Ātrāk nekā pārlūku!
46 attiecības: Baltkrievi, Baltkrievija, Baltkrievijas futbola čempionāta Augstākā līga, Baltkrievijas PSR, Berlīne, Brestas "Dinamo", Brestas apgabals, Brestas ūnija, Brestas cietoksnis, Brestļitovskas miera līgums, Buga, Centrālās lielvalstis, Dzelzceļš, Futbola klubs, Grodņas guberņa, Heincs Guderians, Jūlija Nescjarenka, Katoļticība, Kijivas Krievzeme, Krievi, Krievijas Impērija, Krievu valoda, Lietuva, Lietuvas guberņa, Lietuvas lielkņaziste, Magdeburgas tiesības, Maskava, Menahems Begins, Molotova—Ribentropa pakts, Mongoļi, Otrais pasaules karš, Padomju Savienība, Pagājušo gadu vēsture, Pareizticība, Pirmais pasaules karš, Poļi, Poļu valoda, Polija, Polijas kampaņa, Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas, Rīgas miera līgums, Sarkanā armija, Traķu vaivadija, Ukraiņi, Vācija, 19. gadsimts.
Baltkrievi
Baltkrievi ir viena no Austrumeiropas nācijām, Baltkrievijas pamatiedzīvotāji.
Jaunums!!: Bresta (Baltkrievija) un Baltkrievi · Redzēt vairāk »
Baltkrievija
Baltkrievijas nacionālais karogs, ko 1995. gada referenduma rezultātā aizstāja ar modificētu Baltkrievijas PSR karogu Baltkrievija, oficiāli Baltkrievijas Republika (Рэспубліка Беларусь; Республика Беларусь), ir valsts Austrumeiropā.
Jaunums!!: Bresta (Baltkrievija) un Baltkrievija · Redzēt vairāk »
Baltkrievijas futbola čempionāta Augstākā līga
Baltkrievijas Augstākā līga ir Baltkrievijas augstākā futbola līga, kas dibināta 1992.
Jaunums!!: Bresta (Baltkrievija) un Baltkrievijas futbola čempionāta Augstākā līga · Redzēt vairāk »
Baltkrievijas PSR
Baltkrievijas PSR bija 1919.
Jaunums!!: Bresta (Baltkrievija) un Baltkrievijas PSR · Redzēt vairāk »
Berlīne
Berlīne (izrunā) ir Vācijas galvaspilsēta, kā arī atsevišķa federālā zeme.
Jaunums!!: Bresta (Baltkrievija) un Berlīne · Redzēt vairāk »
Brestas "Dinamo"
Brestas "Dinamo" ir Baltkrievijas futbola klubs no Brestas, kurš spēlē Baltkrievijas augstākajā futbola līgā.
Jaunums!!: Bresta (Baltkrievija) un Brestas "Dinamo" · Redzēt vairāk »
Brestas apgabals
Brestas apgabals ir viens no Baltkrievijas apgabaliem.
Jaunums!!: Bresta (Baltkrievija) un Brestas apgabals · Redzēt vairāk »
Brestas ūnija
Brestas ūnija bija Polijas-Lietuvas Konstantinopoles patriarhāta Kijivas mitropolijas bīskapu 1596.
Jaunums!!: Bresta (Baltkrievija) un Brestas ūnija · Redzēt vairāk »
Brestas cietoksnis
Brestas cietoksnis ir daļēji saglabājušies nocietinājumi Brestas pilsētā Baltkrievijā pie Muhavecas ietekas Bugā un tās pretējā krastā Polijā.
Jaunums!!: Bresta (Baltkrievija) un Brestas cietoksnis · Redzēt vairāk »
Brestļitovskas miera līgums
Pamiera līguma parakstīšana 1917. gada 15. decembrī. Kreisajā pusē Osmaņu impērijas, Austroungārijas, Vācijas un Bulgārijas delegācijas (līgumu paraksta Austrumu frontes virspavēlnieks Bavārijas princis Leopolds), labajā pusē Padomju Krievijas delegācija (sēž Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe un Anastāsija Bicenko). Krievijas delegācija Brestļitovskas miera līguma sarunās īsi pirms sarunu pārtraukšanas 15. janvārī. Sēž no kreisās: Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe, Anastāsija Bicenko. Stāv no kreisās: Vladimirs Lipskis, Pēteris Stučka, Ļevs Trockis, Ļevs Karahans. Brestļitovskas miera līgums (oficiālais nosaukums — Miera līgums starp Vāciju, Austroungāriju, Bulgāriju un Turciju no vienas puses un Krieviju no otras puses) bija starpvalstu līgums, ko parakstīja 1918.
Jaunums!!: Bresta (Baltkrievija) un Brestļitovskas miera līgums · Redzēt vairāk »
Buga
Buga jeb Rietumu Buha ir upe Eiropā, Polijas—Ukrainas un Baltkrievijas robežupe.
Jaunums!!: Bresta (Baltkrievija) un Buga · Redzēt vairāk »
Centrālās lielvalstis
Vācijas imperators Vilhelms II, Austroungārijas imperators Francis Jozefs I un sultāns Mehmeds V. Militārās savienības Eiropā Pirmā pasaules kara sākumā. Centrālās lielvalstis violetā krāsā, Antantes — pelēkā un neitrālās — dzeltenā. Centrālās lielvalstis jeb Četrsavienība bija četru valstu savienība Pirmajā pasaules karā, kas karoja pret Antanti.
Jaunums!!: Bresta (Baltkrievija) un Centrālās lielvalstis · Redzēt vairāk »
Dzelzceļš
Ventspils stacijas sliežu ceļu izvērsums Pieostas parka virzienā Daugavpils Šķirošanas parks Dzelzceļš ir infrastrukūra, kas vajadzīga, lai nodrošinātu dzelzceļu transportu, tas ir, dzelzceļa sliežu ceļi, signalizācijas ierīces, dzelceļa stacijas un tamlīdzīgi.
Jaunums!!: Bresta (Baltkrievija) un Dzelzceļš · Redzēt vairāk »
Futbola klubs
Real Madrid'' futbola kluba galvenā komanda 2014. gadā Futbola klubs ir sporta organizācija, kas piedalās futbola sacensībās.
Jaunums!!: Bresta (Baltkrievija) un Futbola klubs · Redzēt vairāk »
Grodņas guberņa
Guberņas ģerbonis (1878). Grodņas guberņa Krievijas Impērijas kartē Grodņas guberņa bija Krievijas Impērijas administratīvi teritoriālā vienība, kas izveidota pēc Lietuvas guberņas sadalīšanas 1801.
Jaunums!!: Bresta (Baltkrievija) un Grodņas guberņa · Redzēt vairāk »
Heincs Guderians
Heincs Vilhelms Guderians (dzimis, miris), dēvēts arī par "Ašo Heincu" (Schneller Heinz), bija Vācijas Impērijas, reihsvēra, Vērmahta virsnieks, ģenerālpulkvedis, stratēģis, kara teorētiķis, viens no motorizēto armijas vienību kaujas taktikas izveidotājiem.
Jaunums!!: Bresta (Baltkrievija) un Heincs Guderians · Redzēt vairāk »
Jūlija Nescjarenka
Jūlija Nescjarenka (dzimusi) ir baltkrievu vieglatlēte, sprintere.
Jaunums!!: Bresta (Baltkrievija) un Jūlija Nescjarenka · Redzēt vairāk »
Katoļticība
Svētā Pētera bazilika jeb Vatikāna bazilika Katoļticība jeb katolicisms ((katholikos) — 'visaptverošs', 'vispasaules') ir vispārīgs termins, ar kuru apzīmē vienu no kristietības virzieniem, kas izveidojās, kad Kristīgā baznīca sašķēlās katoļticīgajos un pareizticīgajos.
Jaunums!!: Bresta (Baltkrievija) un Katoļticība · Redzēt vairāk »
Kijivas Krievzeme
Kijivas Krievzeme jeb Senā Krievzeme (senskandināvu: Garðaríki,, senaustrumslāvu: Рѹ́сь vai роусьскаѧ землѧ — 'rusu zeme') ir vēsturnieku dots apzīmējums pārslāvoto rusu kņazu (Rurikoviču) viduslaiku valstu savienībai Austrumeiropā ar galvaspilsētu Kijivā.
Jaunums!!: Bresta (Baltkrievija) un Kijivas Krievzeme · Redzēt vairāk »
Krievi
Krievi (pašnosaukums — русские) ir austrumslāvu tauta Austrumeiropā, skaitliski lielākā slāvu tauta.
Jaunums!!: Bresta (Baltkrievija) un Krievi · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Jaunums!!: Bresta (Baltkrievija) un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »
Krievu valoda
Krievu valoda (русский язык, russkij jazyk) ir teritoriāli ļoti plaši izplatīta Eirāzijas kontinentā un ir skaitliski lielākā no slāvu valodām.
Jaunums!!: Bresta (Baltkrievija) un Krievu valoda · Redzēt vairāk »
Lietuva
Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: Bresta (Baltkrievija) un Lietuva · Redzēt vairāk »
Lietuvas guberņa
Lietuvas guberņa bija īslaicīgi pastāvējusi Krievijas impērijas guberņa (1796-1801), kurā ietilpa arī daļa no mūsdienu Baltkrievijas teritorijas un arī neliela daļa no Latvijas teritorijas (daļa no Jēkabpils novada, Bauskas novada, Dobeles novada).
Jaunums!!: Bresta (Baltkrievija) un Lietuvas guberņa · Redzēt vairāk »
Lietuvas lielkņaziste
Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.
Jaunums!!: Bresta (Baltkrievija) un Lietuvas lielkņaziste · Redzēt vairāk »
Magdeburgas tiesības
Magdeburgas tiesību privilēģija Polockai. Magdeburgas tiesības ir viena no pazīstamākajām pilsētu tiesību sistēmām.
Jaunums!!: Bresta (Baltkrievija) un Magdeburgas tiesības · Redzēt vairāk »
Maskava
Maskava ir Krievijas Federācijas galvaspilsēta un Krievijas federālā pilsēta, kas atrodas valsts rietumu daļā pie Maskavas upes, aptuveni 641 km uz dienvidaustrumiem no Sanktpēterburgas.
Jaunums!!: Bresta (Baltkrievija) un Maskava · Redzēt vairāk »
Menahems Begins
Menahems Begins (dzimis, miris) bija Izraēlas politiķis, valsts premjerministrs no 1977.
Jaunums!!: Bresta (Baltkrievija) un Menahems Begins · Redzēt vairāk »
Molotova—Ribentropa pakts
Staļins un Ribentrops pēc pakta parakstīšanas. Molotova-Ribentropa paktā paredzētās teritoriālās izmaiņas (pa kreisi) un to izpilde 1940. gadā (pa labi) 1939. gada 19. septembrī PSRS publicētā Polijas sadalīšanas karte, kas atspoguļo sākotnējo vienošanos Molotova—Ribentropa pakts, pazīstams arī kā Hitlera—Staļina pakts, Ribentropa—Molotova pakts, Nacistu—Padomju pakts, kura oficiālais nosaukums bija Neuzbrukšanas līgums starp Vāciju un PSRS, bija neuzbrukšanas līgums starp Vāciju un PSRS.
Jaunums!!: Bresta (Baltkrievija) un Molotova—Ribentropa pakts · Redzēt vairāk »
Mongoļi
Mongoļi (Mongolchuud) ir vairāku radniecīgu mongoloīdās rases tautu kopums, kas runā mongoļu valodās.
Jaunums!!: Bresta (Baltkrievija) un Mongoļi · Redzēt vairāk »
Otrais pasaules karš
Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.
Jaunums!!: Bresta (Baltkrievija) un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Padomju Savienība
Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.
Jaunums!!: Bresta (Baltkrievija) un Padomju Savienība · Redzēt vairāk »
Pagājušo gadu vēsture
„Pagājušo laiku stāsta” lapa ar 13. gs. ilustrāciju no t.s. Radzivila hronikas. Novgorodā (1862). Pagājušo gadu vēsture arī Nestora hronika vai Pagājušo laiku stāsts (baznīcslāvu: Повѣсть времяньныхъ лѣтъ) ir senkrievu hronika par notikumiem Senajā Krievzemē un apkārtējās valstīs no 852.
Jaunums!!: Bresta (Baltkrievija) un Pagājušo gadu vēsture · Redzēt vairāk »
Pareizticība
Pareizticības izplatība pasaulē Pareizticība (baznīcslāvu: Правосла́виѥ, no, orthodoxía) jeb Ortodoksā baznīca, ir termins Austrumu Pareizticīgās baznīcas apzīmēšanai.
Jaunums!!: Bresta (Baltkrievija) un Pareizticība · Redzēt vairāk »
Pirmais pasaules karš
Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.
Jaunums!!: Bresta (Baltkrievija) un Pirmais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Poļi
Poļi ir tauta Centrāleiropā, Polijas pamatiedzīvotāji.
Jaunums!!: Bresta (Baltkrievija) un Poļi · Redzēt vairāk »
Poļu valoda
Poļu valoda (język polski, polszczyzna) ir viena no rietumslāvu valodām.
Jaunums!!: Bresta (Baltkrievija) un Poļu valoda · Redzēt vairāk »
Polija
Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.
Jaunums!!: Bresta (Baltkrievija) un Polija · Redzēt vairāk »
Polijas kampaņa
Ass un pro-Ass valstis (sārtā krāsā) Polijas kampaņas laikā. Latvija atzīmēta kā neitrāla valsts Vācijas un PSRS veiktā Polijas iekarošana Polijas kampaņa jeb Ceturtā Polijas dalīšana ir apzīmējums Trešā reiha, Slovākijas un PSRS karam pret Polijas Otro republiku, kas ilga no 1939.
Jaunums!!: Bresta (Baltkrievija) un Polijas kampaņa · Redzēt vairāk »
Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas
Polijas-Lietuvas teritorijas trīs dalīšanas (1772-1795). Polijas dalīšanas jeb Polijas-Lietuvas dalīšanas bija – teritorijas sadalīšana starp Prūsiju, Krieviju un Austriju 18. gadsimta 2.
Jaunums!!: Bresta (Baltkrievija) un Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas · Redzēt vairāk »
Rīgas miera līgums
Rīgas miera sarunu dalībnieki Melngalvju nama lielajā zālē (1920. gada rudenī) Rīgas miera līguma parakstīšana, pa kreisi padomju, pa labi poļu delegācija (1921. gada 18. martā) Rīgas miera līgums bija starptautisks līgums, ko 1921.
Jaunums!!: Bresta (Baltkrievija) un Rīgas miera līgums · Redzēt vairāk »
Sarkanā armija
Sarkanās armijas karogs Sarkanā armija jeb Strādnieku un zemnieku Sarkanā armija bija viens no Padomju Krievijas, vēlāk PSRS bruņoto spēku nosaukumiem, ko oficiāli lietoja laikā no 1918.
Jaunums!!: Bresta (Baltkrievija) un Sarkanā armija · Redzēt vairāk »
Traķu vaivadija
Traķu vaivadijas ģerbonis. Traķu vaivadijas karogs. Traķu vaivadija bija tā Lietuvas dižkunigaitijas daļa, kas pēc 1413.
Jaunums!!: Bresta (Baltkrievija) un Traķu vaivadija · Redzēt vairāk »
Ukraiņi
Ukraiņi ir austrumslāvu tauta un Ukrainas pamatiedzīvotāji (vairāk nekā 75% valsts iedzīvotāju).
Jaunums!!: Bresta (Baltkrievija) un Ukraiņi · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Bresta (Baltkrievija) un Vācija · Redzēt vairāk »
19. gadsimts
19.
Jaunums!!: Bresta (Baltkrievija) un 19. gadsimts · Redzēt vairāk »
