Ātrāk nekā pārlūku!
30 attiecības: Burkards Dzenis, Grafika, Kārlis Brencēns, Krievija, Latvieši, Latvijas Bruņotie spēki, Latvijas Universitāte, Ludolfs Liberts, Minstere, Rīga, Rīgas Meža kapi, Sergejs Antonovs, Valentīna Zeile, Valka, Vācija, Vecrīga, Vilhelms Purvītis, 1915. gads, 1920. gads, 1930. gads, 1936. gads, 1938. gads, 1943. gads, 1949. gads, 1958. gads, 1973. gads, 1976. gads, 1992. gads, 2005. gads, 4. Valmieras kājnieku pulks.
Burkards Dzenis
Burkards Dzenis (—) bija latviešu tēlnieks, mākslinieku biedrības "Sadarbs" biedrs, tēlnieka Teodora Zaļkalna brālēns un gleznotājas Dagnes Dzenes tēvs.
Jaunums!!: Bruno Artmanis un Burkards Dzenis · Redzēt vairāk »
Grafika
Fricis fon Dardels, zīmējums Ādolfs fon Mencels, litogrāfija Alberts Megnē, gravīra Daniels Hopfers, oforts Kokgrebums Kokgriezums Ekslibris Plakāts, krāsaina litogrāfija Grafika (— 'zīmējums, rasējums, raksts') ir tēlotājas mākslas veids, kas aptver zīmējumu un uz zīmējumu balstītus iespieddarbus — novilkumus.
Jaunums!!: Bruno Artmanis un Grafika · Redzēt vairāk »
Kārlis Brencēns
Kārlis Brencēns (—) bija latviešu gleznotājs— akvarelists, stājglezniecības pārstāvis, vitrāžas žanra pamatlicējs, glezniecības tehnikas un vecmeistaru tehnoloģijas pētnieks un pedagogs, viens no 20. gadsimta pirmās puses konsekventākajiem Latvijas tradicionālistiem. Neoklasiskās reakcijas pārstāvis Latvijas mākslas vēsturē. Gleznotāja Eduarda Brencēna brālēns.
Jaunums!!: Bruno Artmanis un Kārlis Brencēns · Redzēt vairāk »
Krievija
Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.
Jaunums!!: Bruno Artmanis un Krievija · Redzēt vairāk »
Latvieši
Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.
Jaunums!!: Bruno Artmanis un Latvieši · Redzēt vairāk »
Latvijas Bruņotie spēki
Jānis Balodis. Eduards Kalniņš, Andrejs Krustiņš?, Roberts Kļaviņš, ?, Aleksandrs Kalējs. Latvijas Bruņotie spēki bija Latvijas karaspēks, kas pastāvēja no 1919.
Jaunums!!: Bruno Artmanis un Latvijas Bruņotie spēki · Redzēt vairāk »
Latvijas Universitāte
Latvijas Universitāte (LU) ir Latvijas Republikas akadēmiskās un profesionālās augstākās izglītības un zinātnes institūcija, kurā kopš 1919.
Jaunums!!: Bruno Artmanis un Latvijas Universitāte · Redzēt vairāk »
Ludolfs Liberts
Ludolfs Liberts (—) bija latviešu scenogrāfs, gleznotājs un Latvijas Mākslas akadēmijas pedagogs.
Jaunums!!: Bruno Artmanis un Ludolfs Liberts · Redzēt vairāk »
Minstere
Minstere ir pilsēta Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē Vācijas rietumos.
Jaunums!!: Bruno Artmanis un Minstere · Redzēt vairāk »
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Jaunums!!: Bruno Artmanis un Rīga · Redzēt vairāk »
Rīgas Meža kapi
Meža kapu kompleksa karte Jāņa Čakstes piemineklis Rīgas Meža kapi ir 1913.
Jaunums!!: Bruno Artmanis un Rīgas Meža kapi · Redzēt vairāk »
Sergejs Antonovs
Sergeja Antonova projektētais Latvijas paviljons 1935. gada Pasaules izstādē Briselē. Sergejs Antonovs (1884—1956) bija Latvijas krievu arhitekts.
Jaunums!!: Bruno Artmanis un Sergejs Antonovs · Redzēt vairāk »
Valentīna Zeile
Valentīna Zeile (1937—2018) bija latviešu ekonomiste un politiķe.
Jaunums!!: Bruno Artmanis un Valentīna Zeile · Redzēt vairāk »
Valka
Valka ir pilsēta Ziemeļvidzemē, Valkas novada administratīvais centrs Latvijā.
Jaunums!!: Bruno Artmanis un Valka · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Bruno Artmanis un Vācija · Redzēt vairāk »
Vecrīga
Vecrīga, (apkaimes nosaukums Vecpilsēta) arī Iekšrīga, ir Rīgas pilsētas vissenākā daļa, kā arī apkaime, kuras robežas veido K. Valdemāra viela, Z. A. Meierovica bulvāris, Aspazijas bulvāris, 13. janvāra iela un 11. novembra krastmala.
Jaunums!!: Bruno Artmanis un Vecrīga · Redzēt vairāk »
Vilhelms Purvītis
Latvijas Mākslas akadēmijas beidzēji kopā ar Vilhelmu Purvīti (1942). Vilhelms Kārlis Purvītis ( —) bija ainavu gleznotājs un pedagogs, viens no latviešu nacionālās glezniecības skolas aizsācējiem un viens no nozīmīgākajiem māksliniekiem latviešu mākslas vēsturē.
Jaunums!!: Bruno Artmanis un Vilhelms Purvītis · Redzēt vairāk »
1915. gads
1915.
Jaunums!!: Bruno Artmanis un 1915. gads · Redzēt vairāk »
1920. gads
1920.
Jaunums!!: Bruno Artmanis un 1920. gads · Redzēt vairāk »
1930. gads
1930.
Jaunums!!: Bruno Artmanis un 1930. gads · Redzēt vairāk »
1936. gads
1936.
Jaunums!!: Bruno Artmanis un 1936. gads · Redzēt vairāk »
1938. gads
1938.
Jaunums!!: Bruno Artmanis un 1938. gads · Redzēt vairāk »
1943. gads
1943.
Jaunums!!: Bruno Artmanis un 1943. gads · Redzēt vairāk »
1949. gads
1949.
Jaunums!!: Bruno Artmanis un 1949. gads · Redzēt vairāk »
1958. gads
1958.
Jaunums!!: Bruno Artmanis un 1958. gads · Redzēt vairāk »
1973. gads
1973.
Jaunums!!: Bruno Artmanis un 1973. gads · Redzēt vairāk »
1976. gads
1976.
Jaunums!!: Bruno Artmanis un 1976. gads · Redzēt vairāk »
1992. gads
1992.
Jaunums!!: Bruno Artmanis un 1992. gads · Redzēt vairāk »
2005. gads
2005.
Jaunums!!: Bruno Artmanis un 2005. gads · Redzēt vairāk »
4. Valmieras kājnieku pulks
4. Valmieras kājnieku pulka karogs. 4. Valmieras kājnieku pulka karoga otrā puse ar devīzi un simboliem (stūros). 4.
Jaunums!!: Bruno Artmanis un 4. Valmieras kājnieku pulks · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Artmanis, Bruno Rihards Artmanis, Bruno-Rihards Artmanis.
