Ātrāk nekā pārlūku!
41 attiecības: Alts (mūzikas instruments), Austrija, Austrijas Impērija, Ķelne, Bēthovena 5. simfonija, Bēthovena 9. simfonija, Bonna, Diriģēšana, Eiropa, Eiropas Savienība, Franču revolūcija, Franču valoda, Frīdrihs Šillers, Georgs Frīdrihs Hendelis, Himna, Itāļu valoda, Johans Sebastiāns Bahs, Jozefs Haidns, Klasicisms, Klasiskā mūzika, Klavesīns, Klavieres, Komponists, Kurlums, Latīņu valoda, Oda priekam, Pianists, Princis, Romantisms, Vācija, Vīne, Vijole, Volfgangs Amadejs Mocarts, 16. decembris, 1770. gads, 1782. gads, 1789. gads, 1792. gads, 1802. gads, 1827. gads, 26. marts.
Alts (mūzikas instruments)
Alts Alts (no — 'augstā viola') ir ar lociņu spēlējams vijoļu grupas stīgu instruments.
Jaunums!!: Ludvigs van Bēthovens un Alts (mūzikas instruments) · Redzēt vairāk »
Austrija
Austrija, oficiāli Austrijas Republika (Republik Österreich), ir valsts Centrāleiropā.
Jaunums!!: Ludvigs van Bēthovens un Austrija · Redzēt vairāk »
Austrijas Impērija
Austrijas Impērija bija Hābsburgu dinastijas pārvaldītās impērijas nosaukums no 1804.
Jaunums!!: Ludvigs van Bēthovens un Austrijas Impērija · Redzēt vairāk »
Ķelne
Ķelne ir pilsēta Vācijas rietumos, Reinas krastos.
Jaunums!!: Ludvigs van Bēthovens un Ķelne · Redzēt vairāk »
Bēthovena 5. simfonija
Piektās simfonijas titullapa Ludviga van Bēthovena 5.
Jaunums!!: Ludvigs van Bēthovens un Bēthovena 5. simfonija · Redzēt vairāk »
Bēthovena 9. simfonija
Bēthovena 9. simfonijas manuskripts 9.
Jaunums!!: Ludvigs van Bēthovens un Bēthovena 9. simfonija · Redzēt vairāk »
Bonna
Bonna ir pilsēta Vācijas rietumos, Ziemeļreinas-Vestfālenes dienvidos, Reinas upes krastos ap 20 kilometru augšup no Ķelnes.
Jaunums!!: Ludvigs van Bēthovens un Bonna · Redzēt vairāk »
Diriģēšana
Diriģēšana ir lielākam izpildītāju skaitam rakstītu skaņdarbu iestudēšana un tā atskaņojuma vadīšana.
Jaunums!!: Ludvigs van Bēthovens un Diriģēšana · Redzēt vairāk »
Eiropa
Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.
Jaunums!!: Ludvigs van Bēthovens un Eiropa · Redzēt vairāk »
Eiropas Savienība
ES augstākais punkts Monblāns ES valstu atkarīgās teritorijas (2018). Nav parādītas Fēru salas Eiropas Savienība (ES) ir 27 Eiropas valstu ekonomiska un politiska apvienība.
Jaunums!!: Ludvigs van Bēthovens un Eiropas Savienība · Redzēt vairāk »
Franču revolūcija
Tiljerī pils ieņemšana, 1792 Franču revolūcija bija revolucionāru notikumu periods Francijas vēsturē no 1789.
Jaunums!!: Ludvigs van Bēthovens un Franču revolūcija · Redzēt vairāk »
Franču valoda
Franču valoda (français) ir romāņu valoda, kura ir dzimtā valoda 90 miljoniem cilvēku.
Jaunums!!: Ludvigs van Bēthovens un Franču valoda · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Šillers
Johans Kristofs Frīdrihs fon Šillers (Johann Christoph Friedrich von Schiller, dzimis Marbahā pie Nekaras, miris Veimārā) bija vācu dzejnieks, dramaturgs, filozofs un vēsturnieks.
Jaunums!!: Ludvigs van Bēthovens un Frīdrihs Šillers · Redzēt vairāk »
Georgs Frīdrihs Hendelis
Georgs Frīdrihs Hendelis (—), zināms Lielbritānijā kā Džordžs Frideriks Hendels, bija vācu baroka komponists, kurš lielu daļu no mūža pavadījis Londonā.
Jaunums!!: Ludvigs van Bēthovens un Georgs Frīdrihs Hendelis · Redzēt vairāk »
Himna
Himna ir svinīga dziesma, mākslas darbs, kas ar īpašiem izteiksmes līdzekļiem pauž slavinājumu, pacilātību.
Jaunums!!: Ludvigs van Bēthovens un Himna · Redzēt vairāk »
Itāļu valoda
Itāļu valoda, arī itāliešu valoda (italiano, vai lingua italiana), ir pie indoeiropiešu valodu saimes romāņu valodu grupas piederoša valoda, kurā runā apmēram 85 miljoni cilvēku, galvenokārt Itālijā.
Jaunums!!: Ludvigs van Bēthovens un Itāļu valoda · Redzēt vairāk »
Johans Sebastiāns Bahs
Johans Sebastiāns Bahs (dzimis, miris) bija baroka perioda vācu komponists un ērģelnieks, tiek uzskatīts par vienu no visu laiku izcilākajiem vācu komponistiem.
Jaunums!!: Ludvigs van Bēthovens un Johans Sebastiāns Bahs · Redzēt vairāk »
Jozefs Haidns
Francis Jozefs Haidns (dzimis, miris) bija austriešu komponists, Mocarta, Bēthovena un Šūberta laikabiedrs.
Jaunums!!: Ludvigs van Bēthovens un Jozefs Haidns · Redzēt vairāk »
Klasicisms
Latvijas Nacionālās operas un baleta ēka Rīgā (Ludvigs Bonštets, 1860-1863) Klasicisms ir mākslas stils un estētikas virziens, kas valdīja Eiropā no 17. līdz 19. gadsimtam gan literatūrā, gan teātra mākslā, gan tēlotāja mākslā, gan arhitektūrā un mūzikā, atdarinot Senās Grieķijas un Senās Romas mākslu un estētiku.
Jaunums!!: Ludvigs van Bēthovens un Klasicisms · Redzēt vairāk »
Klasiskā mūzika
"Mocarta 2006. gadam" Vīnē Klasiskā mūzika ir akadēmiskā mūzika, kas ir radīta vai smelta Rietumu kultūras tradīcijās, sevī ietverot gan liturģisko (reliģisko), gan laicīgo mūziku.
Jaunums!!: Ludvigs van Bēthovens un Klasiskā mūzika · Redzēt vairāk »
Klavesīns
Flāmu klavesīns Klavesīns ir taustiņu mūzikas instruments.
Jaunums!!: Ludvigs van Bēthovens un Klavesīns · Redzēt vairāk »
Klavieres
Pianīns Flīģelis Klavieres ir taustiņinstruments, kurā skaņas tiek radītas ar dažāda garuma stīgām.
Jaunums!!: Ludvigs van Bēthovens un Klavieres · Redzēt vairāk »
Komponists
Franču komponists Luiss Nikolass Klerambolts. Komponists ir persona, kas veido (komponē) mūzikas skaņdarbus, ko vēlāk izpilda mūziķi.
Jaunums!!: Ludvigs van Bēthovens un Komponists · Redzēt vairāk »
Kurlums
Starptautiskais kurluma simbols Kurlums ir daļējs vai pilnīgs dzirdes zudums.
Jaunums!!: Ludvigs van Bēthovens un Kurlums · Redzēt vairāk »
Latīņu valoda
Latīņu valoda (lingua Latina) ir indoeiropiešu saimes viena no itāļu valodām, kurā sākotnēji runāja Laciumā (Latium, mūsdienu Lacio reģions Itālijas centrālajā daļā).
Jaunums!!: Ludvigs van Bēthovens un Latīņu valoda · Redzēt vairāk »
Oda priekam
Frīdrihs Šillers. Ludvigs van Bēthovens (Jozefa Štillera glezna). "Oda priekam" kopš 1985.
Jaunums!!: Ludvigs van Bēthovens un Oda priekam · Redzēt vairāk »
Pianists
Sergejs Rahmaņinovs pie klavierēm. Pianists ir individuāls mūziķis, kurš spēlē klavieres.
Jaunums!!: Ludvigs van Bēthovens un Pianists · Redzēt vairāk »
Princis
Karaliskā prinča heraldiskais kronis Prinča heraldiskais kronis Princis, arī firsts (cēlies no, cēlies no — ‘pirmais’) ir principāta (valsts) monarhs; arī viens no augstākajiem aristokrātijas tituliem.
Jaunums!!: Ludvigs van Bēthovens un Princis · Redzēt vairāk »
Romantisms
"Ceļotājs virs miglas jūras" (Kaspars Dāvids Frīdrihs, ap 1817). Romantiķa Kaspara Dāvida Frīdriha glezna "Ozols sniegā" (1820. gadi) Romantisms bija kultūrvēsturisks laikmets literatūrā, mākslā, arhitektūrā un mūzikā, kas aizsākās Rietumeiropā 18.
Jaunums!!: Ludvigs van Bēthovens un Romantisms · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Ludvigs van Bēthovens un Vācija · Redzēt vairāk »
Vīne
Vīne (Wien) ir Austrijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta.
Jaunums!!: Ludvigs van Bēthovens un Vīne · Redzēt vairāk »
Vijole
Vijole (no — 'violiņa') ir lociņinstruments ar četrām stīgām.
Jaunums!!: Ludvigs van Bēthovens un Vijole · Redzēt vairāk »
Volfgangs Amadejs Mocarts
Volfgangs Amadejs Mocarts (dzimis, miris) bija klasicisma laikmeta austriešu komponists.
Jaunums!!: Ludvigs van Bēthovens un Volfgangs Amadejs Mocarts · Redzēt vairāk »
16. decembris
16.
Jaunums!!: Ludvigs van Bēthovens un 16. decembris · Redzēt vairāk »
1770. gads
1770.
Jaunums!!: Ludvigs van Bēthovens un 1770. gads · Redzēt vairāk »
1782. gads
1782.
Jaunums!!: Ludvigs van Bēthovens un 1782. gads · Redzēt vairāk »
1789. gads
1789.
Jaunums!!: Ludvigs van Bēthovens un 1789. gads · Redzēt vairāk »
1792. gads
1792.
Jaunums!!: Ludvigs van Bēthovens un 1792. gads · Redzēt vairāk »
1802. gads
1802.
Jaunums!!: Ludvigs van Bēthovens un 1802. gads · Redzēt vairāk »
1827. gads
1827.
Jaunums!!: Ludvigs van Bēthovens un 1827. gads · Redzēt vairāk »
26. marts
26.
Jaunums!!: Ludvigs van Bēthovens un 26. marts · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Beethoven, Bēthovens, Ludwig van Beethoven.
