Ātrāk nekā pārlūku!
17 attiecības: Dimensija, Elektromagnētiskā mijiedarbība, Elementārdaļiņu fizika, Fundamentālā mijiedarbība, Gravitācija, Kosmoloģija, Kvants, Laiks, Lielais hadronu pretkūļu paātrinātājs, Membrāna, Stiprā mijiedarbība, Superstīgu teorija, Teorija, Vājā mijiedarbība, Virsma, Visums, Visums rieksta čaumalā.
Dimensija
punkts, viena dimensija — taisne, divas dimensijas — kvadrāts, trīs dimensijas — kubs un četras dimensijas — hiperkubs jeb teserakts. Dimensijas tiek lietotas, lai attēlotu raksturlīknes veidā objekta atkarību no citiem ķermeņiem.
Jaunums!!: Brānu kosmoloģija un Dimensija · Redzēt vairāk »
Elektromagnētiskā mijiedarbība
Elektromagnētiskā mijiedarbība ir fundamentāla mijiedarbība, kas realizējas ar elektromagnētiskā lauka starpniecību.
Jaunums!!: Brānu kosmoloģija un Elektromagnētiskā mijiedarbība · Redzēt vairāk »
Elementārdaļiņu fizika
Elementārdaļiņu fizika (arī daļiņu fizika) ir fizikas nozare, kas pēta elementārdaļiņu uzbūvi un īpašības, kā arī to mijiedarbību.
Jaunums!!: Brānu kosmoloģija un Elementārdaļiņu fizika · Redzēt vairāk »
Fundamentālā mijiedarbība
Lādētu daļiņu pievilkšanās, elektromagnētiskais spēks Fundamentālā mijiedarbība ir divu vai vairāku fizikālu ķermeņu (tie var būt gan elementārdaļiņas, gan kvantu lauki) savstarpējā iedarbība, kas izraisa to kustību vai stāvokļa maiņu.
Jaunums!!: Brānu kosmoloģija un Fundamentālā mijiedarbība · Redzēt vairāk »
Gravitācija
Parabola, gravitācijas parādība Fizikā gravitācija ir dabas parādība, kas izpaužas kā savstarpēja pievilkšanās starp fizikāliem ķermeņiem.
Jaunums!!: Brānu kosmoloģija un Gravitācija · Redzēt vairāk »
Kosmoloģija
Kosmoloģija (no, kosmos — "visums" un -λογία, -logia — "mācība") ir zinātnes nozare, kas pēta Visumu, tā attīstību un uzbūvi.
Jaunums!!: Brānu kosmoloģija un Kosmoloģija · Redzēt vairāk »
Kvants
Kvants (no — ‘daudzums’) ir mazākā enerģija, ko var atdot vai pieņemt fizikāla sistēma.
Jaunums!!: Brānu kosmoloģija un Kvants · Redzēt vairāk »
Laiks
Laiku visbiežāk mēra ar pulksteņiem. Attēlā viens no tiem — smilšu pulkstenis Laiks ir galvenais mērīšanas sistēmas elements, kuru lieto, lai varētu sakārtot secīgi notikumus, noteikt notikumu ilgumu, intervālu starp tiem, kā arī kvalitatīvi raksturot ķermeņu kustību.
Jaunums!!: Brānu kosmoloģija un Laiks · Redzēt vairāk »
Lielais hadronu pretkūļu paātrinātājs
Lielais hadronu (pretkūļu) paātrinātājs jeb Lielais hadronu kolaiders ir Eiropas kodolpētījumu centra CERN (Conseil Européen pour la Recherche Nucléaire) lieljaudas daļiņu paātrinātājs hadronu(protonu un smago jonu) paātrināšanai.
Jaunums!!: Brānu kosmoloģija un Lielais hadronu pretkūļu paātrinātājs · Redzēt vairāk »
Membrāna
Membrāna var būt.
Jaunums!!: Brānu kosmoloģija un Membrāna · Redzēt vairāk »
Stiprā mijiedarbība
Stiprās mijiedarbības animācija atomu kodolā. Stiprā jeb hadronu mijiedarbība ir stiprākais no četriem fundamentālajiem spēkiem dabā.
Jaunums!!: Brānu kosmoloģija un Stiprā mijiedarbība · Redzēt vairāk »
Superstīgu teorija
Superstīgu teorija fundamentālus Visuma objektus apraksta nevis kā punktus, bet gan kā sīkas stīgas vai stīgu cilpas.
Jaunums!!: Brānu kosmoloģija un Superstīgu teorija · Redzēt vairāk »
Teorija
Teorija ir zinātnisku atziņu paveids, kas dod vienotu, sistemātisku priekšstatu par esamības likumsakarībām.
Jaunums!!: Brānu kosmoloģija un Teorija · Redzēt vairāk »
Vājā mijiedarbība
Vājā mijiedarbība ir viena no četrām fundamentālajām mijiedarbībām dabā.
Jaunums!!: Brānu kosmoloģija un Vājā mijiedarbība · Redzēt vairāk »
Virsma
Virsma, uz kuras attēlotas izolīnijas, kas atbilst nemainīgām ''x'', ''y'' un ''z'' vērtībām Virsma ir jēdziens, ko lieto ģeometrijā, lai apzīmētu divdimensionālu varietāti.
Jaunums!!: Brānu kosmoloģija un Virsma · Redzēt vairāk »
Visums
Universum — C. Flammarion, Woodcut, Paris 1888, Coloration: Heikenwaelder Hugo, Wien 1998. Visums jeb Universs ir viss laiktelpas kontinuums, kurā mēs pastāvam, ieskaitot visu tajā atrodošos matēriju un enerģiju.
Jaunums!!: Brānu kosmoloģija un Visums · Redzēt vairāk »
Visums rieksta čaumalā
"Visums rieksta čaumalā" ir angļu zinātnieka Stīvena Hokinga grāmata par teorētisko fiziku, kas paredzēta plašam lasītāju lokam.
Jaunums!!: Brānu kosmoloģija un Visums rieksta čaumalā · Redzēt vairāk »
