Ātrāk nekā pārlūku!
50 attiecības: Aleksandrs I Batenbergs, Boriss III, Bulgārija, Bulgārijas Karaliste, Bulgārijas kņaziste, Bulgārijas Tautas Republika, Ferdinands I Sakss-Koburgs-Gota, Georgijs Parvanovs, Rosens Plevnelijevs, Rumens Radevs, Simeons Sakskoburgotskis, Todors Živkovs, 1. augusts, 15. septembris, 17. jūlijs, 17. novembris, 1879. gads, 1886. gads, 1887. gads, 1908. gads, 1918. gads, 1943. gads, 1944. gads, 1946. gads, 1947. gads, 1950. gads, 1958. gads, 1964. gads, 1971. gads, 1989. gads, 1990. gads, 1997. gads, 20. aprīlis, 2002. gads, 2012. gads, 2017. gads, 22. janvāris, 23. aprīlis, 27. maijs, 27. novembris, 28. augusts, 29. aprīlis, 3. oktobris, 30. novembris, 5. oktobris, 6. jūlijs, 7. jūlijs, 7. septembris, 9. decembris, 9. septembris.
Aleksandrs I Batenbergs
Aleksandra I kapavieta Aleksandrs I; dzimis, miris) bija Bulgārijas kņazistes pirmais kņazs no 1879. gada 29. aprīļa līdz 1886. gada 7. septembrim. Dzimis Veronā, Hesenes prinča Aleksandra morgāniskā laulībā. Krievijas cara Aleksandra II brālēns, jo cara sieva Marija Aleksandrovna bija Aleksandra I tēvamāsa, tāpēc jaunībā Aleksandrs bieži uzturējās Sanktpēterburgā. Pavadīja imperatoru Aleksandru II krievu-turku kara laikā 1877. gadā. Krievijas militārajai uzvarai seko Sanstefano līgums, kas paredz plašas bulgāru valsts izveidošanu. Rietumvalstu spiediena rezultātā seko Berlīnes kongress, kas paredz daudz mazākas bulgāru kņazistes izveidošanu, kurai jāpaliek par Osmaņu impērijas vasaļvalsti. Bulgārijas Nacionālā asambleja nobalsoja par Aleksandru I kā Bulgārijas kņazu. Pirms tam apmeklēdams Krievijas imperatoru un Osmaņu sultānu, Aleksandrs I ieradās Bulgārijā, kur tika uzņemts ar entuziasmu. 1879. gada 8. jūlijā viņš zvērēja pie Tirnovas konstitūcijas un iegāja galvaspilsētā Sofijā. Nevēlēdamies būt tikai marionete Krievijas rokās, tomēr būdams politiskajā dzīvē nepieredzējis un nepazīdams Bulgārijas apstākļus, Aleksandrs I pamazām zaudēja atbalstu savā valstī. 1880. gadā viņš atlaiž parlamentu un 1881. gada 9. maijā aptur liberālās Tirnovas konstitūcijas darbību. 1883. gada 19. septembrī viņš konstitūcijas darbību atjaunoja, izraisot konfliktu ar Krieviju. Lai saglabātu reģionā mieru un Krievijas politiskās intereses, sāka rasties nepieciešamība pēc ambiciozā kņaza gāšanas. Naktī uz 1885. gada 18. septembri Austrumrumēlijā sākas plaša sacelšanās. Province pasludināja savu neatkarību un apvienošanos ar Bulgāriju. Serbijas karalistes karalis Milans I izmantoja šo brīdi, lai izvirzītu bulgāriem teritoriālās pretenzijas, un pieteica karu. Jau 19. novembrī serbi cieš smagu sakāvi. No sagrāves serbus glāba tikai Austroungārijas impērijas iejaukšanās. 1886. gada 3. martā Bukarestē tiek noslēgts miera līgums. Pārāk ambiciozo kņazu šī uzvara tomēr neglāba. 1886. gada 20. augustā, armijas spiediena rezultātā Aleksandrs I Batenbergs atsakās no troņa un tiek nosūtīts uz Krievijas teritoriju. Krievija ļauj kņazam doties trimdā uz netālo Lembergu, Austroungārijā. Apvērsuma rīkotājiem trūkst atbalsta, un astoņas dienas vēlāk notiek jauns valsts apvērsums, kura rezultātā pie varas atgriežas Aleksandrs I Batenbergs. Šajā brīdī Krievija skaidri liek saprast, ka neatbalsta kņaza varas atjaunošanu un viņš 1886. gada 8. septembrī otro reizi atsakās no troņa. Pēc dažiem gadiem apprecēdams austriešu aktrisi Johannu Loizingeri, Aleksandrs dzīves atlikušo daļu pavadīja Grācā, kur arī miris. Vēlāk pārapbedīts Sofijā.
Jaunums!!: Bulgārijas valsts vadītāji un Aleksandrs I Batenbergs · Redzēt vairāk »
Boriss III
Boriss III, pilnā vārdā Boriss Klements Roberts Marija Pijs Staņislavs Sakss-Koburgs-Gota; dzimis, miris), bija Bulgārijas karalistes cars laikaposmā starp abiem pasaules kariem un Otrā pasaules kara laikā. Sāka valdīt 24 gadu vecumā pēc tēva Ferdinanda I atteikšanās no troņa, saistībā ar Bulgārjas ārpolitiskajām neveiksmēm Otrā Balkānu kara un Pirmā pasaules kara laikā. Bulgārijas iekšpolitikā valdīja haoss un uzbrukumi gan no kreisajiem, gan labējiem ekstrēmistiem. Spēlēja nelielu lomu gan Aleksandra Stamboļijska, gan Aleksandra Cankova diktatūras laikā. 1934. gada 19. maijā notika militārs apvērsums un tika nodibināta Borisa III vienpersoniska vara. XX gadsimta trīsdesmitajos gados tuvinājās Vācijai un kļuva par tās sabiedroto Otrā pasaules kara laikā. 1940. gadā, sadarbojoties ar Vāciju, Bulgārija ieguva daļu no Dobružas, bet pēc Dienvidslāvijas karalistes un Grieķijas Karalistes sakāves, atguva Maķedonijas daļas, kas tika zaudētas 1919. gada Neijī līguma rezultātā. Boriss III atteicās pieteikt karu PSRS un sūtīt turp bulgāru karaspēku, kā arī izglāba 50 000 Bulgārijas ebreju, nosūtot tos sabiedriskos darbos. Boriss III pēkšņi mira 1943. gadā, dažas dienas pēc atgriešanās no tikšanās ar Ādolfu Hitleru, oficiāli no infarkta. Baumo, ka Boriss III ir noindēts, tomēr vairums pētnieku sliecas domāt, ka oficiālā versija ir patiesa. Pēc Borisa III nāves par Bulgārijas caru kļuva viņa sešgadīgais dēls Simeons II (XXI gadsimta sākumā viņš tika ievēlēts par Bulgārijas premjerministru). Iesākumā tika apglabāts Rilas klosterī. 1944. gadā komunististiski noskaņotā valdība pārapbedīja Borisa III mirstīgās atliekas karaliskās Vranas pils kapellā, bet vēlākos laikos vēlreiz pārapbedīja nezināmā vietā.
Jaunums!!: Bulgārijas valsts vadītāji un Boriss III · Redzēt vairāk »
Bulgārija
Bulgārija, oficiāli Bulgārijas Republika (Република България) ir valsts Austrumeiropā, kas atrodas Balkānos.
Jaunums!!: Bulgārijas valsts vadītāji un Bulgārija · Redzēt vairāk »
Bulgārijas Karaliste
Bulgārijas Karaliste, arī Bulgārijas cariste vai Trešā Bulgārijas cariste, bija konstitucionālā monarhija, kas tika izveidota 1908.
Jaunums!!: Bulgārijas valsts vadītāji un Bulgārijas Karaliste · Redzēt vairāk »
Bulgārijas kņaziste
Sanstefano līgumā paredzētās Bulgārijas robežas Bulgārijas kņazistes robežas pēc Berlīnes kongresa Bulgārijas kņaziste bija faktiski neatkarīga, bet juridiski Osmaņu impērijas vasaļvalsts, kas izveidojās 1878.
Jaunums!!: Bulgārijas valsts vadītāji un Bulgārijas kņaziste · Redzēt vairāk »
Bulgārijas Tautas Republika
Bulgārijas Tautas republikas karogs ar ģerboni (1971-1990). Bulgārijas Tautas Republika bija PSRS dominēta Austrumu bloka valsts, kas pastāvēja no 1946.
Jaunums!!: Bulgārijas valsts vadītāji un Bulgārijas Tautas Republika · Redzēt vairāk »
Ferdinands I Sakss-Koburgs-Gota
Ferdinands I (dzimis, miris) bija Bulgārijas kņazistes kņazs no 1887.
Jaunums!!: Bulgārijas valsts vadītāji un Ferdinands I Sakss-Koburgs-Gota · Redzēt vairāk »
Georgijs Parvanovs
Georgijs Parvanovs (Georgi Sedefchov Parvanov, izrunā:; dzimis Sirištikā, Bulgārijā) ir bijušais Bulgārijas prezidents, pēc profesijas — vēsturnieks.
Jaunums!!: Bulgārijas valsts vadītāji un Georgijs Parvanovs · Redzēt vairāk »
Rosens Plevnelijevs
Rosens Plevnelijevs (dzimis) ir bulgāru politiķis, Bulgārijas prezidents no 2012.
Jaunums!!: Bulgārijas valsts vadītāji un Rosens Plevnelijevs · Redzēt vairāk »
Rumens Radevs
Rumens Radevs (dzimis Dimitrovgradā, Bulgārijā) ir bulgāru politiķis un bijušais ģenerālmajors.
Jaunums!!: Bulgārijas valsts vadītāji un Rumens Radevs · Redzēt vairāk »
Simeons Sakskoburgotskis
Simeons Sakskoburgotskis (dzimis) ir Bulgārijas politiķis, pēdējais Bulgārijas cars Simeons II (Симеон Втори) no Saksijas Koburgas un Gotas dzimtas, Bulgārijas premjerministrs (2001—2005).
Jaunums!!: Bulgārijas valsts vadītāji un Simeons Sakskoburgotskis · Redzēt vairāk »
Todors Živkovs
Todors Hristovs Živkovs (dzimis, miris) komunistiskās Bulgārijas (Bulgārijas Tautas republikas) faktiskais valsts vadītājs no 1954.
Jaunums!!: Bulgārijas valsts vadītāji un Todors Živkovs · Redzēt vairāk »
1. augusts
1.
Jaunums!!: Bulgārijas valsts vadītāji un 1. augusts · Redzēt vairāk »
15. septembris
15.
Jaunums!!: Bulgārijas valsts vadītāji un 15. septembris · Redzēt vairāk »
17. jūlijs
17.
Jaunums!!: Bulgārijas valsts vadītāji un 17. jūlijs · Redzēt vairāk »
17. novembris
17.
Jaunums!!: Bulgārijas valsts vadītāji un 17. novembris · Redzēt vairāk »
1879. gads
1879.
Jaunums!!: Bulgārijas valsts vadītāji un 1879. gads · Redzēt vairāk »
1886. gads
1886.
Jaunums!!: Bulgārijas valsts vadītāji un 1886. gads · Redzēt vairāk »
1887. gads
1887.
Jaunums!!: Bulgārijas valsts vadītāji un 1887. gads · Redzēt vairāk »
1908. gads
1908.
Jaunums!!: Bulgārijas valsts vadītāji un 1908. gads · Redzēt vairāk »
1918. gads
1918.
Jaunums!!: Bulgārijas valsts vadītāji un 1918. gads · Redzēt vairāk »
1943. gads
1943.
Jaunums!!: Bulgārijas valsts vadītāji un 1943. gads · Redzēt vairāk »
1944. gads
1944.
Jaunums!!: Bulgārijas valsts vadītāji un 1944. gads · Redzēt vairāk »
1946. gads
1946.
Jaunums!!: Bulgārijas valsts vadītāji un 1946. gads · Redzēt vairāk »
1947. gads
1947.
Jaunums!!: Bulgārijas valsts vadītāji un 1947. gads · Redzēt vairāk »
1950. gads
1950.
Jaunums!!: Bulgārijas valsts vadītāji un 1950. gads · Redzēt vairāk »
1958. gads
1958.
Jaunums!!: Bulgārijas valsts vadītāji un 1958. gads · Redzēt vairāk »
1964. gads
1964.
Jaunums!!: Bulgārijas valsts vadītāji un 1964. gads · Redzēt vairāk »
1971. gads
1971.
Jaunums!!: Bulgārijas valsts vadītāji un 1971. gads · Redzēt vairāk »
1989. gads
1989.
Jaunums!!: Bulgārijas valsts vadītāji un 1989. gads · Redzēt vairāk »
1990. gads
1990.
Jaunums!!: Bulgārijas valsts vadītāji un 1990. gads · Redzēt vairāk »
1997. gads
1997.
Jaunums!!: Bulgārijas valsts vadītāji un 1997. gads · Redzēt vairāk »
20. aprīlis
20.
Jaunums!!: Bulgārijas valsts vadītāji un 20. aprīlis · Redzēt vairāk »
2002. gads
2002.
Jaunums!!: Bulgārijas valsts vadītāji un 2002. gads · Redzēt vairāk »
2012. gads
2012.
Jaunums!!: Bulgārijas valsts vadītāji un 2012. gads · Redzēt vairāk »
2017. gads
2017.
Jaunums!!: Bulgārijas valsts vadītāji un 2017. gads · Redzēt vairāk »
22. janvāris
22.
Jaunums!!: Bulgārijas valsts vadītāji un 22. janvāris · Redzēt vairāk »
23. aprīlis
23.
Jaunums!!: Bulgārijas valsts vadītāji un 23. aprīlis · Redzēt vairāk »
27. maijs
27.
Jaunums!!: Bulgārijas valsts vadītāji un 27. maijs · Redzēt vairāk »
27. novembris
27.
Jaunums!!: Bulgārijas valsts vadītāji un 27. novembris · Redzēt vairāk »
28. augusts
28.
Jaunums!!: Bulgārijas valsts vadītāji un 28. augusts · Redzēt vairāk »
29. aprīlis
29.
Jaunums!!: Bulgārijas valsts vadītāji un 29. aprīlis · Redzēt vairāk »
3. oktobris
3.
Jaunums!!: Bulgārijas valsts vadītāji un 3. oktobris · Redzēt vairāk »
30. novembris
30.
Jaunums!!: Bulgārijas valsts vadītāji un 30. novembris · Redzēt vairāk »
5. oktobris
5.
Jaunums!!: Bulgārijas valsts vadītāji un 5. oktobris · Redzēt vairāk »
6. jūlijs
6.
Jaunums!!: Bulgārijas valsts vadītāji un 6. jūlijs · Redzēt vairāk »
7. jūlijs
7.
Jaunums!!: Bulgārijas valsts vadītāji un 7. jūlijs · Redzēt vairāk »
7. septembris
7.
Jaunums!!: Bulgārijas valsts vadītāji un 7. septembris · Redzēt vairāk »
9. decembris
9.
Jaunums!!: Bulgārijas valsts vadītāji un 9. decembris · Redzēt vairāk »
9. septembris
9.
Jaunums!!: Bulgārijas valsts vadītāji un 9. septembris · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Bulgārijas prezidenti, Bulgārijas prezidents.
