios — ‘dzīvība’ + ‘ģeogrāfija’) ir bioloģijas un ģeogrāfijas nozare, kurā tiek pētīta dzīvo organismu sugu un to grupu izplatība un sadalījums pēc ģeogrāfiskiem apstākļiem un likumsakarībām.
Jaunums!!: Bioloģija un Bioģeogrāfija · Redzēt vairāk »
Bioķīmija
Mioglobīna — saliktas olbaltumvielas, kas muskuļos nodrošina īslaicīgu skābekļa rezervi, — 3D struktūra Bioķīmija, arī bioloģiskā ķīmija, ir bioloģijas un ķīmijas zinātņu nozare, kas pēta ķīmiskos un fizikālķīmiskos procesus dzīvajos organismos.
Jaunums!!: Bioloģija un Bioķīmija · Redzēt vairāk »
Biofizika
Tiek mērīts, ar cik lielu spēku viena no melnuļu dzimtas vabolēm (''Bolitotherus cornutus'') spēj pieķerties pie virsmas, raujot to uz augšu Biofizika ir starpdisciplināra zinātnes nozare, kas pēta fizikālās un fizikālķīmiskās parādības dzīvajos organismos.
Jaunums!!: Bioloģija un Biofizika · Redzēt vairāk »
Bioinformātika
DNS replikācija Bioinformātika ir zinātne, kur tiek izmantotas matemātiskās un informātiskās metodes, lai atrisinātu dažādas ar bioloģiju saistītas problēmas.
Jaunums!!: Bioloģija un Bioinformātika · Redzēt vairāk »
Biosfēra
Biosfēra ir viena no zemeslodes ģeogrāfiskā apvalka daļām (sfērām).
Jaunums!!: Bioloģija un Biosfēra · Redzēt vairāk »
Biotehnoloģija
insulīna kristāli Biotehnoloģija (bios — 'dzīvība' + tehnoloģija) ir bioloģijas un tehnikas nozare, kas izmanto dabiskās bioloģiskās sistēmas (piemēram, mikroorganismus), lai ražotu bioloģiski nozīmīgas vielas.
Jaunums!!: Bioloģija un Biotehnoloģija · Redzēt vairāk »
Botānika
Botānika ir zinātne par augiem Botānika ((botanē) — ‘augs’) ir bioloģijas zinātne, kas pēta augus un to dzīvības norises.
Jaunums!!: Bioloģija un Botānika · Redzēt vairāk »
Brūnaļģes
Brūnaļģes ir brūnas krāsas daudzšūnu organismi, kas agrāk tika uzskatīti par zemākajiem augiem, bet mūsdienās iekļauti atsevišķā hromistu valstī (dažkārt brūnaļģes pieskaita arī protistiem).
Jaunums!!: Bioloģija un Brūnaļģes · Redzēt vairāk »
Citoloģija
Citoloģija (— 'šūna' + logos — 'mācība') ir bioloģijas nozare, kas pēta dzīvas šūnas, to uzbūvi, funkcijas, vairošanos, novecošanos un bojāeju.
Jaunums!!: Bioloģija un Citoloģija · Redzēt vairāk »
Daba
Daba ir visa materiālā pasaule, Visums.
Jaunums!!: Bioloģija un Daba · Redzēt vairāk »
Dabaszinātnes
Dabaszinātņu uzdevums ir izprast dabā notiekošos procesos. Attēlā ir parādītas piecas nozīmīgākās dabas zinātnes: ķīmija (centrā); astronomija, zemes zinātne, fizika un bioloģija (pulksteņrādītāja virzienā) Dabaszinātnes ir zinātņu nozares, kurās, izmantojot zinātniskās metodes, tiek pētīti un izprasti dabā notiekošie procesi un parādības, kā arī pēta to izmantošanas iespējas cilvēces vajadzībām.
Jaunums!!: Bioloģija un Dabaszinātnes · Redzēt vairāk »
Dūņas
Dūņas ūdenstilpes krastā. Dūņas ir smalkgraudains, mīksts, organogēns drupiezis, kas sastāv no minerālo un organisko vielu maisījuma, kas nogulsnējas ūdenstilpju dibenā.
Jaunums!!: Bioloģija un Dūņas · Redzēt vairāk »
Džeimss Votsons
Džeimss Djūijs Votsons (dzimis) ir amerikāņu molekulārbiologs, kurš kopā ar Frānsisu Kriku un Morisu Vilkinsu atklāja DNS struktūru, par ko 1962.
Jaunums!!: Bioloģija un Džeimss Votsons · Redzēt vairāk »
Dezoksiribonukleīnskābe
DNS fragments. DNS sastāv no divām savītām spirālēm Dezoksiribonukleīnskābe (DNS) ir viena no nukleīnskābēm.
Jaunums!!: Bioloģija un Dezoksiribonukleīnskābe · Redzēt vairāk »
Dzīvība
Dzīvība uz klints Dzīvība ir matērijas eksistences forma, kam raksturīga īpaša vielas struktūra, vielu un enerģijas apmaiņa ar vidi, vairošanās, adaptācijas un pilnveidošanās spēja.
Jaunums!!: Bioloģija un Dzīvība · Redzēt vairāk »
Dzīvnieki
Dzīvnieki (Animalia, Metazoa) ir liela daudzšūnu organismu grupa, kas spēj kustēties un reaģēt uz apkārtējo vidi, barojas, pārtiekot no citiem organismiem.
Jaunums!!: Bioloģija un Dzīvnieki · Redzēt vairāk »
Dzimta (bioloģija)
Dzimta ir organismu klasifikācijas taksonomiskā vienība.
Jaunums!!: Bioloģija un Dzimta (bioloģija) · Redzēt vairāk »
Ekoloģija
Ekoloģija ir zinātne par organismu un vides mijiedarbību Ekoloģija (— ‘māja’; — ‘jēdziens’) ir zinātne, bioloģijas apakšnozare, par organismu un vides mijiedarbību, kā arī par attiecībām starp pašiem organismiem.
Jaunums!!: Bioloģija un Ekoloģija · Redzēt vairāk »
Eksperiments
Eksperiments ( — ‘mēģinājums’) ir pētījuma metode (darbību un novērojumu kopums), ar kuras palīdzību pierāda cēloņsakarības starp parādībām.
Jaunums!!: Bioloģija un Eksperiments · Redzēt vairāk »
Enerģija
Enerģijas veidu pārvērtības Enerģija fizikā tiek definēta kā matērijas dažādo kustības formu vispārīgais mērs, ar kuru kvantitatīvi raksturo fizikālos procesus un mijiedarbības.
Jaunums!!: Bioloģija un Enerģija · Redzēt vairāk »
Etoloģija
Etoloģija ir zooloģijas nozare, kas pēta dzīvnieku uzvedību un izturēšanos, parasti dabiskos apstākļos.
Jaunums!!: Bioloģija un Etoloģija · Redzēt vairāk »
Evolūcija
Filoģenētiskais koks. Zinātnieki uzskata, ka visi dzīvie organismi ir cēlušies no kopīgiem senčiem Bioloģiskā evolūcija (— ‘attīstīšana’, ‘atvēršanās’) ir dabīgs dzīvās dabas attīstības process, kad organismu populāciju iedzimtās raksturīgās īpašības tiek pārmantotas no vienas paaudzes nākamajā paaudzē.
Jaunums!!: Bioloģija un Evolūcija · Redzēt vairāk »
Evolūcijas teorija
Pērtiķi un cilvēks Evolūcija ir visu dzīvības formu izmaiņu process paaudzi pēc paaudzes, un evolucionārā bioloģija ir mācība par to, kā un kāpēc šī attīstība notiek, tātad tā ir bioloģijas nozare, kas pēta vēsturiskās attīstības un dzīvo būtņu mainības mehānismu.
Jaunums!!: Bioloģija un Evolūcijas teorija · Redzēt vairāk »
Farmakoloģija
Farmakoloģijas 5 galvenie pētniecības virzieni Farmakoloģija (no, pharmakon — 'zāles';, logia — 'zinātne') ir medicīnas un bioloģijas nozare, kas pēta zāļu darbību.
Jaunums!!: Bioloģija un Farmakoloģija · Redzēt vairāk »
Fizika
supravadītāja Eksperiments, kurā tiek izmantots lāzers Fizika (physis — ‘daba’) ir dabaszinātne, kurā tiek pētītas matērijas un enerģijas īpašības, to mijiedarbība laikā un telpā.
Jaunums!!: Bioloģija un Fizika · Redzēt vairāk »
Fizioloģija
Leonardo da Vinči "Vitrūvijas cilvēks" bija nozīmīgs solis fizioloģijas pētījumos Cilvēka fizioloģija (no grieķu: φυσις — 'daba' un λόγος — 'mācība') ir medicīnas apakšnozare, kas pēta šūnu, audu, orgānu un visa organisma funkcijas un to regulācijas mehānismus.
Jaunums!!: Bioloģija un Fizioloģija · Redzēt vairāk »
Fosilijas
cm diametrā Fosilijas (— 'izrakts no zemes') jeb pārakmeņojumi ir dzīvnieku, augu vai citu organismu pārakmeņojušās paliekas, kā arī to darbības nospiedumi, piemēram, pēdu nospiedumi.
Jaunums!!: Bioloģija un Fosilijas · Redzēt vairāk »
Fotosintēze
Lapa ir augu orgāns, kura uzbūve vislabāk atbilst efektīvai fotosintēzes norisei Fotosintēze (no (fōto-) — 'gaisma' un σύνθεσις (súnthesis) — 'aizstāšana') ir organisku vielu sintēze no neorganiskiem savienojumiem (oglekļa dioksīda un ūdens), izmantojot gaismas enerģiju.
Jaunums!!: Bioloģija un Fotosintēze · Redzēt vairāk »
Frānsiss Kriks
Frānsiss Harijs Komptons Kriks (Francis Harry Compton Crick, dzimis, miris) — britu molekulārbiologs, kurš kopā ar Džeimsu Votsonu un Morisu Vilkinsu atklāja DNS struktūru, par ko 1962.
Jaunums!!: Bioloģija un Frānsiss Kriks · Redzēt vairāk »
Galēns
Galēns (Galēnos,, dzimis 129. gada septembrī, miris 199./217. gadā) bija ievērojams sengrieķu ārsts, ķirurgs, rakstnieks un filozofs, kura darbiem bija dominējoša ietekme uz medicīnas teoriju un praksi Eiropā līdz pat 17.
Jaunums!!: Bioloģija un Galēns · Redzēt vairāk »
Gēns
introniem Gēns (— ‘dzimšana’, ‘izcelsme’) ir noteikta dezoksiribonukleīnskābes (DNS), retāk ribonukleīnskābes (RNS), molekulas daļa, kura glabā informāciju par noteiktas funkcionāli aktīvas vielas, piemēram, olbaltumvielas, molekulas sintēzi.
Jaunums!!: Bioloģija un Gēns · Redzēt vairāk »
Gēnu inženierija
Gēnu inženierija, arī saukta par ģenētisko modifikāciju, ir tiešas manipulācijas ar organisma genomu, izmantojot biotehnoloģijas metodes. Tas ir tehnoloģiju un metožu kopums, ko izmanto, lai izmainītu šūnas ģenētisko materiālu, nododot gēnus sugu un ārpus sugu robežām, lai radītu uzlabotus vai pilnīgi jaunus organismus. Jaunu DNS fragmentu var iekļaut mērķorganisma genomā sākotnēji izolējot un pēc tam kopējot interesējošo fragmentu, izmantojot molekulārās klonēšanas metodes, vai sintezējot DNS, un pēc tam ievietojot jaunizveidoto sekvenci mērķorganismā. Gēni var tikt izņemti, vai "izsisti" (knock-out), izmantojot nukleāzes.
Jaunums!!: Bioloģija un Gēnu inženierija · Redzēt vairāk »
Genoms
Genoms (genos — 'izcelšanās') ir organisma visu gēnu kopums (pilns hromosomu komplekts).
Jaunums!!: Bioloģija un Genoms · Redzēt vairāk »
Gregors Mendelis
Gregors Johans Mendelis (dzimis, miris) bija vācvalodīgs silēziešu mūks un zinātnieks.
Jaunums!!: Bioloģija un Gregors Mendelis · Redzēt vairāk »
Hipokrats
Kosas Hipokrats (Hippokrátēs ho Kṓos, dzimis ap 460. gadu p.m.ē., miris ap 370. gadu p.m.ē.), bija Perikla laikmeta sengrieķu ārsts un filozofs, viena no svarīgākajām personām medicīnas vēsturē.
Jaunums!!: Bioloģija un Hipokrats · Redzēt vairāk »
Hipotēze
Hipotēze (— 'pamats, pieņēmums') ir pieņēmums, kurā uz vairāku faktu pamata secināta kāda objekta, sakarības vai parādības cēloņa esamība, turklāt šis secinājums nav uzskatāms par neapstrīdamu.
Jaunums!!: Bioloģija un Hipotēze · Redzēt vairāk »
Histoloģija
eozīnu Histoloģija (— audums, λόγος — mācība) ir bioloģijas nozare, kas pēta dzīvo organismu šūnu, audu un orgānu uzbūvi mikroskopiskā un submikroskopiskā līmenī.
Jaunums!!: Bioloģija un Histoloģija · Redzēt vairāk »
Homeostāze
cilvēka — rokas Homeostāze (homoios — ‘līdzīgs’ un, stasis — ‘miera stāvoklī’) ir sistēmu, to vidū arī dzīvo organismu, spēja jebkurā līmenī saglabāt patstāvību un pastāvību.
Jaunums!!: Bioloģija un Homeostāze · Redzēt vairāk »
Imunoloģija
Imunoloģija ir zinātne, kas pēta cilvēka un dzīvnieka organisma neuzņēmības pret infekcijas ierosinātājiem, svešiem audiem un vielām nodrošinošās aizsargreakcijas.
Jaunums!!: Bioloģija un Imunoloģija · Redzēt vairāk »
Indijas vēsture
Indijas vēsture sākas ar Indas ielejas civilizāciju, kas izplatījās un uzplauka Indijas subkontinenta ziemeļrietumu daļā no 3300.
Jaunums!!: Bioloģija un Indijas vēsture · Redzēt vairāk »
Informācija
Informācija ir ziņas, dati par kādu priekšmetu, jēdzienu, notikumu vai ko citu, kas ir objekts kādām operācijām, kurām ir saturiska interpretācija.
Jaunums!!: Bioloģija un Informācija · Redzēt vairāk »
Kārlis Linnejs
Kārlis Linnejs (dzimis, miris) bija zviedru botāniķis, ārsts un zoologs, kas lika pamatus mūsdienu binārās nomenklatūras shēmai.
Jaunums!!: Bioloģija un Kārlis Linnejs · Redzēt vairāk »
Kārta
Kārta ir organismu klasifikācijas taksonomiskā vienība.
Jaunums!!: Bioloģija un Kārta · Redzēt vairāk »
Klase (bioloģija)
Klase ir organismu klasifikācijas taksonomiskā vienība.
Jaunums!!: Bioloģija un Klase (bioloģija) · Redzēt vairāk »
Klods Bernārs
Klods Bernārs (1813. gada 12. jūlijs — 1878. gada 10. februāris) bija franču fiziologs.
Jaunums!!: Bioloģija un Klods Bernārs · Redzēt vairāk »
Kultūraugi
Kultūraugi ir cilvēka vajadzībām pārveidoti un pielāgoti augi.
Jaunums!!: Bioloģija un Kultūraugi · Redzēt vairāk »
Kvieši
Kviešu graudi Kvieši ir labība no kviešu ģints graudzāļu sugām, viena no nozīmīgākajām graudaugu kultūrām pasaulē.
Jaunums!!: Bioloģija un Kvieši · Redzēt vairāk »
Latīņu valoda
Latīņu valoda (lingua Latina) ir indoeiropiešu saimes viena no itāļu valodām, kurā sākotnēji runāja Laciumā (Latium, mūsdienu Lacio reģions Itālijas centrālajā daļā).
Jaunums!!: Bioloģija un Latīņu valoda · Redzēt vairāk »
Lauksaimniecība
Aramzeme — lauksaimniecībā izmantojama zeme Lauksaimniecība ir tautsaimniecības nozare, kas vērsta uz augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu iegūšanu un/vai citu to izejvielu iegūšanu rūpniecības nolūkiem, piemēram, aitkopji iegūst vilnu, lai pēc tam no tās gatavotu apģērbu.
Jaunums!!: Bioloģija un Lauksaimniecība · Redzēt vairāk »
Liellops
Liellops (Bos primigenius taurus) ir liela auguma dobradžu dzimtas (Bovidae) mājlops, kura priekštecis ir izmirušais Eirāzijas taurs (Bos primigenius).
Jaunums!!: Bioloģija un Liellops · Redzēt vairāk »
Luijs Pastērs
Luijs Pastērs (dzimis, miris) bija franču mikrobiologs un ķīmiķis.
Jaunums!!: Bioloģija un Luijs Pastērs · Redzēt vairāk »
Matērija
Matērija (no — 'viela') ir viss, kas aizņem telpu, tādējādi matērija ir viela un lauks (gravitācijas, magnētiskais utt.). Parasti, runājot par matēriju, runā par elementārdaļiņām fermioniem.
Jaunums!!: Bioloģija un Matērija · Redzēt vairāk »
Mājdzīvnieki
Mājdzīvnieki ir dzīvnieki, kurus ir pieradinājis cilvēks, sniedzot pajumti un pārtiku.
Jaunums!!: Bioloģija un Mājdzīvnieki · Redzēt vairāk »
Mežsaimniecība
Vācijā Mežsaimniecība ir uzņēmējdarbības un augkopības nozare, kas nodarbojas ar meža stādīšanu, uzlabošanu, efektīvu meža zemes apsaimniekošanu un izmantošanu.
Jaunums!!: Bioloģija un Mežsaimniecība · Redzēt vairāk »
Medicīna
Asklēpija rokās Medicīna ( — ‘ārstniecība’, ‘dziedniecība’) ir zinātnisku atziņu sistēma un praktiska darbība cilvēka veselības saglabāšanai.
Jaunums!!: Bioloģija un Medicīna · Redzēt vairāk »
Mikoloģija
''Coprinopsis phlyctidospora (Romagn.)'' Zaķu tintene Mikoloģija (no sengrieķu: μύκης (mikēs) — 'sēne' un λογία (logíā) — 'mācība') ir bioloģijas nozare, kas pēta sēnes, to sistemātiku, taksonomiju, fizioloģiju, ekoloģiju, bioloģiju un bioķīmiju.
Jaunums!!: Bioloģija un Mikoloģija · Redzēt vairāk »
Mikrobioloģija
Petri traukā Mikrobioloģija ((mikros) — 'mazs', — 'dzīve' un (logia) — 'mācība') ir bioloģijas nozare, kas apraksta un pēta mikroorganismus un to izmantošanas iespējas.
Jaunums!!: Bioloģija un Mikrobioloģija · Redzēt vairāk »
Mikroskops
Mikroskops ''Carl Zeiss'' (1879) Mikroskops ir ierīce, kuru lieto lai aplūkotu objektus, kas ir pārāk mazi, lai tos varētu saskatīt ar neapbruņotu aci.
Jaunums!!: Bioloģija un Mikroskops · Redzēt vairāk »
Molekula
3D attēli (pa kreisi un vidū) un 2D attēls (pa labi) parāda molekulu uzbūvi no dažādiem atomiem. Molekula ir mazākā vielas daļiņa, kas nosaka vielas ķīmisko sastāvu un visas fizikālās īpašības.
Jaunums!!: Bioloģija un Molekula · Redzēt vairāk »
Molekulārā bioloģija
Molekulārā bioloģija ir bioloģijas nozare, kas pēta dzīvības izpausmes un īpašības molekulārā līmenī, īpašu uzmanību pievēršot olbaltumvielu un nukleīnskābju (DNS un RNS) savstarpējai mijiedarbībai.
Jaunums!!: Bioloģija un Molekulārā bioloģija · Redzēt vairāk »
Morfoloģija (bioloģija)
Lapu morfoloģija. Dažādas atšķirības lapu formā, malu robojumā un dzīslojumā. Morfoloģija ir bioloģijas nozare, kas pēta un apraksta gan dzīvo organismu un to daļu ārējo uzbūvi (formu, krāsu, atšķirības u.c.), tā arī organismu iekšējo uzbūvi.
Jaunums!!: Bioloģija un Morfoloģija (bioloģija) · Redzēt vairāk »
Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā
Emīls fon Bērings ir pirmais, kurš saņēma Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā ir ikgadējs apbalvojums par ieguldījumu medicīnā, kuru kopš 1901.
Jaunums!!: Bioloģija un Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā · Redzēt vairāk »
Novērošana
Novērošana ir konkrētas personas apkārtējās pasaules uztveršana un atcerēšanās.
Jaunums!!: Bioloģija un Novērošana · Redzēt vairāk »
Organisms
Dažādi organismi Organisms (organismós) bioloģijā un ekoloģijā ir dzīva būtne, dzīvs ķermenis.
Jaunums!!: Bioloģija un Organisms · Redzēt vairāk »
Orgāns
Sievietes vēdera orgānu zīmējums, Leonardo da Vinči, 1507. gads. Orgāns ( — 'ierīce, instruments') ir organisma daļa, kuram ir noteikta forma, uzbūve, funkcija, attīstība un novietojums organismā.
Jaunums!!: Bioloģija un Orgāns · Redzēt vairāk »
Paleontoloģija
Pārakmeņojusies ''Barracudasauroides panxianensis'' fosilija. Organismu fosilijas ir paleontologu izpētes objekti Paleontoloģija ir zinātnes nozare, kas pēta dažādu ģeoloģisko laikmetu organismu paliekas un to attīstību laika gaitā.
Jaunums!!: Bioloģija un Paleontoloģija · Redzēt vairāk »
Paradigma
Vārds ''brī'' "brīvs" paradigmas fragments lībiešu valodā Paradigma morfoloģijā ir kāda vārda gramatisko formu sistēma — visu šī vārda vārdformu kopums.
Jaunums!!: Bioloģija un Paradigma · Redzēt vairāk »
Parastais lāčpurns
Parastais lāčpurns (Morchella esculenta, agrāk arī Phallus esculentus) ir Latvijā vidēji bieža lāčpurnu dzimtas sēne, kuras augļķermeņi pēc apstrādes ir ēdami.
Jaunums!!: Bioloģija un Parastais lāčpurns · Redzēt vairāk »
Parazitoloģija
Nematode ''Onchocerca volvulus'' parazitē uz knišļa ''Simulium yahense'' antenas Parazitoloģija ir bioloģijas nozare, kas pētī parazītus un parazītismu starp organismiem.
Jaunums!!: Bioloģija un Parazitoloģija · Redzēt vairāk »
Patoloģija
Patologs laboratorijā Patoloģija (no (páthos) — 'ciešanas') ir medicīnas nozare par slimību norisi un organisma stāvokli slimību laikā.
Jaunums!!: Bioloģija un Patoloģija · Redzēt vairāk »
Pētniecība
laboratorijās Pētniecība jeb pētīšana ir abstrakts jēdziens, kuru var definēt kā zināšanu meklēšanu vai jebkādu sistemātisku izmeklēšanu, izmantojot zinātniskas metodes, lai konstatētu jaunus faktus, atrisinātu kādu problēmu, pierādītu jaunas idejas vai attīstītu jaunas teorijas.
Jaunums!!: Bioloģija un Pētniecība · Redzēt vairāk »
Populācija
Populācija ir vienas sugas īpatņu kopa, kam piemīt kopējas to raksturojošas pazīmes un kas ilgstoši apdzīvo noteiktu teritoriju.
Jaunums!!: Bioloģija un Populācija · Redzēt vairāk »
Rinda (botānika)
Rinda ir augu sistemātikas pamattaksons.
Jaunums!!: Bioloģija un Rinda (botānika) · Redzēt vairāk »
Roberts Huks
Roberts Huks (dzimis, miris) bija angļu filozofs, arhitekts, dabaszinātnieks un enciklopēdists.
Jaunums!!: Bioloģija un Roberts Huks · Redzēt vairāk »
Saule
Saule ir zvaigzne, kas atrodas Saules sistēmas centrā.
Jaunums!!: Bioloģija un Saule · Redzēt vairāk »
Sēnes
Sēnes (fungi, mycota) ir atsevišķa organismu grupa jeb valsts.
Jaunums!!: Bioloģija un Sēnes · Redzēt vairāk »
Senā Ķīna
Senā Ķīna Haņu dinastijas laikā (206. gads p.m.ē. - 220. gads m.ē.) Senā Ķīna bija Āzijas lielvalsts, kas pastāvēja līdz Haņu dinastijas beigām, tomēr reizēm Ķīnas vēsturē tās pastāvēšanas laiku attiecina arī uz sekojošajām Ķīnas imperatoru dinastijām līdz pat Minu dinastijas beigām.
Jaunums!!: Bioloģija un Senā Ķīna · Redzēt vairāk »
Senā Ēģipte
Piramīdas ir simbols, kas visbiežāk asociējas ar Seno Ēģipti Senā Ēģipte (no), pašnosaukums Kemeta (no Ta-Kemet — "melnā zeme"), bija sena civilizācija, kas pastāvēja Āfrikas ziemeļaustrumos pie Nīlas upes.
Jaunums!!: Bioloģija un Senā Ēģipte · Redzēt vairāk »
Senā Grieķija
Tēbu hegemonijas laikā, 371–362 p.m.ē) Senā Grieķija jeb Hellada ((Hellás)) ir apzīmējums grieķvalodīgajai pasaulei senajos laikos — ne tikai pašreizējās Grieķijas teritorijai, bet arī teritorijām, kuras tad apdzīvoja grieķi: Kiprai, Mazāzijas Egejas jūras krastam (tolaik sauktam par Joniju), Sicīlijai, Dienviditālijai (tolaik sauktām par Lielo Grieķiju) un grieķu piekrastes apmetnēm tagadējā Albānijā, Bulgārijā, Turcijā, Ēģiptē, Francijā, Lībijā, Spānijā un Ukrainā.
Jaunums!!: Bioloģija un Senā Grieķija · Redzēt vairāk »
Senā Roma
Bizantijas impērija Senā Roma bija Seno laiku valsts, kas radās aptuveni 10.
Jaunums!!: Bioloģija un Senā Roma · Redzēt vairāk »
Sistemātika
Sistemātika (gr. systēmatikos uz sistēmu attiecīgs) ir bioloģijas nozare, kas apraksta visu dzīvo un izmirušo organismu (augu, dzīvnieku, mikroorganismu) daudzveidību, dod tiem raksturīgus nosaukumus, sakārto organismus hierarhiskās kategorijās (dažāda ranga taksonos) un izveido iespējami objektīvu organiskās pasaules sistēmas modeli, kurā atspoguļota organismu grupu vēsturiskā attīstība un savstarpējā radniecība.
Jaunums!!: Bioloģija un Sistemātika · Redzēt vairāk »
Slimība
Slimība ir organisma funkciju traucējumi.
Jaunums!!: Bioloģija un Slimība · Redzēt vairāk »
Suga
Suga: mājas zirgs Suga (no — 'radinieks, radniecība, veids' vai — 'dzimums, cilts') ir taksonomijas vienība, kurā apvieno visus dzīvnieku, putnu, augu, sēņu, ķērpju u.c. īpatņus ar vienādām pazīmēm.
Jaunums!!: Bioloģija un Suga · Redzēt vairāk »
Taksonomija
Taksonomija (no τάξις (taxis) — 'izvietojums noteiktā kārtībā' un -νομία (nomia) — 'likums') nodarbojas ar dzīvo organismu klasifikācijas metodoloģiju.
Jaunums!!: Bioloģija un Taksonomija · Redzēt vairāk »
Teofrasts
Teofrasts (dzimis ap 371. gadu p.m.ē., miris ap 287. gadu p.m.ē.) bija sengrieķu zinātnieks un filozofs, Aristoteļa skolnieks un sekotājs.
Jaunums!!: Bioloģija un Teofrasts · Redzēt vairāk »
Teorija
Teorija ir zinātnisku atziņu paveids, kas dod vienotu, sistemātisku priekšstatu par esamības likumsakarībām.
Jaunums!!: Bioloģija un Teorija · Redzēt vairāk »
Tips (zooloģija)
Tips ir Organismu klasifikācijas taksonomiskā vienība.
Jaunums!!: Bioloģija un Tips (zooloģija) · Redzēt vairāk »
Tomass Hakslijs
Tomass Henrijs Hakslijs (miris) bija dabas pētnieks, Darvina draugs un sekotājs, saukts arī par "Darvina buldogu" (Darwin's Bulldog).
Jaunums!!: Bioloģija un Tomass Hakslijs · Redzēt vairāk »
Vairošanās
Varde, kurai apkārt ir tūkstošiem kurkuļu, tās pēcnācēju Vairošanās jeb reprodukcija ir bioloģisks process, kurā organismi rada sev līdzīgus pēcnācējus.
Jaunums!!: Bioloģija un Vairošanās · Redzēt vairāk »
Valsts
Valsts ir politiska organizācija, kas, balstoties uz tiesisku varu, nodrošina sabiedrības vadīšanu un esošās politiskās iekārtas pastāvēšanu noteiktā apdzīvotā teritorijā.
Jaunums!!: Bioloģija un Valsts · Redzēt vairāk »
Vīruss
Rotavīrusa modelis Vīruss (— ‘inde’ vai ‘toksīns’) ir ļoti mazs patogēns, kas vairojas tikai organismu dzīvo šūnu iekšpusē.
Jaunums!!: Bioloģija un Vīruss · Redzēt vairāk »
Vides zinātne
Vides zinātne ir starpdisciplināra zinātnes nozare, kas pēta dabas sistēmas un to mijiedarbību ar cilvēkvidi.
Jaunums!!: Bioloģija un Vides zinātne · Redzēt vairāk »
Viduslaiki
Krusts bija viens no izplatītākajiem simboliem viduslaiku sabiedrībā Viduslaiki bija Eiropas vēstures laika periods starp senajiem laikiem un jaunajiem laikiem, no 5.
Jaunums!!: Bioloģija un Viduslaiki · Redzēt vairāk »
Vielmaiņa
šūnā Vielmaiņa jeb metabolisms (metabolē — ‘pārvēršanās’, ‘pārmaiņa’) ir bioķīmisku reakciju kopums, kas norisinās katrā organismā dzīvības uzturēšanai.
Jaunums!!: Bioloģija un Vielmaiņa · Redzēt vairāk »
Virusoloģija
Virusoloģija ir bioloģijas nozare, kura pēta vīrusus, to uzbūvi, evolūciju, klasifikāciju un veidu kā vīrusi izplatās, izplatot slimības.
Jaunums!!: Bioloģija un Virusoloģija · Redzēt vairāk »
Zināšanas
Rietumu pasaulē Atēnas pūce ir zināšanu simbols Zināšanas ir informācijas kopums, kas iegūts apmācības vai pētniecības procesā, kā arī no pieredzes.
Jaunums!!: Bioloģija un Zināšanas · Redzēt vairāk »
Zivis
Gupija Zivis ir ūdenī dzīvojoši mugurkaulnieki.
Jaunums!!: Bioloģija un Zivis · Redzēt vairāk »
Zooloģija
Zooloģija ((zōon) — 'dzīvnieks'; λόγος (logos) — 'jēdziens, mācība') ir bioloģijas nozare, kurā nodarbojas ar dzīvnieku pētīšanu.
Jaunums!!: Bioloģija un Zooloģija · Redzēt vairāk »
1. gadsimts
1.
Jaunums!!: Bioloģija un 1. gadsimts · Redzēt vairāk »
19. gadsimts
19.
Jaunums!!: Bioloģija un 19. gadsimts · Redzēt vairāk »
1901. gads
1901.
Jaunums!!: Bioloģija un 1901. gads · Redzēt vairāk »
1953. gads
1953.
Jaunums!!: Bioloģija un 1953. gads · Redzēt vairāk »
