Ātrāk nekā pārlūku!
71 attiecības: Acs, Augļi, Austrumeiropa, Baltā krāsa, Baltijas valstis, Beļģija, Bezmugurkaulnieki, Britu salas, Centimetrs, Centrāleiropa, Cilvēks, Daugava, Dzeltenā krāsa, Dzirde, Eiropa, Fēru Salas, Francija, Gaļa, Gārņu dzimta, Grams, Grauzēji, Igaunija, Islande, Jelgava, Kaijas, Kaiju dzimta, Karpa, Knābis, Krabji, Krievija, Latvija, Liju apakšdzimta, Maita, Maitas putni, Mājas vista, Mātīte, Nīderlande, Ola, Osta, Pūču dzimta, Pelēkais ronis, Pelēkā krāsa, Piekūni, Plēsēji, Purvs, Rīga, Rīgas HES, Rīgas līcis, Redze, Rieksts, ..., Riests, Rietumeiropa, Roņi, Sakne, Sāls, Sēkla, Skandināvija, Sliekas, Somija, Spānija, Spārnu plētums, Tēviņš, Trusis, Ultravioletais starojums, Vācija, Vārnu dzimta, Vēžveidīgie, Visēdāji, Ziemeļeiropa, Zivis, 20. gadsimts. Izvērst indekss (21 vairāk) »
Acs
Acis ir orgāni, kuri uztver gaismu un pēc tam pa optisko nervu nosūta uz smadzenēm.
Jaunums!!: Sudrabkaija un Acs · Redzēt vairāk »
Augļi
Augļu stends Barselonas tirgū Augļi ir ēdami un sulīgi segsēkļu veidojumi no ziediem.
Jaunums!!: Sudrabkaija un Augļi · Redzēt vairāk »
Austrumeiropa
Dienvideiropa Varšavas pakta valstis (gaiši oranžs), citi komunistiskie režīmi (visgaišāk oranžs). Austrumeiropa ir Eiropas daļa, kurā pēc Eiropas Savienības (ES) ieteiktās definīcijas ietilpst Albānija, Baltkrievija, Bosnija un Hercegovina, Bulgārija, Čehija, Horvātija, Kosova, Krievija, Ziemeļmaķedonija, Melnkalne, Moldova, Polija, Rumānija, Serbija, Slovākija, Slovēnija, Ungārija un Ukraina, kā arī Kaukāza valstis Armēnija, Azerbaidžāna un Gruzija.
Jaunums!!: Sudrabkaija un Austrumeiropa · Redzēt vairāk »
Baltā krāsa
Baltā krāsa jeb vienkārši balts ir ahromatiskā krāsa līdzās melnajai un pelēkajai.
Jaunums!!: Sudrabkaija un Baltā krāsa · Redzēt vairāk »
Baltijas valstis
Baltu cilšu aptuveni apdzīvotās teritorijas ap 13. gadsimta sākumu Baltijas valstis (arī Baltija) ir trīs Eiropas Savienības valstis Baltijas jūras austrumu piekrastē — Latvija, Lietuva un Igaunija.
Jaunums!!: Sudrabkaija un Baltijas valstis · Redzēt vairāk »
Beļģija
Beļģija ((izruna), (izruna)), oficiāli Beļģijas Karaliste (Koninkrijk België, Royaume de Belgique, Königreich Belgien), ir valsts Eiropas ziemeļrietumos.
Jaunums!!: Sudrabkaija un Beļģija · Redzēt vairāk »
Bezmugurkaulnieki
Bezmugurkaulnieki (Invertebrata) ir dzīvnieki, kuriem nav mugurkaula.
Jaunums!!: Sudrabkaija un Bezmugurkaulnieki · Redzēt vairāk »
Britu salas
Britu salas ir arhipelāgs Eiropas ziemeļrietumos, starp Ziemeļjūru un Atlantijas okeānu.
Jaunums!!: Sudrabkaija un Britu salas · Redzēt vairāk »
Centimetrs
Galdnieka mērs ar centimetru iedaļām Centimetrs (cm) ir SI garuma mērvienība — viena simtdaļa no metra.
Jaunums!!: Sudrabkaija un Centimetrs · Redzēt vairāk »
Centrāleiropa
archive-url.
Jaunums!!: Sudrabkaija un Centrāleiropa · Redzēt vairāk »
Cilvēks
Cilvēks, precīzāk saprātīgais cilvēks (Homo sapiens), ir divkājains primāts, kurš ietilpst zīdītāju klasē, un kam piemīt saprāts un apziņa.
Jaunums!!: Sudrabkaija un Cilvēks · Redzēt vairāk »
Daugava
Daugava (lībiešu: Vēna), vēsturiski pazīstama arī kā Dina, bet augšpus Latvijas teritorijas - Rietumu Dvina (baltkrievu: Заходняя Дзвіна), ir Latvijas lielākā upe, kas iztek no Valdaja augstienes Krievijā, tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai, līdz ietek Rīgas līcī, Baltijas jūrā, kur veido Rīgas ostas akvatoriju.
Jaunums!!: Sudrabkaija un Daugava · Redzēt vairāk »
Dzeltenā krāsa
Dažādi dzeltenās krāsas toņi Dzeltenā krāsa jeb dzeltens ir krāsa, kuras uztveri nodrošina gaisma ar viļņa garumu no 565 līdz 590 nanometriem.
Jaunums!!: Sudrabkaija un Dzeltenā krāsa · Redzēt vairāk »
Dzirde
250px Dzirde ir norišu kopums, kas palīdz cilvēkiem un dzīvniekiem uztvert skaņas, jeb akustiskās svārstības.
Jaunums!!: Sudrabkaija un Dzirde · Redzēt vairāk »
Eiropa
Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.
Jaunums!!: Sudrabkaija un Eiropa · Redzēt vairāk »
Fēru Salas
Fēru salas ir arhipelāgs, kas atrodas starp Norvēģu jūru un Atlantijas okeāna ziemeļu daļu, apmēram pusceļā starp Norvēģiju, Skotiju un Islandi.
Jaunums!!: Sudrabkaija un Fēru Salas · Redzēt vairāk »
Francija
Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.
Jaunums!!: Sudrabkaija un Francija · Redzēt vairāk »
Gaļa
Gaļas produkti Klusā daba'', Klods Monē (1864). Gaļa ir dzīvnieku (parasti siltasiņu) muskuļaudi un taukaudi, ko izmanto pārtikā.
Jaunums!!: Sudrabkaija un Gaļa · Redzēt vairāk »
Gārņu dzimta
Gārņu dzimta (Ardeidae) ir viena no pelikānveidīgo kārtas (Pelecaniformes) putnu dzimtām.
Jaunums!!: Sudrabkaija un Gārņu dzimta · Redzēt vairāk »
Grams
Grams (SI simbols: g) ir metriskā sistēmas masas mērvienība, kas pielīdzināma kilograma daļai.
Jaunums!!: Sudrabkaija un Grams · Redzēt vairāk »
Grauzēji
Grauzēji (Rodentia) ir zīdītāju klases (Mammalia) dzīvnieku kārta.
Jaunums!!: Sudrabkaija un Grauzēji · Redzēt vairāk »
Igaunija
Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: Sudrabkaija un Igaunija · Redzēt vairāk »
Islande
Islande (islandiešu valodā: Ísland) ir salu valsts Atlantijas okeāna ziemeļos starp Grenlandi, Norvēģiju un Britu salām, mazliet uz dienvidiem no polārā loka.
Jaunums!!: Sudrabkaija un Islande · Redzēt vairāk »
Jelgava
Jelgava ir valstspilsēta Zemgalē, 43 km no Rīgas pie Lielupes un tās attekas Driksas.
Jaunums!!: Sudrabkaija un Jelgava · Redzēt vairāk »
Kaijas
Kaijas, kaiju ģints (Larus) ir lielākā kaiju dzimtas (Laridae) ģints, kas apvieno 23 sugas.
Jaunums!!: Sudrabkaija un Kaijas · Redzēt vairāk »
Kaiju dzimta
Kaiju dzimta (Laridae) ir tārtiņveidīgo kārtas (Charadriiformes) kosmopolītiska jūrasputnu dzimta.
Jaunums!!: Sudrabkaija un Kaiju dzimta · Redzēt vairāk »
Karpa
Karpa, Eiropas karpa jeb sazāns (Cyprinus carpio) ir plaši izplatīta saldūdens karpu dzimtas (Cyprinidae) zivs, kuras dabīgais izplatības areāls ir Eiropa, Rietumāzija un daļēji Centrālāzija (no Turcijas līdz Afganistānai un Tadžikistānai). Savvaļas populācija Eiropā ir apdraudēta, un karpa dabīgajās ūdenstilpēs sastopama reti, toties tās domestificētā forma ir introducēta visā pasaulē.
Jaunums!!: Sudrabkaija un Karpa · Redzēt vairāk »
Knābis
Dažādi putnu knābji Knābis (rostrum) ir putniem raksturīgs orgāns, kuru veido pagarināti bezzobaini žokļi, kas klāti ar ragvielas apvalku (ramfotēku).
Jaunums!!: Sudrabkaija un Knābis · Redzēt vairāk »
Krabji
Krabji jeb īsastes vēži (Brachyura) ir desmitkājvēžu kārtas (Decapoda) infrakārta.
Jaunums!!: Sudrabkaija un Krabji · Redzēt vairāk »
Krievija
Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.
Jaunums!!: Sudrabkaija un Krievija · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Sudrabkaija un Latvija · Redzēt vairāk »
Liju apakšdzimta
Liju apakšdzimta (Circinae) ir vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgo putnu apakšdzimta.
Jaunums!!: Sudrabkaija un Liju apakšdzimta · Redzēt vairāk »
Maita
Ērglis barojas ar ķengura maitu Maita ir miruša dzīvnieka atliekas.
Jaunums!!: Sudrabkaija un Maita · Redzēt vairāk »
Maitas putni
Maitas putni jeb maitu putni ir plēsīgo putnu grupa, kas pārtiek no maitas gaļas.
Jaunums!!: Sudrabkaija un Maitas putni · Redzēt vairāk »
Mājas vista
Mājas vista jeb vienkārši vista (Gallus gallus domesticus) ir fazānu dzimtas (Phasianidae) sarkanās savvaļas vistas (Gallus gallus) viena no pasugām.
Jaunums!!: Sudrabkaija un Mājas vista · Redzēt vairāk »
Mātīte
Veneras simbols, kas tiek izmantots, lai apzīmētu sievišķo dzimumu Mātīte jeb sievišķais dzimums (♀) ir termins, kuru izmanto, lai apzīmētu organisma dzimumu, kura dzimumorgāni ražo sievišķās dzimumšūnas olšūnas.
Jaunums!!: Sudrabkaija un Mātīte · Redzēt vairāk »
Nīderlande
Nīderlande (izrunā) ir valsts Rietumeiropā, daļa no Nīderlandes Karalistes.
Jaunums!!: Sudrabkaija un Nīderlande · Redzēt vairāk »
Ola
Dažādu putnu un citu dzīvnieku olas Ola ir no organisma ārējā vidē izvadīta olšūna ar apvalkiem.
Jaunums!!: Sudrabkaija un Ola · Redzēt vairāk »
Osta
Klada Lorēna glezna, 1638. gads Osta ir ar robežām noteikta teritorija, ieskaitot akvatoriju, kas iekārtota ar moliem, piestātnēm, sauszemes infrastruktūru un ūdensceļiem kravu, transporta un ekspedīciju operāciju veikšanai, kuģu un pasažieru apkalpošanai, kā arī dažādu citu ar kuģošanu saistītu palīgoperāciju veikšanai.
Jaunums!!: Sudrabkaija un Osta · Redzēt vairāk »
Pūču dzimta
Pūču dzimta (Strigidae) ir viena no divām pūčveidīgo (Strigiformes) putnu dzimtām, otra ir plīvurpūču dzimta (Tytonidae).
Jaunums!!: Sudrabkaija un Pūču dzimta · Redzēt vairāk »
Pelēkais ronis
Pelēkais ronis (Halichoerus grypus) ir liels roņu dzimtas (Phocidae) jūras zīdītājs, kas ir vienīgā suga pelēko roņu ģintī (Halichoerus).
Jaunums!!: Sudrabkaija un Pelēkais ronis · Redzēt vairāk »
Pelēkā krāsa
Pelēkā krāsa jeb vienkārši pelēks ir krāsa, kuras toņi ietilpst diapazonā no baltās līdz melnajai krāsai.
Jaunums!!: Sudrabkaija un Pelēkā krāsa · Redzēt vairāk »
Piekūni
Piekūni, piekūnu ģints (Falco) ir piekūnu dzimtas (Falconidae) ģints, kas apvieno 39 plēsīgo putnu sugas.
Jaunums!!: Sudrabkaija un Piekūni · Redzēt vairāk »
Plēsēji
Plēsēji (Carnivora, no carn — 'gaļa' un vorāre — 'rīt, ātri ēst') ir zīdītāju kārta, kuras lielākā pārstāvju daļa ir gaļēdāji.
Jaunums!!: Sudrabkaija un Plēsēji · Redzēt vairāk »
Purvs
Mīrica nacionālajā parkā Purvs ir sauszemes platība, kurai raksturīgs pastāvīgs vai ilgstošs mitrums, specifiska augu valsts un kūdras uzkrāšanās.
Jaunums!!: Sudrabkaija un Purvs · Redzēt vairāk »
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Jaunums!!: Sudrabkaija un Rīga · Redzēt vairāk »
Rīgas HES
Rīgas HES ir jaunākā Daugavas hidroelektrostacija un otrā lielākā elektrostacija Latvijā.
Jaunums!!: Sudrabkaija un Rīgas HES · Redzēt vairāk »
Rīgas līcis
Rīgas līcis jeb Rīgas jūras līcis ( — ‘Līvu līcis’, — ‘Mazā jūra’) ir Baltijas jūras līcis starp Latviju un Igauniju.
Jaunums!!: Sudrabkaija un Rīgas līcis · Redzēt vairāk »
Redze
Redze jeb vizuālā uztvere ir viens no maņu veidiem.
Jaunums!!: Sudrabkaija un Redze · Redzēt vairāk »
Rieksts
Lazdu rieksti Kastaņi Rieksts ir dažādu augu (galvenokārt koku) auglis, kas morfoloģiski ir neveronis un pieder pie sausajiem augļiem.
Jaunums!!: Sudrabkaija un Rieksts · Redzēt vairāk »
Riests
Svītrainā zālsžubīte (''Amytornis striatus'') riesta laikā Riests ir rāpuļu, putnu, zīdītāju dzimumuzbudinājuma izpausme, kas saistīta ar pārošanos.
Jaunums!!: Sudrabkaija un Riests · Redzēt vairāk »
Rietumeiropa
Dienvideiropa Rietumeiropas valstis (''Westeuropa'') atbilstoši "kultūras telpas" koncepcijai Rietumeiropa ir Eiropas rietumu daļa, kurā pēc Eiropas Savienības (ES) ieteiktās definīcijas ietilpst Andora, Apvienotā Karaliste, Austrija, Beļģija, Francija, Īrija, Lihtenšteina, Luksemburga, Monako, Nīderlande, Šveice, Vācija, kā arī autonomās Normandijas salas — Džērsija un Gērnsija, Menas Sala.
Jaunums!!: Sudrabkaija un Rietumeiropa · Redzēt vairāk »
Roņi
Roņi, roņu dzimta (Phocidae) ir viena no plēsēju kārtas (Carnivora) dzimtām, kas pieder airkāju virsdzimtai (Pinnipedia).
Jaunums!!: Sudrabkaija un Roņi · Redzēt vairāk »
Sakne
pīlādžu saknes Sakne ir sēklaugu un paparžaugu (augstāko augu) pazemes veģetatīvais orgāns.
Jaunums!!: Sudrabkaija un Sakne · Redzēt vairāk »
Sāls
Sarkanais akmeņsāls, kas iegūts Pakistānā Sāls ir balts, kristālisks minerāls, kura galvenā sastāvdaļa ir nātrija hlorīds (NaCl).
Jaunums!!: Sudrabkaija un Sāls · Redzēt vairāk »
Sēkla
linu sēklas. Sēkla ir sēklaugu vairošanās un izplatīšanas orgāns.
Jaunums!!: Sudrabkaija un Sēkla · Redzēt vairāk »
Skandināvija
Ziemeļvalstu teritorijas, kuras arī reizēm pieskaita pie Skandināvijas; dzeltenā krāsā iekrāsotas teritorijas, kuras pieder Skandināvijas valstīm. Skandināvija (dāņu un, norvēģu, fēru un, īslandiešu: Skandinavía un sāmu: Skadesi-suolu / Skađsuâl) ir vēsturisks un ģeogrāfisks Ziemeļeiropas reģions Skandināvijas pussalā.
Jaunums!!: Sudrabkaija un Skandināvija · Redzēt vairāk »
Sliekas
Slieku apakškārta (Lumbricina) ir viena no posmtārpu apakškārtām, kurā ir apvienotas vairākas dzimtas.
Jaunums!!: Sudrabkaija un Sliekas · Redzēt vairāk »
Somija
Somija, oficiāli Somijas Republika (Suomen tasavalta, Republiken Finland), ir valsts Ziemeļeiropā, parlamentāra republika un Eiropas Savienības locekle.
Jaunums!!: Sudrabkaija un Somija · Redzēt vairāk »
Spānija
Spānija (izrunā), oficiāli Spānijas Karaliste (Reino de España), ir valsts, kura atrodas Pireneju pussalā, Dienvidrietumeiropā.
Jaunums!!: Sudrabkaija un Spānija · Redzēt vairāk »
Spārnu plētums
Nogriežņa AB garums ir lidmašīnas ''Boeing 777-200ER'' spārnu plētums Spārnu plētums ir attālums no lidmašīnas vai putna viena spārna gala līdz otram.
Jaunums!!: Sudrabkaija un Spārnu plētums · Redzēt vairāk »
Tēviņš
Marsa simbols, kas tiek izmantots, lai apzīmētu vīrišķo dzimumu Tēviņš jeb vīrišķais dzimums (♂) ir termins, kuru izmanto, lai apzīmētu organisma dzimumu, kura dzimumorgāni ražo vīrišķās dzimumšūnas gametas, kas atrodas spermatozoīdos.
Jaunums!!: Sudrabkaija un Tēviņš · Redzēt vairāk »
Trusis
Trusis jeb Eiropas trusis (Oryctolagus cuniculus) ir zīdītāju klases (Mammalia) zaķu dzimtas (Leporidae) dzīvnieks, kas pieder Eiropas trušu ģintij (Oryctolagus).
Jaunums!!: Sudrabkaija un Trusis · Redzēt vairāk »
Ultravioletais starojums
Ultravioletais starojums ir elektromagnētiskie viļņi ar viļņa garumu, kas ir mazāks nekā redzamajai gaismai, bet garāks nekā rentgenstariem.
Jaunums!!: Sudrabkaija un Ultravioletais starojums · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Sudrabkaija un Vācija · Redzēt vairāk »
Vārnu dzimta
Vārnu dzimta (Corvidae) ir viena no zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) dzimtām, kas pieder pie dziedātājputnu apakškārtas (Passeri).
Jaunums!!: Sudrabkaija un Vārnu dzimta · Redzēt vairāk »
Vēžveidīgie
Vēžveidīgie (Crustacea) ir posmkāju tipa apakštips.
Jaunums!!: Sudrabkaija un Vēžveidīgie · Redzēt vairāk »
Visēdāji
Kraukļi ir visēdāji. Visēdāji ir sugas, kas ikdienā pārtiek no augiem un dzīvniekiem.
Jaunums!!: Sudrabkaija un Visēdāji · Redzēt vairāk »
Ziemeļeiropa
Dienvideiropa Ziemeļeiropa ir Eiropas ziemeļu daļa, kurā pēc Eiropas Savienības (ES) ieteiktās definīcijas ietilpst trīs Baltijas valstis — Igaunija, Latvija, Lietuva, piecas Ziemeļvalstis — Dānija, Islande, Norvēģija, Somija, Zviedrija, kā arī autonomās Fēru Salas.
Jaunums!!: Sudrabkaija un Ziemeļeiropa · Redzēt vairāk »
Zivis
Gupija Zivis ir ūdenī dzīvojoši mugurkaulnieki.
Jaunums!!: Sudrabkaija un Zivis · Redzēt vairāk »
20. gadsimts
20.
Jaunums!!: Sudrabkaija un 20. gadsimts · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Britu sudrabkaija, Larus argentatus, Skandināvijas sudrabkaija.
