Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Čehu valoda

Indekss Čehu valoda

Čehu valoda (čeština) ir viena no rietumslāvu valodām, kurā runā vairāk kā 11,5 miljoni cilvēku, galvenokārt Čehijā, kā arī pierobežas teritorijās Slovākijā un čehu diasporā citur pasaulē.

24 attiecības: Amerikas Savienotās Valstis, Austrija, Čehija, Čehu īpašvārdu atveidošana, Baltu-slāvu valodas, Bohēmija, Cešina, Centrāleiropa, Dialekts, Diaspora, Eiropas Savienība, Kanāda, Latīņu raksts, Morāviešu valoda, Poļi, Poļu valoda, Polija, Rietumslāvu valodas, Silēzija, Slāvu valodas, Slovākija, Slovāku valoda, Vācija, Vācu valoda.

Amerikas Savienotās Valstis

Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.

Jaunums!!: Čehu valoda un Amerikas Savienotās Valstis · Redzēt vairāk »

Austrija

Austrija, oficiāli Austrijas Republika (Republik Österreich), ir valsts Centrāleiropā.

Jaunums!!: Čehu valoda un Austrija · Redzēt vairāk »

Čehija

Čehija, oficiāli Čehijas Republika (Česká republika, izrunā), ir valsts Centrāleiropā bez pieejas pie jūras.

Jaunums!!: Čehu valoda un Čehija · Redzēt vairāk »

Čehu īpašvārdu atveidošana

Čehu valodas īpašvārdu atveidošana latviešu valodas vidē tiek veikta pēc fonētiskās transliterācijas principa.

Jaunums!!: Čehu valoda un Čehu īpašvārdu atveidošana · Redzēt vairāk »

Baltu-slāvu valodas

Baltu-slāvu valodas, dažkārt arī baltslāvu valodas, ir pie indoeiropiešu valodu saimes piederošas valodas.

Jaunums!!: Čehu valoda un Baltu-slāvu valodas · Redzēt vairāk »

Bohēmija

Bohēmijas ģerbonis ar heraldisko zīmi - baltu lauvu karaļa karogā. Bohēmija ir vēsturisks reģions Centrāleiropā, mūsdienu Čehijas rietumdaļā.

Jaunums!!: Čehu valoda un Bohēmija · Redzēt vairāk »

Cešina

Cešina ir pilsēta Polijas dienvidos, Silēzijas vojevodistē uz rietumiem no Belsko-Bjalas pie pašas robežas ar Čehiju.

Jaunums!!: Čehu valoda un Cešina · Redzēt vairāk »

Centrāleiropa

archive-url.

Jaunums!!: Čehu valoda un Centrāleiropa · Redzēt vairāk »

Dialekts

Dialekts ((dialektos); no  — ‘runāt, izskaidroties’) ir valodas paveids, kas vēsturiski radies samērā plašā apvidū, un tajā var būt ietvertas vairākas izloksnes vai izlokšņu grupas.

Jaunums!!: Čehu valoda un Dialekts · Redzēt vairāk »

Diaspora

Diaspora (no (diaspora) — ‘izkliede, izsēšanās’) ir tautas (etnosa) daļa, kas dzīvo ārpus savas izcelsmes valsts, kā arī vienkārši pastāvīga dzīvošana ārpus dzimtenes.

Jaunums!!: Čehu valoda un Diaspora · Redzēt vairāk »

Eiropas Savienība

ES augstākais punkts Monblāns ES valstu atkarīgās teritorijas (2018). Nav parādītas Fēru salas Eiropas Savienība (ES) ir 27 Eiropas valstu ekonomiska un politiska apvienība.

Jaunums!!: Čehu valoda un Eiropas Savienība · Redzēt vairāk »

Kanāda

Kanāda ir valsts, kas aizņem lielāko daļu no Ziemeļamerikas ziemeļiem.

Jaunums!!: Čehu valoda un Kanāda · Redzēt vairāk »

Latīņu raksts

Latīņu raksts ir fonogrāfiska vokāliski konsonantiska rakstība.

Jaunums!!: Čehu valoda un Latīņu raksts · Redzēt vairāk »

Morāviešu valoda

Morāviešu valoda (morāviešu: moravščina) ir čehu valodas variants, kurā runā Morāvijā, vēsturiskā reģionā mūsdienu Čehijas austrumos.

Jaunums!!: Čehu valoda un Morāviešu valoda · Redzēt vairāk »

Poļi

Poļi ir tauta Centrāleiropā, Polijas pamatiedzīvotāji.

Jaunums!!: Čehu valoda un Poļi · Redzēt vairāk »

Poļu valoda

Poļu valoda (język polski, polszczyzna) ir viena no rietumslāvu valodām.

Jaunums!!: Čehu valoda un Poļu valoda · Redzēt vairāk »

Polija

Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.

Jaunums!!: Čehu valoda un Polija · Redzēt vairāk »

Rietumslāvu valodas

Rietumslāvu valodas ir viens no slāvu valodu atzariem.

Jaunums!!: Čehu valoda un Rietumslāvu valodas · Redzēt vairāk »

Silēzija

Silēzija ir vēsturisks novads Centrāleiropā, kura lielākā daļa mūsdienās atrodas Polijas sastāvā, bet mazākas daļas — Čehijā un Vācijā.

Jaunums!!: Čehu valoda un Silēzija · Redzēt vairāk »

Slāvu valodas

Slāvu valodas Slāvu valodas pieder pie indoeiropiešu valodu saimes un saskaņā ar Baltu-slāvu pirmvalodas hipotēzi ir cēlušās no pirmvalodas, no kuras veidojušās arī baltu valodas.

Jaunums!!: Čehu valoda un Slāvu valodas · Redzēt vairāk »

Slovākija

Slovākija, oficiāli Slovākijas Republika (Slovenská republika) ir valsts Centrāleiropā.

Jaunums!!: Čehu valoda un Slovākija · Redzēt vairāk »

Slovāku valoda

Slovāku valoda (slovenčina) ir slāvu valodu saimes rietumslāvu atzara valoda, ko prot aptuveni 5,2 miljoni cilvēku, galvenokārt Slovākijā un tās pierobežā kaimiņvalstīs (Čehijā, Serbijā un Ungārijā) dzīvojošie slovāki.

Jaunums!!: Čehu valoda un Slovāku valoda · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: Čehu valoda un Vācija · Redzēt vairāk »

Vācu valoda

Vācu valoda (Deutsch) ir rietumģermāņu valoda, viena no pasaulē izplatītākajām valodām.

Jaunums!!: Čehu valoda un Vācu valoda · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Ces, ISO 639:cs, Čeština.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »