Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Lejupielādēt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Cehšteins

Indekss Cehšteins

Perma laikmeta Cehšteina jūras aizņemtā teritorija. Cehšteins (— 'raktuvju akmens') ir perma formācijas augšējais nodalījums, kas var saturēt sāls nogulas un vara šīferi.

28 attiecības: Anglija, Brocēni, Cements, Dānija, Dolomīts, Epikontinentāla jūra, Fosilijas, Gliemenes, Haizivis, Halīts, Kalcija sulfāts, Kālijs, Kurzeme, Lietuva, Nīderlande, Nīgrande, Pangeja, Paplaka, Perms, Polija, Puds, Saldus, Sāls, Varš, Vācija, Vecauce, Venta, Ziemeļjūra.

Anglija

Anglija (England) ir zeme, kas ir Apvienotās Karalistes sastāvdaļa.

Jaunums!!: Cehšteins un Anglija · Redzēt vairāk »

Brocēni

Brocēni ir pilsēta Kurzemē, Saldus novadā.

Jaunums!!: Cehšteins un Brocēni · Redzēt vairāk »

Cements

Cementa pakas. Cements ir hidrauliska saistviela (saistviela, kas cietē ūdenī).

Jaunums!!: Cehšteins un Cements · Redzēt vairāk »

Dānija

Dānija ir valsts Ziemeļeiropā.

Jaunums!!: Cehšteins un Dānija · Redzēt vairāk »

Dolomīts

Dolomīts (arī plienakmens un radze) ir ļoti izplatīts nogulumiežu minerāls, kas pieder pie karbonātiem.

Jaunums!!: Cehšteins un Dolomīts · Redzēt vairāk »

Epikontinentāla jūra

Epikontinentāla jūra vai šelfa jūra ir jūra, kas pilnībā izvietojusies kontinenta šelfa robežās uz kontinentālas zemes garozas un kuru gandrīz pilnībā iekļauj kontinenta krasts vai piekrastes salas.

Jaunums!!: Cehšteins un Epikontinentāla jūra · Redzēt vairāk »

Fosilijas

cm diametrā Fosilijas (— 'izrakts no zemes') jeb pārakmeņojumi ir dzīvnieku, augu vai citu organismu pārakmeņojušās paliekas, kā arī to darbības nospiedumi, piemēram, pēdu nospiedumi.

Jaunums!!: Cehšteins un Fosilijas · Redzēt vairāk »

Gliemenes

Gliemenes jeb divvāku gliemji (Bivalvia) ir gliemju tipa (Mollusca) klase, kuru raksturīgākā īpašība ir čaula, kas sastāv no diviem vāciņiem, kuri atrodas ķermeņa sānos, kā arī pilnīga galvas redukcija.

Jaunums!!: Cehšteins un Gliemenes · Redzēt vairāk »

Haizivis

Haizivis (Selachimorpha) ir plātņžauņu apakšklases (Elasmobranchii) skrimšļzivju virskārta.

Jaunums!!: Cehšteins un Haizivis · Redzēt vairāk »

Halīts

Halīts (gr. ἅλς — sāls) jeb akmenssāls ir hlorīdu klases minerāls ar nātrija hlorīda (NaCl) kristālisko formu.

Jaunums!!: Cehšteins un Halīts · Redzēt vairāk »

Kalcija sulfāts

Kalcija sulfāts (CaSO4) ir balta, kristāliska viela, kas slikti šķīst ūdenī.

Jaunums!!: Cehšteins un Kalcija sulfāts · Redzēt vairāk »

Kālijs

Kālijs ir ķīmiskais elements ar simbolu K un atomskaitli 19.

Jaunums!!: Cehšteins un Kālijs · Redzēt vairāk »

Kurzeme

Kurzeme jeb Kursa ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.

Jaunums!!: Cehšteins un Kurzeme · Redzēt vairāk »

Lietuva

Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.

Jaunums!!: Cehšteins un Lietuva · Redzēt vairāk »

Nīderlande

Nīderlande (izrunā) ir valsts Rietumeiropā, daļa no Nīderlandes Karalistes.

Jaunums!!: Cehšteins un Nīderlande · Redzēt vairāk »

Nīgrande

Nīgrande ir ciems Saldus novada Nīgrandes pagastā, pagasta centrs.

Jaunums!!: Cehšteins un Nīgrande · Redzēt vairāk »

Pangeja

Mūsdienu kontinentu izvietojums Pangejā Pangeja (no pan "viss" un Γαῖα Gaia "Zeme", latinizēta kā Gæa) bija superkontinents, kas izveidojās paleozojā un sadalījās mezozoja ērā.

Jaunums!!: Cehšteins un Pangeja · Redzēt vairāk »

Paplaka

Paplaka ir ciems Kurzemē, Dienvidkurzemes novada Virgas pagasta centrs autoceļu V1208 (Bunka — Paplaka — Mazkalēti) un V1210/V1201 (Priekule — Paplaka — Virga) krustojumā.

Jaunums!!: Cehšteins un Paplaka · Redzēt vairāk »

Perms

Perms ir sestais (pēdējais) ģeoloģiskais periods paleozoja ērā, kas ilga apmēram 47 miljonus gadu (no 298,9 ± 0,2 līdz 252,2 ± 0,5 Ma).

Jaunums!!: Cehšteins un Perms · Redzēt vairāk »

Polija

Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.

Jaunums!!: Cehšteins un Polija · Redzēt vairāk »

Puds

Pudu smaga svaru bumba Puds ir vēsturiska masas mērvienība krievu mērvienību sistēmā.

Jaunums!!: Cehšteins un Puds · Redzēt vairāk »

Saldus

Saldus ir pilsēta Kurzemē, Cieceres upes krastos, Saldus novada centrs.

Jaunums!!: Cehšteins un Saldus · Redzēt vairāk »

Sāls

Sarkanais akmeņsāls, kas iegūts Pakistānā Sāls ir balts, kristālisks minerāls, kura galvenā sastāvdaļa ir nātrija hlorīds (NaCl).

Jaunums!!: Cehšteins un Sāls · Redzēt vairāk »

Varš

Varš jeb kapars ir ķīmiskais elements ar simbolu Cu un atomskaitli 29.

Jaunums!!: Cehšteins un Varš · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: Cehšteins un Vācija · Redzēt vairāk »

Vecauce

Vecauce ir ciems Dobeles novadā Vecauces pagastā.

Jaunums!!: Cehšteins un Vecauce · Redzēt vairāk »

Venta

Venta ir upe Latvijā un Lietuvā.

Jaunums!!: Cehšteins un Venta · Redzēt vairāk »

Ziemeļjūra

Ziemeļjūra ir Atlantijas okeānam piederīga malas jūra tā ziemeļu daļā pie Eiropas krastiem; to no trim pusēm ieskauj sauszeme.

Jaunums!!: Cehšteins un Ziemeļjūra · Redzēt vairāk »

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »