Ātrāk nekā pārlūku!
83 attiecības: Aleksandrs I Romanovs, Anna I, Augusts II Stiprais, Ģenealoģija, Ģerbonis, Babītes ezers, Bīronu dzimta, Ernsts Johans Bīrons, Francija, Freitāgi-Loringhofeni, Gothards Ketlers, Grāfs, Hercogs, Ivans VI Romanovs, Jūnijs, Jelgava, Kalnciems, Karalis, Karaspēks, Katoļu baznīcas mūku un bruņinieku ordeņu uzskaitījums, Katrīna II Lielā, Kārlis Kristians Jozefs, Kārlis VI, Kņazs, Krauklis, Krievija, Krievijas Impērija, Kronis, Kurzemes bruņniecība, Kurzemes landtāgs, Kurzemes un Zemgales hercogi, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija (1795), Lejassaksija, Livonija, Maršals (filma), Maskava, Medības, Monarhs, Parastais ozols, Parīze, Pēteris Bīrons, Pēteris III, Polijas valdnieku uzskaitījums, Polijas—Lietuvas ūnija, Rīga, Saksijas Morics, Sanktpēterburga, Sibīrija, Svētā Romas impērija, ..., Vācbaltieši, Vladislavs IV Vāsa, Zelts, 13. jūlijs, 14. jūnijs, 1585. gads, 1612. gads, 1633. gads, 1638. gads, 1642. gads, 1653. gads, 1676. gads, 1690. gads, 1708. gads, 1711. gads, 1712. gads, 1724. gads, 1730. gads, 1734. gads, 1737. gads, 1739. gads, 1740. gads, 1744. gads, 1757. gads, 1769. gads, 1772. gads, 1780. gads, 1795. gads, 1800. gads, 1821. gads, 20. maijs, 21. jūlijs, 25. novembris. Izvērst indekss (33 vairāk) »
Aleksandrs I Romanovs
Aleksandrs I Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas Impērijas ķeizars no 1801.
Jaunums!!: Bīronu dzimta un Aleksandrs I Romanovs · Redzēt vairāk »
Anna I
Anna I, parasti Anna Joanovna jeb Anna Ivanovna (dzimusi, mirusi) bija Kurzemes un Zemgales hercogiene (1711—1730) un Krievijas Impērijas ķeizariene (1730—1740).
Jaunums!!: Bīronu dzimta un Anna I · Redzēt vairāk »
Augusts II Stiprais
Augusts II Stiprais (dzimis, miris) bija Saksijas kūrfirsts (kā Frīdrihs Augusts I) no 1694.
Jaunums!!: Bīronu dzimta un Augusts II Stiprais · Redzēt vairāk »
Ģenealoģija
Ciltskoks Ģenealoģija (genealogia — 'raduraksti') ir vēstures palīgdisciplīna, kas pēta radurakstus, dzimtu, ģimeņu un atsevišķu personu izcelšanos, radniecības saites.
Jaunums!!: Bīronu dzimta un Ģenealoģija · Redzēt vairāk »
Ģerbonis
hoplitu individuālo simbolu rekonstrukcija Ģerbonis ir simbolisks grafisks attēls vai reljefa atveidojums, kas apliecina ģerboņa nēsātāja piederību dzimtai, pilsētai, kopienai, valstij, organizācijai, kuras simbols ir šis konkrētais ģerbonis, kuru nevar lietot neviens, kurš nav piederīgs šo ģerboni lietojošai dzimtai, pilsētai, kopienai, valstij, organizācijai.
Jaunums!!: Bīronu dzimta un Ģerbonis · Redzēt vairāk »
Babītes ezers
Babītes ezers ir liels ezers Mārupes novada Babītes un Salas pagastos.
Jaunums!!: Bīronu dzimta un Babītes ezers · Redzēt vairāk »
Bīronu dzimta
hercogs Kārlis. Kurzemes un Zemgales hercogu Bīronu ģerbonis. Bīronu dzimta ir vācbaltiešu muižnieku dzimta, no kuras nākuši divi Bīronu dinastijas hercogi Kurzemes un Zemgales hercogistes tronī.
Jaunums!!: Bīronu dzimta un Bīronu dzimta · Redzēt vairāk »
Ernsts Johans Bīrons
Ernsts Johans Bīrons (dzimis, miris) bija baltiešu muižnieks, grāfs, pirmais Kurzemes un Zemgales hercogs no Bīronu dinastijas un Krievijas Impērijas reģents (no līdz).
Jaunums!!: Bīronu dzimta un Ernsts Johans Bīrons · Redzēt vairāk »
Francija
Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.
Jaunums!!: Bīronu dzimta un Francija · Redzēt vairāk »
Freitāgi-Loringhofeni
Baronu Freitāgu - Loringhofenu dzimtas ģerbonis (no "Baltisches Wappenbuch"). Freitāgi-Loringhofeni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Livonijā 15.
Jaunums!!: Bīronu dzimta un Freitāgi-Loringhofeni · Redzēt vairāk »
Gothards Ketlers
Gothards I Ketlers (dzimis netālu no Anrehtes Vestfālenē, miris Mītavā) bija pēdējais Livonijas ordeņa mestrs un pirmais Kurzemes hercogs, Zemgales grāfs un Livonijas vietvaldis.
Jaunums!!: Bīronu dzimta un Gothards Ketlers · Redzēt vairāk »
Grāfs
Grāfa heraldiskais kronis Grāfs bija sākotnēji, agrajos viduslaikos, ieņemamais amats: viena no augstākajām karaļa galma amatpersonām, karaļa uzticības persona un pārstāvis kādā jomā vai reģionā; vēlāk jau mantojams tituls.
Jaunums!!: Bīronu dzimta un Grāfs · Redzēt vairāk »
Hercogs
Hercoga heraldiskais kronis Hercogs ir aristokrātisks tituls, ko lieto vai nu suverēns monarhs, hercogistes valdnieks vai arī karaļa/imperatora vasalis, rangā nākamais aiz karaļa.
Jaunums!!: Bīronu dzimta un Hercogs · Redzēt vairāk »
Ivans VI Romanovs
Ivans VI Romanovs (dzimis, miris), arī Joans VI, bija formālais Krievijas imperators reģenta Kurzemes hercoga Bīrona, vēlāk viņa mātes Annas II valdīšanas laikā (1740-1741).
Jaunums!!: Bīronu dzimta un Ivans VI Romanovs · Redzēt vairāk »
Jūnijs
Jūnijs ir gada sestais mēnesis.
Jaunums!!: Bīronu dzimta un Jūnijs · Redzēt vairāk »
Jelgava
Jelgava ir valstspilsēta Zemgalē, 43 km no Rīgas pie Lielupes un tās attekas Driksas.
Jaunums!!: Bīronu dzimta un Jelgava · Redzēt vairāk »
Kalnciems
Kalnciems ir liels ciems (1991.—2010. gadā pilsēta), Jelgavas novada Kalnciema pagasta centrs.
Jaunums!!: Bīronu dzimta un Kalnciems · Redzēt vairāk »
Karalis
Franku karalis (''Karolus Magnus'') Kārlis Lielais. Polijas karalis Staņislavs Poņatovskis Karalis (no Kārļa Lielā vārda latinizētās versijas Carolus) ir karalistē (valsts) valdoša monarha tituls.
Jaunums!!: Bīronu dzimta un Karalis · Redzēt vairāk »
Karaspēks
Brīvības pieminekļa Valstis pēc aktīvo karavīru skaita (2009) Karaspēks jeb bruņotie spēki ir militārs veidojums, kura uzdevums kara laikā ir pasargāt valsti no agresora.
Jaunums!!: Bīronu dzimta un Karaspēks · Redzēt vairāk »
Katoļu baznīcas mūku un bruņinieku ordeņu uzskaitījums
Šis ir pašreizējo katoļu reliģisko institūtu saraksts.
Jaunums!!: Bīronu dzimta un Katoļu baznīcas mūku un bruņinieku ordeņu uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Katrīna II Lielā
Katrīna II (dzimusi Štetīnē, mirusi Sanktpēterburgā) bija Krievijas Impērijas ķeizariene.
Jaunums!!: Bīronu dzimta un Katrīna II Lielā · Redzēt vairāk »
Kārlis Kristians Jozefs
Kārlis Kristians Jozefs no Saksijas, arī Saksijas Kārlis (vācu: Karl Christian Joseph Ignaz Eugen Franz Xaver von Sachsen; dzimis 1733. gada 13. jūlijā Drēzdenē, miris 1796. gada 16. jūnijā Drēzdenē) bija Saksijas princis, no 1758.
Jaunums!!: Bīronu dzimta un Kārlis Kristians Jozefs · Redzēt vairāk »
Kārlis VI
Kārlis VI (dzimis, miris) bija Svētās Romas impērijas ķeizars un Austrijas erchercogistes valdnieks no 1711.
Jaunums!!: Bīronu dzimta un Kārlis VI · Redzēt vairāk »
Kņazs
Kņazs (sensl. къnedzь - radniecīgs senģ. kuningaz, got. kuniggs;, slov. kniež), suverēnas kņazistes (valsts) valdnieks Austrumeiropā, vai arī lielkņaza/karaļa/imperatora vasalis viduslaikos Krievijas, Lietuvas, Polijas, Čehijas, Horvātijas, Serbijas, Melnkalnes, un Bulgārijas teritorijās.
Jaunums!!: Bīronu dzimta un Kņazs · Redzēt vairāk »
Krauklis
Krauklis (Corvus corax) ir liela auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns, viens no lielākajiem zvirbuļveidīgo kārtā (Passeriformes).
Jaunums!!: Bīronu dzimta un Krauklis · Redzēt vairāk »
Krievija
Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.
Jaunums!!: Bīronu dzimta un Krievija · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Jaunums!!: Bīronu dzimta un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »
Kronis
Apvienotās Karalistes kronis Kronis (— ‘vainags’) ir varas simbols, ar dārgakmeņiem greznota galvas rota.
Jaunums!!: Bīronu dzimta un Kronis · Redzēt vairāk »
Kurzemes bruņniecība
Kurzemes bruņnieku dzimtu ģerboņi Bruņniecības nama zālē (pirms 1918. gada). Kurzemes bruņniecība ir daļa no Baltijas dižciltīgo korporācijas, pie kuras pieder arī Igaunijas, Sāmsalas un Vidzemes bruņniecības.
Jaunums!!: Bīronu dzimta un Kurzemes bruņniecība · Redzēt vairāk »
Kurzemes landtāgs
Jelgavas Sv.Trīsvienības baznīcā. Kurzemes guberņas landtāgi sanāca Kurzemes Bruņnieku namā Jelgavā. Kurzemes landtāgs bija Kurzemes un Zemgales hercogistes, vēlāk Kurzemes guberņas augstāko kārtu pārstāvju jeb "zemes sūtņu" regulāra kopsapulce, kas pastāvēja līdz Latvijas Republikas dibināšanai.
Jaunums!!: Bīronu dzimta un Kurzemes landtāgs · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogi
Nosacīts Ketleru dzimtas ģerbonis (katra dzimtas locekļa lietotais ģerbonis atšķīrās pēc dzimtai kopīgo objektu vai krāsu izvietojuma) Bīronu dzimtas ģerbonis Kurzemes un Zemgales hercogi, oficiāli Kurzemes un Zemgales hercogi Livonijā ( — Ar Dieva žēlastību Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercogs), īsāk Kurzemes hercogi, bija valdnieki Kurzemes un Zemgales hercogistē (1562—1795).
Jaunums!!: Bīronu dzimta un Kurzemes un Zemgales hercogi · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Jaunums!!: Bīronu dzimta un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija (1795)
Kurzemes bruņniecības manifests par atteikšanos no saistības ar Poliju (1. lapa). Piltenes apgabala valdības pakļaušanās akts Krievijas impērijas ķeizarienei (1795. gada 28. martā). Pirmā un pēdējā lapa ar Piltenes apgabala valdības parakstiem. Kurzemes guberņas (Jelgavas vietniecības) karte (1796). Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija 1795.
Jaunums!!: Bīronu dzimta un Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija (1795) · Redzēt vairāk »
Lejassaksija
Lejassaksija ir federālā zeme Vācijas ziemeļrietumos.
Jaunums!!: Bīronu dzimta un Lejassaksija · Redzēt vairāk »
Livonija
Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.
Jaunums!!: Bīronu dzimta un Livonija · Redzēt vairāk »
Maršals (filma)
"Maršals" ir 2017.
Jaunums!!: Bīronu dzimta un Maršals (filma) · Redzēt vairāk »
Maskava
Maskava ir Krievijas Federācijas galvaspilsēta un Krievijas federālā pilsēta, kas atrodas valsts rietumu daļā pie Maskavas upes, aptuveni 641 km uz dienvidaustrumiem no Sanktpēterburgas.
Jaunums!!: Bīronu dzimta un Maskava · Redzēt vairāk »
Medības
Briežu medības Medības jeb medīšana, arī medniecība, ir savvaļas dzīvnieku izsekošana un iegūšana (nonāvējot vai sagūstot).
Jaunums!!: Bīronu dzimta un Medības · Redzēt vairāk »
Monarhs
Monarhs (no, monarhos jeb μόνος, monos — 'viens' un αρχος, arhos — 'valdnieks') ir valsts vienpersonisks vadītājs, kas visbiežāk savu amatu manto un ir valsts galva bez termiņa ierobežojuma.
Jaunums!!: Bīronu dzimta un Monarhs · Redzēt vairāk »
Parastais ozols
Parastais ozols ir dižskābaržu dzimtas ozolu ģints koku suga, kas ir vienīgā šīs ģints suga, kura Latvijā aug savvaļā.
Jaunums!!: Bīronu dzimta un Parastais ozols · Redzēt vairāk »
Parīze
Parīze (IPA) ir Francijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta valstī, kā arī Ildefransas reģiona administratīvais centrs un viens no valsts departamentiem.
Jaunums!!: Bīronu dzimta un Parīze · Redzēt vairāk »
Pēteris Bīrons
Pēteris Bīrons (dzimis, miris) bija pēdējais Kurzemes un Zemgales hercogs no Bīronu dinastijas.
Jaunums!!: Bīronu dzimta un Pēteris Bīrons · Redzēt vairāk »
Pēteris III
Pēteris III Romanovs Pēteris III Romanovs (1728—1762) bija Šlēsvigas-Holšteinas hercogs, vēlāk Krievijas Impērijas imperators (1761—1762), kas valdīja tikai 186 dienas.
Jaunums!!: Bīronu dzimta un Pēteris III · Redzēt vairāk »
Polijas valdnieku uzskaitījums
Polijas valdnieki bija augstākās varas turētāji (kņazi, lielkņazi, karaļi) Polijas valsts teritorijā kopš tās izveides 10. gadsimtā.
Jaunums!!: Bīronu dzimta un Polijas valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Polijas—Lietuvas ūnija
Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.
Jaunums!!: Bīronu dzimta un Polijas—Lietuvas ūnija · Redzēt vairāk »
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Jaunums!!: Bīronu dzimta un Rīga · Redzēt vairāk »
Saksijas Morics
Saksijas Morics, arī Sakšu Morics (vācu: Moritz Graf von Sachsen; dzimis, miris) bija Polijas karaļa un Saksijas kūrfirstistes kūrfirsta Augusta II ārlaulības dēls, kas uz īsu brīdi no 1726.
Jaunums!!: Bīronu dzimta un Saksijas Morics · Redzēt vairāk »
Sanktpēterburga
Sanktpēterburga ir pilsēta Krievijas Federācijā, tās Eiropas daļas ziemeļrietumos pie Ņevas ietekas Baltijas jūras Somu līcī.
Jaunums!!: Bīronu dzimta un Sanktpēterburga · Redzēt vairāk »
Sibīrija
Sibīrija ir ģeogrāfisks reģions, kas (mūsdienu skatījumā) ietver Krievijas Federācijas teritoriju Āzijā no Urāliem rietumos līdz Klusā okeāna ūdensšķirtnes grēdām austrumos un no Ziemeļu ledus okeāna ziemeļos līdz Kazahstānas, Mongolijas un Ķīnas robežai dienvidos.
Jaunums!!: Bīronu dzimta un Sibīrija · Redzēt vairāk »
Svētā Romas impērija
Sacrum Romanum Imperium Heiliges Römisches Reich |- | align.
Jaunums!!: Bīronu dzimta un Svētā Romas impērija · Redzēt vairāk »
Vācbaltieši
Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten).
Jaunums!!: Bīronu dzimta un Vācbaltieši · Redzēt vairāk »
Vladislavs IV Vāsa
Vladislavs IV Vāsa, krievu tradīcijā saukts par Vladislavu I jeb koroļēviču Vladislavu Žigimontoviču; dzimis, miris) bija Vāsu dinastijas Krievijas ievēlētais cars no 1610. gada līdz 1613. gadam (formāli līdz 1634.), kad tika atcelts no troņa, un Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs, kā arī nominālais Livonijas lielhercogs no 1632. gada līdz savai nāvei 1648. gadā. Pretendēja arī uz Zviedrijas karaļa troni.
Jaunums!!: Bīronu dzimta un Vladislavs IV Vāsa · Redzēt vairāk »
Zelts
Zelts ir ķīmiskais elements ar simbolu Au un atomskaitli 79.
Jaunums!!: Bīronu dzimta un Zelts · Redzēt vairāk »
13. jūlijs
13.
Jaunums!!: Bīronu dzimta un 13. jūlijs · Redzēt vairāk »
14. jūnijs
14.
Jaunums!!: Bīronu dzimta un 14. jūnijs · Redzēt vairāk »
1585. gads
1585.
Jaunums!!: Bīronu dzimta un 1585. gads · Redzēt vairāk »
1612. gads
1612.
Jaunums!!: Bīronu dzimta un 1612. gads · Redzēt vairāk »
1633. gads
1633.
Jaunums!!: Bīronu dzimta un 1633. gads · Redzēt vairāk »
1638. gads
1638.
Jaunums!!: Bīronu dzimta un 1638. gads · Redzēt vairāk »
1642. gads
1642.
Jaunums!!: Bīronu dzimta un 1642. gads · Redzēt vairāk »
1653. gads
1653.
Jaunums!!: Bīronu dzimta un 1653. gads · Redzēt vairāk »
1676. gads
1676.
Jaunums!!: Bīronu dzimta un 1676. gads · Redzēt vairāk »
1690. gads
1690.
Jaunums!!: Bīronu dzimta un 1690. gads · Redzēt vairāk »
1708. gads
1708.
Jaunums!!: Bīronu dzimta un 1708. gads · Redzēt vairāk »
1711. gads
1711.
Jaunums!!: Bīronu dzimta un 1711. gads · Redzēt vairāk »
1712. gads
1712.
Jaunums!!: Bīronu dzimta un 1712. gads · Redzēt vairāk »
1724. gads
1724.
Jaunums!!: Bīronu dzimta un 1724. gads · Redzēt vairāk »
1730. gads
1730.
Jaunums!!: Bīronu dzimta un 1730. gads · Redzēt vairāk »
1734. gads
1734.
Jaunums!!: Bīronu dzimta un 1734. gads · Redzēt vairāk »
1737. gads
1737.
Jaunums!!: Bīronu dzimta un 1737. gads · Redzēt vairāk »
1739. gads
1739.
Jaunums!!: Bīronu dzimta un 1739. gads · Redzēt vairāk »
1740. gads
1740.
Jaunums!!: Bīronu dzimta un 1740. gads · Redzēt vairāk »
1744. gads
1744.
Jaunums!!: Bīronu dzimta un 1744. gads · Redzēt vairāk »
1757. gads
1757.
Jaunums!!: Bīronu dzimta un 1757. gads · Redzēt vairāk »
1769. gads
1769.
Jaunums!!: Bīronu dzimta un 1769. gads · Redzēt vairāk »
1772. gads
1772.
Jaunums!!: Bīronu dzimta un 1772. gads · Redzēt vairāk »
1780. gads
1780.
Jaunums!!: Bīronu dzimta un 1780. gads · Redzēt vairāk »
1795. gads
1795.
Jaunums!!: Bīronu dzimta un 1795. gads · Redzēt vairāk »
1800. gads
1800.
Jaunums!!: Bīronu dzimta un 1800. gads · Redzēt vairāk »
1821. gads
Nav apraksta.
Jaunums!!: Bīronu dzimta un 1821. gads · Redzēt vairāk »
20. maijs
20.
Jaunums!!: Bīronu dzimta un 20. maijs · Redzēt vairāk »
21. jūlijs
21.
Jaunums!!: Bīronu dzimta un 21. jūlijs · Redzēt vairāk »
25. novembris
25.
Jaunums!!: Bīronu dzimta un 25. novembris · Redzēt vairāk »
