Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Bēri

Indekss Bēri

Fon Bēru dzimtas ģerbonis (no "Baltisches Wappenbuch"). Bēru dzimtas vēstures apcerējums (1815). Fon Bēri ir vācbaltiešu dzimta, kas ieceļoja Kurzemes bīskapijā 16.

32 attiecības: Aizputes pilsmuiža, Ance (ciems), Angermindes pils, Ēdoles pils, Bundesvērs, Cīrava, Dānijas karaļu uzskaitījums, Heinrihs fon Bērs, Igaunijas bruņniecība, Johans IV fon Minhauzens, Kārlis Ernsts fon Bērs, Krievijas Impērija, Kurzemes bīskapija, Kurzemes guberņa, Lejassaksija, Livonijas bruņniecība, Livonijas karaliste, Magnuss (Livonijas karalis), Piltenes apgabals, Pope, Popes muiža, Rāmuļu muiža, Sāmsala, Sāmsalas bruņniecība, Sāmsalas-Vīkas bīskapija, Sunākstes luterāņu baznīca, Tetelmindes muiža, Ugāle, Vācbaltieši, Vārenbrokas muiža, Vērmahts, Zlēku muiža.

Aizputes pilsmuiža

Aizputes pilsmuižas kungu māja celta no 1760.

Jaunums!!: Bēri un Aizputes pilsmuiža · Redzēt vairāk »

Ance (ciems)

Ance ir ciems Kurzemē, Ventspils novada Ances pagasta centrs pie Stendes upes.

Jaunums!!: Bēri un Ance (ciems) · Redzēt vairāk »

Angermindes pils

Jūliusa Dēringa zīmējums, 1870). Angermindes pils jeb Rindas pils bija Kurzemes bīskapa vasaļa pils Rindas upes kreisajā krastā netālu no tās satekas ar Stendes upi, izveidojot Irbes upi.

Jaunums!!: Bēri un Angermindes pils · Redzēt vairāk »

Ēdoles pils

Ēdoles pils fasāde mūsdienās Ēdoles pils ir viduslaiku pils Ēdolē, vienīgā Kurzemes bīskapijas pils, kas vēl ir lietošanas kārtībā.

Jaunums!!: Bēri un Ēdoles pils · Redzēt vairāk »

Bundesvērs

Bundesvērs (- "Federālie aizsardzības spēki") ir Vācijas Federatīvās Republikas bruņotie spēki.

Jaunums!!: Bēri un Bundesvērs · Redzēt vairāk »

Cīrava

Cīrava ir apdzīvota vieta Dienvidkurzemes novada Cīravas pagastā, pagasta centrs.

Jaunums!!: Bēri un Cīrava · Redzēt vairāk »

Dānijas karaļu uzskaitījums

Šajā uzskaitījumā apkopoti Dānijas karaļi, kopš 940.

Jaunums!!: Bēri un Dānijas karaļu uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Heinrihs fon Bērs

Heinrihs Aleksandrs Ferdinands fon Bērs (1902-1983) bija vācbaltiešu izcelsmes virsnieks, Vērmahta, vēlāk Bundesvēra tanku divīzijas ģenerālis.

Jaunums!!: Bēri un Heinrihs fon Bērs · Redzēt vairāk »

Igaunijas bruņniecība

Igaunijas bruņniecības ģerbonis, ko pārņēma Igaunijas Republika. Bijušais Igaunijas bruņniecības nams Tallinā (celts 1846—1848). Igaunijas bruņniecība bija Igaunijas dižciltīgo vācbaltiešu pašpārvaldes organizācija.

Jaunums!!: Bēri un Igaunijas bruņniecība · Redzēt vairāk »

Johans IV fon Minhauzens

Kurzemes un Sāmsalas bīskapa Minhauzena ģerbonis (1554). Kurzemes bīskapa Johana lielais zīmogi. Apliecošais uzraksts: Sigillum Joh(ann)is Dei Gra(tia) Epi(scopus) Curonien(sis). Kurzemes un Sāmsalas bīskapa Minhauzena kapa plāksne (1572). Johans IV fon Minhauzens vai Jānis Minhauzens (Johannes von Münchhausen; miris 1572. gadā) kļūdaini Jānis Meninghauzens, bija Kurzemes bīskaps (kā Johans IV (Johann IV), 1540.-1560.) un Sāmsalas-Vīkas bīskaps (kā Johans V (Johann V), 1542.-1560.). 1559.

Jaunums!!: Bēri un Johans IV fon Minhauzens · Redzēt vairāk »

Kārlis Ernsts fon Bērs

Kārlis Ernsts fon Bērs (dzimis Pībē (Piibe), miris Tērbatā) bija vācbaltiešu biologs, viens no embrioloģijas pamatlicējiem.

Jaunums!!: Bēri un Kārlis Ernsts fon Bērs · Redzēt vairāk »

Krievijas Impērija

Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.

Jaunums!!: Bēri un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »

Kurzemes bīskapija

Kurzemes bīskapija saukta arī Kursas bīskapija, Piltenes bīskapija (1234—1538) bija otrā mazākā no visām Livonijas bīskapijām (aiz Rēveles bīskapijas) — ~4500 km2.

Jaunums!!: Bēri un Kurzemes bīskapija · Redzēt vairāk »

Kurzemes guberņa

Kurzemes guberņa bija viena no trīs Krievijas Impērijas sastāvā esošajām autonomajām Baltijas guberņām.

Jaunums!!: Bēri un Kurzemes guberņa · Redzēt vairāk »

Lejassaksija

Lejassaksija ir federālā zeme Vācijas ziemeļrietumos.

Jaunums!!: Bēri un Lejassaksija · Redzēt vairāk »

Livonijas bruņniecība

Vidzemes bruņniecības ģerbonis, ko lietoja arī Vidzemes Landrātu kolēģija. Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755-1865) Rīgā. Livonijas bruņniecība jeb Vidzemes bruņniecība (vācu: Livländische Ritterschaft) bija Vidzemes (jeb Līvzemes) dižciltīgo vācbaltiešu pašpārvaldes organizācija, kas pēc 1561.

Jaunums!!: Bēri un Livonijas bruņniecība · Redzēt vairāk »

Livonijas karaliste

Livonijas karaliste bija monarhija, kas pastāvēja Livonijas kara laikā.

Jaunums!!: Bēri un Livonijas karaliste · Redzēt vairāk »

Magnuss (Livonijas karalis)

Magnuss no Oldenburgas jeb Magnuss, dāņu princis (dzimis, miris) bija Dānijas princis no Oldenburgas dinastijas, Sāmsalas-Vīkas bīskaps (1560-1572), Kurzemes bīskaps (1560-1583).

Jaunums!!: Bēri un Magnuss (Livonijas karalis) · Redzēt vairāk »

Piltenes apgabals

Piltenes apgabala zemes (oranžā krāsā) Livonijas Konfederācijas robežās. Ar oranžu līniju apzīmēta Kurzemes un Zemgales robeža Piltenes apgabals un Cēsu vaivadija (vēlāk Inflantijas vaivadija) Polijas-Lietuvas sastāvā Kurzemes guberņas karte ar trīsdaļīgo Piltenes apriņķi (zilā krāsā, līdz 1819. gada reformai) Piltenes apgabals bija autonoms apgabals (savi Piltenes statūti un Piltenes landtāgs) agrākās Kurzemes bīskapijas teritorijā, kas lielā mērā saglabāja savu autonomiju atrodoties Prūsijas hercogistes, Polijas-Lietuvas ūnijas, Kurzemes un Zemgales hercogistes un Krievijas Impērijas pakļautībā.

Jaunums!!: Bēri un Piltenes apgabals · Redzēt vairāk »

Pope

Pope ir ciems Ventspils novada Popes pagastā, pagasta centrs.

Jaunums!!: Bēri un Pope · Redzēt vairāk »

Popes muiža

Popes muiža (ap 1770). Popes muiža (1926) Popes muižas kungu māja mūsdienās (2010). Popes muiža bija muiža tagadējā Ventspils novada Popes pagastā.

Jaunums!!: Bēri un Popes muiža · Redzēt vairāk »

Rāmuļu muiža

Rāmuļu muiža (arī Rāmuļi vai Rāmuļmuiža) ir ciems Cēsu novada Vaives pagastā.

Jaunums!!: Bēri un Rāmuļu muiža · Redzēt vairāk »

Sāmsala

Sāmsala jeb Sāremā ir lielākā Igaunijai piederošā sala un trešā lielākā sala Baltijas jūrā.

Jaunums!!: Bēri un Sāmsala · Redzēt vairāk »

Sāmsalas bruņniecība

Kuresārē (2007) Sāmsalas bruņniecības ģerbonis, kurš radies no 1525. gada Sāmsalas-Vīkas bīskapijas bruņinieku zīmoga Sāmsalas bruņniecība bija Sāmsalas dižciltīgo vācbaltiešu dzimtu pašpārvaldes organizācija.

Jaunums!!: Bēri un Sāmsalas bruņniecība · Redzēt vairāk »

Sāmsalas-Vīkas bīskapija

Sāmsalas un Vīkas bīskapija. Sāmsalas-Vīkas bīskapija (lejasvācu: Bisdom Ösel-Wiek) bija autonoma bīskapija Livonijas konfederācijā no 1228.

Jaunums!!: Bēri un Sāmsalas-Vīkas bīskapija · Redzēt vairāk »

Sunākstes luterāņu baznīca

Sunākstes Evaņģēliski luteriskā baznīca jeb Sunākstes Baltā baznīca ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas dievnams Jēkabpils novadā Sēlijā.

Jaunums!!: Bēri un Sunākstes luterāņu baznīca · Redzēt vairāk »

Tetelmindes muiža

Tetelmindes jeb Teteles muiža bija Zemgales muiža, kas atradās mūsdienu Jelgavas novada Cenu pagasta Tetelē, Lielupes kreisajā krastā.

Jaunums!!: Bēri un Tetelmindes muiža · Redzēt vairāk »

Ugāle

Ugāle ir apdzīvota vieta Ventspils novada Ugāles pagastā, pagasta centrs.

Jaunums!!: Bēri un Ugāle · Redzēt vairāk »

Vācbaltieši

Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten).

Jaunums!!: Bēri un Vācbaltieši · Redzēt vairāk »

Vārenbrokas muiža

Vārenbrokas muižas jeb Vārnavas muižas kungu māja atrodas Jēkabpils novada Vārnavā, 3 km uz dienvidiem no Piksteres ezera.

Jaunums!!: Bēri un Vārenbrokas muiža · Redzēt vairāk »

Vērmahts

Vērmahts ( — "aizsardzības spēki") bija nacistiskās Vācijas bruņotie spēki.

Jaunums!!: Bēri un Vērmahts · Redzēt vairāk »

Zlēku muiža

Zlēku muiža (20. gadsimta sākuma attēls). Zlēku muižas centra karte (1928). Zlēku muižas kungu māja atradās Ventspils novada Zlēku pagastā, muižas ēkas nodega Otrā pasaules kara beigās 1945.

Jaunums!!: Bēri un Zlēku muiža · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Bēru dzimta, Fon Bēri, Fon Bēru dzimta.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »