Ātrāk nekā pārlūku!
24 attiecības: Adalberts Becenbergers, Eduards Volters, Etimoloģija, Jānis Endzelīns, Karaļauči, Kauņa, Kauņas guberņa, Kēnigsbergas Universitāte, Lietuvieši, Lietuviešu valoda, Pēteris Šmits, Perma, Petrašūnu kapsēta, Sanktpēterburga, Sanktpēterburgas Valsts universitāte, Sēlija, Tomska, Valodniecība, Vācija, Vītauta Dižā Universitāte, Zarasi, Zarasu rajona pašvaldība, 1879. gads, 1924. gads.
Adalberts Becenbergers
Adalberts Becenbergers (dzimis, miris) bija vācu valodnieks, arheologs, etnogrāfs un grāmatu vēstures pētnieks.
Jaunums!!: Kazimirs Būga un Adalberts Becenbergers · Redzēt vairāk »
Eduards Volters
Eduards Volters (1856. — 1941.) bija baltu tautu etnogrāfs, seno rakstu bibliogrāfs, arheologs.
Jaunums!!: Kazimirs Būga un Eduards Volters · Redzēt vairāk »
Etimoloģija
Etimoloģija ir vēsturiskās valodniecības nozare.
Jaunums!!: Kazimirs Būga un Etimoloģija · Redzēt vairāk »
Jānis Endzelīns
Jānis Endzelīns (dzimis, miris) bija latviešu valodnieks, latviešu valodas un citu baltu valodu pētnieks, salīdzināmās un vēsturiskās valodniecības speciālists.
Jaunums!!: Kazimirs Būga un Jānis Endzelīns · Redzēt vairāk »
Karaļauči
Karaļauči jeb Kēnigsberga (prūšu: Kunnegsgarbs — ‘ķēniņkalns’), Krievijas avotos — Kaļiņingrada, ir Krievijas Federācijā ietilpstoša pilsēta valsts galējos rietumos, neaizsalstoša Baltijas jūras osta un eksklāva Kaļiņingradas apgabala centrs.
Jaunums!!: Kazimirs Būga un Karaļauči · Redzēt vairāk »
Kauņa
Kauņa ir pēc iedzīvotāju skaita Lietuvas otrā lielākā pilsēta.
Jaunums!!: Kazimirs Būga un Kauņa · Redzēt vairāk »
Kauņas guberņa
Kauņas guberņa bija Krievijas impērijas guberņa (1843-1915), kurā ietilpa arī neliela daļa no mūsdienu Latvijas teritorijas (daļa no Jēkabpils novada, Bauskas novada, Dobeles novada) un Baltkrievijas (daļa no Braslavas rajona).
Jaunums!!: Kazimirs Būga un Kauņas guberņa · Redzēt vairāk »
Kēnigsbergas Universitāte
Kēnigsbergas Universitāte jeb Karaļauču Universitāte bija universitāte Kēnigsbergā, Austrumprūsijā.
Jaunums!!: Kazimirs Būga un Kēnigsbergas Universitāte · Redzēt vairāk »
Lietuvieši
Lietuvieši (lietuviai) jeb vēsturiski leiši (no senā pašnosaukuma leičiai) ir Ziemeļeiropas baltu tauta, kuras lielāka daļa dzīvo Lietuvā.
Jaunums!!: Kazimirs Būga un Lietuvieši · Redzēt vairāk »
Lietuviešu valoda
Lietuviešu valoda (lietuvių kalba) ir dzimtā valoda apmēram 3,3 miljoniem cilvēku, galvenokārt Lietuvā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.
Jaunums!!: Kazimirs Būga un Lietuviešu valoda · Redzēt vairāk »
Pēteris Šmits
Pēteris Šmits-Smiters, arī Šmidts (dzimis, miris), bija latviešu orientālists sinologs, valodnieks un etnogrāfs.
Jaunums!!: Kazimirs Būga un Pēteris Šmits · Redzēt vairāk »
Perma
Perma ir pilsēta Krievijas Eiropas daļas austrumos pie Kamas upes, netālu no Urāliem.
Jaunums!!: Kazimirs Būga un Perma · Redzēt vairāk »
Petrašūnu kapsēta
Petrašūnu kapsēta ir 1939.
Jaunums!!: Kazimirs Būga un Petrašūnu kapsēta · Redzēt vairāk »
Sanktpēterburga
Sanktpēterburga ir pilsēta Krievijas Federācijā, tās Eiropas daļas ziemeļrietumos pie Ņevas ietekas Baltijas jūras Somu līcī.
Jaunums!!: Kazimirs Būga un Sanktpēterburga · Redzēt vairāk »
Sanktpēterburgas Valsts universitāte
Sanktpēterburgas Valsts universitāte ir viena no lielākajām, vecākajām un prestižākajām Krievijas universitātēm, kas atrodas Sanktpēterburgā.
Jaunums!!: Kazimirs Būga un Sanktpēterburgas Valsts universitāte · Redzēt vairāk »
Sēlija
Sēlija, agrāk saukta arī par Augšzemi, ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas ietver teritoriju no Aizkraukles novada pie Zemgales robežas līdz pat Krāslavas novadam Baltkrievijas pierobežā.
Jaunums!!: Kazimirs Būga un Sēlija · Redzēt vairāk »
Tomska
Tomska ir pilsēta Krievijā, kas atrodas Sibīrijas rietumos Tomas upes krastā.
Jaunums!!: Kazimirs Būga un Tomska · Redzēt vairāk »
Valodniecība
Valodniecība ir zinātne par cilvēku valodu, tās īpašībām, uzbūvi, funkcionēšanu un attīstību Valodniecība jeb lingvistika (no — 'valoda') ir zinātne par cilvēku valodu, tās īpašībām, uzbūvi, funkcionēšanu un attīstību.
Jaunums!!: Kazimirs Būga un Valodniecība · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Kazimirs Būga un Vācija · Redzēt vairāk »
Vītauta Dižā Universitāte
Vītauta Dižā Universitāte ir Lietuvas universitāte Kauņā.
Jaunums!!: Kazimirs Būga un Vītauta Dižā Universitāte · Redzēt vairāk »
Zarasi
Zarasi ir pilsēta un pašvaldības centrs Lietuvā.
Jaunums!!: Kazimirs Būga un Zarasi · Redzēt vairāk »
Zarasu rajona pašvaldība
Zarasu rajona pašvaldība ir viena no 60 Lietuvas pašvaldībām.
Jaunums!!: Kazimirs Būga un Zarasu rajona pašvaldība · Redzēt vairāk »
1879. gads
1879.
Jaunums!!: Kazimirs Būga un 1879. gads · Redzēt vairāk »
1924. gads
1924.
Jaunums!!: Kazimirs Būga un 1924. gads · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Būga, Kazimieras Būga, Kazimiers Būga.
