Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Brandenburgas Vilhelms

Indekss Brandenburgas Vilhelms

dāldera. Apliecošais uzraksts:GVILHELMVS*D*G*ARCI EPISCPOPVS RIGEN (Vilhelms Rīgas arhibīskaps) Brandenburgas Vilhelms vai Brandenburgas markgrāfs Vilhelms (vācu: Wilhelm von Brandenburg, latīņu: Guilhelmus Marchio Brandenburgiensis; 1498—1563) bija pēdējais katoļu Rīgas arhibīskaps (1539 - 1563. gada 4. februārī) pirms reformācijas sākuma.

35 attiecības: Albrehts Hoencollerns, Ķelne, Hāpsalu, Heinrihs fon Gālens, Hoencollernu dinastija, Ingolštate, Katoļticība, Koknese, Kokneses pils, Lihula, Livonijas hercogi, Livonijas Konfederācija, Livonijas ordenis, Mainca, Pasvale, Polijas—Lietuvas ūnija, Prūsijas hercogiste, Raunas viduslaiku pils, Rīgas arhibīskapi, Rīgas arhibīskapija, Rīgas brīvpilsēta, Rīgas Doms, Reformācija, Rusova Livonijas hronika, Sāmsalas-Vīkas bīskapija, Smiltene, Smiltenes pils, Tomass Šēnings, Vācu valoda, Viļņas ūnija, Vilhelms fon Firstenbergs, 1498. gads, 1539. gads, 1563. gads, 4. februāris.

Albrehts Hoencollerns

Albrehts Hoencollerns (arī; dzimis, miris) bija Vācu ordeņa lielmestrs (1510—1527) un pirmais Prūsijas hercogs (1525—1568).

Jaunums!!: Brandenburgas Vilhelms un Albrehts Hoencollerns · Redzēt vairāk »

Ķelne

Ķelne ir pilsēta Vācijas rietumos, Reinas krastos.

Jaunums!!: Brandenburgas Vilhelms un Ķelne · Redzēt vairāk »

Hāpsalu

Hāpsalu, arī Hāpsala ir ostas pilsēta Igaunijas rietumu piekrastē, Lēnes apriņķa centrs.

Jaunums!!: Brandenburgas Vilhelms un Hāpsalu · Redzēt vairāk »

Heinrihs fon Gālens

Heinriha fon Gālena attēls (pa kreisi) uz Rīgā kaltas pusmārkas (1554). Heinrihs fon Gālens (latīņu: Henricus von Galen; ap 1480. - 1557. 30. maijs) bija Kandavas fogts (1519—1529), Kuldīgas komturs (1529—1535), ordeņa landmaršals (1535—1551) un Livonijas ordeņa mestrs no 1551.

Jaunums!!: Brandenburgas Vilhelms un Heinrihs fon Gālens · Redzēt vairāk »

Hoencollernu dinastija

Hoencollernu ģerbonis Hohencollernu pils Bādenē-Virtembergā Hoencollerni (Hohenzollern) — vācu aristokrātu dzimta, ka veidojusi vairākas dinastijas Eiropā.

Jaunums!!: Brandenburgas Vilhelms un Hoencollernu dinastija · Redzēt vairāk »

Ingolštate

Ingolštate ir pilsēta Vācijas dienvidos, Bavārijā, Augšbavārijas administratīvajā reģionā.

Jaunums!!: Brandenburgas Vilhelms un Ingolštate · Redzēt vairāk »

Katoļticība

Katoļticība jeb katolicisms ((katolikōs) — 'visaptverošs', 'vispasaules') ir vispārīgs termins, ar kuru apzīmē vienu no kristietības virzieniem, kas izveidojās, kad Kristīgā baznīca sašķēlās katoļticīgajos un pareizticīgajos.

Jaunums!!: Brandenburgas Vilhelms un Katoļticība · Redzēt vairāk »

Koknese

Koknese ir sena pilsēta, šobrīd lielciems Vidzemes dienvidos, Kokneses novada centrs.

Jaunums!!: Brandenburgas Vilhelms un Koknese · Redzēt vairāk »

Kokneses pils

Skats uz Kokneses pili no ziemeļrietumiem (17. gadsimts). Kokneses viduslaiku pils bija viduslaiku Kokneses pilskalnā celta mūra pils Koknesē, Daugavas krastā, Daugavas un Pērses satecē.

Jaunums!!: Brandenburgas Vilhelms un Kokneses pils · Redzēt vairāk »

Lihula

Lihula, agrāk Leāle, ir pagasta pakļautības pilsēta Igaunijā, Lēnes apriņķī.

Jaunums!!: Brandenburgas Vilhelms un Lihula · Redzēt vairāk »

Livonijas hercogi

Livonijas hercogs bija mantojams tituls, ko no 16.

Jaunums!!: Brandenburgas Vilhelms un Livonijas hercogi · Redzēt vairāk »

Livonijas Konfederācija

Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku atsevišķu valstu savienība Livonijā, tagadējā Latvijas un Igaunijas teritorijā no 1243.

Jaunums!!: Brandenburgas Vilhelms un Livonijas Konfederācija · Redzēt vairāk »

Livonijas ordenis

Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa atzars Livonijā, kas izveidojās pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.

Jaunums!!: Brandenburgas Vilhelms un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »

Mainca

Mainca ir pilsēta Vācijā, Reinas upes kreisajā krastā.

Jaunums!!: Brandenburgas Vilhelms un Mainca · Redzēt vairāk »

Pasvale

Pasvale ir pilsēta un pašvaldības centrs Lietuvas ziemeļu daļā pie Svaļas upes, netālu no Latvijas robežas.

Jaunums!!: Brandenburgas Vilhelms un Pasvale · Redzēt vairāk »

Polijas—Lietuvas ūnija

Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospoļita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla monarhija Centrālaustrumeiropā no 1569.

Jaunums!!: Brandenburgas Vilhelms un Polijas—Lietuvas ūnija · Redzēt vairāk »

Prūsijas hercogiste

Prūsijas hercogistes ģerbonis Prūsijas hercogistes un Karaļa Prūsijas teritorija 1576. gadā (K. Henneberga zīmēta karte). Prūsijas hercogistes (svītrotā krāsā) un Karaļa Prūsijas teritorijas līdz 18. gadsimta sākumam. Prūsijas hercogiste bija Polijas-Lietuvas kopvalsts vasaļvalsts Prūsijas teritorijā laikā no 1525.

Jaunums!!: Brandenburgas Vilhelms un Prūsijas hercogiste · Redzēt vairāk »

Raunas viduslaiku pils

Raunas pils plāns Zviedru Vidzemes laikā (17. gs.) Raunas viduslaiku pils 13.

Jaunums!!: Brandenburgas Vilhelms un Raunas viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Rīgas arhibīskapi

Rīgas arhibīskapu ģerbonis (J. Siebmacher, 1605) Rīgas arhibīskapi bija augstākie laicīgie valdnieki Rīgas arhibīskapijas teritorijā, ko viņi pārvaldīja no 1255.

Jaunums!!: Brandenburgas Vilhelms un Rīgas arhibīskapi · Redzēt vairāk »

Rīgas arhibīskapija

Rīgas arhibīskapija (latīniski: archiepiscopatus provincia Rigensis) bija vadošā Livonijas bīskapija 1255.

Jaunums!!: Brandenburgas Vilhelms un Rīgas arhibīskapija · Redzēt vairāk »

Rīgas brīvpilsēta

Rīgas brīvpilsēta ir historiogrāfijā lietots apzīmējums periodam Rīgas vēsturē no 1561.

Jaunums!!: Brandenburgas Vilhelms un Rīgas brīvpilsēta · Redzēt vairāk »

Rīgas Doms

Rīgas Doms (tiek dēvēts arī par Doma baznīcu) ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas dievnams, arhibīskapa katedrāle Rīgā, Herdera laukumā 6, kurā pastāvīgi darbojas Rīgas Doma evaņģēliski luteriskā draudze.

Jaunums!!: Brandenburgas Vilhelms un Rīgas Doms · Redzēt vairāk »

Reformācija

Protestantu reformācija bija kustība 16.

Jaunums!!: Brandenburgas Vilhelms un Reformācija · Redzēt vairāk »

Rusova Livonijas hronika

Baltazara Rusova Livonijas hronika, izdota 1578. gadā. Rusova Livonijas hronika (vāciski: Chronica der Prouintz Lyfflandt; 1578; 1584) ir jaunākā Livonijas hronika, kurā aprakstīta Livonijas vēsture no tās pirmsākumiem līdz 1583.

Jaunums!!: Brandenburgas Vilhelms un Rusova Livonijas hronika · Redzēt vairāk »

Sāmsalas-Vīkas bīskapija

Sāmsalas un Kurzemes bīskapa Minhauzena ģerbonis (1554). Sāmsalas-Vīkas bīskapija (lejasvācu: Bisdom Ösel-Wiek) bija autonoma bīskapija Livonijas konfederācijā no 1228.

Jaunums!!: Brandenburgas Vilhelms un Sāmsalas-Vīkas bīskapija · Redzēt vairāk »

Smiltene

Mākslīgi uzpludinātais Tepera ezers Smiltene ir pilsēta Vidzemē, Smiltenes novada centrs.

Jaunums!!: Brandenburgas Vilhelms un Smiltene · Redzēt vairāk »

Smiltenes pils

Smiltenes pilsdrupas un baznīca 18. gs. (no Broces krājuma). Smiltenes pils bija Rīgas arhibīskapijas saimniecības pilsmuiža 14.-17.

Jaunums!!: Brandenburgas Vilhelms un Smiltenes pils · Redzēt vairāk »

Tomass Šēnings

Tomasa Šēninga rezidence - Kokneses pils no trim pusēm (16. gs. -17. gs. sākumā). Tomass Šēnings, arī Toms Šēnings (vācu: Thomas Schöning, latīņu: Thomas Schoningus) bija Rīgas virsbīskaps (1528-1539), kura rezidence atradās Kokneses pilī.

Jaunums!!: Brandenburgas Vilhelms un Tomass Šēnings · Redzēt vairāk »

Vācu valoda

Vācu valoda (Deutsch) ir viena no pasaules visizplatītākajām valodām.

Jaunums!!: Brandenburgas Vilhelms un Vācu valoda · Redzēt vairāk »

Viļņas ūnija

Sigismundu II Augustu. Maurīcija Gotlība (Maurycy Gottlieb, 1856-1879) zīmējums 1561. gada ''Pacta subiectionis'' vāciskais tulkojums, kas sākas ar ''Sigismundus Augustus von Gottes Gnaden König in Polen...'' Viļņas ūnija ir 1561.

Jaunums!!: Brandenburgas Vilhelms un Viļņas ūnija · Redzēt vairāk »

Vilhelms fon Firstenbergs

Sigismundu II Augustu. Maurīcija Gotlība (1856-1879) zīmējums Vilhelms fon Firstenbergs (vācu: Wilhelm von Fürstenberg, latīņu: Guillelmus Furstenbergius; 1500 — 1564) bija Livonijas ordeņa mestrs 1557.VI-1559.IX.

Jaunums!!: Brandenburgas Vilhelms un Vilhelms fon Firstenbergs · Redzēt vairāk »

1498. gads

1498.

Jaunums!!: Brandenburgas Vilhelms un 1498. gads · Redzēt vairāk »

1539. gads

1539.

Jaunums!!: Brandenburgas Vilhelms un 1539. gads · Redzēt vairāk »

1563. gads

1563.

Jaunums!!: Brandenburgas Vilhelms un 1563. gads · Redzēt vairāk »

4. februāris

4.

Jaunums!!: Brandenburgas Vilhelms un 4. februāris · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Brandenburgas markgrafs Vilhelms, Brandenburgas markgrāfs Vilhelms, Vilhelms (Brandenburgas markgrāfs), Vilhelms Brandenburgs, Vilhelms Hohencolerns, Vilhelms fon Brandenburgs.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »