Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Botānika

Indekss Botānika

Botānika ir zinātne par augiem Botānika (botanē — ‘augs’) ir bioloģijas nozare, kas pēta augus un to dzīvības norises.

32 attiecības: Aļģes, Agronomija, Algoloģija (botānika), Aristotelis, Augājs, Augi, Augu fizioloģija, Bioloģija, Cilvēks, Dabiskā vide, Evolūcija, Fitopatoloģija, Genoms, Hromosoma, Koks, Krūms, Lakstaugs, Lapu sūnas, Mežs, Mikoloģija, Poliploīdija, Putekšņi, Roberts Huks, Sēnes, Senā Grieķija, Sinepes, Slimība, Sporas, Taksonomija, Teofrasts, Vairošanās, Vielmaiņa.

Aļģes

Havaju salām Aļģes (Algae) ir gan vienšūnas organismi, gan koloniju, gan daudzšūņu zemākie augi (lapoņaugi), kas satur hlorofilu.

Jaunums!!: Botānika un Aļģes · Redzēt vairāk »

Agronomija

Agronomija (cēlies no, agros — ‘lauks, tīrums’,, nomos — ‘likums’) ir zinātne par zemkopību un augu audzēšanu.

Jaunums!!: Botānika un Agronomija · Redzēt vairāk »

Algoloģija (botānika)

Algoloģija ir botānikas apakšdisciplīna, zinātne par aļģēm.

Jaunums!!: Botānika un Algoloģija (botānika) · Redzēt vairāk »

Aristotelis

Aristotelis (Aristotelēs; dzimis 384. gadā p.m.ē., miris 322. gadā p.m.ē.) bija sengrieķu zinātnieks un filozofs.

Jaunums!!: Botānika un Aristotelis · Redzēt vairāk »

Augājs

Augājs jeb veģetācija (no vegetare — 'augt') vispārīgā izpratnē apzīmē augu valsti, kas klāj zemes virskārtu kādā reģionā.

Jaunums!!: Botānika un Augājs · Redzēt vairāk »

Augi

Augi, augu valsts (Plantae) ir viena no dzīvo organismu valstīm.

Jaunums!!: Botānika un Augi · Redzēt vairāk »

Augu fizioloģija

Augu fizioloģija ir zinātnes apakšnozare, kas pēta augu organismu dzīvības procesu vispārējās likumsakarības un to izmaiņas atkarībā no vides apstākļiem, t.i., asimilācijas un disimilācijas procesus, kas nodrošina augu augšanu, attīstību un vairošanos - fotosintēzi, elpošanu, ūdens un minerālvielu uzņemšanu un to virzību, ziedēšanu un sēklražošanu, kā arī dažādu vielu biosintēzi un uzkrāšanos.

Jaunums!!: Botānika un Augu fizioloģija · Redzēt vairāk »

Bioloģija

Viena no bioloģijas nozarēm ir zooloģija, kur tiek pētīti dzīvnieki. Bioloģija (bios - ‘dzīvība’; λόγος, logos - ‘jēdziens, zinātne’) ir dabas zinātne par dzīvību visās tās izpausmēs un par dzīvās matērijas organizāciju molekulārā, šūnu, audu, orgānu, organismu un organismu kopu līmenī.

Jaunums!!: Botānika un Bioloģija · Redzēt vairāk »

Cilvēks

Cilvēks, precīzāk saprātīgais cilvēks (Homo sapiens), ir divkājains primāts, kurš ietilpst zīdītāju klasē.

Jaunums!!: Botānika un Cilvēks · Redzēt vairāk »

Dabiskā vide

Houptounas ūdenskritums Viktorijas štatā, Austrālijā Dabiskā vide jeb vienkārši vide ir fizikālo, ķīmisko un bioloģisko faktoru kopums, kas ietekmē organismus vai organismu kopumu, nosakot to dzīves veidu un izdzīvošanas nosacījumus.

Jaunums!!: Botānika un Dabiskā vide · Redzēt vairāk »

Evolūcija

Filoģenētiskais koks. Zinātnieki uzskata, ka visi dzīvie organismi ir cēlušies no kopīgiem senčiem Bioloģiskā evolūcija (— ‘attīstīšana’, ‘atvēršanās’) ir dabīgs dzīvās dabas attīstības process, kad organismu populāciju iedzimtās raksturīgās īpašības tiek pārmantotas no vienas paaudzes nākamajā paaudzē.

Jaunums!!: Botānika un Evolūcija · Redzēt vairāk »

Fitopatoloģija

Fitopatoloģija jeb augu patoloģija ir zinātnes nozare, kas pēta patogēnu vai apkārtējās vides izraisītas augu slimības.

Jaunums!!: Botānika un Fitopatoloģija · Redzēt vairāk »

Genoms

Genoms (genos — 'izcelšanās') ir organisma visu gēnu kopums (pilns hromosomu komplekts).

Jaunums!!: Botānika un Genoms · Redzēt vairāk »

Hromosoma

Hromosoma ir šūnas kodola pašreproducējoša pavedienveida struktūra, kurā ieslēgta šūnas galvenā ģenētiskā informācija.

Jaunums!!: Botānika un Hromosoma · Redzēt vairāk »

Koks

Bieži sastopama skujkoku suga — parastā egle Vecs ozols Koks ir daudzgadīgs koksnains augs, kam, atšķirībā no lakstaugiem un krūmiem, parasti ir viens augsts koksnains stumbrs, lapu vai skuju vainags un spēcīga sakņu sistēma.

Jaunums!!: Botānika un Koks · Redzēt vairāk »

Krūms

Ceriņu krūms Krūms jeb krūmājs ir augu dzīvības forma; tie ir kokaini, daudzgadīgi augi, kuru augstums ir intervālā no 0,8 līdz 6 metriem.

Jaunums!!: Botānika un Krūms · Redzēt vairāk »

Lakstaugs

Dzeltenais vizbulis ir daudzgadīgs lakstaugs Lakstaugs vai zālaugs ir viens no galvenajām un izplatītākajām augu formām, kura virszemes daļas (stumbrs, lapas) veģetatīvā perioda beigās atmirst.

Jaunums!!: Botānika un Lakstaugs · Redzēt vairāk »

Lapu sūnas

Lapu sūnas ir mazi, mīksti sūnaugi, visbiežāk 1—10 centimetrus gari.

Jaunums!!: Botānika un Lapu sūnas · Redzēt vairāk »

Mežs

Igaunijā Mežs ir ekosistēma, kurā dominējošā augu forma ir koki, arī krūmi.

Jaunums!!: Botānika un Mežs · Redzēt vairāk »

Mikoloģija

Mikoloģija Mikoloģija (— 'sēne') ir zinātne par sēnēm, to ģenētiskajām un bioķīmiskajām īpašībām, taksonomiju, izmantošanu zāļu (piemēram, penicilīns) un produktu kā alus, vīna un siera izgatavošanā, lietošanu uzturā, kā arī bīstamību.

Jaunums!!: Botānika un Mikoloģija · Redzēt vairāk »

Poliploīdija

zigotu Poliploīdija (- daudzkārtīgs + eidos - veids) ir hromosomu skaita vairākkārtīga palielināšanās eikariotu šūnu hromosomu komplektos.

Jaunums!!: Botānika un Poliploīdija · Redzēt vairāk »

Putekšņi

Dažādu ziedaugu putekšņi Putekšņi ir ziedaugu sporu un vīrišķo dzimumšūnu — mikrogametofīti, kas attīstās putekšņu ligzdā, sajaukums.

Jaunums!!: Botānika un Putekšņi · Redzēt vairāk »

Roberts Huks

Roberts Huks (dzimis, miris) bija angļu filozofs, arhitekts, dabaszinātnieks un enciklopēdists.

Jaunums!!: Botānika un Roberts Huks · Redzēt vairāk »

Sēnes

Sēnes (fungi, mycota) ir atsevišķa organismu grupa jeb valsts.

Jaunums!!: Botānika un Sēnes · Redzēt vairāk »

Senā Grieķija

Senā Grieķija 4.gs. p.m.ē. Par Seno Grieķiju jeb Helladu (sengrieķu: Ἑλλάς — Hellás) sauc grieķiski runājošo pasauli senajos laikos – ne tikai pašreizējās Grieķijas teritoriju, bet arī teritorijas, kuras tad apdzīvoja grieķi: Kipru, Turcijas Egejas jūras krastu (tolaik sauktu par Joniju), Sicīliju, Dienviditāliju un grieķu piekrastes apmetnes tagadējā Albānijā, Bulgārijā, Ēģiptē, Francijā, Lībijā, Spānijā un Ukrainā.

Jaunums!!: Botānika un Senā Grieķija · Redzēt vairāk »

Sinepes

Sinepes (Sinapis) ir viengadīgi 50 cm līdz 1 metram augsti krustziežu dzimtas lakstaugi.

Jaunums!!: Botānika un Sinepes · Redzēt vairāk »

Slimība

Slimība ir organisma funkciju traucējumi.

Jaunums!!: Botānika un Slimība · Redzēt vairāk »

Sporas

askos mikroskopā Dārza atmatenes bazīdijsporas uz bazīdijām Parastā aļņpaparde (''Asplénium scolopéndrium'') sporas veido sorusos apkopotos sporangijos lapu apakšpusē Nereti sporām ir īpatnēja virsma, kas palīdz atšķirt dažādas sugas. Trifeļu dzimtas sēnes ''Tuber oregonense'' sporas Sporas ir īpašas šūnas, kuras nodrošina daudzu organismu vairošanos vai izdzīvošanu.

Jaunums!!: Botānika un Sporas · Redzēt vairāk »

Taksonomija

Taksonomija (gr. taxis — izvietojums noteiktā kārtībā + nomos — likums) nodarbojas ar dzīvo organismu klasifikācijas metodoloģiju.

Jaunums!!: Botānika un Taksonomija · Redzēt vairāk »

Teofrasts

Teofrasts (dzimis ap 371. gadu p.m.ē., miris ap 287. gadu p.m.ē.) bija sengrieķu zinātnieks un filozofs, Aristoteļa skolnieks un sekotājs.

Jaunums!!: Botānika un Teofrasts · Redzēt vairāk »

Vairošanās

Varde, kurai apkārt ir tūkstošiem kurkuļi, tās pēcnācēji. Vairošanās jeb reprodukcija ir bioloģisks process, kurā organismi rada sev līdzīgus pēcnācējus.

Jaunums!!: Botānika un Vairošanās · Redzēt vairāk »

Vielmaiņa

šūnā Vielmaiņa jeb metabolisms (metabolē — ‘pārvēršanās’, ‘pārmaiņa’) ir ķīmisku reakciju kopums, kas norisinās katrā organismā dzīvības uzturēšanai.

Jaunums!!: Botānika un Vielmaiņa · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Augu bioloģija, Augu zinātne, Botanika, Botāniķis.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »