Ātrāk nekā pārlūku!
25 attiecības: Alotropija, Borazons, Borūdeņraži, Borskābe, Dimants, Elektronegativitāte, Elektrovadītspēja, Infrasarkanais starojums, Izotops, Kodolreakcija, Kodolreaktors, Kovalentā saite, Kristāls, Lūisa skābes un bāzes, Nātrija tetraborāts, Neitrons, Ogļūdeņraži, Ogleklis, Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas, Orbitāle, Pusvadītājs, Sāļi, Stikls, Tetragonālā singonija, Trigonālā singonija.
Alotropija
Dažādas oglekļa alotropiskās modifikācijas (pa kreisi — dimants, pa labi — grafīts) Alotropija — parādība, kad viens ķīmiskais elements veido vairākas vienkāršas vielas.
Jaunums!!: Bors un Alotropija · Redzēt vairāk »
Borazons
Borazons (arī elbors vai kubonīts) ir bora nitrīda BN alotrops.
Jaunums!!: Bors un Borazons · Redzēt vairāk »
Borūdeņraži
Borūdeņraži jeb borāni ir bora un ūdeņraža binārie savienojumi.
Jaunums!!: Bors un Borūdeņraži · Redzēt vairāk »
Borskābe
Borskābe jeb ortoborskābe (H3BO3 vai B(OH)3) ir ļoti vāja neorganiska skābe.
Jaunums!!: Bors un Borskābe · Redzēt vairāk »
Dimants
Dimants (adamas — ‘neievainojamais’) ir oglekļa alotrops (citi oglekļa alotropi ir grafīts, fullerēns, karbīns, oglekļa nanocaurulītes, dimanta nanostienīši, lonsdaleīts un citi), kurā oglekļa atomi ir sakārtoti izometriski heksoktaedriskā kristāla režģī.
Jaunums!!: Bors un Dimants · Redzēt vairāk »
Elektronegativitāte
Elektronegativitāte ir atoma fundamentāla ķīmiska īpašība, kas kvantitatīvi raksturo molekulas sastāvā esoša atoma spēju piesaistīt elektronus.
Jaunums!!: Bors un Elektronegativitāte · Redzēt vairāk »
Elektrovadītspēja
Elektrovadītspēja ir fizikāls lielums, kas raksturo materiāla ķermeņa spēju vadīt elektrisko strāvu.
Jaunums!!: Bors un Elektrovadītspēja · Redzēt vairāk »
Infrasarkanais starojums
Divu cilvēku foto, daļējā infrasarkanajā (siltuma) starojumā Infrasarkanais jeb siltuma starojums ir elektromagnētiskie viļņi ar viļņa garumu 1 000 000 nm līdz 760 mm (pēc citiem datiem 800 nm līdz 0,35 mm).
Jaunums!!: Bors un Infrasarkanais starojums · Redzēt vairāk »
Izotops
Ūdeņraža izotopu atomu uzbūve Izotopi (no grieķu ισος — vienāds, un τόπος — vieta) ir atomi, kuru kodolos ir vienāds skaits protonu, bet dažāds skaits neitronu.
Jaunums!!: Bors un Izotops · Redzēt vairāk »
Kodolreakcija
neitroni ar zilām. Kodolreakcija ir process, kurā no viena veida atomiem rodas cita veida atomi.
Jaunums!!: Bors un Kodolreakcija · Redzēt vairāk »
Kodolreaktors
neitronu heterogēnā kodolreaktora shematisks attēls1 — vadības stienis; 2 — bioloģiskā aizsardzība; 3 — siltumaizsardzība; 4 — neitronu palēninātājs; 5 — kodoldegviela; 6 — siltumnesējs. Kodolreaktors jeb atomreaktors ir iekārta, kurā norisinās vadāma kodolu dalīšanās ķēdes reakcija.
Jaunums!!: Bors un Kodolreaktors · Redzēt vairāk »
Kovalentā saite
hibridizācijas dēļ) Kovalentā saite (— 'kopīgs', valens — 'stiprs'), saukta arī par homeopolāro saiti ir ķīmiskās saites veids, kura rodas, apvienojoties reaģējošo atomu diviem valences elektronu mākoņiem.
Jaunums!!: Bors un Kovalentā saite · Redzēt vairāk »
Kristāls
Kvarca kristāls Kristāls (no grieķu valodas (κρύσταλλος), sākotnēji vārds apzīmēja — ledu, vēlāk — kalnu kristālu) ķīmijā un mineraloģijā ir cietviela, kuru veidojošie atomi, molekulas vai joni ir izkārtoti noteiktā, regulārā kārtībā, šai kārtībai cikliski atkārtojoties visās trīs telpiskajās dimensijās.
Jaunums!!: Bors un Kristāls · Redzēt vairāk »
Lūisa skābes un bāzes
Amonija jona veidošanās no amonjaka (Lūisa bāzes) un ūdeņraža katjona (Lūisa skābes) Lūisa skābes ir molekulas vai joni, kam ir brīvas orbitāles un kas var piesaistīt citas molekulas vai jona nedalīto elektronu pāri, veidojot adukta tipa savienojumus.
Jaunums!!: Bors un Lūisa skābes un bāzes · Redzēt vairāk »
Nātrija tetraborāts
Nātrija tetraborāts (Na2B4O7) ir borskābes (tetraborskābes) nātrija sāls.
Jaunums!!: Bors un Nātrija tetraborāts · Redzēt vairāk »
Neitrons
Neitrons (no - 'neitrāls; ne viens, ne otrs') ir atoma kodola sastāvā esošas subatomāras daļiņas, kas ir bez lādiņa.
Jaunums!!: Bors un Neitrons · Redzēt vairāk »
Ogļūdeņraži
Ogļūdeņraži ir organiski savienojumi, kas satur tikai oglekli un ūdeņradi.
Jaunums!!: Bors un Ogļūdeņraži · Redzēt vairāk »
Ogleklis
Ogleklis ir ķīmiskais elements ar simbolu C un atomskaitli 6.
Jaunums!!: Bors un Ogleklis · Redzēt vairāk »
Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas
molekulu kālija permanganātu (spēcīgu oksidētāju) Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas jeb redoksreakcijas ir tādas ķīmiskas reakcijas, kuru gaitā izmainās reaģējošo vielu sastāvā ietilpstošo ķīmisko elementu oksidēšanas pakāpes, jo elementu atomi viens otram atdod un pievieno elektronus.
Jaunums!!: Bors un Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas · Redzēt vairāk »
Orbitāle
Dažādi atomu orbitāļu veidi (''s'', ''p'', ''d'' un ''f'' orbitāles) Orbitāle jeb, precīzāk, atomārā orbitāle, vienkāršotā skaidrojumā ir tā telpas daļa ap atoma kodolu, kur elektrona atrašanās vieta ir visvarbūtīgākā.
Jaunums!!: Bors un Orbitāle · Redzēt vairāk »
Pusvadītājs
operācijpastiprinātājs, gaismas diode un tranzistors. Pusvadītājs ir materiāls, kas elektrības vadīšanas spējas ziņā ierindojams starp metāliem (strāvas vadītājiem) un dielektriķiem, un kura elektrovadītspēja ir atkarīga no elektronu kustības rakstura.
Jaunums!!: Bors un Pusvadītājs · Redzēt vairāk »
Sāļi
kristālhidrāta kristāls zilā krāsā Sāļi ir jonu savienojumi, kas sastāv no anjona un katjona, tie veidojas, reaģējot skābei ar bāzi, skābajam oksīdam ar bāzisko oksīdu, utt.
Jaunums!!: Bors un Sāļi · Redzēt vairāk »
Stikls
meteorīta trieciena rezultātā Stikls ir vienveidīgs amorfs ciets materiāls, kas rodas, ja izkausētu materiālu strauji atdzesē, tam nepagūstot izveidot kristāla struktūru.
Jaunums!!: Bors un Stikls · Redzēt vairāk »
Tetragonālā singonija
Kristalogrāfijā tetragonālā singonija ir viena no 7 singonijām.
Jaunums!!: Bors un Tetragonālā singonija · Redzēt vairāk »
Trigonālā singonija
Trigonālā singonija Kristalogrāfijā trigonālā singonija ir viena no 7 singonijām.
Jaunums!!: Bors un Trigonālā singonija · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Bors (elements), Bors (ķīmiskais elements), Bors (ķīmisks elements).
