Ātrāk nekā pārlūku!
24 attiecības: Ķīšezers, Baltezera baznīca, Baltezers (Ādažu pagasts), Bukulti (Rīga), Daugavgrīvas klosteris, Gauja, Juglas ezers, Juglas kanāls, Kauja pie Bukultiem, Kārlis fon Lēviss of Menārs, Krievijas cariste, Lielais Ziemeļu karš, Livonijas karš, Livonijas landtāgs, Livonijas ordenis, Livonijas pilsoņu karš, Mīlgrāvis (kanāls), Otrais Ziemeļu karš, Poļu—zviedru karš (1600—1629), Rīga, Rīgas aplenkums (1700), Valmiera, Valters fon Pletenbergs, Zviedru Vidzeme.
Ķīšezers
Ķīšezers ir liels ezers Rīgas pilsētas ziemeļaustrumu daļā.
Jaunums!!: Bukultu pils un Ķīšezers · Redzēt vairāk »
Baltezera baznīca
Ādažu evaņģēliski luteriskā baznīca jeb Baltezera baznīca ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas dievnams, kas atrodas Baltezerā, Ādažu novadā, vietā starp Lielo un Mazo Baltezeru.
Jaunums!!: Bukultu pils un Baltezera baznīca · Redzēt vairāk »
Baltezers (Ādažu pagasts)
Baltezers ir apdzīvota vieta Ādažu novada Ādažu pagastā.
Jaunums!!: Bukultu pils un Baltezers (Ādažu pagasts) · Redzēt vairāk »
Bukulti (Rīga)
Bukulti ir Rīgas apkaime Vidzemes priekšpilsētā.
Jaunums!!: Bukultu pils un Bukulti (Rīga) · Redzēt vairāk »
Daugavgrīvas klosteris
Daugavgrīvas abata (''Abbatis de Dunamonde'') ģerbonis. Daugavgrīvas klostera vieta pie Skanstnieku mājām (2004. gads). Daugavgrīvas klosteris jeb Svētā Nikolaja klosteris Daugavgrīvā (latīņu valodā Monasterium Dunamundensis Sancti Nicolai) bija cisterciešu mūku ap 1203.
Jaunums!!: Bukultu pils un Daugavgrīvas klosteris · Redzēt vairāk »
Gauja
Gaujas sateces baseins (oranžs) Gauja ir Latvijas garākā upe, kas tek tikai pa Latvijas teritoriju.
Jaunums!!: Bukultu pils un Gauja · Redzēt vairāk »
Juglas ezers
Juglas ezers (agrāk — Ropažu ezers) ir ezers Rīgas austrumu daļā.
Jaunums!!: Bukultu pils un Juglas ezers · Redzēt vairāk »
Juglas kanāls
Juglas kanāls ir daļa no Gaujas—Daugavas ūdensceļa, kas savieno Lielo Baltezeru ar Juglas upi.
Jaunums!!: Bukultu pils un Juglas kanāls · Redzēt vairāk »
Kauja pie Bukultiem
Kauja pie Bukultiem bija kauja Livonijas pilsoņu kara otrajā gadā pie Bukultu pils, kurā Vācu ordenis uzvarēja Rīgas pilsētas karaspēku.
Jaunums!!: Bukultu pils un Kauja pie Bukultiem · Redzēt vairāk »
Kārlis fon Lēviss of Menārs
Kārlis Voldemārs fon Lēviss of Menārs (1855 - 1930) bija vācbaltu bibliotekārs, kartogrāfs un vēsturnieks.
Jaunums!!: Bukultu pils un Kārlis fon Lēviss of Menārs · Redzēt vairāk »
Krievijas cariste
Krievijas cariste bija valsts (1547–1721) tagadējās Krievijas Federācijas Eiropas, vēlāk arī Sibīrijas daļā.
Jaunums!!: Bukultu pils un Krievijas cariste · Redzēt vairāk »
Lielais Ziemeļu karš
Lielais Ziemeļu karš (1700–1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: Bukultu pils un Lielais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »
Livonijas karš
Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas Konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija (vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts) un Dānijas un Zviedrijas karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par Ziemeļu septiņgadu karu (1563—1570).
Jaunums!!: Bukultu pils un Livonijas karš · Redzēt vairāk »
Livonijas landtāgs
Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca, kurā notika Livonijas landtāgu kopsēdes. 1567. gada Rīgas landtāga lēmums (recess) pēc hercoga Gorharda priekšlikuma par luterāņu baznīcu būvi. Livonijas landtāgs (- "Livonijas zemes sapulce") jeb Livonijas konvents bija Livonijas konfederācijas pārstāvju sapulce 15.
Jaunums!!: Bukultu pils un Livonijas landtāgs · Redzēt vairāk »
Livonijas ordenis
Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.
Jaunums!!: Bukultu pils un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »
Livonijas pilsoņu karš
Livonijas pilsoņu karš bija bruņotu sadursmju un diplomātisku strīdu sērija starp galvenokārt Rīgas arhibīskapiem, Rīgas rāti un Teitoņu ordeņa Livonijas landmestriem laikā no 1297.
Jaunums!!: Bukultu pils un Livonijas pilsoņu karš · Redzēt vairāk »
Mīlgrāvis (kanāls)
Mīlgrāvis ir Ķīšezera notece uz Daugavu.
Jaunums!!: Bukultu pils un Mīlgrāvis (kanāls) · Redzēt vairāk »
Otrais Ziemeļu karš
Otrais Ziemeļu karš jeb Otrais poļu—zviedru karš (1655—1661), dažādos avotos bieži saukts arī par Pirmo Ziemeļu karu, bija atkārtots Polijas—Lietuvas kopvalsts, Zviedrijas un Krievijas karš par Livonijas mantojumu.
Jaunums!!: Bukultu pils un Otrais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »
Poļu—zviedru karš (1600—1629)
Salaspils kauja starp poļiem, lietuviešiem, kurzemniekiem (kreisajā pusē) un zviedru sabiedrotajiem (labajā pusē). Gleznā saskatāma Daugava ar Mārtiņsalu un Salaspils baznīca (Peter Snayers, 1630) Poļu—zviedru karš (1600—1629) bija viens no poļu—lietuviešu—zviedru kariem starp Polijas—Lietuvas ūniju un Zviedrijas karalisti, kura darbība notika galvenokārt Latvijas teritorijā.
Jaunums!!: Bukultu pils un Poļu—zviedru karš (1600—1629) · Redzēt vairāk »
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Jaunums!!: Bukultu pils un Rīga · Redzēt vairāk »
Rīgas aplenkums (1700)
Rīgas aplenkums (Broces kolekcija, 1700). Sakšu karaspēks izvietojās pie Mazjumpravas muižas. Rīgas bombardēšana (Broces kolekcija, 1700). Rīgas aplenkums Lielā Ziemeļu kara sākumā ilga septiņus mēnešus no 1700.
Jaunums!!: Bukultu pils un Rīgas aplenkums (1700) · Redzēt vairāk »
Valmiera
Valmiera ir pilsēta Vidzemes centrālajā daļā, Valmieras novada administratīvais centrs, viena no desmit Latvijas valstspilsētām.
Jaunums!!: Bukultu pils un Valmiera · Redzēt vairāk »
Valters fon Pletenbergs
Valters fon Pletenbergs (latīņu: Gualterus Plettenbergius; dzimis ap 1450. gadu, miris) bija Vācu ordeņa Livonijas atzara (t.s. Livonijas ordeņa) mestrs (1494—1535).
Jaunums!!: Bukultu pils un Valters fon Pletenbergs · Redzēt vairāk »
Zviedru Vidzeme
Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.
Jaunums!!: Bukultu pils un Zviedru Vidzeme · Redzēt vairāk »
