Ātrāk nekā pārlūku!
44 attiecības: Arhitektūra, Čiekurkalns, Āgenskalns, Baltijas Linu manufaktūra, Dubulti (Jūrmala), Dubultu luterāņu baznīca, Dzelzavas muiža, Eklektika (arhitektūra), Frīdrihs Vilhelms Timms, Funkcionālisms (arhitektūra), Georgs Armitsteds, Georgs Vilhelms Timms, Jauniela, Jaunmoku pils, Jaunpils pils, Jūgendstils, Jūrmala, Latvijas brīvības cīņas, Latvijas Mākslas akadēmija, Lielie kapi, Lielstraupes pils, Lielvārdes muiža, Ludvigs Neiburgs, Mālpils muiža, Molotova—Ribentropa pakts, Poznaņa, Rīga, Rīgas Doms, Rīgas Krusta baznīca, Rīgas Politehniskā augstskola, Rīgas Svētā Pētera baznīca, Rubonia, Straupe, Studentu korporācijas, Tartu, Vācbaltieši, Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm, Vācieši, Vācija, Vidzemes guberņa, 1878. gads, 1885. gads, 1898. gads, 1939. gads.
Arhitektūra
Partenons — sengrieķu arhitektūras paraugs Arhitektūra (no, archi- — ‘galvenais’,, tektōn — ‘celtnieks’) ir mākslas veids, kas rada telpisku vidi, kurā notiek cilvēka dzīves procesi.
Jaunums!!: Vilhelms Bokslafs un Arhitektūra · Redzēt vairāk »
Čiekurkalns
Čiekurkalns ir Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, kas ietver lielāko daļu no vēsturiskās Čiekurkalna teritorijas (teritorija otrpus dzelzceļam iekļauta Teikas apkaimē) un rūpniecisko apbūvi līdz Ķīšezera dienvidrietumu galam.
Jaunums!!: Vilhelms Bokslafs un Čiekurkalns · Redzēt vairāk »
Āgenskalns
Āgenskalns ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā un Kurzemes rajonā, kurā iekļauj arī Rīgas pilsētas daļas Āgenskalna priedes un Klīversalu.
Jaunums!!: Vilhelms Bokslafs un Āgenskalns · Redzēt vairāk »
Baltijas Linu manufaktūra
1919. gads). Baltijas Linu manufaktūras kompānija bija viens no trim lielākajiem linu izstrādājumu uzņēmumiem Latvijā (5000 spoļu) un viens no vecākajiem uzņēmumiem Rīgā.
Jaunums!!: Vilhelms Bokslafs un Baltijas Linu manufaktūra · Redzēt vairāk »
Dubulti (Jūrmala)
Dubulti ir Jūrmalas pilsētas daļa.
Jaunums!!: Vilhelms Bokslafs un Dubulti (Jūrmala) · Redzēt vairāk »
Dubultu luterāņu baznīca
Dubultu luterāņu baznīca (2021) Dubultu evaņģēliski luteriskā baznīca ir luterāņu dievnams, kas atrodas Dubultos Jūrmalā.
Jaunums!!: Vilhelms Bokslafs un Dubultu luterāņu baznīca · Redzēt vairāk »
Dzelzavas muiža
Agrākā Dzelzavas muižas kungu māja ar aptieku (1920-1925). Dzelzavas muižas pagasta karte ar māju krieviskajiem nosaukumiem (no 1866. gada Šuberta kartes, papildināta ar dzelzceļu, iespiesta 1917. gada oktobrī). Cesvaines draudzes novadā (no ''Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1904). Dzelzavas muižas kungu māja atrodas Madonas novada Dzelzavas pagasta centrā Dzelzavā.
Jaunums!!: Vilhelms Bokslafs un Dzelzavas muiža · Redzēt vairāk »
Eklektika (arhitektūra)
Neogotiskās eklektikas paraugs: Bīriņu muižas pils Latvijā. Neorenesanses eklektikas paraugs: Cesvaines pils. Eklektika ir arhitektūras virziens arhitektūras vēsturē, kas attīstījās 19.
Jaunums!!: Vilhelms Bokslafs un Eklektika (arhitektūra) · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Vilhelms Timms
Frīdrihs Vilhelms Timms (1779–1848) bija vācbaltiešu jurists, Rīgas birģermeistars (1829–1848).
Jaunums!!: Vilhelms Bokslafs un Frīdrihs Vilhelms Timms · Redzēt vairāk »
Funkcionālisms (arhitektūra)
stadiona tornis Helsinki (''Y. Lindegren & T. Jäntti''), 1934. gads Funkcionālisms ( — ‘izpilde’) ir modernisma arhitektūras virziens.
Jaunums!!: Vilhelms Bokslafs un Funkcionālisms (arhitektūra) · Redzēt vairāk »
Georgs Armitsteds
Georgs Armitsteds Georgs Armitsteds jeb Džordžs Armitsteds (—) bija vācbaltu inženieris, uzņēmējs un sabiedriskais darbinieks, Rīgas pilsētas galva (1901—1912).
Jaunums!!: Vilhelms Bokslafs un Georgs Armitsteds · Redzēt vairāk »
Georgs Vilhelms Timms
Pašportrets. Georgs Vilhelms Timms (1820—1895), arī Vasīlijs Fjodorovičs Timms bija vācbaltu gleznotājs.
Jaunums!!: Vilhelms Bokslafs un Georgs Vilhelms Timms · Redzēt vairāk »
Jauniela
Jauniela ir iela Rīgā, Centra rajonā, Vecrīgā.
Jaunums!!: Vilhelms Bokslafs un Jauniela · Redzēt vairāk »
Jaunmoku pils
Jaunmoku pils ir pils Tumes pagastā, Tukuma novadā, Latvijā.
Jaunums!!: Vilhelms Bokslafs un Jaunmoku pils · Redzēt vairāk »
Jaunpils pils
Jaunpils pils. Jaunpils no Pauluči albuma (1827). Jaunpils pils (Štafenhāgens, 1866). Jaunpils pilsmuižas plāns no Pauluči albuma (1827). Pils plāns Jaunpils pils ir viduslaiku pils Jaunpilī, cēlis Livonijas ordenis 14.
Jaunums!!: Vilhelms Bokslafs un Jaunpils pils · Redzēt vairāk »
Jūgendstils
Alfonsa Muhas plakāts Jūgendstils ir mākslas (īpaši arhitektūras un dizaina) stils, kas radās 1890.gadu otrajā pusē Eiropā, bet par visaptverošu parādību kultūrā kļuva laikā no 20.
Jaunums!!: Vilhelms Bokslafs un Jūgendstils · Redzēt vairāk »
Jūrmala
Jūrmala ir Latvijas valstspilsēta un lielākā kūrortpilsēta, apmēram 25 kilometrus uz rietumiem no Rīgas.
Jaunums!!: Vilhelms Bokslafs un Jūrmala · Redzēt vairāk »
Latvijas brīvības cīņas
Latvijas brīvības cīņas jeb Latvijas Neatkarības karš bija karš pret jaundibinātās Latvijas Republikas teritorijā iebrukušo Padomju Krievijas karaspēku, kas izvērtās cīņās par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas republiku.
Jaunums!!: Vilhelms Bokslafs un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »
Latvijas Mākslas akadēmija
Mākslas akadēmijas ēkas galvenā fasāde Latvijas Mākslas akadēmija (LMA) ir mākslas, jaunrades un kultūras augstākās izglītības un zinātniskās pētniecības akadēmija Rīgā.
Jaunums!!: Vilhelms Bokslafs un Latvijas Mākslas akadēmija · Redzēt vairāk »
Lielie kapi
Lielo kapu karte Centrālā Lielo kapu aleja Reinholdu ģimenes kapliča Nikolaja Pihlava ģimenes kapliča. Rīgas Lielie kapi, oficiāli Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis Nr.
Jaunums!!: Vilhelms Bokslafs un Lielie kapi · Redzēt vairāk »
Lielstraupes pils
Lielstraupes pils 2017. gadā Lielstraupes pils ir viena no viduslaiku pilīm Latvijā, kas ar pārbūvēm saglabājusies līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Vilhelms Bokslafs un Lielstraupes pils · Redzēt vairāk »
Lielvārdes muiža
Lielvārdes bruņinieku pilsdrupas un Lielvārdes muižas kungu māja 1792. gadā (Broces kolekcija). Lielvārdes muižas pils bija Lielvārdes muižas kungu māja, kas celta 19. gadsimtā klasicisma stilā Lielvārdes pagastā.
Jaunums!!: Vilhelms Bokslafs un Lielvārdes muiža · Redzēt vairāk »
Ludvigs Neiburgs
Ludvigs Neiburgs (1871-1948) bija viens no sava laika lielākajiem Latvijas būvuzņēmējiem.
Jaunums!!: Vilhelms Bokslafs un Ludvigs Neiburgs · Redzēt vairāk »
Mālpils muiža
200px Mālpils muižas kungu māja atrodas Siguldas novada, Mālpils pagasta centrā Mālpilī, apmēram 60 km no Rīgas un 15 km no Siguldas.
Jaunums!!: Vilhelms Bokslafs un Mālpils muiža · Redzēt vairāk »
Molotova—Ribentropa pakts
Staļins un Ribentrops pēc pakta parakstīšanas. Molotova-Ribentropa paktā paredzētās teritoriālās izmaiņas (pa kreisi) un to izpilde 1940. gadā (pa labi) 1939. gada 19. septembrī PSRS publicētā Polijas sadalīšanas karte, kas atspoguļo sākotnējo vienošanos Molotova—Ribentropa pakts, pazīstams arī kā Hitlera—Staļina pakts, Ribentropa—Molotova pakts, Nacistu—Padomju pakts, kura oficiālais nosaukums bija Neuzbrukšanas līgums starp Vāciju un PSRS, bija neuzbrukšanas līgums starp Vāciju un PSRS.
Jaunums!!: Vilhelms Bokslafs un Molotova—Ribentropa pakts · Redzēt vairāk »
Poznaņa
Poznaņa, senāk lietotais nosaukums Pozene, ir pilsēta Polijas rietumos, Lielpolijas vojevodistes centrs Vartas upes krastos.
Jaunums!!: Vilhelms Bokslafs un Poznaņa · Redzēt vairāk »
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Jaunums!!: Vilhelms Bokslafs un Rīga · Redzēt vairāk »
Rīgas Doms
Rīgas Doms (tiek dēvēts arī par Doma baznīcu un Svētās Marijas katedrāli) ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas galvenais dievnams, arhibīskapa katedrāle Rīgā, Herdera laukumā 6, kurā pastāvīgi darbojas Rīgas Doma evaņģēliski luteriskā draudze.
Jaunums!!: Vilhelms Bokslafs un Rīgas Doms · Redzēt vairāk »
Rīgas Krusta baznīca
Baznīcas projekta variants Rīgas Krusta Evaņģēliski luteriskā baznīca ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas dievnams Ropažu ielā 120, Rīgā.
Jaunums!!: Vilhelms Bokslafs un Rīgas Krusta baznīca · Redzēt vairāk »
Rīgas Politehniskā augstskola
Rīgas Politehniskā augstskola pastāvēja no 1862.
Jaunums!!: Vilhelms Bokslafs un Rīgas Politehniskā augstskola · Redzēt vairāk »
Rīgas Svētā Pētera baznīca
Rīgas Svētā Pētera baznīca ir augstākā Rīgas baznīca, gotikas stila 13. gadsimta valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, kas atrodas Reformācijas laukumā 1 Vecrīgā.
Jaunums!!: Vilhelms Bokslafs un Rīgas Svētā Pētera baznīca · Redzēt vairāk »
Rubonia
Rubonia bija Rīgā dibināta vācbaltiešu studentu korporācija.
Jaunums!!: Vilhelms Bokslafs un Rubonia · Redzēt vairāk »
Straupe
Straupe (agrāk Lielstraupe) ir ciems Cēsu novada Straupes pagastā.
Jaunums!!: Vilhelms Bokslafs un Straupe · Redzēt vairāk »
Studentu korporācijas
Studentu korporācijas ir akadēmiskas vīriešu mūža organizācijas, kas vieno studentus un augstskolu pabeigušos biedrus.
Jaunums!!: Vilhelms Bokslafs un Studentu korporācijas · Redzēt vairāk »
Tartu
Tartu ir pilsēta Igaunijas dienvidaustrumos pie Emajegi upes.
Jaunums!!: Vilhelms Bokslafs un Tartu · Redzēt vairāk »
Vācbaltieši
Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten).
Jaunums!!: Vilhelms Bokslafs un Vācbaltieši · Redzēt vairāk »
Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm
Vācbaltiešu pārvietošanas shēma 1939. gadā "Rigasche Post" 1939. gada 26. novembra virsraksts "No 1939. gada 15. decembra vairs nav vācu tautības Latvijas pilsoņu. Ir tikai vācieši un latvieši. Latvieši paliek. Vācieši seko fīrera saucienam" ''Rigasche Rundschau'' pēdējais numurs 1939. gada 13. decembrī ar virsrakstu "Mēs sekojam fīrera pavēlei" Sakravātās mantas, Rīga, 1939. Vācbaltiešu nometne Poznaņas apkaimē 1940. gadā Pārceļotājiem celtais ciems Vartas reģionā 1940. gadā Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm bija no 1914.
Jaunums!!: Vilhelms Bokslafs un Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm · Redzēt vairāk »
Vācieši
Vācieši ir ģermāņu tauta, kuras izcelsme ir Centrāleiropa.
Jaunums!!: Vilhelms Bokslafs un Vācieši · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Vilhelms Bokslafs un Vācija · Redzēt vairāk »
Vidzemes guberņa
Vidzemes guberņa jeb Līvzemes guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa Latvijas kultūrvēsturiskais Vidzemes novads, Igaunijas dienviddaļa un Sāmsala.
Jaunums!!: Vilhelms Bokslafs un Vidzemes guberņa · Redzēt vairāk »
1878. gads
1878.
Jaunums!!: Vilhelms Bokslafs un 1878. gads · Redzēt vairāk »
1885. gads
1885.
Jaunums!!: Vilhelms Bokslafs un 1885. gads · Redzēt vairāk »
1898. gads
1898.
Jaunums!!: Vilhelms Bokslafs un 1898. gads · Redzēt vairāk »
1939. gads
1939 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās svētdienā.
Jaunums!!: Vilhelms Bokslafs un 1939. gads · Redzēt vairāk »
