Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Lejupielādēt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Bodenezers

Indekss Bodenezers

Bodenezers (arī Konstancas ezers) ir liels ezers uz Austrijas, Vācijas un Šveices robežas.

29 attiecības: Alpi, Austrija, Šveice, Ženēvas ezers, Balatons, Brēgenca, Centrāleiropa, Ezers, Konstanca (Vācija), Lašu dzimta, Ledus laikmets, Mainava, Neolīts, Plīnijs Vecākais, Reihenava, Reina, Senā Roma, Trīsdesmitgadu karš, Unterezers, Vācija, Vīnogas, 1624. gads, 1799. gads, 1963. gads, 1999. gads, 2001. gads, 2006. gads, 830. gads, 875. gads.

Alpi

Alpi ir kalnu sistēma Eiropas centrālajā daļā.

Jaunums!!: Bodenezers un Alpi · Redzēt vairāk »

Austrija

Austrija, oficiāli Austrijas Republika (Republik Österreich), ir valsts Centrāleiropā.

Jaunums!!: Bodenezers un Austrija · Redzēt vairāk »

Šveice

Šveice, oficiāli Šveices Konfederācija (saīsinājumā CH), ir federāla valsts Rietumeiropā, kuru veido 26 kantoni.

Jaunums!!: Bodenezers un Šveice · Redzēt vairāk »

Ženēvas ezers

Ženēvas ezers (arī Lemāns;, Lac de Genève) ir liels ezers Alpos uz Šveices un Francijas robežas.

Jaunums!!: Bodenezers un Ženēvas ezers · Redzēt vairāk »

Balatons

Balatons ir liels ezers Ungārijā, lielākais ezers Centrāleiropā.

Jaunums!!: Bodenezers un Balatons · Redzēt vairāk »

Brēgenca

Brēgenca ir pilsēta Austrijā, Forarlbergas federālās zemes administratīvais centrs.

Jaunums!!: Bodenezers un Brēgenca · Redzēt vairāk »

Centrāleiropa

archive-url.

Jaunums!!: Bodenezers un Centrāleiropa · Redzēt vairāk »

Ezers

Ezers Barilochē (Argentīna) Arizonā Ezers ir dabiska ūdenstilpe reljefa pazeminājumos, kuru no visām pusēm norobežo sauszeme.

Jaunums!!: Bodenezers un Ezers · Redzēt vairāk »

Konstanca (Vācija)

Konstanca ir pilsēta Vācijas dienvidos, Bādenes-Virtembergas federālajā zemē.

Jaunums!!: Bodenezers un Konstanca (Vācija) · Redzēt vairāk »

Lašu dzimta

Lašu dzimta (Salmonidae) ir vienīgā lašveidīgo kārtas (Salmoniformes) dzimta, kas pieder lašu apakškohortai (Protacanthopterygii).

Jaunums!!: Bodenezers un Lašu dzimta · Redzēt vairāk »

Ledus laikmets

Pēdējā ledus laikmeta skats: Antarktīdas Polārais plato mūsdienās. Ledus laikmets ir apzīmējums periodiskiem aukstuma periodiem Zemes klimatiskajā vēsturē.

Jaunums!!: Bodenezers un Ledus laikmets · Redzēt vairāk »

Mainava

Mainava ir privātīpašumā esoša Bodenezera sala, kas ar tiltu savienota ar cietzemi.

Jaunums!!: Bodenezers un Mainava · Redzēt vairāk »

Neolīts

Neolīta laikmeta darbarīkiNeolīts (- jauns, lithos - akmens, jeb "Jaunais akmens laikmets"), reizēm saukts arī par vēlo vai vēlīno akmens laikmetu, ir akmens laikmeta pēdējais periods.

Jaunums!!: Bodenezers un Neolīts · Redzēt vairāk »

Plīnijs Vecākais

Iedomāts Plīnija Vecākā portrets (19. gadsimts) Plīnijs Vecākais (dzimis 23, miris) bija romiešu zinātnieks, enciklopēdists un karaspēka komandieris.

Jaunums!!: Bodenezers un Plīnijs Vecākais · Redzēt vairāk »

Reihenava

Reihenava ir sala, kas atrodas Vācijas galējos dienvidos, Konstances ezerā.

Jaunums!!: Bodenezers un Reihenava · Redzēt vairāk »

Reina

Reina ir upe Eiropā, Vācijas lielākā upe.

Jaunums!!: Bodenezers un Reina · Redzēt vairāk »

Senā Roma

Bizantijas impērija Senā Roma bija Seno laiku valsts, kas radās aptuveni 10.

Jaunums!!: Bodenezers un Senā Roma · Redzēt vairāk »

Trīsdesmitgadu karš

Trīsdesmitgadu karš (1618—1648) bija karš Eiropā par ietekmes sadali starp diviem nesamierināmiem kristīgās ticības novirzieniem — katolicismu un protestantismu.

Jaunums!!: Bodenezers un Trīsdesmitgadu karš · Redzēt vairāk »

Unterezers

Unterezers ir ezers uz Šveices un Vācijas robežas.

Jaunums!!: Bodenezers un Unterezers · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: Bodenezers un Vācija · Redzēt vairāk »

Vīnogas

Zaļās galda vīnogas Vīnogas ir augļi, kurus iegūst no daudzgadīgu vīnkoku (Vitis) ģints sugām.

Jaunums!!: Bodenezers un Vīnogas · Redzēt vairāk »

1624. gads

1624.

Jaunums!!: Bodenezers un 1624. gads · Redzēt vairāk »

1799. gads

1799.

Jaunums!!: Bodenezers un 1799. gads · Redzēt vairāk »

1963. gads

1963.

Jaunums!!: Bodenezers un 1963. gads · Redzēt vairāk »

1999. gads

1999.

Jaunums!!: Bodenezers un 1999. gads · Redzēt vairāk »

2001. gads

2001.

Jaunums!!: Bodenezers un 2001. gads · Redzēt vairāk »

2006. gads

2006.

Jaunums!!: Bodenezers un 2006. gads · Redzēt vairāk »

830. gads

830.

Jaunums!!: Bodenezers un 830. gads · Redzēt vairāk »

875. gads

875.

Jaunums!!: Bodenezers un 875. gads · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Bodenes ezers, Bodensee, Konstancas ezers, Konstances ezers.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »