Ātrāk nekā pārlūku!
41 attiecības: Abinieki, Asinsrites orgānu sistēma, Atmosfēra, Augi, Austrālija, Četrkājaiņi, Āfrika, Barības vads, Dienvidamerika, Dipterīdveidīgās, Dipteroīdas, Divplaušzivjveidīgās, Elpošana, Hoānas, Iegurņa josla, Ikri, Kaulzivis, Latvija, Muguras stiegra, Olvads, Paleozojs, Perma-triasa izmiršana, Perms, Plaušas, Plecu josla, Priekšējās smadzenes, Ragzobzivjveidīgās, Sēkla, Sēklinieks, Skābeklis, Skriemeļi, Skrimšļzivis, Skrimslis, Smadzeņu kapsula, Smadzenītes, Vidusdevons, Vidussmadzenes, Vienplaušzivjveidīgās, Zarnas, Zivis, Zobi.
Abinieki
Abinieki (Amphibia) ir senākā sauszemes mugurkaulnieku — četrkājaiņu — klase, kuriem joprojām saglabājušās ūdens priekšteču pazīmes.
Jaunums!!: Divējādelpojošās zivis un Abinieki · Redzēt vairāk »
Asinsrites orgānu sistēma
Cilvēka asinsrites sistēma. Ar sarkanu krāsu ir iezīmētas artērijas, ar zilu — vēnas Asinsrites orgānu sistēma ir orgānu sistēma, kas ar asiņu vai hemolimfas plūsmu nodrošina vielu transportu augstāk attīstīto dzīvnieku organismos.
Jaunums!!: Divējādelpojošās zivis un Asinsrites orgānu sistēma · Redzēt vairāk »
Atmosfēra
Jupitera aktīvo atmosfēru. Atmosfēra (atmós — 'tvaiks' un, sphaîra — 'lode') ir gāzveida apvalks, ko debess ķermeņi savas gravitācijas dēļ notur ap sevi.
Jaunums!!: Divējādelpojošās zivis un Atmosfēra · Redzēt vairāk »
Augi
Augu evolūcijas galvenie posmi Augi, augu valsts (Plantae) ir viena no dzīvo organismu valstīm.
Jaunums!!: Divējādelpojošās zivis un Augi · Redzēt vairāk »
Austrālija
Austrālija, oficiāli Austrālijas Savienība (Commonwealth of Australia), ir valsts Zemes dienvidu puslodē.
Jaunums!!: Divējādelpojošās zivis un Austrālija · Redzēt vairāk »
Četrkājaiņi
Četrkājaiņi (Tetrapoda) jeb sauszemes mugurkaulnieki ir četrkājveidīgo mugurkaulnieku (Tetrapodomorpha) infraklase, kura ietver dzīvniekus ar četrām kājām, kas visbiežāk paredzētas, lai pārvietotos pa sauszemi.
Jaunums!!: Divējādelpojošās zivis un Četrkājaiņi · Redzēt vairāk »
Āfrika
Āfrika ir otrs lielākais kontinents pasaulē aiz Eirāzijas gan pēc platības, gan pēc iedzīvotāju skaita.
Jaunums!!: Divējādelpojošās zivis un Āfrika · Redzēt vairāk »
Barības vads
kuņģi. Barības vads (oesophagus) ir relatīvi taisna gremošanas orgānu sistēmas daļa, caur kuru pārtika no mutes dobuma nonāk kuņģī.
Jaunums!!: Divējādelpojošās zivis un Barības vads · Redzēt vairāk »
Dienvidamerika
Dienvidamerika ir viens no kontinentiem.
Jaunums!!: Divējādelpojošās zivis un Dienvidamerika · Redzēt vairāk »
Dipterīdveidīgās
Dipterīdveidīgās (Dipteridiformes syn. Dipterida) ir izmirušu divējādelpojošo zivju kārta, kas vidusdevonā un augšdevonā apdzīvoja saldūdens baseinus.
Jaunums!!: Divējādelpojošās zivis un Dipterīdveidīgās · Redzēt vairāk »
Dipteroīdas
Dipteroīdas (Dipteroidei) ir izmirušu divējādelpojošo zivju apkškārta, kas vidusdevonā un augšdevonā apdzīvoja Eirāziju, Ziemeļameriku un Austrāliju.
Jaunums!!: Divējādelpojošās zivis un Dipteroīdas · Redzēt vairāk »
Divplaušzivjveidīgās
Divplaušzivjveidīgās (Lepidosirenoidei) ir ragzobzivjveidīgo kārtas (Ceratodontiformes) apakškārta.
Jaunums!!: Divējādelpojošās zivis un Divplaušzivjveidīgās · Redzēt vairāk »
Elpošana
Elpošanas sistēma Elpošana ir dzīvo būtņu viens no svarīgākajiem procesiem, kas iespaido fizioloģiskas funkcijas organismā, tas ir procesu kopums, kas nodrošina skābekļa nonākšanu organismā un ogļskābās gāzes izvadīšanu (ārēja elpošana), kā arī skābekļa izmantošanu šūnās un audos, lai oksidētu organiskas vielas un atbrīvotu enerģiju, kas nepieciešama dzīvības procesiem (šūnveida jeb audu elpošana).
Jaunums!!: Divējādelpojošās zivis un Elpošana · Redzēt vairāk »
Hoānas
Deguna dobums. Hoānas atrodas augšpusē. Hoānas (— "piltuves, piltuvveida atveres") ir iekšējās deguna atveres mugurkaulniekiem, cilvēku ieskaitot.
Jaunums!!: Divējādelpojošās zivis un Hoānas · Redzēt vairāk »
Iegurņa josla
Iegurņa josla cilvēkam atrodas rumpja apakšējā daļā un savieno kājas ar vidukli.
Jaunums!!: Divējādelpojošās zivis un Iegurņa josla · Redzēt vairāk »
Ikri
Lašu ikri tirdzniecībā Ikri ir dažādu ūdens dzīvnieku neapaugļotu oliņu masa iznērstā veidā vai arī atrodoties mātītes ķermenī.
Jaunums!!: Divējādelpojošās zivis un Ikri · Redzēt vairāk »
Kaulzivis
Kaulzivis (Osteichthyes) ir mugurkaulnieku (Vertebrata) megaklase, pie kuras pieder 2 virsklases, 4 klases, vairāk nekā 40 zivju kārtas, 435 dzimtas un 28 000 sugu.
Jaunums!!: Divējādelpojošās zivis un Kaulzivis · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Divējādelpojošās zivis un Latvija · Redzēt vairāk »
Muguras stiegra
Lancetnieka uzbūve. Horda attēlota ar 2. numuru kā brūna stiegra. Virs tās dzeltenā krāsā ar 3. numuru parādīta nervu caurulīte. Muguras stiegra jeb horda ((hordḗ) — 'stiegra') ir gara elastīga gareniska balsta ass, kas raksturīga hordaiņu tipa pārstāvjiem.
Jaunums!!: Divējādelpojošās zivis un Muguras stiegra · Redzēt vairāk »
Olvads
Sievietes reproduktīvās sistēmas shēma Olvads ir sieviešu dzimuma zīdītāju cauruļveida dzimumorgāns.
Jaunums!!: Divējādelpojošās zivis un Olvads · Redzēt vairāk »
Paleozojs
Devona periodā radušies pirmatnējie augi mākslinieka skatījumā Paleozojs (palaios — ‘sens, vecs’) ir ģeoloģiskās laika skalas ēra, kas ietilpst fanerozoja eonā, un sīkāk dalās 6 ģeoloģiskajos periodos: kembrijā, ordovikā, silūrā, devonā, karbonā un permā.
Jaunums!!: Divējādelpojošās zivis un Paleozojs · Redzēt vairāk »
Perma-triasa izmiršana
fosilā veidā. Perma-triasa izmiršana ir viena no piecām dzīvo organismu masveida izmiršanām.
Jaunums!!: Divējādelpojošās zivis un Perma-triasa izmiršana · Redzēt vairāk »
Perms
Perms ir sestais (pēdējais) ģeoloģiskais periods paleozoja ērā, kas ilga apmēram 47 miljonus gadu (no 298,9 ± 0,2 līdz 252,2 ± 0,5 Ma).
Jaunums!!: Divējādelpojošās zivis un Perms · Redzēt vairāk »
Plaušas
Plaušas ir ļoti nozīmīgs elpošanas orgāns zīdītājiem, rāpuļiem, putniem, vairākām zivīm un gliemežiem.
Jaunums!!: Divējādelpojošās zivis un Plaušas · Redzēt vairāk »
Plecu josla
Plecu joslas kauli (iekrāsoti) Plecu josla (cingulum membri superioris) savieno rokas ar rumpi.
Jaunums!!: Divējādelpojošās zivis un Plecu josla · Redzēt vairāk »
Priekšējās smadzenes
Priekšējās smadzenes ir mugurkaulnieku galvas smadzeņu priekšējā daļa, kura sastāv no divām puslodēm.
Jaunums!!: Divējādelpojošās zivis un Priekšējās smadzenes · Redzēt vairāk »
Ragzobzivjveidīgās
Ragzobzivjveidīgās (Ceratodontiformes syn. Ceratodontida) ir divējādelpojošo zivju (Ceratodontae) kārta, kuras pārstāvju fosilijas ir zināmas vēl no triasa, bet mūsdienās ir saglabājušās nedaudzas reliktas formas, kas dzīvo Dienvidamerikā, Amazones baseinā, Āfrikas centrālajā daļā, kā arī Austrālijas austrumos.
Jaunums!!: Divējādelpojošās zivis un Ragzobzivjveidīgās · Redzēt vairāk »
Sēkla
linu sēklas. Sēkla ir sēklaugu vairošanās un izplatīšanas orgāns.
Jaunums!!: Divējādelpojošās zivis un Sēkla · Redzēt vairāk »
Sēklinieks
Vīriešu sēklinieku shematisks zīmējums Sēklinieki ir vīrišķie dzimumdziedzeri, kuros veidojas vīrišķie dzimumhormoni jeb androgēni (galvenokārt testosterons) un spermatozoīdi.
Jaunums!!: Divējādelpojošās zivis un Sēklinieks · Redzēt vairāk »
Skābeklis
Skābeklis ir ķīmiskais elements ar simbolu O un atomskaitli 8.
Jaunums!!: Divējādelpojošās zivis un Skābeklis · Redzēt vairāk »
Skriemeļi
Cilvēka krūšu skriemelis Skriemeļi (Vertebrae) ir neliela izmēra kauli, kas, savienojoties kopā ar starpskriemeļu diskiem, veido mugurkaulu.
Jaunums!!: Divējādelpojošās zivis un Skriemeļi · Redzēt vairāk »
Skrimšļzivis
Skrimšļzivis (Chondrichthyes) ir sena recento zivju klase, kas iedalās 2 apakšklasēs.
Jaunums!!: Divējādelpojošās zivis un Skrimšļzivis · Redzēt vairāk »
Skrimslis
Skrimšļaudi Skrimslis ir organisma struktūra, kuru veido skrimšļaudi.
Jaunums!!: Divējādelpojošās zivis un Skrimslis · Redzēt vairāk »
Smadzeņu kapsula
Smadzeņu kapsula (arī smadzeņdaļa, neirokrānijs) ir galvaskausa daļa, kas aptver smadzenes un sargā tās no fiziskas iedarbības, kā arī fiksē maņu orgānus (ožas, redzes, dzirdes receptorus).
Jaunums!!: Divējādelpojošās zivis un Smadzeņu kapsula · Redzēt vairāk »
Smadzenītes
Cilvēka smadzenes. Smadzenītes iekrāsotas violetā krāsā. Smadzenītes ir smadzeņu daļa.
Jaunums!!: Divējādelpojošās zivis un Smadzenītes · Redzēt vairāk »
Vidusdevons
Vidusdevona smilšakmens atsegums pie Salacas (Neļķu klintis). Vidusdevons (D2) jeb vidējais devons ir devona perioda epoha, kā arī devona sistēmas nodalījums.
Jaunums!!: Divējādelpojošās zivis un Vidusdevons · Redzēt vairāk »
Vidussmadzenes
Vidussmadzenes ir smadzeņu stumbra daļa, zīdītājiem šī daļa ir neliela.
Jaunums!!: Divējādelpojošās zivis un Vidussmadzenes · Redzēt vairāk »
Vienplaušzivjveidīgās
Vienplaušzivjveidīgās (Ceratodontoidei) ir ragzobzivjveidīgo kārtas (Ceratodontiformes) apakškārta.
Jaunums!!: Divējādelpojošās zivis un Vienplaušzivjveidīgās · Redzēt vairāk »
Zarnas
Gremošanas orgānu sistēma Zarnas ir gremošanas orgānu sistēmas daļa no kuņģa līdz anālajai atverei.
Jaunums!!: Divējādelpojošās zivis un Zarnas · Redzēt vairāk »
Zivis
Gupija Zivis ir ūdenī dzīvojoši mugurkaulnieki.
Jaunums!!: Divējādelpojošās zivis un Zivis · Redzēt vairāk »
Zobi
Zobu priekšpuse Zobi ir cieti veidojumi mutes dobumā vairākumam mugurkaulnieku.
Jaunums!!: Divējādelpojošās zivis un Zobi · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Ceratodontae, Ceratodontiformes, Dipnoi, Dipnojas, Divējādelpojošo zivju kārta, Divējādelpojošo zivju virskārta, Plaušzivis, Plaušzivju apakšklase.
