Ātrāk nekā pārlūku!
25 attiecības: Ateisms, Ēlande, Bīskaps, Filoloģija, Gēteborga, Jaunā Derība, Jēzus Kristus, Kristietība, Lunda, Luterisms, Medicīna, Morāle, Pasaules luterāņu federācija, Pirmais pasaules karš, Teoloģija, Upsālas Universitāte, Vācija, Zviedri, Zviedrija, 1930. gads, 1934. gads, 1948. gads, 1964. gads, 1970. gads, 1998. gads.
Ateisms
Ateisms (— 'bez'; — 'dievs') ir uzskatu sistēma, kuras pārstāvji vai nu noliedz dievību esamību, vai arī nepiekrīt teismam.
Jaunums!!: Bū Gīrcs un Ateisms · Redzēt vairāk »
Ēlande
Ēlande ir otra lielākā Zviedrijas sala pēc Gotlandes.
Jaunums!!: Bū Gīrcs un Ēlande · Redzēt vairāk »
Bīskaps
Kārlis Irbe Bīskaps ((epískopos) — 'uzraugs').
Jaunums!!: Bū Gīrcs un Bīskaps · Redzēt vairāk »
Filoloģija
Grāmata par indoeiropiešu valodas filoloģiju. Filoloģija (— 'mīlestība uz vārdu') ir zinātne par kādas tautas valodu un literatūru.
Jaunums!!: Bū Gīrcs un Filoloģija · Redzēt vairāk »
Gēteborga
Gēteborga ir pilsēta Zviedrijas rietumu krastā, pie Jētas ietekas Kategatā.
Jaunums!!: Bū Gīrcs un Gēteborga · Redzēt vairāk »
Jaunā Derība
Glika tulkojums, 1685). Jaunā Derība jeb Jaunās Derības raksti ir Bībeles daļa, kas vēsta par Jēzus Kristus dzīvi un kristietības pirmsākumiem.
Jaunums!!: Bū Gīrcs un Jaunā Derība · Redzēt vairāk »
Jēzus Kristus
Jēzus Kristus (dzimis 5.—2. gadā p.m.ē., miris 30.—33. gadā), zināms arī kā Jēzus no Nācaretes, Jēzus Nācarietis, Pestītājs, Dieva Dēls, arī Cilvēka Dēls ir centrālā figūra kristietībā, un lielākā daļa kristiešu baznīcu viņu pielūdz kā Dieva dēlu un Dieva vārda un gribas iemiesojumu.
Jaunums!!: Bū Gīrcs un Jēzus Kristus · Redzēt vairāk »
Kristietība
Kristietība (Khristos) ir monoteiska reliģija, kas balstās uz Jēzus Kristus dzīvi un mācību, kāda tā aprakstīta Jaunajā Derībā.
Jaunums!!: Bū Gīrcs un Kristietība · Redzēt vairāk »
Lunda
Lunda ir pilsēta Zviedrijas galējos dienvidos — Skonē, Ēresunda šauruma krastā.
Jaunums!!: Bū Gīrcs un Lunda · Redzēt vairāk »
Luterisms
Luterisms (arī luterānisms, luterticība) ir kristīgās mācības un ekleziālās organizācijas tradīcija, kas radusies 16. gadsimtā Mārtiņa Lutera aizsāktajā reformācijas procesā.
Jaunums!!: Bū Gīrcs un Luterisms · Redzēt vairāk »
Medicīna
Asklēpija rokās Medicīna ( — ‘ārstniecība’, ‘dziedniecība’) ir zinātnisku atziņu sistēma un praktiska darbība cilvēka veselības saglabāšanai.
Jaunums!!: Bū Gīrcs un Medicīna · Redzēt vairāk »
Morāle
Alegorija par morāli. (Tintoreto glezna) Morāle (kas savukārt no — 'tikumīgs') ir sabiedrisko normu, principu un noteikumu sistēma, kas tikumiski nosaka cilvēka rīcību sabiedrībā un viņa izturēšanos pret citiem cilvēkiem.
Jaunums!!: Bū Gīrcs un Morāle · Redzēt vairāk »
Pasaules luterāņu federācija
Pasaules luterāņu federācija ((LWF)) (PLF) ir senākā un lielākā vispasaules luterisko kristiešu organizācija, kuras dalībbaznīcu starpā pastāv altāra un kanceles sadraudze.
Jaunums!!: Bū Gīrcs un Pasaules luterāņu federācija · Redzēt vairāk »
Pirmais pasaules karš
Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.
Jaunums!!: Bū Gīrcs un Pirmais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Teoloģija
Teologs Teoloģija ((theos) — 'Dievs' un λόγος (logos) — 'mācība') ir kādas reliģijas doktrīnu kopums.
Jaunums!!: Bū Gīrcs un Teoloģija · Redzēt vairāk »
Upsālas Universitāte
Upsālas Universitāte ir 1477.
Jaunums!!: Bū Gīrcs un Upsālas Universitāte · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Bū Gīrcs un Vācija · Redzēt vairāk »
Zviedri
Zviedri ir viena no Eiropas nācijām, kas cēlusies no ģermāņiem un runā zviedru valodā, Zviedrijas pamatiedzīvotāji (82%).
Jaunums!!: Bū Gīrcs un Zviedri · Redzēt vairāk »
Zviedrija
Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.
Jaunums!!: Bū Gīrcs un Zviedrija · Redzēt vairāk »
1930. gads
1930.
Jaunums!!: Bū Gīrcs un 1930. gads · Redzēt vairāk »
1934. gads
1934.
Jaunums!!: Bū Gīrcs un 1934. gads · Redzēt vairāk »
1948. gads
1948.
Jaunums!!: Bū Gīrcs un 1948. gads · Redzēt vairāk »
1964. gads
1964.
Jaunums!!: Bū Gīrcs un 1964. gads · Redzēt vairāk »
1970. gads
1970.
Jaunums!!: Bū Gīrcs un 1970. gads · Redzēt vairāk »
1998. gads
1998.
Jaunums!!: Bū Gīrcs un 1998. gads · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Bo Giertz, Bo Gīrcs, Bo Harald Giertz, Giertz, Gīrcs.
