Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Lejupielādēt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Brēmenes arhibīskapi

Indekss Brēmenes arhibīskapi

Brēmenes Doma katedrāle. Brēmenes arhibīskapi bija garīgie un laicīgie valdnieki Hamburgas-Brēmenes arhibīskapijas (848-1072), vēlāk Brēmenes arhibīskapijas (Erzbistum Bremen, 1072—1645) teritorijā, kas sākotnēji aptvēra tagadējās Ziemeļvācijas teritoriju, Ziemeļvalstis un Baltijas zemes.

95 attiecības: Alberts fon Bukshēvdens, Balduīns I, Baltijas valstis, Bertolds, Brēmene, Brēmenes arhibīskapija, Dānija, Dānijas karaļu uzskaitījums, Frīdrihs I, Frīdrihs III, Grobiņa, Heinrihs III, Heinrihs VI, Hermanis (personvārds), Jenss Grands, Meinards, Morics, Nikolajs, Otons I, Rīgas arhibīskapi, Rimberts, Skandināvija, Svētā Anskara dzīve, Svētā Romas impērija, Vācija, 1013. gads, 1029. gads, 1032. gads, 1035. gads, 1043. gads, 1072. gads, 1101. gads, 1104. gads, 1123. gads, 1148. gads, 1168. gads, 1178. gads, 1179. gads, 1180. gads, 1184. gads, 1185. gads, 1190. gads, 1192. gads, 1207. gads, 1208. gads, 1210. gads, 1217. gads, 1219. gads, 1258. gads, 1273. gads, ..., 1274. gads, 1306. gads, 1307. gads, 1310. gads, 1327. gads, 1344. gads, 1348. gads, 1360. gads, 1395. gads, 1406. gads, 1421. gads, 1422. gads, 1435. gads, 1441. gads, 1442. gads, 1463. gads, 1496. gads, 1497. gads, 1511. gads, 1542. gads, 1547. gads, 1549. gads, 1558. gads, 1566. gads, 1568. gads, 1585. gads, 1589. gads, 1596. gads, 1634. gads, 1635. gads, 1645. gads, 787. gads, 789. gads, 805. gads, 831. gads, 838. gads, 845. gads, 848. gads, 865. gads, 888. gads, 909. gads, 915. gads, 916. gads, 936. gads, 988. gads. Izvērst indekss (45 vairāk) »

Alberts fon Bukshēvdens

Alberts fon Bukshēvdens (dzimis apmēram, miris), arī Alberts no Apeldernas, bija garīdznieks, diplomāts, politiķis, trešais Līvzemes (Ikšķiles) bīskaps, vēlāk pirmais Rīgas bīskaps.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un Alberts fon Bukshēvdens · Redzēt vairāk »

Balduīns I

Balduīns I; dzimis 1058.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un Balduīns I · Redzēt vairāk »

Baltijas valstis

Baltu cilšu aptuveni apdzīvotās teritorijas ap 13. gadsimta sākumu Baltijas valstis (arī Baltija) ir trīs Eiropas Savienības valstis Baltijas jūras austrumu piekrastē — Latvija, Lietuva un Igaunija.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un Baltijas valstis · Redzēt vairāk »

Bertolds

Bertolds jeb Bertolds Skulte (vidusaugšvācu: Bertolt,,,; miris) bija katoļu garīdznieks Vācijā, otrais Ikšķiles bīskaps (1196 - 1198), Livonijas krusta karu uzsācējs.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un Bertolds · Redzēt vairāk »

Brēmene

Brēmene (izrunā) ir sena ostas pilsēta Vācijā Vēzeres upes grīvā, netālu no tās ietekas Ziemeļjūrā.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un Brēmene · Redzēt vairāk »

Brēmenes arhibīskapija

Centrāleiropas Romas Katoļu baznīcas provinces ap 1500. gadu. Brēmenes arhibīskapija tumši pelēkā krāsā. Brēmenes Doma katedrāle mūsdienās. Hamburgas Doma katedrāle (1800). Brēmenes arhibīskapija (1072—1645), sākumā Hamburgas-Brēmenes arhibīskapija (848-1072), bija Romas Katoļu baznīcas province, kas sākotnēji aptvēra tagadējās Ziemeļvācijas teritoriju, Ziemeļvalstis un Baltijas zemes.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un Brēmenes arhibīskapija · Redzēt vairāk »

Dānija

Dānija ir valsts Ziemeļeiropā.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un Dānija · Redzēt vairāk »

Dānijas karaļu uzskaitījums

Šajā uzskaitījumā apkopoti Dānijas karaļi, kopš 940.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un Dānijas karaļu uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Frīdrihs I

Frīdrihs I var būt.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un Frīdrihs I · Redzēt vairāk »

Frīdrihs III

Frīdrihs III var būt.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un Frīdrihs III · Redzēt vairāk »

Grobiņa

Grobiņa ir sena pilsēta Kurzemes rietumos Ālandes upes krastos, Grobiņas novada centrs.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un Grobiņa · Redzēt vairāk »

Heinrihs III

Heinrihs III (saukts arī Melnais un Dievbijīgais; dzimis, miris) bija Saliešu dinastijas Svētās Romas impērijas imperators no 1046.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un Heinrihs III · Redzēt vairāk »

Heinrihs VI

Heinrihs VI (dzimis 1165. gada novembrī, miris) bija Svētās Romas impērijas imperatora Frīdriha I otrais dēls.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un Heinrihs VI · Redzēt vairāk »

Hermanis (personvārds)

Hermanis jeb Hermans ir vācu cilmes vīriešu personvārds, cēlies no senaugšvācu valodas vārdiem heri — ‘karaspēks’, ‘tauta’, un mann — ‘vīrs’.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un Hermanis (personvārds) · Redzēt vairāk »

Jenss Grands

Jenss Grands arī Johans Grands (vācu: Jens Grand, Jonas Fursat (Feuersaat) Grand; ap 1260. - 1327. gada 30. maijs) bija dāņu viduslaiku klerikālais politiķis, Roskildes prāvests, Lundas arhibīskaps (1289-1303), Rīgas arhibīskaps (1303—1304), Brēmenes arhibīskaps (1310-1327).

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un Jenss Grands · Redzēt vairāk »

Meinards

Meinards no Zēgebergas (vidusaugšvācu: Meynhart,; dzimis ap 1130/1140, miris), pazīstams arī kā Meinhards, no 1993.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un Meinards · Redzēt vairāk »

Morics

Morics var būt.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un Morics · Redzēt vairāk »

Nikolajs

Nikolajs var būt.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un Nikolajs · Redzēt vairāk »

Otons I

Otons I Lielais (dzimis, miris) bija Vācijas karalistes karalis un Svētās Romas impērijas imperators.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un Otons I · Redzēt vairāk »

Rīgas arhibīskapi

Rīgas arhibīskapu ģerbonis (J. Siebmacher, 1605) Rīgas arhibīskapi bija augstākie laicīgie valdnieki Rīgas arhibīskapijas teritorijā, ko viņi pārvaldīja no 1255.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un Rīgas arhibīskapi · Redzēt vairāk »

Rimberts

Svētais Rimberts (arī Rembert, vai Rembart, dzimis 830. gadā - miris 888. gada 11. jūnijā) bija Hamburgas-Brēmenes arhibīskaps, hronikas Vita sancti Anscarii autors.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un Rimberts · Redzēt vairāk »

Skandināvija

Sarkanā krāsā trīs skandināvijas monarhijas; oranžā krāsā teritorijas, kuras arī dažreiz pieskaita pie Skandināvijas; dzeltenā krāsā iekrāsotas teritorijas, kuras pieder Skandināvijas valstīm Skandināvija (dāņu un, norvēģu, fēru un, īslandiešu: Skandinavía un sāmu: Skadesi-suolu / Skađsuâl) ir vēsturisks un ģeogrāfisks Ziemeļeiropas reģions, kurš atrodas Skandināvijas pussalā.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un Skandināvija · Redzēt vairāk »

Svētā Anskara dzīve

Svētā Anskara dzīve ir Hamburgas-Brēmenes arhibīskapa Rimberta (830—888) sarakstīta hronika, kuras XXX nodaļas fragmentā ir unikāls vēstījums par dāņu un zviedru 853.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un Svētā Anskara dzīve · Redzēt vairāk »

Svētā Romas impērija

Sacrum Romanum Imperium Heiliges Römisches Reich |- | align.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un Svētā Romas impērija · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G8 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir pasaulē trešā lielākā ekonomika2007. gada informācija. Salīdzinot ar citām valstīm: ASV: 13 807,550 Japāna: 4 381,576Vācija: 3 320,913Ķīna: 3 280,224 pēc IKP un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un Vācija · Redzēt vairāk »

1013. gads

1013.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un 1013. gads · Redzēt vairāk »

1029. gads

1029.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un 1029. gads · Redzēt vairāk »

1032. gads

1032.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un 1032. gads · Redzēt vairāk »

1035. gads

1035.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un 1035. gads · Redzēt vairāk »

1043. gads

1043.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un 1043. gads · Redzēt vairāk »

1072. gads

1072.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un 1072. gads · Redzēt vairāk »

1101. gads

1101.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un 1101. gads · Redzēt vairāk »

1104. gads

1104.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un 1104. gads · Redzēt vairāk »

1123. gads

1123.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un 1123. gads · Redzēt vairāk »

1148. gads

1196.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un 1148. gads · Redzēt vairāk »

1168. gads

1168.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un 1168. gads · Redzēt vairāk »

1178. gads

1178.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un 1178. gads · Redzēt vairāk »

1179. gads

1179.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un 1179. gads · Redzēt vairāk »

1180. gads

1180.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un 1180. gads · Redzēt vairāk »

1184. gads

1184.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un 1184. gads · Redzēt vairāk »

1185. gads

1185.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un 1185. gads · Redzēt vairāk »

1190. gads

1190.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un 1190. gads · Redzēt vairāk »

1192. gads

1192.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un 1192. gads · Redzēt vairāk »

1207. gads

1207.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un 1207. gads · Redzēt vairāk »

1208. gads

1208.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un 1208. gads · Redzēt vairāk »

1210. gads

1210.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un 1210. gads · Redzēt vairāk »

1217. gads

1217.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un 1217. gads · Redzēt vairāk »

1219. gads

1219.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un 1219. gads · Redzēt vairāk »

1258. gads

1258.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un 1258. gads · Redzēt vairāk »

1273. gads

1273.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un 1273. gads · Redzēt vairāk »

1274. gads

1274.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un 1274. gads · Redzēt vairāk »

1306. gads

1306.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un 1306. gads · Redzēt vairāk »

1307. gads

1307.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un 1307. gads · Redzēt vairāk »

1310. gads

1310.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un 1310. gads · Redzēt vairāk »

1327. gads

1327.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un 1327. gads · Redzēt vairāk »

1344. gads

1344.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un 1344. gads · Redzēt vairāk »

1348. gads

1348.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un 1348. gads · Redzēt vairāk »

1360. gads

1360.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un 1360. gads · Redzēt vairāk »

1395. gads

1395.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un 1395. gads · Redzēt vairāk »

1406. gads

1406.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un 1406. gads · Redzēt vairāk »

1421. gads

1421.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un 1421. gads · Redzēt vairāk »

1422. gads

1422.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un 1422. gads · Redzēt vairāk »

1435. gads

1435.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un 1435. gads · Redzēt vairāk »

1441. gads

1441.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un 1441. gads · Redzēt vairāk »

1442. gads

1442.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un 1442. gads · Redzēt vairāk »

1463. gads

1463.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un 1463. gads · Redzēt vairāk »

1496. gads

1496.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un 1496. gads · Redzēt vairāk »

1497. gads

1497.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un 1497. gads · Redzēt vairāk »

1511. gads

1511.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un 1511. gads · Redzēt vairāk »

1542. gads

1542.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un 1542. gads · Redzēt vairāk »

1547. gads

1547.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un 1547. gads · Redzēt vairāk »

1549. gads

1549.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un 1549. gads · Redzēt vairāk »

1558. gads

1558.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un 1558. gads · Redzēt vairāk »

1566. gads

1566.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un 1566. gads · Redzēt vairāk »

1568. gads

1568.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un 1568. gads · Redzēt vairāk »

1585. gads

1585.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un 1585. gads · Redzēt vairāk »

1589. gads

1589.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un 1589. gads · Redzēt vairāk »

1596. gads

1596.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un 1596. gads · Redzēt vairāk »

1634. gads

1634.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un 1634. gads · Redzēt vairāk »

1635. gads

1635.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un 1635. gads · Redzēt vairāk »

1645. gads

1645.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un 1645. gads · Redzēt vairāk »

787. gads

787.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un 787. gads · Redzēt vairāk »

789. gads

789.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un 789. gads · Redzēt vairāk »

805. gads

805.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un 805. gads · Redzēt vairāk »

831. gads

831.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un 831. gads · Redzēt vairāk »

838. gads

838.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un 838. gads · Redzēt vairāk »

845. gads

845.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un 845. gads · Redzēt vairāk »

848. gads

848.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un 848. gads · Redzēt vairāk »

865. gads

865.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un 865. gads · Redzēt vairāk »

888. gads

888.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un 888. gads · Redzēt vairāk »

909. gads

909.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un 909. gads · Redzēt vairāk »

915. gads

915.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un 915. gads · Redzēt vairāk »

916. gads

916.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un 916. gads · Redzēt vairāk »

936. gads

936.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un 936. gads · Redzēt vairāk »

988. gads

988.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapi un 988. gads · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Brēmenes arhibīskaps.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »