Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Brēmenes arhibīskapija

Indekss Brēmenes arhibīskapija

Centrāleiropas Romas Katoļu baznīcas provinces ap 1500. gadu. Brēmenes arhibīskapija tumši pelēkā krāsā. Brēmenes Doma katedrāle mūsdienās. Hamburgas Doma katedrāle (1800). Brēmenes arhibīskapija (1072—1645), sākumā Hamburgas-Brēmenes arhibīskapija (848-1072), bija Romas Katoļu baznīcas province, kas sākotnēji aptvēra tagadējās Ziemeļvācijas teritoriju, Ziemeļvalstis un Baltijas zemes.

65 attiecības: Anglosakši, Šlēsviga (pilsēta), Šverīne, Baltijas valstis, Benediktiešu ordenis, Bergena, Brandenburga, Brēmenes arhibīskapi, Eugenijs III, Fīna, Fēru Salas, Franki, Fulko, Gardara, Hamburga, Ikšķile, Islande, Kārlis Lielais, Klements III, Kursa (valsts), Kurzemes bīskapija, Lībeka, Leales bīskapija, Linšēpinga, Livonijas bīskapija, Livonijas krusta kari, Lunda, Lundas arhibīskapi, Mēklenburga-Priekšpomerānija, Meinards, Nortambrija, Obodrīti, Odense, Olborga, Orhūsa, Oslo, Rīgas arhibīskapija, Rīgas Doms, Rimberts, Romas Katoļu baznīca, Romas pāvests, Sakši, Sāmsalas-Vīkas bīskapija, Sēlijas bīskapija, Sigtuna, Skandināvija, Svētā Anskara dzīve, Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums, Tallinas bīskapi, Tērbatas bīskapija, ..., Tronheima, Upsāla, Vācija, Vēzere, Vekše, Vesterosa, Viborga, Vikingi, Vikingu laiki, Zemgales bīskapija, Ziemeļeiropa, Ziemeļu krusta kari, 1072. gads, 1645. gads, 848. gads. Izvērst indekss (15 vairāk) »

Anglosakši

Beovulfs — viens no svarīgākajiem anglosakšu literatūras darbiem Anglosakši bija ģermāņu (anglu, sakšu, jitu, frīzu) ciltis, kas no 5.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapija un Anglosakši · Redzēt vairāk »

Šlēsviga (pilsēta)

Šlēsviga jeb Šlēzviga ir sena pilsēta Vācijas federālās zemes Šlēsvigas-Holšteinas ziemeļdaļā pie Baltijas jūras Šlejas līča ieloka, izveidojusies netālu no vikingu Hedebijas pilsētas.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapija un Šlēsviga (pilsēta) · Redzēt vairāk »

Šverīne

Šverīne jeb Šverīna ir pilsēta Vācijā, federālās zemes Mēklenburgas-Priekšpomerānijas administratīvais centrs.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapija un Šverīne · Redzēt vairāk »

Baltijas valstis

Baltu cilšu aptuveni apdzīvotās teritorijas ap 13. gadsimta sākumu Baltijas valstis (arī Baltija) ir trīs Eiropas Savienības valstis Baltijas jūras austrumu piekrastē — Latvija, Lietuva un Igaunija.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapija un Baltijas valstis · Redzēt vairāk »

Benediktiešu ordenis

Montekasīno abatija mūsdienās Svētā Benedikta ordenis (saīsinājums: OSB) ir senākais katoļu mūku ordenis, dibināts 6.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapija un Benediktiešu ordenis · Redzēt vairāk »

Bergena

Bergena ir pilsēta Norvēģijas dienvidrietumos, osta Ziemeļjūras krastā.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapija un Bergena · Redzēt vairāk »

Brandenburga

Brandenburga ir viena no Vācijas 16 federālajām zemēm.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapija un Brandenburga · Redzēt vairāk »

Brēmenes arhibīskapi

Brēmenes Doma katedrāle. Brēmenes arhibīskapi bija garīgie un laicīgie valdnieki Hamburgas-Brēmenes arhibīskapijas (848-1072), vēlāk Brēmenes arhibīskapijas (Erzbistum Bremen, 1072—1645) teritorijā, kas sākotnēji aptvēra tagadējās Ziemeļvācijas teritoriju, Ziemeļvalstis un Baltijas zemes.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapija un Brēmenes arhibīskapi · Redzēt vairāk »

Eugenijs III

Pāvests Eugenijs III (dzimšanas gads nezināms, miris), dzimis kā Bernardo dei Paganelli di Montemanjo) bija Romas pāvests no 1145. līdz 1153. gadam. Dzimis Pizā. Ievēlēšanas brīdī bija cisterciešu klostera abats Romas pievārtē. Tika ievēlēts par pāvestu daļēji tādēļ, ka neviens cits negribēja uzņemties šo bīstamo un sarežģīto amatu, daļēji kā Bernāra no Klervo sabiedrotais. Kaut arī pats Bernārs neatbalstīja Eugenija kandidatūru, tomēr vēlāk Bernārs caur Eugeniju III spēcīgi ietekmēja baznīcas politiku. Gandrīz visu pontifikāta laiku Eugenijs III neuzturējās Romā. Tūlīt pēc ievēlēšanas par pāvestu, Romas pilsēta Arnolda no Brešas ietekmē nodibināja komūnu un neatzina pāvesta virsvaru, kuram nācās uzturēties Viterbo, pēc tam Sjēnā, bet vēlāk viņš devās uz Franciju un Svēto Romas impēriju. Pēc tam, kad musulmaņi 1145. gadā ieņēma Edesu, viņš izdeva bullu, kurā Francijas karali Luiju VII aicināja doties Krusta karā. 1147. gada aprīlī viņš izdeva līdzīga satura bullu Divini dispensatione, aicinot sakšu bruņiniekus piedalīties krusta karā pret vendiem. Atbalstīja Hildegardes no Bingenes darbību. 1149. gadā atgriezās Itālijā. Miris 1153. gadā, apglabāts Romā.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapija un Eugenijs III · Redzēt vairāk »

Fīna

Fīna ir Dānijai piederoša sala Baltijas jūras rietumos, trešā lielākā Dānijas sala.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapija un Fīna · Redzēt vairāk »

Fēru Salas

Fēru salas ir arhipelāgs, kas atrodas starp Norvēģu jūru un Atlantijas okeāna ziemeļu daļu, apmēram pusceļā starp Norvēģiju, Skotiju un Islandi.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapija un Fēru Salas · Redzēt vairāk »

Franki

Franki (vai gens Francorum) ir rietumģermāņu cilšu apvienība, kas izveidojās 3. gadsimta vidū un kurai bija nozīmīga loma Eiropas vēsturē no 5.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapija un Franki · Redzēt vairāk »

Fulko

Fulko bija Benediktiešu ordeņa mūks, kuru Lundas arhibīskaps Eskils 1165.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapija un Fulko · Redzēt vairāk »

Gardara

Gardara bija Grenlandes vikingu bīskapa rezidence salas galējos dienvidos.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapija un Gardara · Redzēt vairāk »

Hamburga

Hamburga ir ostas pilsēta un federālā zeme Vācijas ziemeļos, Elbas upes grīvā, netālu no tās ietekas Ziemeļjūrā.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapija un Hamburga · Redzēt vairāk »

Ikšķile

Ikšķile (no ikš — 'viens' un kīla — 'ciems') ir pilsēta Ogres novadā, Vidzemes dienvidrietumu daļā pie Daugavas.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapija un Ikšķile · Redzēt vairāk »

Islande

Islande (islandiešu valodā: Ísland) ir salu valsts Atlantijas okeāna ziemeļos starp Grenlandi, Norvēģiju un Britu salām, mazliet uz dienvidiem no polārā loka.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapija un Islande · Redzēt vairāk »

Kārlis Lielais

Kārlis Lielais (dzimis, miris) bija franku karalis, Karolingu dinastijas pārstāvis.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapija un Kārlis Lielais · Redzēt vairāk »

Klements III

Pāvests Klements III, īstajā vārdā Paolo Skolari (dzimis aptuveni 1130. gadā, miris) bija Romas pāvests no 1187.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapija un Klements III · Redzēt vairāk »

Kursa (valsts)

Kursas ķēniņvalsts bija kuršu apdzīvoto pilsnovadu apvienība viduslaikos, kas pirmo reizi pieminēta 9.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapija un Kursa (valsts) · Redzēt vairāk »

Kurzemes bīskapija

Kurzemes bīskapija saukta arī Kursas bīskapija, Piltenes bīskapija (1234—1538) bija otrā mazākā no visām Livonijas bīskapijām (aiz Rēveles bīskapijas) — ~4500 km2.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapija un Kurzemes bīskapija · Redzēt vairāk »

Lībeka

Lībeka ir otra lielākā pilsēta Šlēzvigā-Holšteinā, viena no lielākajām Vācijas ostām.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapija un Lībeka · Redzēt vairāk »

Leales bīskapija

Leales bīskapa Hermaņa zīmogs. Apliecošais uzraksts HERMANNUS:DEI:GRA(TIA):LEALENSIS:EP(ISCOPU)S. Leales bīskapija vai Igaunijas bīskapija bija pirmā Romas katoļu baznīcas diacēze Igaunijas teritorijā.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapija un Leales bīskapija · Redzēt vairāk »

Linšēpinga

Linšēpinga ir pilsēta Zviedrijas dienvidos, 200 kilometru attālumā no Stokholmas.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapija un Linšēpinga · Redzēt vairāk »

Livonijas bīskapija

Livonijas bīskapija jeb Līvzemes bīskapija bija pirmā Romas Katoļu baznīcvalsts mūsdienu Latvijas sastāvā, kas līdz 1214.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapija un Livonijas bīskapija · Redzēt vairāk »

Livonijas krusta kari

Par Livonijas krusta kariem (un eestlaste muistne vabadusvõitlus) tiek dēvēta ar militārām misijām atbalstītā Baltijas kolonizēšanas un kristianizēšanas daļa.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapija un Livonijas krusta kari · Redzēt vairāk »

Lunda

Lunda ir pilsēta Zviedrijas galējos dienvidos — Skonē, Ēresunda šauruma krastā.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapija un Lunda · Redzēt vairāk »

Lundas arhibīskapi

Lundas katedrāle, dibināta 1103. gadā. Lundas arhibīskapa Absalona kapakmens. Lundas bīskapu un arhibīskapu uzskaitījums.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapija un Lundas arhibīskapi · Redzēt vairāk »

Mēklenburga-Priekšpomerānija

Mēklenburga-Priekšpomerānija ir federālā zeme Vācijas ziemeļaustrumos.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapija un Mēklenburga-Priekšpomerānija · Redzēt vairāk »

Meinards

Meinards no Zēgebergas (vidusaugšvācu: Meynhart,; dzimis ap 1130/1140, miris), pazīstams arī kā Meinhards, no 1993.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapija un Meinards · Redzēt vairāk »

Nortambrija

Nortambrija bija anglosakšu karaliste 7.–10.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapija un Nortambrija · Redzēt vairāk »

Obodrīti

Vendu krusta kara (1147-1164). Obodrīti jeb abotrīti bija Elbas slāvu (dēvētu arī par vendiem) cilšu apvienība, kas no 8. līdz 12. gadsimtam izveidoja savu valsti tagadējās Meklenburgas un austrumu Holšteinas teritorijā.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapija un Obodrīti · Redzēt vairāk »

Odense

Odense ir pilsēta Dānijā, Fīnas salas ziemeļos.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapija un Odense · Redzēt vairāk »

Olborga

Olborga (vai Aalborg) ir pilsēta Dānijas ziemeļos pie Limfjorda.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapija un Olborga · Redzēt vairāk »

Orhūsa

Orhūsa (no 1948. gada līdz 2010. gada 31. decembrim — Århus) ir ostas pilsēta Dānijā, Jitlandes pussalas austrumu krastā.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapija un Orhūsa · Redzēt vairāk »

Oslo

Oslo ir pilsēta Norvēģijas dienvidaustrumos, osta pie Ziemeļjūras Oslofjorda.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapija un Oslo · Redzēt vairāk »

Rīgas arhibīskapija

Rīgas arhibīskapija (latīniski: archiepiscopatus provincia Rigensis) bija vadošā Livonijas bīskapija 1255.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapija un Rīgas arhibīskapija · Redzēt vairāk »

Rīgas Doms

Rīgas Doms (tiek dēvēts arī par Doma baznīcu un Svētās Marijas katedrāli) ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas galvenais dievnams, arhibīskapa katedrāle Rīgā, Herdera laukumā 6, kurā pastāvīgi darbojas Rīgas Doma evaņģēliski luteriskā draudze.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapija un Rīgas Doms · Redzēt vairāk »

Rimberts

Svētais Rimberts (arī Rembert, vai Rembart, dzimis 830. gadā — miris 888. gada 11. jūnijā) bija Hamburgas-Brēmenes arhibīskaps, hronikas Vita sancti Anscarii autors.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapija un Rimberts · Redzēt vairāk »

Romas Katoļu baznīca

Katoļticīgo īpatsvars pasaules valstīs Katoļu baznīca jeb Katoliskā baznīca ir lielākā kristīgā baznīca pasaulē.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapija un Romas Katoļu baznīca · Redzēt vairāk »

Romas pāvests

Pāvests Francisks I Pāvestu saraksts Vatikānā, sv. Pētera katedrālē Pāvests ( (pappas) — 'tēvs') ir Romas Katoļu baznīcas augstākais virspriesteris, Romas pilsētas bīskaps, Svētā Krēsla monarhs un suverēns, Vatikāna valsts vadītājs.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapija un Romas pāvests · Redzēt vairāk »

Sakši

Sakši bija ģermāņu cilšu grupa, kura vēsturiski dzīvoja Ziemeļjūras piekrastes rajonos, Lejassaksijas federālajā zemē.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapija un Sakši · Redzēt vairāk »

Sāmsalas-Vīkas bīskapija

Sāmsalas un Vīkas bīskapija. Sāmsalas-Vīkas bīskapija (lejasvācu: Bisdom Ösel-Wiek) bija autonoma bīskapija Livonijas konfederācijā no 1228.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapija un Sāmsalas-Vīkas bīskapija · Redzēt vairāk »

Sēlijas bīskapija

Sēlijas bīskapija (1218—1226) bija īslaicīgi pastāvoša bīskapija Livonijā ar mērķi pakļaut katoļu ticībai Daugavas kreisā krasta iedzīvotājus.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapija un Sēlijas bīskapija · Redzēt vairāk »

Sigtuna

Nopostītās Sigtunas baznīcu drupas (17. gs.) Sigtuna (agrāk Sightuna) ir sena pilsēta Zviedrijā, Upsālas lēnē.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapija un Sigtuna · Redzēt vairāk »

Skandināvija

Ziemeļvalstu teritorijas, kuras arī reizēm pieskaita pie Skandināvijas; dzeltenā krāsā iekrāsotas teritorijas, kuras pieder Skandināvijas valstīm. Skandināvija (dāņu un, norvēģu, fēru un, īslandiešu: Skandinavía un sāmu: Skadesi-suolu / Skađsuâl) ir vēsturisks un ģeogrāfisks Ziemeļeiropas reģions Skandināvijas pussalā.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapija un Skandināvija · Redzēt vairāk »

Svētā Anskara dzīve

''Vita sancti Anskarii'' rokraksta fragments. Svētā Anskara dzīve ir Hamburgas-Brēmenes arhibīskapa Rimberta (830—888) sarakstīta hronika, kuras XXX nodaļas fragmentā ir unikāls vēstījums par dāņu un zviedru 853.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapija un Svētā Anskara dzīve · Redzēt vairāk »

Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums

Šajā uzskaitījumā apkopoti Svētās Romas impērijas ķeizari (no vārda "cēzars") jeb imperatori.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapija un Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Tallinas bīskapi

Tallinas bīskapu katedrāle — Doma baznīca Tallinas Domkalnā Rīgas baznīcas provinces (Rīgas metropolijas) aptuvenās robežas 14. un 15. gadsimtā. Rīgas metropolijā ietilpa arī Rēveles diecēze (''Esthland''). Tallinas bīskapi bija Dāņu Igaunijas teritorijā jeb Rēveles bīskapijā rezidējošie Romas katoļu baznīcas bīskapi, kurus kopš 1240.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapija un Tallinas bīskapi · Redzēt vairāk »

Tērbatas bīskapija

Tērbatas bīskapija. Terbatas bīskapa zīmogs (augšā pa kreisi) un Tērbatas pilsētas ģerbonis (augšā pa labi). Divi attēli ar Tērbatas bīskapa cietokšņiem - Tērbatas (augšā) un Neihauzenas (tagad Vastselīna, apakšā). No Romas pāvestam dāvātā albuma "Terra Mariana". Tērbatas bīskapija, pirms tam saukta par Igaunijas bīskapiju (1211-1224) bija bīskapija Livonijas Konfederācijas sastāvā, kas pastāvēja no 1224.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapija un Tērbatas bīskapija · Redzēt vairāk »

Tronheima

Tronheima ir pilsēta Norvēģijas centrālajā daļā, osta Norvēģu jūras krastā.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapija un Tronheima · Redzēt vairāk »

Upsāla

Upsāla ir pilsēta Zviedrijas centrālajā daļā, Upsālas lēnes centrs.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapija un Upsāla · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapija un Vācija · Redzēt vairāk »

Vēzere

Vēzere ir upe Vācijā.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapija un Vēzere · Redzēt vairāk »

Vekše

Vekše ir pilsēta Vekšes komūnā, Krūnuberjas lēnē, Zviedrijā.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapija un Vekše · Redzēt vairāk »

Vesterosa

Vesterosa ir pilsēta Zviedrijas centrālajā daļā, Vestmanlandes lēnes centrs.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapija un Vesterosa · Redzēt vairāk »

Viborga

Viborga (no), līdz 1944.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapija un Viborga · Redzēt vairāk »

Vikingi

Dāņu vikingi, gleznots 12. gadsimta vidū Bizantijas imperatora dienestā (9. gadsimts) Vikingi bija jūrasbraucēju cilšu grupa, kuru sākotnējā izcelsme saistīta ar Skandināviju.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapija un Vikingi · Redzēt vairāk »

Vikingu laiki

Ladoga, Novgoroda un Kijeva Senajā Krievzemē. Vikingu dibinātās valstis 8. gs. (tumši sarkanā krāsā), 9.gs. (sarkanā krāsā), 10. gs. (oranžā krāsā) un 11.gs. (dzeltenā krāsā). Zaļā krāsā iezīmētas teritorijas, uz kurām notika vikingu sirojumi Pēc Sicīlijas normaņu ķēniņa Rogera II rīkojuma tapusī pasaules karte (''Tabula Rogeriana'', 1154). Vikingu laiki ir Eiropas historiogrāfijā pieņemts apzīmējums viduslaiku periodam Ziemeļeiropas zemēs no 8.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapija un Vikingu laiki · Redzēt vairāk »

Zemgales bīskapija

Zemgales bīskapija (vai Semigallorum, 1226—1251) bija 13.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapija un Zemgales bīskapija · Redzēt vairāk »

Ziemeļeiropa

Dienvideiropa Ziemeļeiropa ir Eiropas ziemeļu daļa, kurā pēc Eiropas Savienības (ES) ieteiktās definīcijas ietilpst trīs Baltijas valstis — Igaunija, Latvija, Lietuva, piecas Ziemeļvalstis — Dānija, Islande, Norvēģija, Somija, Zviedrija, kā arī autonomās Fēru Salas.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapija un Ziemeļeiropa · Redzēt vairāk »

Ziemeļu krusta kari

Eiropas karte Ziemeļu krusta karu sākumā (ap 1180). Vācu ordeņa iekarotās zemes pirms sakāves 1410. gadā Ziemeļu krusta kari ir historiogrāfijā lietots kopējs apzīmējums militārajām misijām Ziemeļeiropas zemēs 12.—14.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapija un Ziemeļu krusta kari · Redzēt vairāk »

1072. gads

1072.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapija un 1072. gads · Redzēt vairāk »

1645. gads

1645.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapija un 1645. gads · Redzēt vairāk »

848. gads

848.

Jaunums!!: Brēmenes arhibīskapija un 848. gads · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Brēmenes bīskapija, Hamburgas arhibīskapija, Hamburgas-Brēmenes arhibīskapija.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »