Ātrāk nekā pārlūku!
34 attiecības: Aizsargi (organizācija), Aizsargu Nopelnu krusts, Bērzes muiža, Bērzes pagasts, Bermontiāde, Boriss Savinkovs, Daugavgrīvas cietoksnis, Dobele, Frīdrihs Briedis, Goda Leģiona ordenis, Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija, Kirhenšteina Ministru kabinets, Latgales atbrīvošana, Latvieši, Latvijas brīvības cīņas, Latvijas Bruņotie spēki, Latvijas Robežsargu brigāde, Lāčplēša Kara ordenis, Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina ordenis, Masļenku robežincidents, Oktobra revolūcija, Pirmais pasaules karš, Rīgas Brāļu kapi, Sanktpēterburgas Valsts universitāte, Sesavas pagasts, Triju Zvaigžņu ordenis, Vilis Lācis, Ziemassvētku kaujas, 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulks, 1. latviešu atsevišķais bataljons, 1925. gads, 1928. gads, 1940. gads, 9. Rēzeknes kājnieku pulks.
Aizsargi (organizācija)
Varšavā. Centrā: Kārlis Prauls, Alfreds Jēkabs Bērziņš. Bejas pagasta aizsargu vienība 1930. gados. Aizsargu aviācijas pulka lidotāju grupa. Gulbenes aizsardzes. Aizsargi bija pēc Somijas aizsargu organizācijas parauga izveidota paramilitāra brīvprātīgo organizācija Latvijā (1919—1940), kuras uzdevums bija palīdzēt valsts iestādēm uzturēt mieru, drošību un kārtību.
Jaunums!!: Ludvigs Bolšteins un Aizsargi (organizācija) · Redzēt vairāk »
Aizsargu Nopelnu krusts
aizsargu ''Nopelnu krusts'' aizsargu ''Nopelnu krusta'' lentīte. Aizsargu Nopelnu krusts bija Latvijas aizsargu organizācijas augstākā goda zīme no 1927.
Jaunums!!: Ludvigs Bolšteins un Aizsargu Nopelnu krusts · Redzēt vairāk »
Bērzes muiža
Bērzes muiža bija Zemgales muiža, kas atradās mūsdienu Dobeles novada Bērzes pagasta Bērzē.
Jaunums!!: Ludvigs Bolšteins un Bērzes muiža · Redzēt vairāk »
Bērzes pagasts
Bērzes pagasts ir viena no Dobeles novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļaustrumos.
Jaunums!!: Ludvigs Bolšteins un Bērzes pagasts · Redzēt vairāk »
Bermontiāde
Bermontiāde jeb Bermonta afēra bija daļa no Latvijas brīvības cīņām un Krievijas pilsoņu kara, kurā Latvijas Bruņotie spēki ar Antantes sabiedroto atbalstu no 1919.
Jaunums!!: Ludvigs Bolšteins un Bermontiāde · Redzēt vairāk »
Boriss Savinkovs
Boriss Savinkovs (—) bija krievu politiskais darbinieks un terorists, viens no eseru partijas līderiem.
Jaunums!!: Ludvigs Bolšteins un Boriss Savinkovs · Redzēt vairāk »
Daugavgrīvas cietoksnis
Zviedru flotes izsēdinātais desants bombardē Daugavgrīvas cietoksni pāri Buļļupei 1701. gadā. Vieni no cietokšņa vārtiem mūsdienās. Daugavgrīvas cietoksnis 1830. gadā (no ''Атлас крепостей Российской империи''). Daugavgrīvas cietoksnis ir Zviedru Vidzemes laikā 17. gadsimtā uzbūvēts cietoksnis, kas atrodas Daugavgrīvā pie Buļļupes ietekas Daugavā.
Jaunums!!: Ludvigs Bolšteins un Daugavgrīvas cietoksnis · Redzēt vairāk »
Dobele
Dobele ir pilsēta Bērzes upes krastos Zemgalē, Dobeles novada administratīvais centrs.
Jaunums!!: Ludvigs Bolšteins un Dobele · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Briedis
Frīdrihs Briedis apbalvo 1. DSB strēlniekus (1916). Frīdrihs Briedis (dzimis Lavšas pagastā, miris Maskavā) bija latviešu strēlnieku pulkvedis.
Jaunums!!: Ludvigs Bolšteins un Frīdrihs Briedis · Redzēt vairāk »
Goda Leģiona ordenis
Kavaliera šķiras Goda Leģiona ordeņa medaļa Francijas Nacionālais Goda Leģiona ordenis ir Francijas ordenis, ko iedibinājis Napoleons Bonaparts.
Jaunums!!: Ludvigs Bolšteins un Goda Leģiona ordenis · Redzēt vairāk »
Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija
Jelgavas mākslas un novadpētniecības muzeja ēka) Severīna Jensena projektētā ģimnāzijas ēka Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija jeb Academia Petrina (no latīņu valodas — 'Pētera akadēmija', no 1795. gada Jelgavas akadēmija) bija Kurzemes un Zemgales hercogistes, vēlāk Kurzemes guberņas augstākā mācību iestāde jeb akadēmija, kas darbojās no 1775.
Jaunums!!: Ludvigs Bolšteins un Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija · Redzēt vairāk »
Kirhenšteina Ministru kabinets
Kirhenšteina Ministru kabineta locekļi 1940. gada jūnijā. Attēls publicēts žurnāla "Atpūta" 1940. gada 28. jūnijā. Tobrīd vēl nebija atrastas Ārlietu ministra, Izglītības ministra, Finansu ministra un Zemkopības ministra kandidatūras Vēlāk ieceltie Kirhenšteina valdības locekļi ("Atpūta", 1940. gada 12. jūlijā) Tieši pirms aneksijas ieceltie Kirhenšteina valdības locekļi ("Atpūta", 1940. gada 2. augustā) Augusta Kirhenšteina vadībā Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojās laika posmā no līdz.
Jaunums!!: Ludvigs Bolšteins un Kirhenšteina Ministru kabinets · Redzēt vairāk »
Latgales atbrīvošana
Latgales atbrīvošanas piemineklis "Vienoti Latvijai" (1939., 1992.) Austrumu fronte 1919.g. 7. jūnijā Frontes līnija Latgales atbrīvošanas kauju beigās un galīgā Latvijas—Krievijas robeža Latgales atbrīvošana 1920.
Jaunums!!: Ludvigs Bolšteins un Latgales atbrīvošana · Redzēt vairāk »
Latvieši
Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.
Jaunums!!: Ludvigs Bolšteins un Latvieši · Redzēt vairāk »
Latvijas brīvības cīņas
Latvijas brīvības cīņas jeb Latvijas Neatkarības karš bija karš pret jaundibinātās Latvijas Republikas teritorijā iebrukušo Padomju Krievijas karaspēku, kas izvērtās cīņās par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas republiku.
Jaunums!!: Ludvigs Bolšteins un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »
Latvijas Bruņotie spēki
Jānis Balodis. Eduards Kalniņš, Andrejs Krustiņš?, Roberts Kļaviņš, ?, Aleksandrs Kalējs. Latvijas Bruņotie spēki bija Latvijas karaspēks, kas pastāvēja no 1919.
Jaunums!!: Ludvigs Bolšteins un Latvijas Bruņotie spēki · Redzēt vairāk »
Latvijas Robežsargu brigāde
Latvijas robežsargs (pa kreisi) un PSRS robežsargs (pa labi). Robežsargu brigāde bija ar Latvijas Bruņotajiem spēkiem saistīta militāra struktūra, kas bija pakļauta Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijai, bet iekšējās struktūras un militāro uzdevumu ziņā — Latvijas Republikas Kara ministrijai.
Jaunums!!: Ludvigs Bolšteins un Latvijas Robežsargu brigāde · Redzēt vairāk »
Lāčplēša Kara ordenis
Lāčplēša Kara ordenis ar lenti Lāčplēša Kara ordeņa zvaigzne Ordeņa lentes atgriezums Lāčplēša Kara ordenis bija Latvijas augstākais valsts militārais apbalvojums laikā no 1920.
Jaunums!!: Ludvigs Bolšteins un Lāčplēša Kara ordenis · Redzēt vairāk »
Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina ordenis
Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina ordenis ir Lietuvas prezidenta apbalvojums, kas tika izveidots, godinot Lietuvas pilsoņus par sasniegumiem sabiedrības un valsts labā.
Jaunums!!: Ludvigs Bolšteins un Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina ordenis · Redzēt vairāk »
Masļenku robežincidents
Masļenku robežsardzes ēka Masļenku robežsardzes ēkas krāsmatas (1940) link.
Jaunums!!: Ludvigs Bolšteins un Masļenku robežincidents · Redzēt vairāk »
Oktobra revolūcija
Petrogradā 1917. gada oktobrī. Oktobra revolūcija ir pretrunīgi vērtēts notikums Krievijas vēsturē, daļa no 1917. gada Krievijas revolūcijas.
Jaunums!!: Ludvigs Bolšteins un Oktobra revolūcija · Redzēt vairāk »
Pirmais pasaules karš
Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.
Jaunums!!: Ludvigs Bolšteins un Pirmais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Rīgas Brāļu kapi
Rīgas Brāļu kapi ir valstiskas nozīmes memoriāls ansamblis, kurā apbedīti aptuveni divi tūkstoši karavīru.
Jaunums!!: Ludvigs Bolšteins un Rīgas Brāļu kapi · Redzēt vairāk »
Sanktpēterburgas Valsts universitāte
Sanktpēterburgas Valsts universitāte ir viena no lielākajām, vecākajām un prestižākajām Krievijas universitātēm, kas atrodas Sanktpēterburgā.
Jaunums!!: Ludvigs Bolšteins un Sanktpēterburgas Valsts universitāte · Redzēt vairāk »
Sesavas pagasts
Sesavas pagasts ir viena no Jelgavas novada administratīvajām teritorijām tā dienvidaustrumos.
Jaunums!!: Ludvigs Bolšteins un Sesavas pagasts · Redzēt vairāk »
Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordenis ar ķēdi Pēterim Sniķeram pasniegtais Triju Zvaigžņu ordeņa komandiera diploms (1926). Triju Zvaigžņu ordenis ir visaugstākais Latvijas valsts apbalvojums, ko piešķir par sevišķiem nopelniem Tēvijas labā.
Jaunums!!: Ludvigs Bolšteins un Triju Zvaigžņu ordenis · Redzēt vairāk »
Vilis Lācis
Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētājs Vilis Lācis ar ģimeni 1947. gadā Jūrmalā. Vilis Lācis (īstajā vārdā Jānis Vilhelms Lāce (vecajā ortogrāfijā: Jahn Wilhelm Lahze)Latvijas Valsts Vēstures arhīvs fonds 235., apraksts 10., Daugavgrīvas draudzes metrikas grāmata 1896.-1904., 350(700).lpp; dzimis (vecajā stilā), miris) bija latviešu rakstnieks, reālisma un vēlāk sociālistiskā reālisma pārstāvis, rakstījis īso un garo prozu.
Jaunums!!: Ludvigs Bolšteins un Vilis Lācis · Redzēt vairāk »
Ziemassvētku kaujas
Ziemassvētku kaujas jeb Jelgavas operācija (vācu avotos: Aa-Schlachten — 'Lielupes kaujas', krievu avotos: Митавская операция) bija liela, bet pavirši plānota Krievijas Impērijas 12. armijas uzbrukuma operācija Pirmā pasaules kara laikā ar mērķi ieņemt Jelgavu, kas notika laikā no līdz (no līdz pēc vecā stila — Jūlija kalendāra).
Jaunums!!: Ludvigs Bolšteins un Ziemassvētku kaujas · Redzēt vairāk »
1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulks
1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona karogs ar uzrakstu "Nebēdaities kara vīri, sidrabota saule lēc" (1915). L. Bolšteins, E. Bullis, J. Kleinbergs, V. Amatnieks. Trešajā rindā: praporščiki T. Kalniņš, V. Bekmanis, V. Gailis, K. Šepko, J. Lutcars, Ž. Elmuts, M. Austriņš, J. Šnuka, Sīlis, O. Everts. Ceturtajā rindā: praporščiki Briedis (I), N. Vildbergs, Briedis (II). 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona rota 1915. gada oktobrī. 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona apbalvotie karavīri ar poručiku F.Briedi pēc Jura krustu saņemšanas 1915. gadā. 1. Daugavgrīvas LSP strēlnieki Ziemassvētku kaujās (1917. gada janvārī). 1.
Jaunums!!: Ludvigs Bolšteins un 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulks · Redzēt vairāk »
1. latviešu atsevišķais bataljons
1.latviešu atsevišķā bataljona karavīri un komandieris pulkvedis Oskars Kalpaks (aiz ložmetēja, galvā jērenīca) Rudbāržu muižā, 1919. gada marta sākumā Latviešu atsevišķais bataljons, pazīstams arī kā Kalpaka bataljons, ( —) bija pirmā Latvijas bruņotā vienība Brīvības cīņu laikā Latvijas zemessardzes jeb Baltijas landesvēra sastāvā.
Jaunums!!: Ludvigs Bolšteins un 1. latviešu atsevišķais bataljons · Redzēt vairāk »
1925. gads
1925.
Jaunums!!: Ludvigs Bolšteins un 1925. gads · Redzēt vairāk »
1928. gads
1928.
Jaunums!!: Ludvigs Bolšteins un 1928. gads · Redzēt vairāk »
1940. gads
1940.
Jaunums!!: Ludvigs Bolšteins un 1940. gads · Redzēt vairāk »
9. Rēzeknes kājnieku pulks
9. Rēzeknes kājnieku pulka karogs ar simboliem (stūros). 9. Rēzeknes kājnieku pulka karoga otrā puse ar devīzi. Latvijas Kara muzeja ekspozīcijā. 9.
Jaunums!!: Ludvigs Bolšteins un 9. Rēzeknes kājnieku pulks · Redzēt vairāk »
