Ātrāk nekā pārlūku!
31 attiecības: Aizkuja, Bērzaunes draudzes novads, Biksēres muiža, Brāļu draudze, Bučauska, Cēsu apriņķis, Cesvaines pils, Cesvaines viduslaiku pils, Dāvids Balodis, Draudzes novads, Dzelzavas muiža, Graši (Cesvaines pagasts), Indriķis Šterns, Johans Frīdrihs Hartknohs, Kārzdaba, Kraukļi (Cesvaines pagasts), Kroņmuiža (Dzelzavas pagasts), Kusa, Latvijas Pareizticīgā Baznīca, Līdēre, Lielais mēris Latvijā, Livonijas karaliste, Livonijas karš, Lode (Aronas pagasts), Magnuss (Livonijas karalis), Otrais Ziemeļu karš, Priesteris, Rīgas arhibīskapi (1255—1562), Vidzemes guberņa, Vidzemes zemnieku pāriešana pareizticībā, Zviedru Vidzeme.
Aizkuja
Aizkuja ir ciems Madonas novada Sarkaņu pagastā.
Jaunums!!: Cesvaines draudzes novads un Aizkuja · Redzēt vairāk »
Bērzaunes draudzes novads
Bērzaunes (''Bersohn'') draudzes novads (1798). Bērzaunes draudzes novada muižas 1903. gadā (no ''Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1904). Bērzaunes draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Cēsu apriņķa draudzes novadiem.
Jaunums!!: Cesvaines draudzes novads un Bērzaunes draudzes novads · Redzēt vairāk »
Biksēres muiža
Biksēres muiža - Sarkaņu pagasta pārvaldes ēka Biksēres muiža vai Libes muiža (Libien) ir muižas ēku un parka komplekss Madonas novada Sarkaņu pagasta Biksērē.
Jaunums!!: Cesvaines draudzes novads un Biksēres muiža · Redzēt vairāk »
Brāļu draudze
Kristīšanas ceremonija brāļu draudzē ASV. Brāļu draudze jeb hernhūtieši (Erneuerte Brüder-Unität) ir uz piētisma pamatiem balstīts kristīgā protestantisma novirziens, kas deva spēcīgu impulsu arī latviešu garīgajai un politiskajai attīstībai jeb pirmajai tautiskajai atmodai.
Jaunums!!: Cesvaines draudzes novads un Brāļu draudze · Redzēt vairāk »
Bučauska
Bučauska ir apdzīvota vieta Madonas novada Dzelzavas pagastā.
Jaunums!!: Cesvaines draudzes novads un Bučauska · Redzēt vairāk »
Cēsu apriņķis
Cēsu apriņķis bija administratīva vienība Pārdaugavas hercogistes (1566—1582), Zviedru Vidzemes (1629—1721), Vidzemes guberņas (1721—1918), Baltijas hercogistes (1918), Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.
Jaunums!!: Cesvaines draudzes novads un Cēsu apriņķis · Redzēt vairāk »
Cesvaines pils
Cesvaines pils (2015) Cesvaines pils ir historisma stilā celta muižas pils Cesvainē, kas atrodas blakus Cesvaines viduslaiku pils drupām.
Jaunums!!: Cesvaines draudzes novads un Cesvaines pils · Redzēt vairāk »
Cesvaines viduslaiku pils
Otrā Ziemeļu karā (Šturns, 1661). Cesvaines viduslaiku pils drupas mūsdienās. Kokneses, Gerdenes, Nigastes, Mārcienas, Cesvaines (''Zcessowe'') pilis (no Polijas ''Archiwum Główne Akt Dawnych''). Cesvaines viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas pils 13.-17.
Jaunums!!: Cesvaines draudzes novads un Cesvaines viduslaiku pils · Redzēt vairāk »
Dāvids Balodis
1863. gadā Baloža iesvētītā Ļaudonas pareizticīgo baznīca. Dāvids Balodis vai Dāvis Balodis (1809-1864) bija latviešu brāļu draudzes sludinātājs, vēlāk pareizticīgo priesteris.
Jaunums!!: Cesvaines draudzes novads un Dāvids Balodis · Redzēt vairāk »
Draudzes novads
Draudzes novads bija vēsturiska administratīva vienība Latvijas teritorijā no 13.
Jaunums!!: Cesvaines draudzes novads un Draudzes novads · Redzēt vairāk »
Dzelzavas muiža
Agrākā Dzelzavas muižas kungu māja ar aptieku (1920-1925). Dzelzavas muižas pagasta karte ar māju krieviskajiem nosaukumiem (no 1866. gada Šuberta kartes, papildināta ar dzelzceļu, iespiesta 1917. gada oktobrī). Cesvaines draudzes novadā (no ''Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1904). Dzelzavas muižas kungu māja atrodas Madonas novada Dzelzavas pagasta centrā Dzelzavā.
Jaunums!!: Cesvaines draudzes novads un Dzelzavas muiža · Redzēt vairāk »
Graši (Cesvaines pagasts)
Graši ir ciems Cesvaines pagastā, Madonas novadā.
Jaunums!!: Cesvaines draudzes novads un Graši (Cesvaines pagasts) · Redzēt vairāk »
Indriķis Šterns
Indriķis Šterns (1918—2005) bija trimdas latviešu vēsturnieks, viduslaiku vēstures speciālists.
Jaunums!!: Cesvaines draudzes novads un Indriķis Šterns · Redzēt vairāk »
Johans Frīdrihs Hartknohs
Johans Frīdrihs Hartknohs (dzimis Goldapā, miris Rīgā) bija vācu grāmatu tirgotājs, izdevējs.
Jaunums!!: Cesvaines draudzes novads un Johans Frīdrihs Hartknohs · Redzēt vairāk »
Kārzdaba
Kārzdaba ir ciems Cesvaines pagastā, Madonas novadā.
Jaunums!!: Cesvaines draudzes novads un Kārzdaba · Redzēt vairāk »
Kraukļi (Cesvaines pagasts)
Kraukļi ir ciems Cesvaines pagastā, Madonas novadā.
Jaunums!!: Cesvaines draudzes novads un Kraukļi (Cesvaines pagasts) · Redzēt vairāk »
Kroņmuiža (Dzelzavas pagasts)
Kroņmuiža ir ciems Madonas novada Dzelzavas pagastā.
Jaunums!!: Cesvaines draudzes novads un Kroņmuiža (Dzelzavas pagasts) · Redzēt vairāk »
Kusa
Kusa ir ciems Madonas novada Aronas pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Cesvaines draudzes novads un Kusa · Redzēt vairāk »
Latvijas Pareizticīgā Baznīca
Latvijas pareizticīgās baznīcas Rīgas Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrāle (1884) Latvijas Pareizticīgā Baznīca ir neatkarīga Austrumu pareizticīgās baznīcas sastāvdaļa, kas līdz 2022.
Jaunums!!: Cesvaines draudzes novads un Latvijas Pareizticīgā Baznīca · Redzēt vairāk »
Līdēre
Līdēre, agrāk arī Lidēre vai Līdere, ir ciems Madonas novada Aronas pagastā.
Jaunums!!: Cesvaines draudzes novads un Līdēre · Redzēt vairāk »
Lielais mēris Latvijā
Žanis Karlsons. Lielais mēris Kurzemē (1936). Lielais mēris ir apzīmējums mēra epidēmijai, kas Lielā Ziemeļu kara laikā 1700.
Jaunums!!: Cesvaines draudzes novads un Lielais mēris Latvijā · Redzēt vairāk »
Livonijas karaliste
Livonijas karaliste bija monarhija, kas pastāvēja Livonijas kara laikā.
Jaunums!!: Cesvaines draudzes novads un Livonijas karaliste · Redzēt vairāk »
Livonijas karš
Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas Konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija (vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts) un Dānijas un Zviedrijas karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par Ziemeļu septiņgadu karu (1563—1570).
Jaunums!!: Cesvaines draudzes novads un Livonijas karš · Redzēt vairāk »
Lode (Aronas pagasts)
Lode ir ciems Madonas novada Aronas pagastā.
Jaunums!!: Cesvaines draudzes novads un Lode (Aronas pagasts) · Redzēt vairāk »
Magnuss (Livonijas karalis)
Magnuss no Oldenburgas jeb Magnuss, dāņu princis (dzimis, miris) bija Dānijas princis no Oldenburgas dinastijas, Sāmsalas-Vīkas bīskaps (1560-1572), Kurzemes bīskaps (1560-1583).
Jaunums!!: Cesvaines draudzes novads un Magnuss (Livonijas karalis) · Redzēt vairāk »
Otrais Ziemeļu karš
Otrais Ziemeļu karš jeb Otrais poļu—zviedru karš (1655—1661), dažādos avotos bieži saukts arī par Pirmo Ziemeļu karu, bija atkārtots Polijas—Lietuvas kopvalsts, Zviedrijas un Krievijas karš par Livonijas mantojumu.
Jaunums!!: Cesvaines draudzes novads un Otrais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »
Priesteris
Romiešu statuja, kurā attēlota Izīdas priesteriene Priesteris (no (presbyteros) — 'vecākais') vai priesteriene ir persona, kas izpilda un vada reliģiskos rituālus un dažkārt tiek uzskatīts par starpnieku starp dievu, dievībām un cilvēkiem.
Jaunums!!: Cesvaines draudzes novads un Priesteris · Redzēt vairāk »
Rīgas arhibīskapi (1255—1562)
Rīgas arhibīskapu ģerbonis (J. Siebmacher, 1605) Rīgas arhibīskapi bija augstākie laicīgie valdnieki Rīgas arhibīskapijas teritorijā, ko viņi pārvaldīja no 1255.
Jaunums!!: Cesvaines draudzes novads un Rīgas arhibīskapi (1255—1562) · Redzēt vairāk »
Vidzemes guberņa
Vidzemes guberņa jeb Līvzemes guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa Latvijas kultūrvēsturiskais Vidzemes novads, Igaunijas dienviddaļa un Sāmsala.
Jaunums!!: Cesvaines draudzes novads un Vidzemes guberņa · Redzēt vairāk »
Vidzemes zemnieku pāriešana pareizticībā
Ļaudonas pareizticīgo baznīca, par kuras priesteri bīskaps Filarets iesvētīja Dāvidu Balodi (1846). Aderkašu pareizticīgo baznīca (1867). J.F.Baumaņa projekta). Vidzemes zemnieku pāriešana pareizticībā bija Vidzemes guberņas latviešu un igauņu zemnieku pāreja no luterticības pareizticībā no aptuveni 1845.
Jaunums!!: Cesvaines draudzes novads un Vidzemes zemnieku pāriešana pareizticībā · Redzēt vairāk »
Zviedru Vidzeme
Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.
Jaunums!!: Cesvaines draudzes novads un Zviedru Vidzeme · Redzēt vairāk »
